urrināt
urrināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urrinu | urrinām | urrināju | urrinājām | urrināšu | urrināsim |
| 2. pers. | urrini | urrināt | urrināji | urrinājāt | urrināsi | urrināsiet, urrināsit |
| 3. pers. | urrina | urrināja | urrinās | |||
Pavēles izteiksme: urrini (vsk. 2. pers.), urriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urrinot (tag.), urrināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urrinātu
Vajadzības izteiksme: jāurrina
Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt.
Avoti: LLVV