Paplašinātā meklēšana
Meklējam tai.
Atrasts vārdos (639):
- tai:1
- taiņ:1
- itai:1
- taiči:1
- taids:1
- taiga:1
- taiko:1
- taims:1
- tainī:1
- taira:1
- lētai:1
- litai:1
- retai:1
- Žutai:1
- itais:1
- tai-či:1
- taidei:1
- taidzi:1
- taipaš:1
- taipat:1
- taipus:2
- taipus:1
- tairis:1
- taisēt:1
- taisīt:1
- taisne:1
- taisni:1
- taisns:1
- taišņi:1
- baltai:1
- cietai:1
- častai:1
- diktai:1
- glītai:1
- grūtai:1
- Jaņtai:1
- platai:1
- rūgtai:1
- siltai:1
- svētai:1
- ataina:1
- citaiņ:1
- citaiž:1
- entais:1
- itaids:1
- tai-dzi:1
- taifūns:1
- taiksns:1
- taikšņi:1
- taikuns:1
- taimans:1
- taimeni:1
- taimers:1
- taimini:1
- taimiņš:1
- tainoji:1
- taipāns:1
- taipini:1
- taipusē:1
- taireiz:1
- taisējs:1
- taisnai:1
- taisnāt:1
- taisnīt:1
- taisnot:1
- taisnup:1
- taistīt:1
- taisums:1
- taišķīt:1
- Amuntai:1
- bagatai:1
- graitai:1
- karstai:1
- mīkstai:1
- muaitai:1
- palētai:1
- paretai:1
- Sjiņtai:1
- sliktai:1
- svuitai:1
- actains:1
- actaiņi:1
- actaiņš:1
- Altairs:1
- astains:1
- astaiņš:1
- astaits:1
- ataijāt:1
- atainot:1
- atairēt:1
- Baltais:1
- Baltais:2
- bastais:1
- bitains:1
- botains:1
- cietais:1
- citaiži:1
- hetaira:1
- hetairi:1
- huitain:1
- ietaise:1
- Jotaiņi:1
- kātaine:1
- kātains:1
- kātaiņi:1
- klātais:1
- krutais:1
- kutains:1
- Kutaisi:1
- ķetains:1
- ķutains:1
- ķūtains:1
- ķutaiņš:1
- lītaine:1
- lītains:2
- lītains:1
- mātaine:1
- matains:1
- mataiņš:1
- mītains:1
- taibokss:1
- taihorio:1
- taihorjo:1
- taimauts:1
- taimenis:1
- taimeris:1
- taimings:1
- taiminis:1
- taimšērs:1
- taipingi:1
- taipings:1
- taisināt:1
- taisnais:1
- taisnība:1
- taisnīgs:1
- taisnums:1
- taitieši:1
- taivietā:1
- necistai:1
- nediktai:1
- Niamatai:1
- padiktai:1
- skaistai:1
- sprastai:1
- adatains:1
- adataiņi:1
- adataiņš:1
- aitainis:1
- akatains:1
- akotaine:1
- akotains:1
- akotaiņš:1
- ākstains:1
- Aktaions:1
- Altaiska:1
- apstaiga:1
- aptaisīt:2
- aptaisīt:1
- astainis:1
- astītais:1
- astotais:1
- astūtais:1
- attaisīt:1
- Augstais:1
- avotains:1
- avotaiņš:1
- bagātais:1
- Baitaiga:1
- baltaine:1
- bantains:1
- bantaiņi:1
- bastains:1
- Bataiska:1
- buktains:1
- buktaiņš:1
- buntains:1
- burtains:1
- Burtaiši:1
- certains:1
- certains:2
- cērtains:1
- cirtains:1
- cirtaiņš:1
- citaidiņ:1
- citaižāk:1
- dataisīt:1
- devītais:1
- fontaine:1
- glitains:1
- glotains:1
- gļotaine:1
- gļotains:1
- gļotaiņš:1
- gulētais:1
- Hantaika:1
- iestaips:1
- ietaisīt:1
- itaideņš:1
- izstaiga:1
- izstaips:1
- iztaisīt:1
- jostains:1
- jostaiņš:1
- jumtains:1
- kaktaina:1
- kantains:1
- kārtaine:1
- kārtains:1
- Kataiska:1
- koktails:1
- krātains:1
- krātaiņi:1
- krētains:1
- krītains:1
- krūtaine:1
- krūtains:1
- krūtaiņš:1
- ķetainis:1
- lietaine:1
- lietains:1
- lietaiņš:1
- lītainis:1
- lustains:1
- lustaiņš:1
- maitains:1
- matainis:1
- mīkstais:1
- miltains:1
- miltaiņš:1
- mīļotais:1
- mocītais:1
- mustains:1
- mutainis:1
- taibreiks:1
- taiksnība:1
- taisījums:1
- taisītājs:1
- taisītava:1
- taisīties:1
- taisngulu:1
- taisnīgai:1
- taisnzobu:1
- Raromatai:1
- āboltains:1
- aiztaisīt:1
- akotainis:1
- Aktainons:1
- alkatains:1
- apstaigāt:1
- apstaipīt:1
- apšutains:1
- aptaišķīt:1
- astaītais:1
- ataicināt:1
- Ataišiene:1
- atmatains:1
- atmetains:1
- atstaigāt:1
- atstaipīt:1
- attaisējs:1
- attaisnāt:1
- attaisnot:1
- augštaiši:1
- aukštaiši:1
- bastainis:1
- Blantaira:1
- burtaines:1
- certotais:1
- cetrutais:1
- ceturtais:1
- cienītais:1
- cīpatains:1
- cirstains:1
- čubatains:1
- dastaigāt:1
- desimtais:1
- desmitais:1
- dūkstains:1
- dzeltaine:1
- dzeltains:1
- frīstails:1
- glantains:1
- glentains:1
- gofrētais:1
- grantaine:1
- grantains:1
- grīztains:1
- guldītais:1
- hetairija:1
- iestaigāt:1
- iestaipīt:1
- īsastains:1
- īsmatains:1
- izstaigāt:1
- izstaipīt:1
- iztaisnāt:1
- iztaisnīt:1
- iztaisnot:1
- jobnutais:1
- kantainis:1
- kārtainis:1
- kastainis:1
- Kitairons:1
- klintaine:1
- Klintaine:1
- krantains:1
- krāsotais:1
- krastains:1
- kristaine:1
- kristains:1
- kruntains:1
- krustaine:1
- krustains:1
- krustaiņš:1
- krūtainis:1
- kustainis:1
- Kutainena:1
- kvietaine:1
- Kvītaines:1
- lakataine:1
- lakstains:1
- lāpstains:1
- līkstaine:1
- likstains:1
- līkstains:1
- lupatains:1
- makstaine:1
- makstains:1
- matainība:1
- mātainīte:1
- matainums:1
- Mauntaiza:1
- taicijieši:1
- taidejaidi:1
- taikonauts:1
- tailorisms:1
- taimineica:1
- taireizējs:1
- taisijiens:1
- taisnāties:1
- taisnīgums:1
- taisnleņķa:1
- taisnošana:1
- taisnotājs:1
- taisnoties:1
- taisnstūra:1
- taišķīties:1
- taivānieši:1
- taizemieši:1
- Anakauitai:1
- adoptētais:1
- aizņemtais:1
- aizstaigāt:1
- aizstaipīt:1
- aizvestais:1
- akmintains:1
- akmistains:1
- akotainība:1
- akotainums:1
- altai-kiži:1
- aptaisināt:1
- arestētais:1
- astainītis:1
- atainojums:1
- atainoties:1
- atairēties:1
- atstumtais:1
- bakrētains:1
- baltaitiņa:1
- bārkstains:1
- bārkstaiņš:1
- bezastains:1
- bezmatains:1
- celmotains:1
- cirkstains:1
- cirkstaiņš:1
- cirmitains:1
- cirtainums:1
- čaukstaine:1
- čaukstains:1
- čirkstains:1
- divsimtais:1
- drupatains:1
- dubultaiņi:1
- endzetains:1
- endzetaiņš:1
- garastains:1
- garastaiņš:1
- garkātains:1
- garmatains:1
- gļotainums:1
- grantainis:1
- guļdeitais:1
- iecerētais:1
- iedzimtais:1
- iemīļotais:1
- īsmatainis:1
- izstaigņāt:1
- izsūtītais:1
- iztaisināt:1
- kāpustaite:1
- kārtainība:1
- kārtainums:1
- klapatains:1
- konkrētais:1
- kristainis:1
- kristītais:1
- krustainis:1
- Kvietaines:1
- lakatainis:1
- lampatains:1
- larpatains:1
- lerpatains:1
- lietainums:1
- līkkātains:1
- linmatains:1
- lorpatains:1
- lupatainis:1
- meitainīte:1
- melmatains:1
- miltainums:1
- taidzinieks:1
- taimčarters:1
- taisināties:1
- taisnleņķis:1
- taisnplūdes:1
- taisnspārņi:1
- taisnspieķu:1
- taisnstūris:1
- taisnvadnis:1
- aizturētais:1
- aizvadītais:1
- apsūdzētais:1
- aptaisīties:1
- apvainotais:1
- astaiņnītis:1
- atsaldētais:1
- atstaigalēt:1
- atstaiģinēt:1
- attaisīties:1
- Aukštaitija:1
- bakurētains:1
- baltaispuķe:1
- baltmatains:1
- bezlietains:1
- bomkantains:1
- brakatainis:1
- caurstaigāt:1
- cauršautais:1
- četrsimtais:1
- deportētais:1
- divkārtains:1
- divkārtaiņš:1
- dubultainis:1
- dzeltainīte:1
- dzirkstains:1
- džerkstains:1
- entertainer:1
- gaišmatains:1
- gaišmataiņš:1
- garmatainis:1
- gludmatains:1
- grantainums:1
- haut-taille:1
- iedzeltains:1
- ietaisīties:1
- ievainotais:1
- internētais:1
- izraidītais:1
- izraustains:1
- izredzētais:1
- izstaigalēt:1
- izstaiģiņēt:1
- izstaipaļāt:1
- iztaisīties:1
- kastaiņkoks:1
- Kotaimalajs:1
- krunkotains:1
- krustainīte:1
- kuplmatains:1
- kurpatainis:1
- labdzimtais:1
- lampatainis:1
- lielactains:1
- melnmatains:1
- Munguntaiga:1
- taisngriezis:1
- taisnlīnijas:1
- taisnplūsmas:1
- taisnprātība:1
- taisnprātīgs:1
- taisnsirdīgs:1
- taisnstumbra:1
- taisnšķiedru:1
- aizstaipaļāt:1
- aiztaisīties:1
- Allentštaiga:1
- apaļmutainie:1
- apkārtstaiga:1
- astoņsimtais:1
- atstaigāties:1
- atstaipīties:1
- attaisnojošs:1
- attaisnojums:1
- attaisnošana:1
- attaisnotais:1
- attaisnoties:1
- augšminētais:1
- aukstaisgaļa:1
- Baltaiskrogs:1
- Baltaiskrūgs:1
- baltaispiens:1
- baltkrūtains:1
- bārkstainums:1
- Boltaiskrūgs:1
- brīvlaistais:1
- ceļstaipekņi:1
- četrkantains:1
- četrkantaiņš:1
- četrkārtains:1
- deviņsimtais:1
- dievaugstais:1
- divdesmitais:1
- ēsttaisīšana:1
- fountain-pen:1
- frīstailists:1
- ieslodzītais:1
- iestaigāties:1
- iestaipīties:1
- izataisīties:1
- izstaidzināt:1
- izstaigāties:1
- izstaipīties:1
- iztaisnojums:1
- iztaisnošana:1
- iztaisnoties:1
- klintainieši:1
- kontrastains:1
- krustainisks:1
- lielkārtains:1
- lielkārtaiņš:1
- mataioloģija:1
- mataiosofija:1
- melncirtains:1
- Meritailenda:1
- tailorizācija:1
- taisngriešana:1
- taisnstūrains:1
- taisnvirziena:1
- Adirojektaiga:1
- aizataisīties:1
- aizstaipīties:1
- aizturietaise:1
- apcietinātais:1
- apdrošinātais:1
- apsataisīties:1
- atsataisīties:1
- aukstaispirts:1
- autostailings:1
- baltaiskārkls:1
- baltkrūtainis:1
- četrdesmitais:1
- četršķautains:1
- dasataisīties:1
- daudzkārtains:1
- divpadsmitais:1
- energoietaise:1
- garbārkstains:1
- garpirkstains:1
- Gornoaltaiska:1
- iesataisīties:1
- izastaigāties:1
- izastaipīties:1
- izataisnāties:1
- izpildietaise:1
- Klitaimnēstra:1
- lielkrustains:1
- lielrakstains:1
- mataiotehnija:1
- metainfektīvs:1
- taisnprātīgums:1
- taisnspārnains:1
- taisnspārnaiņi:1
- taisnstūrveida:1
- taisnstūrvītne:1
- aizastaigāties:1
- aizsargietaise:1
- astaņdesmitais:1
- astoņdesmitais:1
- astuņdesmitais:1
- atsataisnāties:1
- augstkrastains:1
- baltaiskāposts:1
- caurstaigājams:1
- četrpadsmitais:1
- četrudesmitais:1
- demobilizētais:1
- deveņdesmitais:1
- deviņdesmitais:1
- deviņkrustains:1
- dzeltenmatains:1
- dzeltenrūtains:1
- elektroietaise:1
- garpirkstainis:1
- garskropstains:1
- iesastaigāties:1
- iesastaipīties:1
- kontrastainība:1
- kontrastainums:1
- kriptaistēzija:1
- krustkrustains:1
- taisnšķiedrains:1
- apkārtstaigulis:1
- astaņpadsmitais:1
- astoņpadsmitais:1
- astuņpadsmitais:1
- augstākminētais:1
- Blantaira-Limbe:1
- četrupadsmitais:1
- devēņpadsmitais:1
- deviņpadsmitais:1
- dzeltenkrūtains:1
- izastaigalēties:1
- kājāmstaigātājs:1
- maksimumbaltais:1
- taisnstūrvārpsta:1
- taisnstūrveidīgs:1
- Ardžentainailesa:1
- iepriekšminētais:1
- iesastaigalēties:1
- metilēnvioletais:1
- taimerpārtraukums:1
- Jergaktargaktaiga:1
- ierakstaizsardzība:1
- komercpilnvarotais:1
- elektrosadalietaise:1
- ģenerālpilnvarotais:1
- hidroelektroietaise:1
- četrtaisnleņķvienādmalis:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- sofistika [sofistu]{s:2003} izveidotais filozofijas virziens.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- UVA A ultravioletais starojums.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais.
- transcendentais Absolūtais.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
- elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
- brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
- brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
- Rosa acicularis adatainā roze.
- Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim.
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
- adataiņš Adatains.
- adatots Adatains.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- tulis Aira platais (lāpstas) gals.
- tullis Aira platais gals, lāpstiņa.
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- cirka Aita ar cirtainu vilnu.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
- aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- daart Aizart, uzart līdz kādai vietai.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt.
- aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai.
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
- dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai.
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- daiet Aiziet līdz kādai vietai.
- aizstierēt Aiziet pastaigājoties.
- aizcierāt Aiziet pastaigas solī.
- aizcierēt Aiziet pastaigas solī.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvantēties Aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
- dajāt Aizjāt līdz kādai vietai.
- dajāties Aizjāt līdz kādai vietai.
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai.
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
- dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai.
- dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai.
- danest Aiznest līdz kādai vietai.
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai.
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
- damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
- daplūst Aizplūst līdz kādai vietai.
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai.
- dapūst Aizpūst līdz kādai vietai.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai.
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- daskriet Aizskriet līdz kādai vietai.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
- nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
- attaisīt Aiztaisīt (4).
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
- aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt.
- aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni.
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
- aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- aizcibot Aiztaisīt cibu.
- aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi.
- aizskleist Aiztaisīt grāmatu.
- aizskliest Aiztaisīt grāmatu.
- aizklabināt Aiztaisīt klabot.
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
- aizspostot Aiztaisīt, aizsprostot.
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
- aizsist ciet aiztaisīt, slēgt.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
- aizklopēt Aiztaisīt.
- aizkniebt Aiztaisīt.
- aizlikt Aiztaisīt.
- aizmaknīt Aiztaisīt.
- aizmerzgt Aiztaisīt.
- aizsklandīt Aiztaisīt.
- zakocaķ Aiztaisīt.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- aizataisīties Aiztaisīties.
- Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā.
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla.
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
- Chenopodium aristatum akotainā balanda.
- Gaillardia aristata akotainā gailardija.
- Pinus longaeva akotainā priede.
- Anthoxanthum aristatum akotainā smaržzāle.
- Carex atherodes akotainais grīslis.
- Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms.
- akutis Akotainais.
- polypogon Akotaines.
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
- akotainis Akotains.
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis").
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
- alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
- dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
- karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
- rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
- rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- baltais skārds alvotais skārds.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām.
- ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
- ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- apkupate Ap siena gubu izārdītais siens.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- apklaiņāt Apceļot, apstaigāt (visapkārt).
- applāt Apceļot, apstaigāt, izstaigāt.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- appižāties Apčurāties, aptaisīties.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- asekurats Apdrošinātais.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
- apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
- Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
- Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā.
- Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
- Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
- Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē.
- Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā.
- Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā.
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- apelats Apelācijā apsūdzētais.
- ēdums Apēstais.
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam.
- apglumt Apglumēt; kļūt gļotainam, glumam.
- apkodas Apgrauztais, apkrimstais, aizkostais.
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta.
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties).
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
- apkājot Apiet, apstaigāt.
- apsierēt Apiet; apstaigāt.
- apkramt Apkalst visapkārt vai virskārtai.
- šūstelēt Apkārt staigāt.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks.
- aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt.
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās.
- apcilpot Apskriet, apstaigāt.
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais.
- dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
- apsoļot Apstaigāt (kādu teritoriju).
- apubagot Apstaigāt ubagojot.
- ķemmēt bodes apstaigāt veikalus.
- apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot).
- apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības).
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
- apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu.
- apreizot Apstaigāt; apceļot.
- apleskāt Apstaigāt.
- appeizēt Apstaigāt.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse.
- impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- apsūdzamais Apsūdzētais.
- Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis.
- rīls Apšuvums ar zīdu kabatai.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem.
- traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums.
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- AKI Apvienotais kodolpētījumu institūts.
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija.
- aizzilināt Apzīmēt, iezīmēt, ierobežot līdz noteiktai vietai.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- jam Ar cukuru ietaisīti augļi: augļu marmelāde.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
- fotografika Ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais.
- uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
- izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izslodzīt Ar grūtībām izstaigāt (lielāku attāumu).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- klederēt Ar grūtībām staigāt.
- klenderēt Ar grūtībām staigāt.
- herētisks Ar herēzi saistīts, tai raksturīgs.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi.
- pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
- aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
- aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa.
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- legātīvs Ar legāciju saistīts, tai piekritīgs.
- viņķelēt Ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros).
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- LAV Ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus").
- lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasakulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai.
- palampatāt Ar pūlēm, grūtībām paiet, pastaigāt.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- schēmatisks Ar shēmu saistīts, tai īpats.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- blačāt Ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu.
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
- spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- per fas et nefas ar taisnību un netaisnību.
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- žancka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žoncka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žonga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žorga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žurga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- vāšains Ar vātīm; vātains.
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
- tamburs Arābu un persiešu stīgu instruments, līdzīgs lautai, spēlējams kā mandolīna ar plektru.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- al Arābu valodā noteiktais artikuls.
- atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties.
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai).
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- araštants Arestētais.
- arestants Arestētais.
- areštants Arestētais.
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
- aizvara Arī par pārējiem aiztaisāmiem.
- Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers.
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā.
- harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- Betonica officinalis ārstniecības pātaine.
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms.
- terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- stopbits Asinhronā pārraidē pēc katras rakstzīmes pārraidāmais bits, kas atļauj uztverošai iekārtai pāriet tukšgaitā pirms nākošās rakstzīmes uztveršanas.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
- lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju.
- asinssarkanais grimonis asinssārtais grimonis.
- Mycoblastus sanguinarius asinssārtais mikoblasts.
- hemoproktija Asiņošana no taisnās zarnas vai hemoroidālām vēnām.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai.
- Asarum caudatum astainā kumeļpēda.
- Paramecium caudatum astainā tupelīte.
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā.
- Amaranthus caudatus astainais amarants.
- Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks.
- urodela Astainie abinieki.
- urodella Astainie abinieki.
- theclinae Astainīši.
- thecla Astainīšu apakšdzimtas ģints.
- aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi").
- caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms.
- amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos.
- milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus").
- astaiņš Astains.
- astīts Astains.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- astaņdesmitais Astoņdesmitais.
- astaņdesmits Astoņdesmitais.
- astuņdesmitais Astoņdesmitais.
- astaņpadsmitais Astoņpadsmitais.
- astaņpadsmits Astoņpadsmitais.
- astuņpadsmitais Astoņpadsmitais.
- floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- astaītais Astotais.
- astaits Astotais.
- astantes Astotais.
- astītais Astotais.
- astīts Astotais.
- astots Astotais.
- astūtais Astotais.
- origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- ašavi Ašķi, aši - tautas nosaukums sporu augam skostai un ziedu augiem doņiem.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ataina Atainojums.
- atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
- stādīties Atainoties atmiņā.
- atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
- dairt Atairēt, pieirties.
- atirklēt Atairēt.
- atirklēties Atairēties.
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
- Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- Sedum reflexum atliektais laimiņš.
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmetains Atmatains.
- energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu.
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
- apjēroties Atnesties (aitai).
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- reversais lokālā tīkla kanāls atpakaļvērstais kanāls.
- pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu).
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess.
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu).
- atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
- atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu); attaisīt (ko sajoztu).
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- atdiebt Ātri atskriet šurp; ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- burtēt Ātri braucot, panākt, ka zirgs kļūst putains.
- kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
- izlancīt Ātri izstaigāt.
- sipinēt ātri runāt vai staigāt (nicinoši).
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
- Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m.
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m.
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
- Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Sunīšu kalns atrodas Krimuldas pagastā, garums — 1,5 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 74,3 m vjl., relatīvais augstums — \~30 m.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
- Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- atvēstīt Atsaukt, ataicināt.
- abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
- īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot.
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
- piekaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- priekškaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- atšķira Atšķirtais, atsijātais.
- atāķēt Attaisīt (āķi).
- atkņopēt Attaisīt (apģērba) āķi.
- atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu).
- atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu).
- atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu).
- atsprādzēt Attaisīt (sprādzi).
- atvāzt Attaisīt (vāku).
- atkņopkāt Attaisīt spiedpogu.
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- atkapīt Attaisīt, atraisīt, atbrīvot, atsvabināt.
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi.
- atvārst Attaisīt, atvērt.
- atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
- atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
- atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- atsataisīties Attaisīties, atvērties.
- grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus.
- atgavorka attaisnojums.
- atmazka attaisnojums.
- justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt.
- nomazgāt baltu attaisnot, panākt, ka attaisno.
- atvainot Attaisnot; aizbildināt.
- attaisnāt Attaisnot.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- skaidroties attaisnoties.
- atsataisnāties Attaisnoties.
- otigratsja Attaisnoties.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- Carex distans attālinātais grīslis.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- ainojums Attēlojums; atainojums.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- išiorektāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu.
- anorektāls Attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu.
- iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
- uzdarīt Atvērt, attaisīt.
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- sabiedriskais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Philetairus socius").
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu.
- autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru.
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- Ailanthus aitissima augstais ailants.
- Melilotus altissimus augstais amoliņš.
- Delphinium elatum augstais gaiļpiesis.
- Carex elata augstais grīslis.
- Morchella elata augstais lāčpurns.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m.
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs.
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
- Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m.
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
- Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha.
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
- Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9m.
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
- Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru.
- Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m.
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ.
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
- sūnu purvs augstais purvs.
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
- Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m.
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
- maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais).
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi.
- labenieks Augstākajai kārtai piederīgs; labietis.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību.
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- brāķmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- brakulainis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- brammanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- brasmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- braucmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie.
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants.
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants.
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā.
- Lietuvas nacionālais parks Augštaitijas nacionālā parka nosaukums 1973.-1991. g.
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu.
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- fototropija Augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai.
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā.
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
- polinēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; pie tām pieder maoru, taitiešu, havajiešu, tongiešu, samoāņu u. c. valodas.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- makluba Austrumu tautu ēdiens - pēc speciālas receptes gatavots vistas, rīsu un dārzeņu kārtains sautējums.
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
- radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls.
- vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
- vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
- šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums.
- Callophrys rubi aveņu astainītis.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi.
- sānsveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa sansveres leņķi.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
- olūksna Avotaina vieta mežā.
- avuksnājs Avotaina vieta purvā.
- atpīlis Avotaina vieta, kas pa ziemu neaizsalst.
- avoksna Avotaina vieta, mitraine.
- avotājs Avotaina vieta.
- dumbras Avotaina vieta.
- alogains Avotains.
- aloksnains Avotains.
- aloksnējs Avotains.
- aloksns Avotains.
- avoksnains Avotains.
- avoksnējs Avotains.
- avošains Avotains.
- avotaiņš Avotains.
- avotijs Avotains.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- UVB B ultravioletais starojums.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- atbadīt Badot atgrūst, attaisīt (ko) vaļā.
- lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai.
- bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis.
- gliobaktērija Baktērija ar gļotainu apvalku.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- bakains Bakurētains.
- bedriņains Bakurētains.
- dobains Bakurētains.
- pakains Bakurētains.
- pakrētains Bakurētains.
- pokrētains Bakurētains.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
- balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls.
- aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu.
- baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
- baltais ābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amoliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amols baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūkābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais pļavu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltie dāboli baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- lauka āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- ložņu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Māras āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- mazais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stigu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stīgu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Trifolium repens baltais āboliņš.
- cūkabuliņš Baltais āboliņš.
- Amaranthus alba baltais amarants.
- Melilotus albus baltais amoliņš.
- āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
- amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amols Baltais āmulis ("Viscum album").
- amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
- aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
- ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
- Viscum album baltais āmulis.
- leikocīts Baltais asinsķermenītis.
- Ceratotherium simum baltais degunradzis.
- klārais Baltais dzidrais (ābols).
- Svetļenkas ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā.
- Svetļinkijs ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā.
- Belojes ezers Baltais ezers Indras pagastā
- Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Baltezers Baltais ezers Robežnieku pagastā.
- Bisītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Kapu ezers Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Vīsītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Swida alba baltais grimonis.
- sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis.
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- cointreau Baltais liķieris, kontro.
- zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
- Clematis vitalba baltais mežvītenis.
- lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
- Potentilla alba baltais retējs.
- teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_).
- tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
- baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
- Leuciscus leuciscus baltais sapals.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- Ciconia ciconia baltais stārķis.
- garķis Baltais stārķis.
- gārķis Baltais stārķis.
- melnsprāklis Baltais stārķis.
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- leišu sviests baltais sviests.
- WM Baltais vīrietis (angļu "white male").
- sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba").
- Salix alba baltais vītols.
- vējotnes Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa").
- vistpuķe Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa").
- baltvizbele Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- cālene Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- cālenīte Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- vējotne Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- vējroze Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- vizbule Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- Anemone nemorosa baltais vizbulis.
- liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- Lepus timidus baltais zaķis.
- baltenis Baltais zaķis.
- lipainis Baltais zaķis.
- Morus alba baltais zīdkoks.
- Procnias alba baltais zvanputns.
- Beļaukas ezers Baltais, ezers Salienas pagastā.
- baltemols Baltamols - baltais āboliņš.
- dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- Erinaceus concolor baltkrūtainais ezis.
- Allium albopilosum baltmatainais sīpols.
- Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- bulvāra literatūra banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- starpbanku kredīts bankas aizdevums citai bankai.
- viremans Bankās vienas personas tekoša rēķina pārrakstīšana citai personai.
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
- šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru).
- Encalypta ciliata bārkstainā cepurene.
- endohorijs Bārkstainās plēves iekšējais slānis.
- viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā.
- bārdains bārkstains, spurains
- barbaļains Bārkstains.
- bārkstaiņš Bārkstains.
- bārkstens Bārkstains.
- celains Bārkstains.
- celaiņš Bārkstains.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību.
- bastains Bastainis.
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- tekainis Bērns, kas jau iet, staigā.
- tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
- pačābulis Bērns, kas sācis staigāt.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- griezulis Bērns, kurš mācās staigāt.
- čābulis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
- takainis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
- vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
- bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
- dālēt Bez darba pastaigāties.
- flanēt Bez mērķa pa ielām staigāt apkārt.
- savīžot Bez vajadzības staigājot piemīdīt.
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
- ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs.
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
- kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
- laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt.
- šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
- nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
- nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
- Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
- drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs.
- maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- bilancējums Bilancē ievietotais postenis.
- duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
- Mančestras kods bināru signālu kodēšanas veids, apvienojot datu signālus ar sinhroimpulsiem saliktos impulsos, kur katrs saliktais impulss satur divas daļas, pie kam impulsa otrā daļa ir pirmās daļas inversija.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis.
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā.
- sēborreja Blaugznas, pārliecīga tauku atdalīšanas un ādas kārtošana matainās vietās.
- mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Baltezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā.
- Baltais ezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- ceļbomis Bomis, uz kura stellēs tinas uzaustais audums.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- davest Braucot aizvest līdz kādai vietai.
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
- atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
- bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu.
- pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
- fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai.
- aizbruģēt Bruģējot aiztaisīt ciet, noslēgt.
- Lycaena tityrus brūnais zeltainītis.
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
- pipari un sāls brūni balts smalkrakstains ķemmdzijas audums.
- Erinaceus europaeus brūnkrūtainais ezis.
- zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību.
- čakravatins Budisma mitoloģijā - ideāls valdnieks, kas visā pasaulē nodibina taisnīguma valstību.
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- būškināt Būkšķināt, taisīt troksni.
- počka bundža; arī baltā dīķa roze (jo tai ir bundžas forma)
- buntots Buntains.
- brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
- pastiprinājuma ielāps burai uzšūts pastiprinājums (ielāps) tajā vietā, kur tā pakļauta pastiprinātai berzei pret kādu takelāžas detaļu
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa.
- burzgains Burbuļains, putains.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis.
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- bakstēt Būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā).
- nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
- sadzīvāt Būt neprecētai grūtniecības stāvoklī.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
- pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
- nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- lauzt gaismas staru (arī gaismu) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- lauzt gaismu (arī gaismas staru) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
- apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- zmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
- žmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
- staipīties Būt staipīgam (1).
- stiepties Būt staipīgam (1).
- stīgot Būt staipīgam (1).
- lauzīt Būt šādai sāpju sajūtai.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- putāties Būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem).
- krepečāties Būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma.
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- būvināt Būvēt, taisīt.
- UVC C ultravioletais starojums.
- estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
- likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa.
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- durvis Caurstaigājama aila.
- prohodņaks Caurstaigājama sēta.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
- kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka.
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem.
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizcelt Ceļot aiztaisīt.
- atcelt Ceļot attaisīt.
- vandarēt Ceļot, iet, staigāt.
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- peikāties censties izkļūt no staignas vietas.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- certotais Ceturtais.
- četorts Ceturtais.
- cetrutais Ceturtais.
- ceturts Ceturtais.
- quartus Ceturtais.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
- ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi.
- kā ar naglām aiznaglots cieši aiztaisīts.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm.
- priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām.
- fiksētais disks cietais disks, ko nevar noņemt no piedziņas mehānisma un ko izmanto vairumā personālo datoru.
- Echinocererus rigidissimus cietais ehinocerejs.
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
- drānsiers Cietais siers, ko sēja drānā.
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju.
- Hierochloe hirta cietmatainā mārsmilga.
- Hierohloe hirta cietmatainā mārsmilga.
- antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem.
- šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains.
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- dzeltenais krokuss cildotais krokuss.
- Zalcmana krokuss cildotais krokuss.
- Crocus x cultorum cildotais krokuss.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
- darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
- attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
- zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
- bokšis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
- bokšķis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
- bokšs Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
- žaba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
- žāba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
- kazaks Cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
- lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
- daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- pozorņiks Cilvēks, kas neattaisno uztocību.
- šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
- šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
- enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
- boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
- bleņķeris Cilvēks, kas staigā apkārt, slinko.
- kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
- dudulis Cilvēks, kas staigā dudinādams.
- duduris Cilvēks, kas staigā dudinādams.
- jukums Cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā.
- stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
- veižuons cilvēks, kas staigā vīzēs.
- klapcis Cilvēks, kas staigājot rada troksni.
- okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
- okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu.
- frīstailists Cilvēks, kurš nodarbojas ar frīstailu.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi.
- rūtaiņi cimdi ar rūtainiem rakstiem; galdainīši; rūtainīši.
- rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši.
- cinkveiss Cinka baltais.
- Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
- Rozites caperata cirtainā čigānene.
- krokainā hosta cirtainā hosta.
- Hosta crispula cirtainā hosta.
- Pelargonium crispum cirtainā pelargonija.
- lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum").
- sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum").
- zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus").
- Rumex crispus cirtainā skābene.
- krūzainā skābene cirtainā skābene.
- Poa crispa cirtainā skarene.
- guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
- Carduus crispus cirtainais dzelksnis.
- Pelecanus crispus cirtainais pelikāns.
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- Petroselinum crispum cirtainais pētersīlis.
- Poa bulbosa ssp. crispa cirtainās skarenes "Poa crispa" nosaukuma sinonīms.
- skrūves mati cirtaini mati.
- lokains Cirtains (par matiem).
- lokaiņš Cirtains (par matiem).
- čirkstains Cirtains, sprogains.
- čirksteļains Cirtains, sprogains.
- krūzains Cirtains, sprogains.
- krūzans Cirtains, sprogains.
- krūzens Cirtains, sprogains.
- kruzuļains Cirtains, sprogains.
- kruzuļots Cirtains, sprogains.
- cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
- cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
- cērtains Cirtains.
- cirkstains Cirtains.
- cirkulains Cirtains.
- cirkuļains Cirtains.
- cirstains Cirtains.
- cirtaiņš Cirtains.
- cirtens Cirtains.
- cirtots Cirtains.
- ķurzulans Cirtains.
- lokainis Cirtains.
- skrullains Cirtains.
- skruļļains Cirtains.
- skrūzains Cirtains.
- skrūzans Cirtains.
- skrūzots Cirtains.
- verpuļains Cirtains.
- viļņainis Cirtains.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
- hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā.
- op. cit. citētais darbs.
- op. dit. citētais darbs.
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
- tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
- bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
- čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt.
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
- morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- četrdesmits Četrdesmitais.
- četrudesmitais Četrdesmitais.
- četrudesmits Četrdesmitais.
- protviņa Četrkantaina skārda cepešpanna.
- četrpadsmits Četrpadsmitais.
- četrupadsmitais Četrpadsmitais.
- četrupadsmits Četrpadsmitais.
- taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši.
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
- čirkstans Čirkstains.
- natura non facit saltus daba netaisa lēcienus.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- dabas nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
- stihiska (arī dabas) nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
- Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās.
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
- Haņs Sjans daoisma mitoloģijā — ceturtais no astoņiem nemirstīgajiem.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
- pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
- darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- apstaiga Darbība --> apstaigāt (1); apstaigāšana.
- staigāšana Darbība --> staigāt.
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
- attaisnošana Darbība, process --> attaisnot.
- pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
- taisijiens Darbība, rezultāts --> taisīt.
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
- pinole Darbmašīnas cilindriska virzes izpildietaise.
- izpildkustība Darbmašīnas izpildietaises pārvietošanās apstrādes procesā.
- pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
- programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi.
- kamanas Darbmašīnas virzes izpildietaise.
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi.
- miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- ģelaķ Darīt, taisīt.
- staigātājs Darītājs --> staigāt.
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
- izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces.
- iebūvētā pārbaude datora vai programmatūras darbības pārbaude ar to iekšējiem līdzekļiem (iebūvētām kontrolshēmām vai speciālām apakšprogrammām); iebūvētais tests.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte).
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
- pirmais iekšā - pirmais ārā datu elementu uzglabāšanas un atgūšanas metode, kas paredz, ka pirmais atmiņā ievietotais elements kā pirmais tiek arī nolasīts.
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
- lokālā tīkla multiraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai noteiktai aplūkojamā lokālā tīkla staciju grupai.
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus.
- datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
- apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām.
- bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām).
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
- atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
- sliepažāt daudz staigāt.
- sliepāt Daudz staigāt.
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
- apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
- kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
- daudzkārtu Daudzkārtains.
- daudzslokšņains Daudzkārtains.
- polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās.
- Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km.
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- aizdauzīt Dauzot aiztaisīt ciet.
- Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē.
- cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai.
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
- krustām šķērsām dažādos virzienos, pamatīgi (izstaigāt, izbraukāt).
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa.
- pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju.
- radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
- lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju.
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus.
- atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
- Taivānas deicija deiciju suga ("Deutiza taiwanensis").
- lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
- baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
- delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- dzeltainīte Dem. --> dzeltaine.
- dzeltaniņa Dem. --> dzeltaine.
- itaideņš Dem. --> itaids.
- staipeknītis Dem. --> staipeknis.
- demobilizētā Demobilizētais.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- trīskaulu konjaks denaturētais spirts.
- zilais Denaturētais spirts.
- lādzība Derīgums, taisnīgums.
- aktīniskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ultravioletais starojums vai rentgenstarojums, kā arī radioaktīvo vielu izstarojumi.
- ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina.
- desimtais Desmitais.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml.
- vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju.
- deveņdesmitais Deviņdesmitais.
- deveņdesmits Deviņdesmitais.
- devēņpadsmitais Deviņpadsmitais.
- deveņpadsmits Deviņpadsmitais.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- devants Devītais.
- devīts Devītais.
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā.
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- duaijēns Diplomātiskā korpusa vecākais, dotajā valstī visilgāk akreditētais vēstnieks.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
- dubultdurvis Divas durvis, (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
- halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
- attaisnojošs Divd. --> attaisnot.
- sastaigāts Divd. --> sastaigāt.
- slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai.
- divdesmits Divdesmitais.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
- trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā.
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- divpadsmits Divpadsmitais.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
- dizains dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- Volvariella speciosa dižā makstaine.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- dobums Dobtais vienkoča krēsls.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- priekšdatēts Dokuments, kura kontekstā minētais izdošanas datums ir vēlāks par faktisko.
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā.
- ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās).
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- razvesķi Dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic.
- supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
- atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā.
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs.
- viedkarte Drukātās shēmas plate ar iebūvētu loģiku vai mikroprocesoru, kas tai nodrošina zināmas informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas iespējas.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
- dubultais patentadījums dubultais adījuma prespinums, kurā visām cilpām ir viens uzmetums; dubultais patents.
- dubultais patents dubultais patentadījums.
- dubultais puspatents dubultais prespinums, kurā adījuma vienas puses visas cilpas satur vienu uzmetumu.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- stulbe Dūksne, staigņa.
- dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs; dumbrājs.
- sutnājs Dūkstaina, ar zāli apaugusi, bet ziemā neaizsalstoša vieta.
- dubrs Dūkstains meža ceļš pa melnzemi.
- pīss Dūkstains purvs.
- čūslains Dūkstains, ar nelieliem purviem starp ciņiem.
- dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams.
- dūknējs Dūkstains; duknējs.
- duknējs Dūkstains; dūknējs.
- dūksnains Dūkstains.
- dūksns Dūkstains.
- dūksnājs Dūkstājs; staigna purvaina vieta.
- dūksnēja Dūkstājs; staigna purvaina vieta.
- rūgsnis Dūksts, staigne; izrūdzis purvs.
- rūksnis Dūksts, staigne.
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
- dambra Dumbra, staigna vieta; purvs.
- dumūkšņains Dumbrains; dūkstains.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- rūdzināt dūmus taisīt, laist.
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
- kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.).
- aizdurstīt Durstot, bakstot nokļūt līdz noteiktai vietai.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- astrofija Dzeja bez dalījuma pantos pretstatā strofiskai (pantos dalītai) un brīvās strofikas (dažāda garuma pantu) dzejai.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- dzeltana Dzeltaine.
- dzeltane Dzeltaine.
- dzeltāne Dzeltaine.
- dzeltāniņa Dzeltaine.
- dzelteinīte Dzeltaine.
- žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
- žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
- ģirlicis Dzeltenais ģirlicis jeb parastais ģirlicis ("Serinus serinus").
- Serinus serinus dzeltenais ģirlicis, parastais ģirlicis jeb ģirilcis.
- Corydalis orcholeuca dzeltenbaltais cīrulītis.
- ksantoreja Dzelteni strutaini maksts izdalījumi.
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- dzeltane Dzeltenu, zeltainu matu bizes epitets.
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints.
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdukurēt dzenot zivis, nonākt līdz noteiktai vietai.
- pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē).
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
- adenoflegmona Dziedzera un apkārtējo saistaudu akūts strutains iekaisums.
- pārstaipukņi Dzijas pārstaipi cimda iekšpusē.
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas.
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri.
- laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību.
- tapšināt Dzirdami (kājas piesitot) staigāt.
- dzirdāmierīces Dzirdīšanas ietaises mājlopiem ganībās pie tekoša ūdens vai arī ar akas ierīkošanu.
- aizvagāt dzīt vagas līdz noteiktai vietai.
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atriezinis Dzīva būtne, kas staigā ar paceltu galvu.
- medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
- jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas.
- biomagnētisms Dzīvo organismu radītais magnētisms.
- meitoties Dzīvot meitās, neprecētai.
- biolauks Dzīvu būtņu radītais enerģētiskais lauks.
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
- džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
- gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem.
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
- dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts.
- he Ebreju alfabēta piektais burts.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union").
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
- JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
- kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt.
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju.
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
- drempelis Ēku ārsienas pacēlums no augstākā stāva pārseguma līdz tās sadurvietai ar spāri.
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
- pastiprinājuma ielāps elastīgs plāksteris (ielāps) no gumijas vai brezenta, kuru no iekšpuses uzliek bojājuma vietai, lai novērstu sūci
- autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins.
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
- zemēšanas elektrods elektrisko ietaišu zemēšanas kontūru sastāvdaļa.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
- magnētiskais satvērējs elektromagnētiska ietaise feromagnētisku objektu paņemšanai un noturēšanai.
- elektrodzinēja elektromagnētiskais moments elektromagnētisko spēku radītais moments.
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts.
- elektroniskais voltmetrs elektroniska ierīce sprieguma efektīvās vērtības mērīšanai; sastāv no elektroniskiem blokiem (taisngrieža, pastiprinātāja) un līdzstrāvas tipa mērīšanas mehānisma.
- pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem.
- ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai.
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem.
- baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
- rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m.
- anālā membrāna embrija kloākas membrānas mugurējā daļa, kas noslēdz taisno zarnu.
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei.
- nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties.
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā.
- ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
- Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- dzenolains Ērkšķains, dzeloņains, adatains.
- pārēst Ēst vēlreiz (tai pašā ēdienreizē, arī to pašu atlikušo ēdienu).
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- Rhus typhina etiķkoks jeb parastais etiķkoks, sumahu suga.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms.
- gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers.
- Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains.
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
- Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
- Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha).
- Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
- Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers.
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers.
- Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
- ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
- višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā.
- fibromiksosarkoma Fibrosarkoma ar gļotainu deģenerāciju; fibrosarkomas un miksosarkomas kombinācija.
- sufidūciants Fiduciārs, kurš kādas atsevišķas mantas pārvaldīšanu uzticējis citai personai.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij).
- pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā.
- latentais attēls filmas emulsijā fiksētais attēls pirms filmas attīstīšanas.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_.
- ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
- arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators.
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk").
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
- cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu.
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- calandrino Flautai līdzīgs itāliešu tautas pūšamais instruments.
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- apagoģisks pierādījums formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
- eksplicīta nozīme formāli izteikta nozīme pretstatā neizteiktai, resp., implicītai, nozīmei, proti, nozīme, kam ir savs formāls rādītājs.
- (tikai) uz papīra formāli, arī fiktīvi; tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem.
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta.
- sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē.
- fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā.
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas.
- ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem.
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- kuantro Franču baltais liķieris.
- kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm.
- gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
- cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- šķērskamanas Frēzmašīnas izpildietaise, kas pārvietojas perpendikulāri galda trajektorijai.
- frēzgalva Frēzmašīnas virzes izpildietaise frēzes pārvietošanai.
- Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam.
- frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids.
- lineāra funkcija funkcija y=f(x~1~, ..., x~n~)=a~1~X~1~+...+a~n~x~n~+b (a~i~; b – skaitļi)., kuras grafiskais attēls ir taisne.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- diferenciālkvocients Funkcijas un argumenta diferenciāļu dalījums, kas ir vienlīdzīgs atvasinātai funkcijai.
- augusts Gada astotais mēnesis.
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis.
- oktobris Gada desmitais mēnesis.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
- maijs Gada piektais mēnesis.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum").
- Lycopodium annotinum gada staipeknis.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
- higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- dzeltengalva Gaišmatains cilvēks.
- dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
- lauks gaišmatains.
- baltmatu Gaišmatains.
- dzeltenmatains Gaišmatains.
- dzeltensprogains Gaišmatains.
- gaišmataiņš Gaišmatains.
- zeltmatu Gaišmatains.
- zeltsprogains Gaišmatains.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
- galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- galvgals Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- cilindroma Galvas matainās ādas vēzis, kura stroma sastāv no hialīna cilindriem vai hialīnajiem saistaudiem.
- korso galvenā iela itāļu pilsētā, pastaigu vieta.
- meinstrīms Galvenā, vadošā tendence; vispārpieņemtais.
- parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā.
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
- pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums.
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
- pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- tvinat Gandrīz, taisni.
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna.
- Lanius schach garastainā čakste.
- garastaiņš Garastains.
- garastes Garastains.
- makao Garastainu papagaiļu suga.
- špala Garena taisnstūrveida uzšuve uz uzplečiem, zīmotnēm.
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
- sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
- stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
- redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
- lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās.
- ķete Garkātains āmurs.
- aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
- bītls Garmatains jaunietis.
- Delphinus capensis garpurna parastais delfīns.
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- ādzens Garš, slaiks, taisns.
- slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
- cept Gatavot, darināt, taisīt.
- tūjāt Gatavot, taisīt.
- vīkšējs Gatavotājs, taisītājs, posējs.
- prāvīties Gatavoties, (ceļā) taisīties.
- brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
- pudžīties gatavoties, taisīties.
- puinīties gatavoties, taisīties.
- bāvīties Gatavoties, taisīties.
- birāties Gatavoties, taisīties.
- grasīt Gatavoties, taisīties.
- vīkšņoties Gatavoties, taisīties.
- vīkstēties Gatavoties, taisīties.
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne.
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
- Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
- macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- miksoglioma Glioma ar gļotaino deģenerāciju.
- reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
- GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
- spožā gludspolīte gludspolīšu suga ("Zonitaides nitidus").
- glīvains Glums, gļotains.
- glemīgs Glums; arī gļotains.
- Cristatella mucedo gļotainā kristatella.
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
- glumeklis Gļotaina viela, gļotas.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- glots Gļotaina viela.
- Pholiota adiposa gļotainā zvīņene.
- glumiķis Gļotainais, glumais.
- glotāt Gļotainam kļūt.
- afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
- glēma Gļotainas nogulsnes.
- miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem.
- limacella Gļotaines.
- mukosangvinolents Gļotaini asiņains.
- proktoreja Gļotaini izdalījumi no tūpļa.
- blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss.
- pļēmi Gļotaini netīrumi.
- gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot.
- mukopurulents Gļotaini strutains.
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- glemains Gļotains (1).
- glemains Gļotains (2).
- glumiķis Gļotains dzīvnieks, molusks.
- mucilaginozs Gļotains farmaceitisks līdzeklis.
- jēlmete Gļotains priekšmets.
- krepecis Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
- šņergļi Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
- gļemains Gļotains, ar gļotām nosegts.
- trunains Gļotains, satrūdējis.
- sliekains Gļotains, valkans no gļotām.
- gliemains Gļotains.
- glitains Gļotains.
- glomains Gļotains.
- gļomains Gļotains.
- glotains Gļotains.
- gļotaiņš Gļotains.
- gļotīgs Gļotains.
- glumains Gļotains.
- ļekmains Gļotains.
- miksomatozs Gļotains.
- nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā).
- sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma").
- pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata").
- lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita").
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
- Volvariella gloiocephala gļotgalvainā makstaine.
- juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas).
- zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
- zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral").
- gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers.
- žļogas Gorīšanās, staipīšanās.
- lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
- gurņāties Gorīties, staipīties.
- izžorīties Gorīties, staipīties.
- šlaukāties Gorīties, staipīties.
- svaigstīties Gorīties, staipīties.
- žļogāties Gorīties, staipīties.
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis).
- Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
- Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs.
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
- lavī Grafikas dobspieduma tehnika, līdzīga akvatintai, radusies 18. gs. Francijā; laviss.
- aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
- klauzūra Grāmatas apkalums aiztaisīšanai.
- ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
- formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa.
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
- čarkstis Grantaina zeme.
- grantiens Grantaina zeme.
- zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties.
- žvika Grantains tīrums.
- zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains.
- grantainis Grantains.
- grantinis Grantains.
- rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
- sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ).
- tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ).
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ).
- ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ).
- kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ).
- tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
- jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
- ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ).
- mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ).
- omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu.
- epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε).
- ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ).
- ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η).
- dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta.
- zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ).
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
- nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν).
- lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ).
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
- Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām.
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā.
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai.
- Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus.
- Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
- Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
- Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā.
- Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma.
- Pandars grieķu mitoloģijā - trojiešu sabiedrotais, zelejiešu karaspēka vadonis, veikls loka šāvējs.
- Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
- Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- Sphagnum contortum grieztais sfagns.
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
- aizsukt Griežot aiztaisīt.
- ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- mantāt Grozīt, pārtaisīt.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- rēpeļains Grubuļains, rētains.
- gruntēšana Grunts krāsas uzklāšana krāsošanai sagatavotai virsmai.
- aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- čammāt Gružus taisīt.
- pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants.
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
- šinces Gultas aizkari (stabu gultai).
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
- ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos.
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm.
- bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
- longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes.
- traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
- kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
- ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem.
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
- pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
- vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā.
- sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- pilna ģimene ģimenes tips kuru veido laulātais pāris.
- hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku.
- koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
- ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru.
- vecākdirektorijs Hierarhiskā datņu sistēmā - direktorijs, attiecībā pret kuru aktivizētais direktorijs ir apakšdirektorijs.
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
- Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā.
- zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
- sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
- miksohondrosarkoma Hondrosarkoma ar plašu gļotaino deģenerāciju.
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda.
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- bronhoblenoreja Hronisks bronhīts ar gļotaini strutainu krēpu bagātīgu atdalīšanos.
- bronhoreja Hronisks bronhīts ar šķidru serozi gļotainu krēpu bagātīgu atdalīšanos.
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā.
- sguščonka Iebiezinātais piens.
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
- grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
- iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
- iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa.
- pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru); iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām).
- Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
- ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
- epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
- dots Iedotais, dāvana, deva.
- hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- dzimtenieks Iedzimtais iedzīvotājs.
- iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
- aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs.
- konjugāta Iegurņa ieejas taisnais diametrs.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) - par cittautiešiem.
- aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs.
- galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
- elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
- paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
- gludinātājfiltrs Iekārta, ko taisngriežos izmanto izejas sprieguma pulsāciju nogludināšanai.
- izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks.
- pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
- kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([]).
- līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu).
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
- apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
- plačot Ieplesties, plati staigāt (kā dzērājs).
- antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds.
- augstākminētais Iepriekš minētais.
- šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā).
- staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
- kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
- vājinātājs Ierīce kalibrētai signāla sprieguma vai jaudas samazināšanai.
- taisnotājs Ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis.
- pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
- rektoskops Ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai; dators.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- mazgātne Ierīce, ietaise (kā) mazgāšanai.
- perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
- dinamometrs Ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai).
- palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
- kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
- jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- taisnotājs Ierīce, instruments (kā) iztaisnošanai.
- ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kādu parametru vai procesu līdz noteiktai robežai.
- lāzertālmērs Ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids.
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru.
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
- uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
- pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām.
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- aizvīt Iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai).
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
- Rhizopogon roseolus iesārtais jumjupūpēdis.
- korkšķe Iesauka vistai.
- sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai.
- apieska Ieskājoties atrastais.
- ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu).
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai.
- mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā.
- riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- tualetnieks Iesprostotais kauliņš (dambretē).
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- tricināt Iestaigāt, nonēsāt, nomīt.
- šļāka Iestaigāta sliede.
- ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt.
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
- iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) iet (arī staigāt) klusi, viegli.
- seperēt Iet (par bērniem, kas sāk staigāt).
- apslāt Iet cauri, pārstaigāt.
- makņāt Iet pa muklāju, staignu vietu.
- makņīt Iet pa muklāju, staignu vietu.
- lamzāt Iet pa staignu, slapju vietu.
- maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī iet, staigāt.
- cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- stupīt Iet, soļot, staigāt.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
- šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
- pleznāt Iet, staigāt (par putniem, kam ir pleznas).
- mērīt soļus iet, staigāt kādu gabalu.
- mērot (retāk mērīt) soļus iet, staigāt kādu gabalu.
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- cimdot Iet, staigāt, doties.
- leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
- šļurbāt Iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
- linot Iet, staigāt; klaiņot.
- reizot iet, staigāt.
- jeskāt Iet, staigāt.
- kaģīt Iet, staigāt.
- klemzēt Iet, staigāt.
- pēdot Iet, staigāt.
- stegot Iet, staigāt.
- stepīt Iet, staigāt.
- kājot Iet; arī staigāt.
- drosēt Iet; staigāt.
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs.
- pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- kāpnes Ietaise (parasti transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
- platforma Ietaise (transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
- aizvars Ietaise aizsprostā vai ūdens kanālā, kuru atverot, izlaiž ūdens plūsmu.
- rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
- elektrolīnija Ietaise elektriskās enerģijas pārvadei.
- bruškuļi Ietaise lašu ķeršanai.
- palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis.
- braucikls Ietaise linu kulstīšanai.
- uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem.
- aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem.
- šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
- aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma.
- kauss Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai.
- baipass Ietaise, kas aizvada visu plūsmu vai tās daļu pa apkārtceļu.
- aizturietaise Ietaise, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
- palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- aizsargietaise Ietaise, kas paredzēta drošībai.
- elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- rektāli Ievadot pa taisno zarnu (piem., medikamentus).
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- Eleocharis mamillata iežmaugtais pameldrs.
- hiperģenēze Iežu un minerālu izmaiņu procesi Zemes virsmā un tuvu tai zemā temperatūrā un spiedienā.
- valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
- everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
- sašļaustīties Ilgāku laiku staipīties.
- nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
- nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- atstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigalēt.
- izstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- sašļaustīties Ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt.
- sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
- sasoļot Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot.
- sasliept Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
- sastorēt Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
- nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt.
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- kutba Imāma teiktais tradicionālais piektdienas sprediķis.
- impetiginizācija Impetigo pievinošanās citai ādas slimībai.
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- homeotoksīns Indivīda producētais toksīns, kas ir toksisks citiem tās pašas sugas pārstāvjiem.
- veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- ortodaktils Indivīds, kam normāli, taisni pirksti.
- ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim.
- Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu.
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
- delitescence Infekcijas vai saindēšanās apslēptais periods.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- konfidencialitāte Informācijas aizsargātība pret lietotājiem, kas mēģina tai piekļūt bez atbilstoša pilnvarojuma.
- kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
- EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde.
- psihrogrāfs Instruments gaisa mitruma nepārtrauktai reģistrācijai.
- diafanoskops Instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai.
- stūrenis Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- IKD Integrētais konsultatīvais dienests.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums.
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum").
- pericentriskā inversija inversija, kurā invertētais iecirknis ietver centromēras rajonu.
- aizsprostotājs Inženierbruņojuma līdzeklis prettanku mīnu ātrai mehanizētai likšanai gruntī.
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija.
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
- Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot.
- spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei.
- starpkonts Īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts.
- mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti.
- Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam.
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- imāns Islāma valodās apzīmējums ticībai, sevišķi īstai ticībai, islāmam.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
- Columnea hirta īsmatainā kolumneja.
- rekši Īsmatainie truši - 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmatu un akotmati ir gandrīz vienādā garumā.
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā.
- Theobroma cacao īstais kakaokoks.
- Elettaria cardamomum īstais kardamons.
- Citrus aurantifolia īstais laims.
- Swietenia mahagoni īstais mahagons.
- Artocarpus altilis īstais maizeskoks.
- Silybum marianum īstais mārdadzis.
- papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
- Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai.
- Syzygium aromaticum īstais nagliņkoks.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- Dracaena draco īstais pūķkoks.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- Juglans regia īstais riekstkoks.
- karaliskais riekstkoks īstais riekstkoks.
- autonīms Īstais vārds, kāds ir autoram, kas parakstās ar pseidonīmu.
- Vitis vinifera īstais vīnkoks.
- Arachis hypogaea īstais zemesrieksts.
- īstenieks Īstais, piemērotais kādam darbam vai aicinājumam.
- īst. Īstenais; īstais.
- nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
- nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
- daārdīt Izārdīt līdz kādai vietai.
- aizārdīt Izārdīt līdz noteiktai vietai.
- aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
- aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai).
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
- kārneklis Izbadinātais.
- dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms.
- zobīt Izcirst, taisīt zāģim zobus; asināt (zāģa) zobus.
- zobot Izcirst, taisīt zāģim zobus; asināt (zāģa) zobus.
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
- aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
- skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- izgājums izdarīts gājiens, pastaiga.
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem.
- īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna.
- gaismas josla izgaismots displeja ekrāna apgabals, kurā atrodas izvēlnē atlasītais elements.
- plīst Izgaist; izstaigāt.
- piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
- uzdarīt Izgatavot, uztaisīt.
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā.
- izšķorīties Izgorīties, izstaipīties.
- nožarbināties Izgorīties, izstaipīties.
- izpļekāt Iziet, izstaigāt (pa slapju, dubļainu vietu).
- izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot.
- izjoškāt Iziet, izstaigāt.
- izlampatāt Iziet, izstaigāt.
- izleskāt Iziet, izstaigāt.
- izsierēt Iziet, izstaigāt.
- izslēpēt Iziet, izstaigāt.
- izpekot Iziet; izstaigāt.
- izšiverēties Izieties, izstaigāties (pa vairākām vietām), parasti ko kārtojot, gādājot u. tml.
- izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties.
- izpekoties Izieties, izstaigāties.
- izsierēties Izieties, izstaigāties.
- izjoškāties Izieties; izstaigāties.
- izkuģēties Izieties; izstaigāties.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai).
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju.
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
- foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
- izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
- apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties.
- izkleidot Izklaiņot, izstaigāt.
- izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt.
- izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt.
- izlinot Izklaiņot; izstaigāt.
- izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties.
- izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties.
- diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
- avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izlocīt kājas izkustēties pēc sēdēšanas, pastaigāties.
- patstāvīga izlāde izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
- pārdarināt Izlāpīt, pārtaisīt.
- aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
- izklaināties Izlīdzināties, izstiepties taisnam.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- dasalūgties Izlūgties piedošanu, attaisnojumu u. tml.
- aizčulināt Izlutināt tik ļoti, ka izlutinātais vairs īsti nekam neder.
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
- anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā.
- žļagains Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
- žļagans Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
- uzblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- uzblīzt Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- izblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
- izblīzt Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu.
- izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
- galds izpildietaise apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai.
- dalīšanas izpildietaise izpildietaise dalīšanai; galvenās sastāvdaļas ir pārvietojumu normējošais loceklis - dalītājdisks, lineāls, limbs u. c.
- dalītājgalva Izpildietaise leņķiskai dalīšanai, mehāniska vai optiska.
- slūžāt izplatīt baumas; staigāt apkārt pļāpājot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- Trifolium expansum izplestais āboliņš.
- plašais donis izplestais donis.
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- ablegāts Izraidītais.
- dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai.
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- lai pērkons nosper mani izsaucas, ko apzvērot, apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
- izmaisīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
- izvandīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
- izdalsāt Izstaigāt (1).
- izstaigalēt Izstaigāt (1).
- izstaiģiņēt Izstaigāt (3).
- izžāstīt Izstaigāt (3).
- izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
- izmērīt tālus ceļus izstaigāt tālus ceļus.
- aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt.
- izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot.
- izrikšot Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
- apogot Izstaigāt, lasot ogas.
- izļēpāties Izstaigāties (neveiklā, gāzelīgā gaitā).
- izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izmalties Izstaigāties, izbraukāties.
- izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties.
- izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties.
- izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
- izluptēties Izstaigāties, pabūt (svaigā gaisā).
- atbizenēties Izstaigāties.
- atstaigāties Izstaigāties.
- izastaigalēties Izstaigāties.
- izastaigāties Izstaigāties.
- izcierēties Izstaigāties.
- izplāvāties Izstaigāties.
- izžāstīties Izstaigāties.
- atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
- izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
- izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm.
- izslaicīt Izstaipīt, pastiept.
- nolāpāt Izstaipīties (par audumu).
- izslaicīties Izstaipīties, izstiepties.
- iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu).
- atstaipīties Izstaipīties.
- izarozīties Izstaipīties.
- izarūzāt Izstaipīties.
- izrozīties Izstaipīties.
- sašļaucīties Izstaipīties.
- sašļaukāties Izstaipīties.
- sažļaudzīties Izstaipīties.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izklaināt Izstiept taisnu, izlīdzināt.
- izstilpēt Izstiept, izstaipīt.
- stiepuļot Izstiept, izstaipīt.
- stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties.
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
- izorēt Izsūtīt ārā, izvadīt cauri (vietai).
- izšķipes Izšķipelētais.
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
- izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū.
- izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
- iztīrīties Iztaisīties.
- redresācija Iztaisnošana.
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
- atliekt Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus).
- atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni.
- buhtēt Iztaisnot iedobumu.
- buktēt Iztaisnot iedobumu.
- atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- iztaisnīt Iztaisnot, izlīdzināt.
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
- klajināt Iztaisnot, izstiept garumā.
- sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
- iztaisnāt Iztaisnot.
- Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu).
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
- izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus.
- izataisnāties Iztaisnoties.
- garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- aizsātināt Izvārītai putrai pieliet rūgušpienu, skābu krējumu.
- aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt.
- nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
- apstrīpāt Izveidot visapkārt kādai vietai svītru.
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- variants Izvēles iespēja, piedāvātais situācijas risinājums.
- jēmeklis Izvemtais (par lopiem).
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- tautosillabiska pozīcija izvietojums vienā un tai pašā zilbē.
- pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
- dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la).
- aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens".
- panācēja jahta jahta, kura tuvojas priekšā (pa priekšu) ejošai jahtai.
- bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja.
- stampāt jahtai lēkāt uz enkura lielos viļņos.
- relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
- jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
- pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai.
- atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
- Jantaja Jaņtai, pilsēta Ķīnā.
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs.
- Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
- biva Japāņu mūzikas instruments, līdzīgs lautai, ar 4-6 stīgām.
- taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1).
- Crocus pulchellus jauktais krokuss.
- obligātā partenoģenēze jauna organisma parastais attīstības ceļš.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- novobrancs Jauniesauktais.
- šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
- ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji.
- jaunvīrs Jaunlaulātais, jaunais vīrs.
- jauničs Jaunlaulātais.
- jauniķis Jaunlaulātais.
- Pededzes kanāls Jaunpededze, Pededzes kanāla iztaisnojums.
- ļēpucis Jauns dzīvnieks, kas nav vēl īsti iemācījies staigāt.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- Senecio jacobaea Jēkaba krustaine.
- lēlmete Jēlmete, gļotains priekšmets.
- pārinieks Jērs, kad aitai rodas pārītis.
- vienzīdis Jērs, kurš aitai dzimis viens pats.
- Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
- mērgaļoties Jokoties, jokus taisīt.
- šprukot Jokoties, taisīt jokus.
- dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis.
- ālmanis Joku, izlēcienu taisītājs, muļķis, auša, tas, kas nemierīgi uzvedas.
- āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
- grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg).
- fizikālie mutagēni jonizējošais un ultravioletais starojums, ekstremālas temperatūras u. c. fizikālie faktori.
- ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi.
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede.
- Pearidinium cinctum jostainā peridīnija.
- Dermestes lardarius jostainais ādgrauzis.
- aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- ijars Jūdaistu civilā kalendāra astotais mēnesis.
- tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis.
- tammuzs Jūdaistu civilā kalendāra desmitais mēnesis.
- sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis.
- eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis.
- švats Jūdaistu civilā kalendāra piektais mēnesis.
- adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis.
- avs jūdaistu civilā kalendāra vienpadsmitais mēnesis
- nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki.
- āzkārpe Jumta dakstiņu latai piestiprinātā daļa.
- čukurēt Jumta kori taisīt, jumt.
- trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums.
- Kilbrenana šaurums jūras šaurums Lielbritānijā starp Kintairas pussalu un Eranas salu.
- guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās.
- tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi.
- personības tiesiskais statuss juridiski nostiprinātais personības stāvoklis sabiedrībā.
- cesija Juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
- astotkārt Kā astotais pēc kārtas; astotajā vietā.
- ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- flautando Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu.
- flautato Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu.
- lumpatāties Kā lupatai nokareni šūpoties.
- piektkārt Kā piektais pēc kārtas; piektajā vietā.
- intrazonalitāte Kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem.
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u.c.
- miltene Kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes.
- nidziņas Kāda garkātainu nezāļu suga.
- delēcija Kāda hromosomas iecirkņa zudums, kas rodas, tai pārtrūkstot.
- irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- izgatavošana Kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības.
- ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
- apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
- instrāts Kādā valodā citas tai pašā teritorijā lietotas valodas ietekmē izveidojies aizguvumu kopums.
- kremis Kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt.
- raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini).
- pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs).
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju.
- vadojums Kādas iekārtas vai ietaises iekšējo vadu izkārtojums un ierīkošana.
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
- alonīms Kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij.
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- autochons Kādas zemes iedzimtais, kura senči arī turpat dzīvojuši.
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime.
- stomeklis Kāds (arī zirgs), kas aiz bailēm no rēgiem negrib (doties) taisni uz priekšu.
- valka Kāds (biežāk sieviete), kas staigā apkārt un daudz pļāpā.
- skrullītis kāds jūrmalas putns, kas staigā gar ūdens malu.
- pekstinis Kāds, kam patīk taisīt pekstiņus.
- valgsts Kāds, kas gorās un staipās.
- klence Kāds, kas lēni un noguris staigā.
- ķeberis Kāds, kas nestabili staigā.
- tuzna Kāds, kas smagnēji staigā.
- šļukbiksis Kāds, kas staigā ar nošļukušām biksēm.
- kūzinieks Kāds, kas staigā ar nūju, rungu.
- kūznieks Kāds, kas staigā ar nūju, rungu.
- slampača Kāds, kas staigā gāzelēdamies.
- slundurkājis Kāds, kas staigā kājas velkot pa zemi.
- lampāns Kāds, kas staigā neveiklā gaitā.
- slamparnieks kāds, kas staigā noplīsušā uzvalkā.
- tipulis Kāds, kas staigā tipinādams.
- stupelnieks Kāds, kas staigā tupelēs.
- cilsoņa Kāds, kurš daudz staigā.
- zakačīrs Kāds, kurš iedzerdams staigā no mājas uz māju.
- morga Kāds, kurš naktī neguļ, taisa troksni.
- naksniņš Kāds, kurš naktī staigā apkārt.
- naksnons Kāds, kurš naktī staigā apkārt.
- leģeris Kāds, kurš staigā greizām kājām.
- ļingāns Kāds, kurš staigā grīļodamies.
- šļenka Kāds, kurš staigā kā aizmidzis, šūpodamies.
- tenterkājis Kāds, kurš staigā kājas vilkdams, nedroši.
- lorģis Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
- ļorums Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
- kumpiķis Kāds, kurš staigā sakumpis, salīcis.
- šubraka Kāds, kurš staigā saplēstā apģērbā.
- žaika Kāds, kurš staipās un žāvājas.
- čaibaļa Kāds, kurš šķoba seju, taisa grimases.
- atpēdnis Kāds, kurš vairāk staigā atmuguriski, nevis uz priekšu.
- parozīties Kādu brīdi gorīties, staipīties.
- palepēt Kādu brīdi skriet, staigāt.
- padenderēt Kādu brīdi šurp un turp staigāt.
- pabokstīties Kādu brīdi vilcināties (nedrošībā), attaisnojumus meklējot.
- pastaiģinēt Kādu laiku bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- padīkalēt Kādu laiku gaidot kādā vietā staigāt šurp un turp.
- patopšāt Kādu laiku lēnām un neveikli staigāt.
- paplāvāt Kādu laiku pastaigāties.
- izslampāties Kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt.
- palīkumot Kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties.
- paborināt Kādu laiku vest (bērnu) pastaigā.
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
- kāgalis Kājgalis (guļasvietai).
- izkležoties Kājs velkot, līdz apnikumam (pietiekoši) staigāt.
- kākarains Kākaraini cimdi - pirkstaini cimdi.
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
- pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus").
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
- zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā.
- Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
- Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas.
- Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns).
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
- Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra.
- Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
- Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m.
- Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra.
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
- Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns).
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
- Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
- Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m.
- Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m.
- Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
- Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
- Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m.
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns.
- Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Īcenkalns Kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
- Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
- Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m.
- Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
- Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m.
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns.
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns.
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m.
- Rugājkalns Kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena.
- Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m.
- Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Naudaskalns Kalns Balvu novada Balvu pagastā, absolūtais augstums - 122,2 m, relatīvais augstums - 7,2 m.
- Zeltkalns Kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē.
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
- Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m.
- Raņķu kalns kalns Dundagas pacēlumā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Dundagas, garums — \~500 m, platums — līdz 200 m, lielākais absolūtais augstums — 92,3 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m.
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
- Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
- Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
- Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
- Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
- Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
- Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m.
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas.
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m.
- Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m.
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts.
- Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m.
- Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m.
- Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
- Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m.
- Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei.
- Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m.
- Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m.
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu.
- Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m.
- Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis.
- Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers.
- Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns.
- Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
- Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m.
- Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km.
- Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
- Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
- Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas.
- Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m.
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m.
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām.
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
- Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
- Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
- Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra.
- ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras.
- Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
- Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā.
- Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m.
- Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m.
- Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži.
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
- Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām.
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam.
- vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
- MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking").
- MTB Kalnu velosipēds (angļu "mountain bike").
- pusjumprava kalpone, kam ir zemāks statuss kā parastai istabenei.
- iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini).
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
- Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē.
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes.
- samogonka Kandža, paštecinātais.
- samogons Kandža, paštecinātais.
- spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis.
- kantēts Kantains.
- kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
- kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
- Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- pārkarot Karojot pārstaigāt.
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa.
- blekdžeks Kāršu spēle - acīte ("divdesmit viens") vai tai līdzīga spēle.
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
- lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
- bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
- pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu.
- Allium stipitatum kārtainais sīpols.
- napoleons Kārtainās mīklas torte ar krēmu, var būt dekorēta ar augļiem un krēmu.
- ieslānis Kārtaini cepumi vai pīrāgi; pildījuma kārta.
- sielains kārtains (par koku, kam dažas kārtas neplīst, bet drūp).
- mikanīts Kārtains izolācijas materiāls, ko gatavo no vizlas un saistvielām; lieto elektrotehnikā.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- spalains Kārtains.
- spalēts Kārtains.
- cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- Carassius carassius karūsa jeb zeltainā karūsa.
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- Tilia petiolaris kātainā liepa.
- Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija.
- Clavatia excipuliformis kātainais zaķpūpēdis.
- kātens Kātains.
- loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- prostatas katetrs katetrs ar īsu smaili, lai tiktu garām palielinātajai prostatai.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
- kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- sabata gads katrs septītais gads, kad jūdiem bija jāatstāj zeme neapstrādāta.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem.
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
- dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
- vardukļi Kaut kas netīrs, gļotains.
- varduklis Kaut kas netīrs, gļotains.
- vardukšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
- vardūkšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
- mozēt Kaut ko iztaisīt.
- izblensties Kaut ko meklējot staigāt apkārt (kādu laiku).
- lest Kaut ko taisīt no daļām.
- lēst Kaut ko taisīt no detaļām.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot.
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
- Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m.
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē.
- seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde; šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
- kinouzņēmums Kinolentē uzņemtais kadrs.
- bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
- pluts Klaidonis, staigulis.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- aplinot Klaiņojot apmeklēt, apstaigāt.
- izbleņķerēt Klaiņojot iziet, izstaigāt; izklejot.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieblisēt Klaiņojot, slinki pastaigāties.
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot.
- atmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt, atnākt.
- klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
- bleņķerēt Klaiņot, staigāt apkārt; arī slinkot.
- lierēt Klaiņot, staigāt apkārt.
- slederēt Klaiņot; lēnām, nespēcīgi staigāt.
- blezerēt Klaiņot; pastaigāties bez noteikta mērķa.
- vanterēt Klaiņot; staigāt (parasti bez noteikta mērķa).
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens.
- mistrēties Klakšķināt mēli, taisīt grimases, muļķoties.
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- elderēt Klejot, staigalēt, draiskulīgi iet.
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).
- apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
- atklibot Klibojot atnākt šurp; klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kliegums Kliedziens, izkliegtais.
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
- sklaida Klintaine.
- Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums.
- Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums.
- stukmanieši Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Stukmaņi" iedzīvotāji.
- Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- kanaks Klusā okeāna salu iedzimtais.
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- atteice Kļūme, situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
- aptumis Kļūt biezam un gļotainam.
- izmīkšt Kļūt dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu); izmīkšēt.
- glīvēt Kļūt glumam, gļotainam, dūņainam, dubļainam.
- gliedēt Kļūt glumam, gļotainam.
- pieglemēt Kļūt glumam, gļotainam.
- saglumināt Kļūt glumam, gļotainam.
- apglemēt Kļūt glumam, slidenam, gļotainam.
- izbļūt Kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs.
- noglumt Kļūt gļotainam vai glumam.
- uzglitēt Kļūt gļotainam, glumam.
- gliemēt Kļūt gļotainam, glumēt.
- uzplukt Kļūt gļotainam, glumēt.
- bļūt Kļūt gļotainam.
- dumēt Kļūt gļotainam.
- gletēt Kļūt gļotainam.
- glezēt Kļūt gļotainam.
- noglīmēt Kļūt gļotainam.
- noglitināt Kļūt gļotainam.
- uzglemēt Kļūt gļotainam.
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku).
- pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
- bļugt Kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst.
- izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
- atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- slieties Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
- aputēties Kļūt utainam, apaugt ar utīm.
- apglitēt Kļūt visapkārt slidenam, glumam, jēlam, gļotainam; apglumēt.
- apgļitēt Kļūt viscaur gļotainam, glumam, slidenam.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- aizkniebt Kniebjot aiztaisīt.
- aizknīdēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- Kodaja Kodaja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
- kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
- šifrators Kodēšanas shēma, kas tai pievadītos ciparsignālus pārvērš noteiktās izejas signālu kombinācijās.
- apraudzēt Kodināt ādas līdz noteiktai pakāpei.
- Kodoja Kodoja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti.
- termostarojums Kodolsprādziena izraisītais karstums un gaisma.
- Kodu Kodu ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
- virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu).
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- šautra Koka galdiņš logu aiztaisīšanai.
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu.
- ratenis Koka ratu riteņu taisāmais sols.
- atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
- ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
- kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai.
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums.
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
- avometrs kombinētais elektromēraparāts - ampērmetrs, voltmetrs un ommetrs; ampērvoltommetrs; multimetrs.
- ampērvoltommetrs kombinētais elektromēraparāts - ampērmetrs, voltmetrs un ommetrs; avometrs; multimetrs.
- kombinācijlodziņš kombinētais lodziņš.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- turbotaisnteces dzinējs kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra.
- cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks.
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- flautkoncerts Koncerts flautai un orķestrim.
- košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
- aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums.
- tehniskie noteikumi konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības.
- atsvabināšana Konkrētai programmai vai konkrētam lietotājam piesaistītu datoru resursu atbrīvošana, lai tos varētu piekārtot citam lietotājam.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
- agregāts konstruktīvi autonoma, maināma darbmašīnas ietaise noteiktas funkcijas izpildei.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam).
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- Paralipomenon Kopējs apzīmējums Vecās Derības 1. un 2. Laiku grāmatai.
- etnikons Kopējs nosaukums tautai vai ciltij un teritorijai.
- kopgājējiens Kopīga pastaiga.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- kopnes mezgls kopnes taisno stieņu savstarpējo savienojumu vieta.
- sadalkopne Kopņu sistēma sadalietaisē, ko izmanto dažādu pievienojumu ērtākai savienošanai.
- alcionārijas Koraļļu polipu kārta, izveido stumbrveidīgas, zarotas kolonijas; polipi ar 8 kārtainiem taustekļiem, sauc arī par oktokoraļļiem.
- Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
- Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
- suporta kārba korpusveida konstruktīvs elements suporta piedziņas un vadības ietaišu ievietošanai.
- kafri Kosi - tauta Dienvidāfrikā, nosaukums, ko tai XVIII gs. devuši eiropieši.
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
- stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- Mazais Hantaikas ezers krasti zemi, purvaini, platība - 58 kvadrātkilometri, iztek Hantaika.
- Senecio paludosus krastmalu krustaine.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
- krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
- smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
- aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- prasījuma cesija kreditora prasījuma tiesību nodošana citai personai.
- camisia Krekls, it īpaši katoļu garīdznieku baltais kora krekls.
- krēpauzas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- ledaine Krētainā auza ("Avena orientalis").
- ledene Krētainā auza ("Avena orientalis").
- ledenīcas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- vienpušnicas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- vienpušņicas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- zobiņauzas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- Avena orientalis krētainā auza.
- kuza Kreve rētai.
- kuzla Kreve rētai.
- kuzma Kreve rētai.
- kuzna Kreve rētai.
- gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana.
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- piespiedu darbs kriminālsoda veids, personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.
- labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu.
- supervijums Kristālu izvietojuma tehnoloģija, ko izmanto šķidro kristālu displejos, lai nodrošinātu plašāku redzes leņķi un uzlabotu attēla kontrastainību.
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
- krustamais (arī krustāmais) vārds kristītais vārds.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
- Onychorhynchus coronatus kronētais tirānputns.
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- krūzāts Krunkains, raibs, cirtains.
- parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- Victoria cruciana krustainā viktorija.
- ēdējzāle Krustaines ("Senecio ").
- ēdājs Krustaines ("Senecio").
- krustenes Krustaines ("Senecio").
- krustlapji Krustaines ("Senecio").
- krustziedīte Krustaines ("Senecio").
- senecio Krustaines.
- kristaniski Krustainiski.
- kristeniski Krustainiski.
- kristiniski Krustainiski.
- kristinisku Krustainiski.
- krustots Krustains (1).
- kristains Krustains.
- purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster").
- upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis").
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis").
- krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus").
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
- meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus").
- pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis").
- lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus").
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- izšķērēt Krustām šķērsām izstaigāt.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- Gentiana cruciata krustlapu drudzene jeb krustainā genciāna.
- apļveida krustojums krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- rotācijas aplis krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu.
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liposteatoze Ksantomas veids, kurā veidojas fosfatīdu vai cerebrozīdu ieslēgumi putainajās šūnās.
- iesala brāga kublā iejauktais iesals alus tecināšanai.
- traverss Kuģa gaitai perpendikulārs virziens.
- armators Kuģa īpašnieks; persona, kas ekspluatē kuģi (neatkarīgi no tā, vai kuģis tai pieder vai nepieder).
- aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- kārtainās kūkas kūkas no kārtainās mīklas ar krēma vai augļu pildījumu.
- valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
- aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- mīdīt Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums.
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- uzkvēpt Kūpot (kam), uzklāties (kvēpu kārtai).
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
- iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi.
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā.
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
- izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas.
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
- Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
- kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
- aizķemmēt Ķemmējot nonākt līdz noteiktai vietai.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzķērkt Ķērcot ataicināt, izsaukt.
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu.
- absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- virze Ķermeņa taisnvirziena kustība.
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.
- aizdūlēt ķerot zivis vai vēžus skalu gaismā nonākt līdz noteiktai vietai.
- blāvēt Ķildoties, rāties, taisīt troksni.
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
- unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju.
- donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles.
- reaģents Ķīmiska viela, kas ar kādu citu vielu reaģē tai raksturīgā veidā.
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju.
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
- ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
- Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā.
- Lī-Tegvajs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem, viņš bija klibs un staigāja ar dzelzs kūju.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu); transplantēt.
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
- frajers Labi nodrošināts notiesātais.
- fucins Labi nodrošināts notiesātais.
- atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
- pareizīgs Labs, īsts, kārtīgs, arī taisnīgs.
- pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā.
- fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā.
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu.
- atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- slūžāt Laiski pastaigāties.
- karneklis laivas ķeksis ar vienu taisnu un vienu līku zaru.
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- Gossypium herbaceum lakstainā kokvilna.
- kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
- Laņa Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem.
- Laņs Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
- plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
- jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus.
- lappadeve Lapu automātiska pārvietošana cauri stacionāri novietota mehānisma (skenera, kopētāja, u. tml.) nolasīšanas iekārtai.
- lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
- kaliptra Lapu sūnām sporogona daļa, kas līdzīgi uzmauktai micei ietver sporu vāceli.
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- mērķauditorija Lasītāji vai klausītāji, kuriem konkrētais teksts adresēts.
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
- Calandrella rufescens lāsumotais sīkcīrulis.
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
- l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
- ē latviešu alfabēta astotais burts
- c latviešu alfabēta ceturtais burts
- ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
- g latviešu alfabēta desmitais burts
- ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
- f latviešu alfabēta devītais burts
- t latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
- p latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
- r latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
- š latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- s latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- m latviešu alfabēta divdesmitais burts
- h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
- j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
- č latviešu alfabēta piektais burts
- ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
- e latviešu alfabēta septītais burts
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
- ū latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
- i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
- ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
- ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
- biržošana Lauka virsmas sadalīšana slejās, taisnstūros un kvadrātos.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens.
- saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens.
- aizvars Lauktranzistora elektrods, kuram pievadītais spriegums izsauc strāvas maiņu kanālā.
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
- ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem.
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlēkt Lecot atkļūt šurp; lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- mangāntērauds Leģētais tērauds, kura sastāvā ir mangāns.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- lunkāt Lempīgi, neizveicīgi staigāt.
- lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
- deidars Lempis, kas staigā gāzelēdamies.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izavalkāties Lēnā gaitā izstaigāties.
- apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
- ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
- ļempatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt.
- izslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā iziet; izstaigāt.
- aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
- kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
- lēpēt Lēnām iet, staigāt.
- kūčāties Lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt).
- tuņoties Lēnām taisīties, neveikli kustēties.
- pudžināties Lēnām taisīties, tūļāties.
- apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt.
- kuģēt Lēnām, maziem solīšiem staigāt.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
- izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
- izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu.
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- pasavalkāties Lēni pastaigāt.
- defilēt lēni pastaigāties.
- pašļaucīties Lēni pastaipīties.
- šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
- šļaucīties Lēni staipīties, gorīties.
- krožāt Lēni un salīkušam staigāt.
- dasavilkties Lēni, ar grūtībām aiziet līdz kādai vietai.
- aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- apklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām apstaigāt.
- izloskāt Lēni, neveikli, arī nevīžīgi iziet, izstaigāt.
- izloskāties Lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties.
- iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- veņķelis Leņķa mērs; taisnais leņķis.
- šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
- izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
- šņīpstere Lepna sievieta, kas staigā degunu raukdama par visu.
- štorēt Lepni staigāt.
- šlāgers Lētai gaumei pielaikota populāra dziesma vai deja ar dziedāšanu; šlāgeris.
- lerpatains Lēverains; larpatains.
- lorpatains Lēverains; larpatains.
- ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs.
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties.
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- gaisa vārti lidosta (piemēram, pilsētai); lidostas pilsēta.
- pieklunčāties Līdz apnikumam, pietiekoši nostaigāties, staigājot pagurt.
- nec plus ultra līdz galējai robežai; pats labākais, nepārspētais.
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- līdz kaut kurienei līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai.
- šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm).
- šāmet līdz šai vietai.
- līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa).
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
- homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru.
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
- vienādranga līdzvērtīgi, tādi kas pieder vienai un tai pašai iedalījuma vai grupējuma pakāpei.
- endocentrisks Līdzvērtīgs kādam no tai pašā kopā vai sistēmā esošiem elementiem.
- laigoties Liegties, taisnoties.
- ciemloža Liekēdis, kas apstaigā visu ciemu.
- slembēt Lieki staigāt, vazāties.
- Amaranthus retroflexus liektais amarants.
- Syringa reflexa liektais ceriņš.
- kanna Liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx").
- Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- dumaka Liela migla; lietains laiks.
- L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
- Ē lielais latviešu alfabēta astotais burts
- C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
- Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
- G lielais latviešu alfabēta desmitais burts
- Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
- F lielais latviešu alfabēta devītais burts
- T lielais latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
- P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
- R lielais latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
- Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- M lielais latviešu alfabēta divdesmitais burts
- H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
- J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
- Č lielais latviešu alfabēta piektais burts
- Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
- E lielais latviešu alfabēta septītais burts
- D lielais latviešu alfabēta sestais burts
- K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
- Ū lielais latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
- I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
- Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
- zirgskābeņu zeltainītis lielais skābeņu zeltainīrtis.
- Lycaena dispar lielais skābeņu zeltainītis.
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams.
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
- sablīvēšana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
- sapakošana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm.
- imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
- ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
- svipsnot lielīgu žestu taisīt itin kā uzsvilpjot.
- šlūkāt Lielos apavos šļūcoši staigāt.
- Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- žakarda pinums lielrakstainais auduma pinums.
- lielkrustains Lielrūtains.
- barka Liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne.
- leitēns Liels zēns, kurš vēl staigā bez (garajām) biksēm.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- titainis Liels, rakstains katūna lakats.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis").
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis".
- lītaine vasara lietaina vasara.
- lietaine Lietains laika posms.
- glizmains Lietains laiks ar salu, kad veidojas atkala.
- lietavaiņa laiks lietains laiks.
- lietoņa Lietains laiks.
- lītaine Lietains laiks.
- lītņa Lietains laiks.
- lugava Lietains, dubļains rudens laiks.
- rēdns Lietains, nelāgs.
- nesmuks Lietains, nepatīkams (par laiku).
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats.
- līdans Lietains.
- lietaiņš Lietains.
- lietājs Lietains.
- lietavains Lietains.
- lietojs Lietains.
- lietots Lietains.
- lietuvains Lietains.
- lietuvojs Lietains.
- lītainis Lietains.
- lītains Lietains.
- lītāts Lietains.
- lītavojs Lietains.
- suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās.
- domāt lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai
- kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- pareizi Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- cibu Lieto, savienojumā ar "cabu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties.
- cību Lieto, savienojumā ar "cābu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties.
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- videogaliekārta Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.
- videoterminālis Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.
- pieejas tiesības lietotāju tiesības datu apstrādes sistēmā glabātu noteiktu programmu un datu sankcionētai izmantošanai.
- būržgola Lietus radītais ūdens burbulis peļķē.
- lītinis Lietus; tāds, kas piemērots lietainam laikam.
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm.
- izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā.
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves.
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam.
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
- licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei.
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- ortoze Līkās daļas iztaisnošana.
- hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
- trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni.
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
- taisināt Likt taisīt; pasūtīt.
- pastaigināt Likt, arī ļaut pastaigāt, pastaigāties (uzmanot, vedot pie rokas u. tml.).
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis.
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- žmuriks Līķis, noslepkavotais.
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
- puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji.
- Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants.
- Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums.
- verdolpapīrs līmēts, mašīngluds papīrs bez pildvielām, ar ierobežotu paliekošo deformāciju; lieto rakstainu audumu izgatavošanai.
- Limšānu purvs Limšēnu purvs Staiceles pagastā.
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda.
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
- Senecio viscosus lipīgā krustaine.
- piķināt Lipinot taisīt.
- miksolipoma Lipoma ar gļotainas deģenerācijas perēkļiem.
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- absurdisms Literārs virziens pēc 2. pasaules kara, it sevišķi dramaturģijā, ataino dzīves aplamības un tās bezjēdzību.
- kremele Literatūrā sastopams nosaukums cietai bērzlapei.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
- stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- augonis Lokalizēts strutains iekaisums.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā.
- koloproktoloģija lokzarnas un taisnās zarnas diagnostika un ārstēšana.
- koloproktīts Lokzarnas un taisnās zarnas iekaisums.
- loterijas norises beigas loterijas atļaujā norādītais datums, līdz kuram loterijas atļaujas saņēmējam jānosaka un jāpaziņo laimējušās personas.
- loterijas norises sākums loterijas atļaujā norādītais datums, no kura personas pērk preces vai saņem pakalpojumus un, uzrādot dokumentāru pirkuma apliecinājumu, piedalās loterijā.
- aizlūgšana Lūgšana par citiem, ko veic ticīgais uz zemes vai svētais paradīzē.
- svētbrīdis lūgšanām veltītais laiks.
- drepekls Lupataina drēbe, kas ātri var sairt.
- spārgas lupatains, skrandains apģērbs.
- pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
- lušķains Lustains.
- pielūžņāt Lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu.
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt.
- izdēdināt Ļaut vistai dēt olas.
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties.
- streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
- žoras Ļodzīšanās, staipīšanās.
- lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt.
- uzreiz Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1).
- virskreklis Ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ.
- uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.).
- dzīva netaisnība ļoti liela netaisnība.
- pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
- jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
- lenturlenturiski Ļoti neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- pravadņiks Ļoti pareizs, taisns cilvēks.
- izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- kā niedre ļoti slaids, taisns, stalts; lokans.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
- logurģija Mācība par dziedniecību ar garu palīdzību, slimajai vietai uzliekot rokas; spiritisms.
- diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu).
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes.
- dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
- dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
- intruzīvie ieži magmatiskie ieži, kas veidojušies no magmas, tai sacietējot Zemes dzīlēs.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
- bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
- priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
- asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
- piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.).
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
- metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām.
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
- raideris mākslinieku vajadzību pieprasījums organizatoriem un pasākuma norises vietai.
- Eriophorum vaginatum makstainā spilve.
- Carex vaginata makstainais grīslis.
- volvariella Makstaines.
- crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints.
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina").
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta").
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala").
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media").
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla").
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa").
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta").
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea").
- piokolpocēle Maksts mugurējās sienas izvirzījums, ja taisnās zarnas un dzemdes iedobumā ir strutas.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim.
- aprievis Malas rievojums visapkārt (piem., monētai).
- fantoma loceklis maldīga sajūta, ka amputētais loceklis vai tā daļa joprojām eksistē
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums.
- aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
- vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu.
- kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra.
- parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns.
- doriešu orderis masīvākais, smagnējākais arhitektūras orderis ar kolonnām bez bāzes, ar gludām, vienkāršām, taisnām formām, kas augšā beidzas ar vienkāršu divdaļīgu kapiteli.
- pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei.
- ātruma iestatīšana mašīnas izpildietaises piedziņas elementu nomaiņa vai pārslēgšana pirms apstrādes procesa sākuma, lai izpildietaise apstrādes procesā pārvietotos ar uzdoto ātrumu.
- ātruma regulēšana mašīnas izpildietaises uzdotās pārvietošanās ātruma funkcijas realizēšana apstrādes laikātrums.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- būvmašīnas Mašīnas, kas paredzētas celtniecības un montāžas darbu mehanizētai veikšanai.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- zīmes bits mašīnvārda bits, kurš norāda, vai attēlotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
- folikulīts mata maisiņa strutains iekaisums, ko ierosina stafilokoki.
- Photinia villosa matainā fotīnija.
- Ctenanthe pilosa matainā ktenante.
- mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella").
- trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas.
- Penstemon hirsutus matainā penstemone.
- Bryum capillare matainā samtīte.
- Elsholtzia ciliata matainā sievmētra.
- Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte.
- Tricyrtis pilosa matainā tricirta.
- Leontodon hispidus matainā vēlpiene.
- Māras āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pelēkais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķa oleņas matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķa pauteņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- laimes puķe matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- lauku pūpoliņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runča pautiņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- zaķu pogas matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runča pauti matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kakla āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- lauku āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- noru āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pelēkais āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- peļu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- timotiņa āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- zaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- vilnainais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- Trifolium arvense matainais āboliņš.
- Syringa villosa matainais ceriņš.
- Rhinoceros tichorinus matainais degunradzis.
- Dicrurus hottentotus matainais drongo.
- Polytrichum piliferum matainais dzegužlins.
- spilvainais grīslis matainais grīslis.
- Carex pilosa matainais grīslis.
- Elsholtzia patrinii matainās sievmētras "Elsholtzia ciliata" nosaukuma sinonīms.
- dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pilosella Mataino mauraugu apakšģints.
- matots Matains (1).
- matots Matains (2).
- sarains Matains (2).
- matots Matains (3).
- spilvains Matains (par augiem, to daļām).
- villaiņš Matains (par augiem, to daļām).
- matīgs Matains, spalvains.
- hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
- nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris.
- integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu.
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru).
- uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā.
- iekšējais spēks materiālo punktu spēks, kas darbojas uz kādu citu mehāniskas sistēmas materiālo punktu, kurš pieder tai pašai sistēmai.
- termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- Volvariella pusilla mazā makstaine.
- Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt).
- čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt.
- tuntula Maza, strutaina tulzna (izsitums uz ādas).
- pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem.
- biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Lycaena hippothoe mazais skābeņu zeltainītis.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti.
- mazgājums mazgāšanas rezultāts, izmazgātais
- dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
- rētalains Mazliet bakurētains.
- iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- pašļaucīt Mazliet pastaipīt.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
- pašpacierēt Mazliet, neilgu laiku pastaigāties.
- vēķis Mazs bērns, kas ātri sācis staigāt.
- čapainis Mazs bērns, kas mācās staigāt.
- čāvainis Mazs bērns, kas mācās staigāt.
- tupenis Mazs bērns, kas vēl mācās staigāt.
- počka Mazs bērns, kas vēl nestabili staigā.
- lepucis Mazs bērns, kas vēl nestaigā.
- žepkus Mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses.
- kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
- zatočka Mazs, paštaisīts nazis.
- mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
- taburete Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis.
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai atklātā gaisā.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- plakete Medaļu mākslas darbs, kas no tradicionālās medaļas atšķiras ar taisnstūrveida formu.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- proktoloģija Medicīnas nozare, kas pētī taisnās zarnas un citu resnās zarnas daļu slimības.
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
- belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu).
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti.
- vārpstu kārba mehāniska pārvada ietaise ar vairākām vārpstām, kas satur instrumentus; pievienojama darba galvai, izmantojot tās piedziņu.
- koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- zobstieņa pārvads mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
- automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā.
- atdalītājs Mehānisms (ietaise) detaļu vai sagatavju atdalīšanai no plūsmas pa vienai vai noteiktā komplektā.
- barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- čirka Meitene ar cirtainiem matiem.
- zeltsprodze Meitene ar zeltainas krāsas matiem.
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- izšāstīt Meklējot izstaigāt.
- izsirst Meklējot pēc laupījuma izstaigāt svešu zemi, sevišķi kara gaitās.
- apriekstot Meklējot riekstus apmeklēt, apstaigāt.
- taisnāties Meklēt taisnību.
- Copsychus saularis melnbaltais žagaterickiņš.
- bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās.
- melniškājs Melnīgsnējs, tumšmatains.
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas.
- melnkrēte Melnmataina sieviete.
- putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
- cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
- mustis Melns suns; vilku suns (melnām lūpām, mustains).
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- Volvariella volvacea melsvītrainā makstaine.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā.
- pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns Mēness.
- pasprogains Mēreni sprogains, cirtains (par matiem).
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums.
- MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine").
- sklāsts Metāla aizbīdnis, aiztaisāmais mājas ārdurvīm.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- gneiss Metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- havloka Mētelis ar platu (gandrīz līdz jostas vietai) apkakli; arī pārnestā nozīmē.
- hevloks Mētelis ar platu (gandrīz līdz jostas vietai) apkakli; arī pārnestā nozīmē.
- telemetrija metodes un tehniskie līdzekļi meteoroloģiskās informācijas attālinātai iegūšanai.
- izlikšanās Metodes, ko izmanto nesankcionētai piekļuvei datoriem.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts).
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- haimorroīdi Mezglveidīgi vēnu paplašinājumi taisnajā zarnā.
- Senecio sylvaticus meža krustaine.
- Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- meža parks meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai; mežaparks.
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
- pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai.
- osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem.
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izmīdīt Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
- nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
- vīslains Miglains un lietains.
- komplementācija Mijiedarbība starp diviem celulārajiem vai virusālajiem gēnu komplektiem vienā un tai pašā šūnā vai tā, ka šūna spēj funkcionēt arī tad, ja katrs gēnu komplekts satur mutantu vai nefunkcionējošu gēnu.
- mijmaiņa Mijmaiņas līgums - ārpusbiržas atsavinātais līgums, kas paredz maksājumu plūsmas apmaiņu starp diviem līgumslēdzējiem, kuri vienojas par dažādu nosacījumu parādu apmaiņu.
- pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs.
- gliokoks Mikrokoks ar gļotainu apvalku.
- tahoģenerators mikromašīna, kurā inducētais elektrodzinējspēks ir proporcionāls rotora rotācijas frekvencei.
- mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- fāžu kontrasta mikroskopija mikroskopija, kas balstās uz caurplūstošās gaismas viļņu fāzes maiņu; tā ļauj iegūt kontrastaināku attēlu.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) mīksta, gļotaina masa
- ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
- ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
- jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
- jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
- ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
- ķinka Mīksta, staipīga masa, pika.
- Acanthus molli mīkstais akants.
- Galeopsis pubescens mīkstais aklis.
- Alchemilla mollis mīkstais rasaskrēsliņš.
- Rhododendron molle mīkstais rododendrs.
- Sphagnum molle mīkstais sfagns.
- gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
- ļēmains Mīksts, lipīgs, gļotains.
- vilcens Mīksts, staipīgs.
- bidze Mīlināmais vārds aitai.
- jirīte Mīlināmais vārds aitai.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- pulcēšanās Militārajos reglamentos noteiktais ierindas vadīšanas signāls.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- Salvia farinacea miltainā salvija.
- Verbascum lychnitis miltainais deviņvīruspēks.
- miltīgs Miltains.
- miltojs Miltains.
- mīļoklis Mīlulis, mīļotais.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- mīļš mīļotais
- agapets Mīļotais.
- pūpaliņa mīļvārdiņš aitai.
- baraniņa Mīļvārdiņš aitai.
- baranķīte Mīļvārdiņš aitai.
- bicainīte Mīļvārdiņš aitai.
- joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt.
- tūpīte Mīļvārdiņš vistai.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt.
- izpliekšt Minot, staigājot izveidot (taku, ceļu).
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- izmīņāt Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
- mirkstoņa Mirkstoņa laiks - mitrs laiks, lietains laiks.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- paisīkles Mīstīklām līdzīga ietaise salmu kapāšanai liellopiem.
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- dekveris Mitra, staigna vieta; arī neizbraucama dūksts uz ceļa.
- dambrains Mitrs, staigns; purvains.
- šļumurs Mitru, gļotainu ūdensaugu kušķis.
- piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- higroskopiskais koksnes mitrums mitrums, kuru koksne uzsūc no apkārtējās vides (gaisa, tvaika, dūmgāzēm), vai saistītais mitrums.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- marka Modeļa apzīmējums (mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
- fashionable Moderns, stalts; kārtai pieklājīgs.
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās).
- ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
- žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
- averss Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu).
- balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- adenilskābe Mononukleotīds, balti, adataini kristāli; sastāv no adenīna, ribozes un fosforskābes, piedalās ūdeņraža un fosforskābes atlieku pārnešanā glikozes procesā.
- Polypogon monspeliensis Monpeljē akotaine.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekārtas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
- duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
- izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
- ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā.
- habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām.
- mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
- liekna Muklājs, staigna vieta; mitra purvaina vieta mežā; zema vieta starp 2 pauguriem.
- lieknājs Muklājs, staigna vieta.
- muceklis Muklājs, staigna vieta.
- popiene Muklājs, staignājs.
- straigne Muklājs, staignājs.
- zeltkuznīte Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainiem matiņiem.
- zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
- grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
- šaabāns Musulmaņu kalendāra astotais mēnesis.
- Rabi II musulmaņu kalendāra ceturtais mēnesis.
- šeuāls Musulmaņu kalendāra desmitais mēnesis.
- zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- Džamāda I musulmaņu kalendāra piektais mēnesis.
- radžabs Musulmaņu kalendāra septītais mēnesis.
- Džamāda II musulmaņu kalendāra sestais mēnesis.
- zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda.
- Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta.
- marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- atgriezeniskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā mutantais gēns kļūst par normālu gēnu.
- testudo Mūzīkas instruments, taisīts no gliemeža.
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- degslānekļa darva naftai līdzīgs šķidrais kurināmais, degslānekļa sausās pārtvaices produkts.
- naktsspuldze Nagliņziežu jeb neļķu dzimtai piederīgs augs ar kopā saaugušām kauslapiņām, Latvijā 2 sugas.
- mizoneisms Naids un pretošanās visam jaunam - jaunām idejām, jauniem tikumiem, jaunai iekārtai utt., bez pārbaudījuma, tikai tāpēc vien, ka jaunais ir pretējs tradicionālam, pie kā pierasts.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- bandžāt Naktī negulēt (staigāt pa māju).
- bandžot Naktī negulēt (staigāt pa māju).
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks.
- niktobats Nakts staigulis.
- čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda.
- rektālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli taisnajā zarnā.
- sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
- ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
- bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā.
- fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos.
- aizdevu kapitāls naudas kapitāls, ko īpašnieks aizdod citai juridiskai vai fiziskai personai, saņemot par to ienākumu procentu maksājumu veidā.
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums.
- ķēpslis Nazs bērns, kas vēl nestaigā.
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
- proguls Neattaisnots darba kavējums.
- žvyry neauglīga, grantaina zeme.
- Angaura Neaura, Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
- palietains Nedaudz lietains.
- Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
- izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
- pamukls Nedaudz vai pietiekoši staigns.
- pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns.
- sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- vataļāt Nedroši staigāt.
- plezdināt Nedroši, ļodzīgi staigāt.
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- nefas Neģēlība, netaisnība, noziegums.
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
- aizlīkot Neiet taisni, bet taisīt līkumu.
- padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- dzegusēns Neīstais bērns (kādā ģimenē).
- pacemurs Neīstais čemurs; pačemurs.
- pačemurs Neīstais čemurs.
- pseidopterīgijs Neīstais jeb rētu pterīgijs.
- pseudoperipters Neīstais peripters, antīkā peripterālā tempļa tips ar puskolonnām pie tempļa ārsienām.
- Thymus praceox var. pseudolanuginosus neīstais vilnainais mārsils.
- triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra.
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
- aizkausēties Nejauši aizkausēt, aiztaisīt.
- per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_.
- kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
- losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt).
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
- nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais.
- daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais.
- dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai.
- dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- skrudzains nelīdzens, skabargains; cirtains, samezglojies.
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai.
- Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā.
- Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas.
- sprēdze Neliela slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā; piekaramā atslēga.
- lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
- sāņvārtiņi Nelieli vārtiņi blakus galvenajiem vārtiem, pa kuriem staigā kājāmgājēji.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- sīkrūte Neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas.
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
- dagdaha Neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona.
- čūslis Neliels purvs, staigna vieta.
- ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- ļevinis Neliels, aizaudzis, staigns ezers.
- šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
- komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
- linearizācija Nelineāru sistēmu pētīšanas metode, pēc kuras nelineāras sistēmas vietā pētī tai ekvivalentu lineāru sistēmu.
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
- daiņāties Nemierīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
- ažitācija nemiers ar spēcīgu uzbudinājumu, piemēram, apkārtstaigāšana un roku lauzīšana.
- jēlmina Nemīta jēlāda; no šādas ādas taisīta pastala.
- kā olekti norijis neparasti, nedabiski taisni, stīvi, kokaini.
- ļova Nepārejama, staigna vieta purvā.
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
- vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt.
- kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
- čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- butēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns, 3 izomēri, bezkrāsainas gāzes; butilēns.
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
- transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai.
- korpuss nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi; elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas.
- sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties.
- atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam).
- abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
- atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
- ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
- rupja vara netaisna, varmācīga vara.
- per nefas netaisni, ar pretlikumiskiem līdzekļiem.
- kriuda netaisnība, pārestība, bēda.
- netaisninieks Netaisnieks.
- netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
- ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā.
- netaisnīgai Netaisnīgi; arī nepatiesi.
- netiesīgi Netaisnīgi.
- Zoils Netaisnīgs, ļauns kritiķis, ķengātājs.
- pārestīgs Netaisnīgs, netaisns.
- netiesīgs Netaisnīgs.
- netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma.
- beztiesis Netaisns tiesnesis.
- taisns kā zirga loks netaisns, paštaisns.
- darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa.
- puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
- porgāt Netīrumus taisīt.
- porgāties Netīrumus taisīt.
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- agrapha Neuzrakstītais.
- verbļuds Nevainīgi notiesātais.
- šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- apsteberēt Neveiklā gaitā apstaigāt.
- lingāt Neveiklā gaitā iet, staigāt; iet pārvietoties lieliem, gariem soļiem.
- izļempatāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt; izļepatot (par dzīvniekiem).
- izļekāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt.
- izļepatāties Neveiklā gaitā izieties, izstaigāties; izļepatoties (par dzīvniekiem).
- paļepatāt Neveiklā gaitā pastaigāt.
- pastuģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām paiet, pastaigāt.
- dulburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot.
- atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju).
- paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs.
- tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt.
- lampatāt Neveikli iet, staigāt.
- izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem).
- nolampāties Neveikli nostaigāties.
- paslūžāt Neveikli paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
- paklamburēt Neveikli paiet, pastaigāt.
- paklurģēt Neveikli paiet; pastaigāt.
- lamstīties Neveikli staigāt.
- stemperēt Neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt.
- leikāt Neveikli, grīļojoties iet, staigāt.
- klenkāt Neveikli, klibojot staigāt, klaiņot.
- paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt.
- loibatu loibatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- loipatu loipatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- lompatu lompatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- lentariski Neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteriski.
- lerpatlerpatām Neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteriski.
- lentaru lentariem neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- blorcāt Neveikli, šļūcoši iet, staigāt (parasti ar lieliem apaviem).
- klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs.
- rūpes un raizes neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu.
- žļampāt Nevērīgi staigāt (ar netīriem apaviem).
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
- nekristīgs Nevienlīdzīgs, netaisnīgs (par sadalījumu).
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- apklūgāt Nevīžīgi apstaigāt, apklaiņot, izplatot baumas.
- plosk ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt.
- plosu ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt.
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- Edamas siers Nīderlandes cietais siers, apaļš, klāts ar sarkanu parafīna kārtu.
- šolderēt Niekus runājot apkārt staigāt.
- strūga Nievājošs apzīmējums vecmeitai.
- kluga Nievīgs apzīmējums aitai, kas mēdz iet labībā.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- bļaurība Niknums; bet arī niknais, negantais.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis).
- nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim.
- kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
- lepetnieks No auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei.
- krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- fotogrāfiskais kadra formāts no fotoaparāta veida un izmantojamā fotomateriāla tipa atkarīgs negatīva vai diapozitīva laukuma taisnstūra lielums.
- klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
- stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
- krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
- laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
- kurienietis No kurienes nācis, kurai vietai piederīgs.
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
- liepula No liepu mizas (krijām) taisīts trauks.
- paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
- spīdzene No salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte.
- atbalss No šķēršļa atstarotais vilnis (akustiskais, elektromagnētiskais), ko uztver novērotājs.
- pončo No taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai.
- leģene No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- lēģere No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģeris No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģile No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģele No viena koka gabala taisīta muciņa.
- sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu.
- liska No virvēm taisīts tīkls siena un salmu nešanai.
- kulbenes No zirga ādas taisītas pastalas.
- majonēze No zivīm vai putnu gaļas gatavots aukstais ēdiens šādā mērcē.
- daadīt Noadīt līdz kādai vietai.
- aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- aizdarvot Nodarvot līdz noteiktai vietai.
- Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu.
- aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
- regresīvais nodoklis nodoklis, kurā nabadzīgais maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā bagātais.
- cedēt Nodot savas prasījuma tiesības citai personai.
- aizdrukāt Nodrukāt līdz noteiktai vietai.
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
- Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus.
- nosatamities Nogrimt staignā vietā.
- nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
- nopekot Noiet (kājām), nostaigāt.
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
- nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nosloksnāt Noiet, nostaigāt.
- nosloksnēt Noiet, nostaigāt.
- nostaiģinēt Noiet, nostaigāt.
- mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
- aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
- aizkavējums Nokavētais laika sprīdis.
- daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus.
- sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
- dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai.
- aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
- aprustēt Nokrāsot sarkanbrūnu (piem., ar krāsu, kas taisīta no alkšņu mizas).
- skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
- atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā.
- N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
- N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.
- N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
- N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.
- N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks.
- aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
- aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6).
- kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
- cieti Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- arho- Norāda uz taisno zarnu vai tūpli.
- rekt- Norāda uz taisno zarnu.
- rekto- Norāda uz taisno zarnu.
- ort- Norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku.
- prokt- Norāda uz tūpli vai taisno zarnu.
- prokto- Norāda uz tūpli vai taisno zarnu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- hrizo- Norāda uz zeltu; zeltains, zelta krāsā (piemēram, hrizoberils).
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
- tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam); norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
- mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2).
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- meteoro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1).
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
- aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
- aizmeldināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
- koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību.
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- nosacītais lēciens nosacītais zarojums.
- šifrs nosacītu zīmju kopa, zīme (kā) saīsinātai apzīmēšanai; kods.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
- pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
- slarpatāt Noskrandušam staigāt.
- izskust Noskūt apmatojumu (izmiecētai ādai); noskūt (apmatojumu) izmiecētai ādai.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka.
- kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas.
- nokraiškas Nosmeltais krējums, parasti no rūgušpiena virsas.
- aizkrāmēt Nosprostot (aiztaisīt) krāmējot, kraujot.
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
- erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
- nosigīt Nostaigalēt, kustoties pagurt.
- noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties.
- nosierēt Nostaigāt, noiet.
- noslienēt Nostaigāt, nomīdīt.
- nolaipot Nostaigāt, staigājot nodeldēt (laipu).
- atstupāties Nostaigāties līdz pagurumam.
- novandīties Nostaigāties, nokraukāties.
- nosastaigāties Nostaigāties.
- nosierēties Nostaigāties.
- nostaipaļāt Nostaipīt (3).
- nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
- nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties.
- nosarozīties Nostaipīties.
- nošļaicīties Nostaipīties.
- nošļaupstīties Nostaipīties.
- pārsastaipīties Nostaipīties.
- pastatīties Nostāties, iztaisnoties.
- notušīties Nostrādāties, nostaipīties.
- apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- Zygocactus truncatus nošķeltais zigokaktuss.
- suļļāt Notaisīt netīru.
- struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot.
- uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida.
- kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits.
- iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- domīnija Noteiktai ietekmei vai kontrolei pakļauta joma vai teritorija.
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
- subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
- kā štiks noteikti, katrā ziņā, neiztrūkstoši; taisni, stalti.
- kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes.
- vaļets Notiesātais ar sliktu reputāciju.
- upakovanijs Notiesātais, kam nekā netrūkst.
- zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
- stremjaščijs Notiesātais, kas grib kļūt par zagli.
- gluharjs Notiesātais, kas ilgstoši izcieš sodu cietumā.
- torpēda Notiesātais, kas izpilda kriminālautoritāšu lēmumus.
- fics Notiesātais, kas kalpo autoritātei.
- polupokers Notiesātais, kas mēģina cietumā iefiltrēties pie autoritātēm.
- otricala Notiesātais, kas nepakļaujas režīma prasībām.
- āzis Notiesātais, kas palīdz cietuma administrācijai.
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu.
- suhars Notiesātais, kas, nebūdams autoritāte, uzdodas par to.
- notiesātie Notiesātais.
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- atkārtotā nova nova, kurai novērojami atkārtoti spožuma uzliesmojumi; to intensitāte ir mazāka nekā parastai novai.
- pundurnova Nova, kuras spožuma maiņas amplitūda ir ievērojami mazāka nekā parastai novai un uzliesmojumi periodiski atkārtojas.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- izvirziens Novirzīšanās no taisna virziena, nobīde.
- aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
- Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- notiesāšana Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas atzīšana ar tiesas spriedumu par vainīgu inkriminētajā nodarījumā, nosakot tai kriminālsodu.
- noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija.
- ķeija Nūja ar zaru, uz kā uzkāpuši zēni ar nūju staigā kā ar koka kājām.
- streptobaciļi Nūjiņas, kas novietojas cita citai galā, veidojot ķēdi.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā.
- iedzēklis Ola, ko liek apakšā perētājai vistai.
- iedzēknis Ola, ko liek apakšā perētājai vistai.
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- saktosalpinkss Olvada maisveida paplašinājums, kas pildīts ar strutainu vai asiņainu šķidrumu.
- ontoloģisms Ontoloģiskā metode, kas no jēdzienu aplūkojuma un analīzes taisa slēdzienus par lietu eksistenci.
- brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji.
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
- Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
- alifātiskie savienojumi organiski savienojumi, kuru uzbūves pamatā ir ogļūdeņraži un to atvasinājumi ar vaļēju taisnu vai sazarotu oglekļa atomu virkni.
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt.
- programmu bibliotēka organizēts programmu kopums, kas paredzēts konkrētam datoram un ir pietiekami dokumentēts, lai to atļautu lietot arī citām personām, bet ne tikai programmu autoriem. Bibliotēkas programmas paredzētas atkārtotai lietošanai un var tikt izmantotas jaunu programmu veidošanai.
- plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs.
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
- oriģinālliteratūra Oriģināla 2(1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
- uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
- krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- ortofotokarte Ortofotoattēls, kas atbilst noteiktai karšu lapu nomenklatūrai.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
- Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari.
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- pēcpiens Otrajā slaukšanā iegūtais piens.
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu.
- Staiceles Ozoliņu akmens Ozoliņu akmens Limbažu novada Staiceles pagastā.
- panču pančām iet pa dubļiem staigāt tā, ka plaukšķ un šļakstās.
- pļenkāt Pa dubļiem staigāt.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- pļockāt Pa salijušu zemi staigāt.
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
- uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
- cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- noglumināt Padarīt gļotainu, glumu.
- miltot Padarīt miltainu.
- stridzināt Padarīt mitru, staignu.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- smīdrināt Padarīt taisnu, slaidu.
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt.
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- factum Padarītais, notikums.
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā).
- pakaļnieks Padotais.
- dajēst Paēst līdz sāta sajūtai.
- Carex elongata pagarinātais grīslis.
- Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu.
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja.
- Kokneses pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Bebru, Klintaines, Seces un Aizkraukles pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kokenhusen, krieviski — Kokenguzenskaja.
- Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja.
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
- Staburaga pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Sunākstes, Seces un Klintaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
- pagrīt Pagrīst, sataisīt.
- palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot.
- pasukāt Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi).
- pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem).
- pastopāt Paiet, pastaigāt, ar grūtībām ceļot kājas.
- paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
- pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt.
- papekot Paiet, pastaigāt.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- balansēts datu posma piekļuves protokols pakešu komutācijas tīklu X.25 standartā noteiktais datu posma slāņa protokols. LAPB ir duplekss, asinhrons, simetrisks protokols.
- padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties.
- pavazāties Paklaiņot, pastaigāties.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
- piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
- sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
- nomuitot Pakļaut muitai (1).
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- pākšains Pākstains.
- pakulot Pakulas taisīt (nemākulīgi kulstot linus).
- Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
- skrule palaidnīga ķēve; lamuvārds aitai.
- pasprūdīt Palaist vaļā to, kas aizsprūdis; attaisīt.
- piricka Palama sievietei un aitai.
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- perms paleozoja ēras pēdējais (sestais) periods (pirms \~285-230 miljoniem gadu); perma periods.
- karbona periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu)
- akmeņogļu periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
- perma periods paleozoja ēras sestais (pēdējais) periods (pirms 285-230 miljoniem gadu); perms.
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- aizklibināt Palīdzēt klibam cilvēkam aizklibot līdz gultai.
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
- starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju.
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības nodrošināšanai, novērošanai un vadīšanai.
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās.
- sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē.
- kalodka Paliktnis (ierīcei, iekārtai u. tml.).
- aļļis Pālis purvā, staignā vietā.
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- Lycopodium inundatum palu staipeknīša "Lycopodiella inundata" nosaukuma sinonīms.
- Lycopodiella inundata palu staipeknītis.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
- gač Pamudinājuma uzsauciens aitai.
- dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais).
- līdzināt Panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
- apertūras korekcija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla augšējo frekvenču zudumu, ko izraisa izvērses plankuma ierobežotais lielums kameras katodstaru lampā.
- davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā.
- polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli.
- pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
- epifenomens Papildsimptoms, kas pievienojas slimības pamatainai; komplikācija.
- komandējuma nauda papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
- Broussonetia papyrifera papīra brūsoneja, jeb īstais papīrkoks.
- līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
- bazālais ķermenītis paplašinājums skropstaino šūnu skropstiņu pamatā.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
- buru nosegšana parādība, ko novēro, kad viena jahta ir tik tuvu otrai jahtai, ka tā ar savām burām nosedz zemvēja jahtas buras.
- atbilstība parādība, stāvoklis, kad kāda parādība atbilst citai parādībai.
- anticipācija Parādības vai darbības sākšanās pirms laika, kad tai vajadzētu sākties pēc likuma vai paraduma; parādsaistību pirmstermiņa izpilde.
- gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
- gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
- atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties.
- indosēšana Parakstīšanās dokumenta, piem., čeka, otrā pusē, līdz ar to nododot to citai personai.
- paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
- taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- koksnes briešanas koeficients parametrs, kas raksturo koksnes briešanu, ja koksnes saistītais mitrums palielinās par 1%.
- ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Senecio vulgaris parastā krustaine.
- Lycopodium anceps parastā plakanstaipekņa "Diphasium complanatum" nosaukuma sinonīms.
- sekstene Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus").
- sekstenes Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus").
- suņaste Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus").
- Cynosurus cristatus parastā sekstaine.
- burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
- Galeopsis tetrahit parastais aklis.
- aslapu ilekss parastais akmeņozols.
- Ilex aquifolium parastais akmeņozols.
- transversālais mielīts parastais akūtā mielīta veids, kas skar abas muguras smadzeņu puses.
- Agrimonia eupatoria parastais ancītis.
- apeinis Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apeins Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apeni Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apeņi Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apēņi Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apiens Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apinīši Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apīnīts Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apins Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- apīns Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- appiņa Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- appiņi Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- appīnis Parastais apinis ("Humulus lupulus").
- Humulus lupulus parastais apinis.
- Rhynchospora alba parastais baltmeldrs.
- Vāczemes mētra parastais biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
- bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- Tanacetum vulgare parastais biškrēsliņš.
- celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
- Amara communis parastais blāvulis.
- Galerida cristata parastais cekulcīrulis jeb cekulainais cīrulis.
- besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīne Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- Syringa vulgaris parastais ceriņš.
- lustuzis Parastais ceriņš.
- Scleroderma citrinum parastais cietpūpēdis.
- zilā pienene parastais cigoriņš ("Cichorium intibus").
- Cichorium intybus parastais cigoriņš.
- dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- zilais daglītis parastais daglītis.
- Echium vulgare parastais daglītis.
- Delphinus delphis parastais delfīns.
- deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- Verbascum thapsus parastais deviņvīruspēks.
- zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes").
- Coccothraustes coccothraustes parastais dižknābis.
- meža dižskābardis parastais dižskābardis.
- Fagus sylvatica parastais dižskābardis.
- Dracunculus vulgari parastais dragonārums.
- Helodes minuta parastais dumbrainis.
- Polytrichum commune parastais dzegužlins.
- Tettigonia cantans parastais dziedātājsienāzis.
- Stratiotes aloides parastais elsis.
- elšu zāle parastais elsis.
- Phasianus colchicus parastais fazāns.
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- Foeniculum vulgare parastais fenhelis.
- jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns.
- jasmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasmīni Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasminis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasmīnis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jesmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jesmiņi Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jesmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jusmīnes Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- pīpkrūms Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- Philadelphus coronarius parastais filadelfs.
- annus communis parastais gads.
- brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi).
- Cochlicopa lubrica parastais gludgliemezis.
- parastais granāts parastais granātkoks ("Punica granatum").
- Punica granatum parastais granātkoks.
- Ficus elastica parastais gumijkoks.
- Recurvirostra avosetta parastais īlenknābis.
- Hippoglossus hippoglossus parastais jeb Atlantijas paltuss.
- Cercis siliquastrum parastais jūdaskoks.
- Cornus mas parastais kizils.
- saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius").
- Locusta migratoria parastais klejotājsisenis.
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
- lauka kokalis parastais kokalis.
- Agrostemma githago parastais kokalis.
- Corvus monedula parastais kovārnis jeb kovārnis.
- kovārnis Parastais kovārnis.
- krauklis Parastais krauklis ("Corvus corax").
- Corvus corax parastais krauklis jeb krauklis.
- kazupis Parastais krūklis ("Rhamnus frangula", tagad "Frangula alnus").
- trauslais krūklis parastais krūklis.
- Frangula alnus parastais krūklis.
- Helophorus aquqticus parastais krunkainītis.
- Bufo bufo parastais krupis.
- mīkstais kviesis parastais kviesis.
- Acanthis flammea parastais ķeģis.
- Verpa bohemica parastais ķēvpups.
- ābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- arbūzs Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- kabači Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- ķiberberis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- ķirbīši Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- ķirbsis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- putrābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- putrasābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- Cucurbita pepo parastais ķirbis.
- Cerasus vulgaris parastais ķirsis.
- čēpuks Parastais lāčpurnis ("Morchella esculenta").
- ērzeļa pauti parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- čermulis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ķēpucis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ķēpuks Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ķēpups Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- Morchella esculenta parastais lāčpurns.
- Prunus laurocerasus parastais laurķirsis ("Laurocerasus officinalis").
- Laurocerasus officinalis parastais laurķirsis.
- Ligustrum vulgare parastais ligustrs.
- laukeglīte Parastais mārsils ("Thymus serpyllum").
- Thymus vulgaris parastais mārsils jeb timiāns.
- Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
- Trichis hispida parastais matiņgliemezis.
- Mespilus germanica parastais mespils.
- Hordeum vulgare parastais miezis.
- Phalaroides arundinacea parastais miežubrālis.
- knausis Parastais ods ("Culex pipiens").
- knauslis Parastais ods ("Culex pipiens").
- Culex pipiens parastais ods.
- Nerium oleander parastais oleandrs.
- oša Parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- oši Parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- ošs Parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- ošus Parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- Fraxinus excelsior parastais osis.
- ozals Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozolis Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozuls Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozulus Parastais ozols ("Quercus robur").
- ūzuls Parastais ozols ("Quercus robur").
- Quercus robur parastais ozols.
- skrīpslis parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- dzeltābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- pabērze Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- pabērzis Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- suņābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- sunsābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- vilkābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- Rhamnus catharticus parastais pabērzs.
- ceplītis Parastais paceplītis ("Troglodytes troglodytes").
- Troglodytes troglodytes parastais paceplītis.
- paceplītis Parastais paceplītis.
- ēči Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ecis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ēcis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ērcis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ērķis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ēzis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadeģis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadegs Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadeķis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķi Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķītis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķīts Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķkrūms Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiks Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- katajs Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kodiģis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paegle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paēgle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paēgles Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paegļi Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paēglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paeglītis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paeglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paegls Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paērglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pāglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pāgulis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paigle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paīgle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paīgļi Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paiglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paiglits Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paiglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paigls Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajagle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajaglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajegle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajeglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- viecis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pēgle parastais paeglis.
- Leersia oryzoides parastais parīss.
- Cotinus coggygria parastais parūkkoks.
- peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžainis Parastais pelašķis ("Acillea millefolium").
- Achillea millefolium parastais pelašķis.
- Persica vulgaris parastais persiks.
- Pocadius ferrugineus parastais piepjspīdulis.
- pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- Sorbus aucuparia parastais pīlādzis.
- dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- seklais plakanstaipeknis parastais plakanstaipeknis.
- Diphasium complanatum parastais plakanstaipeknis.
- Lobaria pulmonaria parastais plaušķērpis.
- Hymenogaster vulgaris parastais plēvpūpēdis.
- badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- kazu siers (arī sieriņš) parastais plikstiņš.
- ganu plikstiņš parastais plikstiņš.
- Capsella bursa-pastoris parastais plikstiņš.
- idrīna Parastais plikstiņš.
- Meliicta athalia parastais pļavraibenis.
- Callitrix jackhus parastais pundurpērtiķis.
- Clossiana selene parastais purvraibenis.
- barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- Rheum rhaponticum parastais rabarbers.
- Gryllotalpa gryllotalpa parastais racējcircenis jeb zemesvēzis.
- rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- Alchemilla vulgaris parastais rasaskrēsliņš.
- Dascillus cervinus parastais sakņmīlis.
- Aphantopus hyperanthus parastais samtenis.
- Odontites vulgaris parastais sārtžibulītis.
- sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- Lonicera xylosteum parastais sausserdis.
- meža sausserdis parastais sausserdis.
- Coenonympha pamphilus parastais sīksamtenis.
- krēķis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius").
- sīlis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius").
- zīlrozis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius").
- Hipparchia semele parastais silsamtenis.
- Acridotheres tristis parastais siseņstrazds.
- baltskabardzis Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- skabarda Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- skābarde Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- skabārdis Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- skābardze Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- skābarži Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- vīksna Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- vīksne Parastais skābardis ("Carpinus betula").
- Carpinus betulus parastais skābardis.
- Cytisus scoparius parastais slotzaris.
- Hippophae rhamnoides parastais smilšērkšķis.
- pabērzu smiltsērkšķis parastais smiltsērkšķis.
- smiļģis parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
- zvāpulis Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea").
- svilpiņš Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
- sarkankrūšu svilpis parastais svilpis.
- svilpis Parastais svilpis.
- pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme.
- Calidris alpina parastais šņibītis.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris").
- Asellus aquqticus parastais ūdensēzelītis.
- ūdensstrazds Parastais ūdensstrazds.
- Desmodus rotundus parastais vampīrs.
- Datura stramonium parastais velnābols jeb dzeloņainais velnābols.
- dzeloņainais velnābols parastais velnābols.
- vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga.
- vilnene Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
- vilniņi Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
- Lactarius torminosus parastais vilnītis.
- Gyrinus natator parastais virpuļotājs.
- kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
- Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis.
- Ptinus fur parastais zaglītis.
- Clavatia utriformis parastais zaķpūpēdis.
- Lycaena phlaes parastais zeltainītis.
- Carlina vulgaris parastais zeltdadzis.
- Laburnum anagyroides parastais zeltlietus.
- Arbutus unedo parastais zemeņkoks.
- Polyommatus icarus parastais zilenītis.
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- stāvraksts Parastais, stateniskiem burtiem veidotais iespiedraksts.
- ierindnieks Parastais, vienkāršais (kāda darba) veicējs, (kāda kolektīva) loceklis.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- pastaigāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) staigāt.
- pedikuloze parazitāra slimība, kuras izraisītājs ir utis; utainība; utainums.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
- dasacelties Pārcelties ar laivu līdz kādai vietai.
- uzprasījums Pārdevēja pieprasītais cenas palielinājums virs ražotāja noteiktās cenas.
- pārdevums pārdošanas rezultāts; pārdotais
- nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- siltā fronte pārejas zona starp aukstu un siltu gaisa masu, ja silta gaisa masa uzplūst aukstajai gaisa masai un liek tai atkāpties.
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas.
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- zalba Pārestība, netaisnība.
- klāpāt Paretai labībai nogulties gar zemi, kamēr atsevišķi stiebri vēl stāv kājās.
- pārstaigāties pārgājienā (pastaigā) pārpūlēties.
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- madreporīts Pārkajķojusies madrepora, kas siltās jūrās iztaisa veselas salas.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars.
- pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars.
- pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2).
- izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
- pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
- pārsastaipīties Pārstaipīties.
- pārstīvēties Pārstaipīties.
- sažņaudzīties Pārstaipīties.
- pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- pāramatēt Pārtaisīt.
- pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
- importēt Pārveidot cita formāta datus vai programmu konkrētai sistēmai vai programmai izmantojamā formātā.
- pārtēlot Pārveidot, pārtaisīt.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida.
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti.
- starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs.
- kupeju vagons pasažieru vagons ar kupejām ērtai braukšanai lielā attālumā.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties.
- stiere Pastaiga, pastaigāšanās.
- ciere Pastaiga.
- izstaiga Pastaiga.
- pasieris Pastaiga.
- promenāde Pastaiga.
- špacieris Pastaiga.
- promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
- atcierēt Pastaigājoties atnākt.
- izšpacierēt Pastaigājoties iziet, izstaigāt.
- uzcierāt Pastaigājoties uziet, uzkāpt.
- uzcierēt Pastaigājoties uziet, uzkāpt.
- store Pastaigāšanās.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot.
- pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties.
- papļekāt Pastaigāt, paiet (pa dubļiem, slapju vietu).
- pavanterēt Pastaigāt, paklejot.
- pasierēt Pastaigāt.
- planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
- planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
- pablezerēt Pastaigāties bez noteikta mērķa.
- paborināties Pastaigāties kādu laiku (ar bērnu).
- pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties.
- lievarēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
- lieverēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
- lievēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot.
- stierēt Pastaigāties, iet, doties.
- varzalēties Pastaigāties, klaiņot apkārt ar (ko).
- kleivāt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
- kleivēt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
- dalsāt Pastaigāties, klaiņot.
- siroties pastaigāties; maldīties, klejot.
- izlaist (kādu) soli pastaigāties.
- izmest kādu līkumu pastaigāties.
- apmest (arī izmest) kādu līkumu pastaigāties.
- lierēt Pastaigāties.
- pacierāt Pastaigāties.
- pacierēt Pastaigāties.
- paieties Pastaigāties.
- palepēties Pastaigāties.
- pasastāigaties Pastaigāties.
- pasierēties Pastaigāties.
- pastaigāt Pastaigāties.
- promenādēt Pastaigāties.
- promenēt Pastaigāties.
- prošvirnutsja Pastaigāties.
- spacierēt Pastaigāties.
- staigāt Pastaigāties.
- vasot Pastaigāties.
- prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs.
- staigātava Pastaigu vieta, promenāde.
- pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus.
- pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu.
- Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā.
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā.
- fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
- pašdarināts Pašdarītais.
- cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai.
- samokrutka Paštaisīta cigarete.
- traktors paštaisīta ierīce čefīra vārīšanai.
- samoģelka Paštaisīta pistole.
- kājainītis Paštaisīts koks arkls ar dzelzs piekalumu lemesim.
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
- savtaisīts Paštaisīts.
- uzstājīgs Paštaisns, prasīgs un nepiekāpīgs.
- paštaisnīgs Paštaisns.
- betonica Pātaines.
- ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis").
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- patekalēt Patekāt; pastaigāt.
- decidua Pati virsējā dzemdes gļotādas kārta zīdītājiem, kas raisoties placentai dzemdību beigās atdalās no dzemdes un tiek no tās izrauta līdz ar placentu.
- tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
- tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
- zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
- patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (3).
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam).
- atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- miktāt Pavājinoties redzei, brīžiemrasties acīs mirgojuma sajūtai.
- pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses.
- pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu.
- ūsainīte Pavārds aitai.
- ūzainīte Pavārds aitai.
- lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe.
- fuajē Pavards, kurināmā vieta; pastaigu telpa teātros vai koncertu namos.
- Senecio vernalis pavasara krustaine.
- aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
- aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(1); iespiestais teksts.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt; iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1); speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3); izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- atainojums Paveikta darbība, rezultāts --> atainot; attēlojums, atspoguļojums.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
- iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1).
- iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2).
- iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1).
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- publicējums Paveikta darbība, rezultāts --> publicēt; publicētais teksts.
- sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt(1); badot radītais ievainojums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- varējums Paveiktais, veikums.
- ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- taišņu taišņēm pavisam taisni.
- kā stīga pavisam taisns, taisnā līnijā.
- ļevijs Pazemotais, kas vardarbīgi izmantots kā pasīvais pederasts.
- stigma Pazīme, kas raksturīga noteiktai slimībai.
- uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa īrniekam), ka (tam) jāatstāj noīrētais dzīvoklis.
- Vecbārta Pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū.
- tendaisms Pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo.
- bothrideres Pēc senākas klasifikācijas spraugložņu dzimtas ģints, kas atbilst tagadējai māņmizvaboļu dzimtai.
- izolīt Pēc sirds patikas izstaigāt.
- ex aequo et bono pēc tiesas un taisnības.
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas.
- prīškys pluociņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips.
- viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- Odze Pelavas kreisā krasta pieteka Aiviekstes un Klintaines pagastā, iztek no Odzes ezera, garums - 7 km.
- līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
- draga peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena
- drāga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai; draga (1).
- ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds.
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds.
- defensīvtorpēda Peldoša vai noenkurota mīna, kas sprāgst tai uzbraucot virsū.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- krustaine Pelēkā krustaine - cinerārija.
- Senecio bicolor pelēkā krustaine.
- Senecio cinerea pelēkās krustaines " Senecio bicolor" nosaukuma sinonīms.
- pelēkrūtots Pelēkrūtains.
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas.
- izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs.
- mukoperihondrijs Perihondrijs ar gļotainu virsmu, piem., deguna starpsiena.
- apokatastāze Periodiska visa tā atgriešanās, kas reiz jau bijis: pasaules notikumu noslēgtais loks.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi.
- mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas.
- ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors.
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- trasants Persona, kas dod tratu, uzdod savam parādniekam samaksāt noteiktu summu citai personai.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
- ģenerālpilnvarnieks Persona, kas rīkojas otras personas vārdā uz šīs otras personas izdotas ģenerālpilnvaras pamata; ģenerālpilnvarotais.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
- pseidopatriots persona, kura, šķietami aizstāvot dzimteni, patiesībā tai kaitē vai rīkojas pavisam citu, savtīgu mērķu vārdā.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku.
- regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - portfeļdators Personālais dators ar autonomu barošanu un nelielu svaru, kas konstruktīvi piemērots ērtai pārvietošanai.
- piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- nodarbināmība personas spēja būt nodarbinātai mainīgajā darba tirgū.
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība.
- dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība.
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi.
- Stukmaņu Pētera akmens Pētera akmens Klintaines pagastā.
- Vaiķu dižakmens Pētera akmens Klintaines pagastā.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- autsaiders Pie noteiktām aprindām, profesijas, grupējuma nepiederoša persona; vienpatis; izstumtais.
- papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā.
- piecdesmits Piecdesmitais.
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- piecpadsmits Piecpadsmitais.
- līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
- križa Pieczarainas koka dakšas, kas līdzīgas lāpstai.
- incidence Piederības vai saistījuma attieksme, piem., dotais punkts ir incidents dotajai taisnei (un taisne - punktam), ja tas atrodas uz šīs taisnes.
- vilcējietaise Piedziņas ķēdes galējā ietaise virzes izpildelementa pārvietošanai.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
- piegrābas Piegrābstot savāktais.
- piegriezt taisnā diegā piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
- uzčemerēt Piegulēt (meitai bērnu).
- siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai.
- jeka Piekarinātais, pielīmētais.
- uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi).
- pluviozs Piektais mēnesis (no 20.-21. janvāra līdz 18.-19. februārim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko nodibināja Konvents 1793. g.
- pluviose Piektais mēnesis franču revolūcijas kalendārā, aptuveni no 20. janvāra līdz 20. februārim.
- piektenis Piektais tramvajs (trolejbus, autobuss u. tml.).
- piektējs Piektais.
- piekts Piektais.
- labīties Pielabināties, pieglaimoties, sataisīt draudzīgu sejas izteiksmi.
- piesaistīt Pielāgot (celtnes projektu) konkrētajai vietai.
- konformēties Pielāgoties (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- konforms Pielāgots, atbilstošs (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
- asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām.
- piekaris Pieliekams rotājums taisnu līniju un dažādu ornamentu nobeigumiem.
- perpēt Pielikt mizu (rētai).
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.).
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T).
- limāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni.
- livāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni.
- šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos.
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- iestaigāties Pieradināties staigāt.
- attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piestaidzināt Piestaigāt; ļoti bieži iet.
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1).
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1).
- apstukņīties Pietaisīt bikses.
- ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis).
- atstaiģinēt Pietiekami, līdz pagurumam (šurp un turp) staigāt.
- iztikties Pietikt, būt vietai.
- siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam.
- rogulītis Pievārds aitai, jēram.
- rogulīte Pievārds aitai.
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas; cinka baltais.
- cinka baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas; svina baltais.
- nostiept Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
- (taisns) kā lineāls, arī kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
- (taisns), kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
- kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
- holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase).
- augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums.
- integrālā doza pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts.
- chargé dʽaffairs pilnvarotais lietvedis, persona, kas vēstnieka prombūtnē viņu aizstāj.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- mandatārs Pilnvarotais; persona vai valsts, kas saņēmusi mandātu.
- pilnvarotā Pilnvarotais.
- deleģēšana Pilnvaru uzticēšana citai personai vai organizācijai.
- Limacella guttata pilošā gļotaine.
- pilotāžas figūra "kalniņš" pilotāžas figūra, kurā gaisakuģa taisnvirziena lidojuma laikā tiek uzņemts ātrums ar pārslodzi, lielāku par vienu.
- Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu.
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
- Belfontina Pilsēta ASV ("Bellefontaine"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingsmauntina Pilsēta ASV ("Kings Mountain"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntinhoma Pilsēta ASV ("Mountain Home"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntinhoma Pilsēta ASV ("Mountain Home"), Ārkanzasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntintopa Pilsēta ASV ("Mountain Top"), Pensilvānijas štatā, 11000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mautinvjū Pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbritena Pilsēta ASV ("New Britain"), Konnektikutas štatā, 72800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos.
- Šerpenhovela-Zihema Pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fontēna Pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Stēna Pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā.
- Asīze pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Ivangoroda Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaņtai Pilsēta Ķīnā ("Yantai"), Šaņdunas provincē, 991900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- municipāltiesības Pilsētai piešķirtās īpašās tiesības.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- apkaime Pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai.
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā.
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms.
- ķerpulains Pinkains, krunkains, cirtains.
- kraģis Pīpe ar taisnu kātu.
- Riccardia palmata pirkstainā rikardija.
- Carex digitala pirkstainais grīslis.
- pirkstāne Pirkstaine.
- pirstaunieki pirkstaini cimdi
- pirstenīši pirkstaini cimdi
- naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus.
- pērstinīki pirkstaini cimdi.
- pirkstinieki Pirkstaini cimdi.
- pirkstnieki Pirkstaini cimdi.
- pirkstiņi pirkstainie cimdi.
- pirkstaunieks Pirkstainieks.
- pirkstaine Pirkstainis.
- pirkstanieks Pirkstainis.
- pirstainieks Pirkstainis.
- pirstinieks Pirkstainis.
- pirkstaiņš Pirkstains (par cimdu).
- naģelīte Pirkstains cimds (pa jokam).
- nagainis Pirkstains cimds.
- pierstinīks Pirkstains cimds.
- pirkstenieks Pirkstains cimds.
- pirkstenis Pirkstains cimds.
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
- pirkstainieki Pirkstaiņi.
- ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides").
- pirkums pirkšanas rezultāts; nopirktais
- ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds.
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
- pamatkrāsojums Pirmā krāsas kārta, kas uzklāta nogruntētai virsmai.
- pazlaugts pirmā misa, pirmais neraudzētais alus.
- pazlaukte pirmā misa, pirmais neraudzētais alus.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- haut-dessus Pirmais (augstais) soprāns.
- haut-contre Pirmais (augstais) tenors.
- haut-taille Pirmais (augstais) tenors.
- paraugeksemplārs Pirmais iespietais eksemplārs.
- pirmminētais pirmais minētais.
- signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
- trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis.
- pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas.
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- primoģenitura Pirmdzimtā tiesības - īpaši troņa mantošanā, kur pirmdzimtais pārņem nedalītu varu.
- pirmdēliņš Pirmdzimtais dēls.
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m.
- atriekt Pirmo reizi uzart plēsumu līdz noteiktai vietai.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
- Ridas purvs Pirtsmeža purvs Staiceles pagastā.
- melnā pjedra pjedra, ko ierosina "Piedraia hortai", ar melniem mezgliņiem.
- vilozīts Placentas bārkstainās virsmas iekaisums.
- šoklejs Plaisains, rētains.
- Xylobolus frustulatus plaisājošā rūtaine.
- plēvāt Plaisājot atlobīties virskārtai.
- dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta.
- dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum").
- Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra.
- Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
- diphasium Plakanstaipekņi.
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- trejvārpu plakanstaipeknis plakanstaipekņu suga ("Diphasium tristachyum").
- spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm.
- pusplakne Plaknes daļa, kas atrodas vienā pusē no kādas plaknē dotas taisnes.
- plaknes kvadrants plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- superelipse Plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri. Izgudrojis Piets Hains.
- kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju.
- cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
- parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises).
- afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē.
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
- draugzna Plāna ādiņa, kas nolobās rētai dzīstot.
- gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
- lapa plāna taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
- blammains Plankumains (bakurētains).
- nažotais finieris plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei; drāztais finieris.
- nažfinieris Plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei; nažotais finieris.
- proktokolpoplastika Plastiska taisnās zarnas un maksts operācija; rektovaginālas fistulas slēgšana.
- proktocistoplastika Plastiska taisnās zarnas un urīnpūšļa operācija; rektovezikālas fistulas slēgšana.
- proktoplastika Plastiska tūpļa un taisnās zarnas operācija.
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- Sauleskalns Plašs reljefa pacēlums Limbažu viļņotā līdzenuma dienvidu malā, Krimuldas pagastā, absolūtais augstums - 110 m vjl., relatīvais augstums - ziemeļu pusē 45 m.
- Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
- publicitāte Plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas radītais iespaids sabiedrībā.
- platais patskanis platais "e" vai "ē".
- šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus").
- zivju lentenis platais lentenis.
- Diptyllobotthrium latum platais lentenis.
- atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis); pavērt platāk (acis).
- mūknājs Platība, kur ir staignas vietas.
- vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
- platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds.
- Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
- Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
- platpalags Plats palags, kas paredzēts platai gultai.
- mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
- plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- drašķēt Plēst, nonēsāt (drēbes), staigāt skrandās.
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
- paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
- mēnesnīca Pliks pauris - apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- sapļikšināt plikšķinot sagatavot, sataisīt.
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt).
- daplūkt Plūcot nokļūt līdz kādai vietai.
- aizpludināt Pludināt prom; pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ūdensgrēks Plūdu radītais kaitējums.
- pluskutainis Pluskatainis.
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- liekums Pļava zemākā vietā; staignas ganības.
- ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
- klintainieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Klintaine" iedzīvotāji.
- seldzēnieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Selga" iedzīvotāji.
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt.
- dorseti Polārie mednieki, kas apdzīvoja Kanādas austrumu daļas arktisko krastu gandrīz 2000 gadu līdz neizskaidrotai izzušanai 14. gs. beigās.
- polifonisks Polifons - saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai.
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
- panģermānisms Politiska doktrīna Vācijā (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- politieslodzītais Politiskais ieslodzītais.
- bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu.
- ponckāt Ponckas taisīt.
- Bhūh, Bhuvah, Suvah populāra vēdiskā mantra, kuras katrs svētais vārds atbilst vienam no Visuma plāniem.
- ekers Portatīvs ģeodēziskais instruments taisna leņķa nospraušanai dabā vai situācijas uzmērīšanai.
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
- rīstīt Posties ceļā, taisīties.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem.
- potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- aizprapēt Potēt, aiztaisīt ciet ar poti.
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
- piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2).
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze.
- pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
- uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens).
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"").
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu.
- statuāra apaļskulptūra pretskatā, taisni stāvošā pozā nostatīta apaļskulptūra.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari.
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
- noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- Abbes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes.
- kasetnes fonts printera fonts, kas ierakstīts lasāmatmiņas kasetnē, kuru var ievietot tai paredzētajā lāzerprintera vai matricprintera ligzdā.
- paralēlais printeris printeris, ko paredzēts pieslēgt datora paralēlajai pieslēgvietai. Paralēlo printeri ir vieglāk instalēt un lietot nekā seriālo printeri, bet tā novietošanas attālums no datora ir ierobežots.
- seriālais printeris printeris, ko pievieno datora seriālajai pieslēgvietai.
- saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- kapitāla daļu pārdošana privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls.
- taimerpārtraukums Procesa pārtraukums taimera noteiktā laika intervāla beigu momentā.
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- saimnieciskās darbības veida nodošana process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu.
- apvienošana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.
- caursite Process, kas norisinās p-n pārejā, tai pieliekot pietiekami lielu sprostspriegumu, kura rezultātā strauji pieaug sproststrāva.
- zemes informācijas pārvaldība process, kas saistīts ar prasību noteikšanu ar zemi saistītai informācijai, šīs informācijas kontroli, zemes informācijas sistēmu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, informācijas un personas datu aizsardzības nodrošināšanu.
- cerogrāfija Process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam.
- tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam.
- vides degradācija process, kurā vide kļūst neizmantojama tai paredzētajiem uzdevumiem, un tādēļ tajā ir kavēta dzīvo būtņu (arī cilvēka) attīstība.
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām.
- sagaidāmā dzimstība prognozētais, visvairāk ticamais dzimstības līmenis.
- sagaidāmā mirstība prognozētais, visvairāk ticamais mirstības līmenis.
- okšķeris programma vai ierīce, kas pārrauga datu pārvietošanos datoru tīklā; to var izmantot divējādi: normālai tīkla pārvaldības funkciju izpildei un nesankcionētai informācijas izguvei no datoru tīkla.
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
- attēlu filtrs programma, kas, mainot pikseļu ēnojumus, maina attēla vai tā daļas izskatu; to izmanto, lai palielinātu attēla kontrastainību un pievienotu attēlam dažādas fona struktūras un speciālus efektus.
- pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
- interpretēšana Programmas translēšanas process, kurā katrs translētais operators tiek tūlīt izpildīts.
- iestatīšanas programma programmatūra datoru sistēmas izveidošanai noteiktai uzdevumu risināšanas apkārtnei.
- aizķere Programmatūrā vai aparatūrā paredzēta iespēja pievienot tai specifiskas funkcijas lietotāja vajadzībām (angļu "hook").
- lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas).
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- uzturēšana programmu sistēmas vai tās komponentu modificēšana, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju vai adaptētu to mainītai funkcionēšanas videi.
- atmetums Projām aizmestais.
- paralēlprojekcija Projekcija, kurā visas projicējošās taisnes ir paralēlas; cilindriskā projekcija.
- cilindriskā projekcija projekcija, kurā visas projicējošās taisnes ir paralēlas; paralēlprojekcija.
- proktostāze Proktogēna obstipācija, ko izraisa taisnās zarnas reakcijas trūkums uz defekācijas impulsu.
- brodvejs Prospekts; bulvāris; populāra pastaigas vieta.
- supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens.
- pārraides vadības protokols protokolu TCP/IP sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa transporta slāņa protokolam, paredz iepriekšēju savienojuma nodibināšanu, tajā ir tādi drošas datu pārraides un plūsmas vadības mehānismi kā slīdošais logs, taimauti, apstiprinājumi un atkārtotas pārraides.
- protvins Protviņa - četrkantaina skārda cepešpanna.
- Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- psihomotors Psihomotorisks - saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
- Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
- zilgalvis Pūcīšu dzimtai piederīgs tauriņš, sastopams rudeņos, kāpuri sevišķi kaitē plūmju kokiem.
- stirkāties Pūlēties, staipīties.
- aizdurs Puļķis durvju aizduršanai, lai tās netaisītos vaļā.
- kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu).
- lielā planārija punktainā planārija.
- Bdellocephala punctata punktainā planārija.
- Anthoceros punctatus punktainā ragvācelīte.
- Crataegus punctata punktainā vilkābele.
- Astrophytum myriostigma punktainais astrofīts.
- punktēts Punktains (1).
- punktāts Punktains (par audumu).
- lesinis Punktains raksts gar apšūto malu.
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- Senecio congestus purva krustaine.
- Senecio palustris purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms.
- Senecio tubicaulis purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms.
- knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte.
- lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas.
- dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1.
- ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs.
- irkne Purvaina, mukla staigna vieta.
- aluksna Purvaina, staigna vieta.
- budūksnis Purvaina, staigna vieta.
- driegnis Purvaina, staigna vieta.
- džūkste Purvaina, staigna vieta.
- lekņa Purvaina, staigna vieta.
- mukla Purvaina, staigna vieta.
- mūklis Purvaina, staigna vieta.
- pūņu zeme purvaina, staigna zeme.
- rāvokšņains Purvains, dūkstains.
- plaiskains purvains, staigns.
- stigains Purvains, staigns.
- puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
- Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m.
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs.
- Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m.
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
- dambrava Purvs, muklājs, staigna vieta.
- slīksna Purvs, staigna vieta.
- stragtne Purvs, staigna vieta.
- strakne Purvs, staigna vieta.
- peiss purvs, staigns, aizaudzis.
- gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- kurļukšāt Pusklibam staigāt.
- pusgodīgi Puslīdz godīgi, taisnīgi, pieklājīgi.
- pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
- ietiešām Puslīdz taisni.
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- putojošs Putains.
- šķūmains Putains.
- šūmains Putains.
- strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
- lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga.
- nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- putukrējums Putu krējums - vienmērīgā putainā masā saputots salds krējums.
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot.
- sudīteris radījums, kas steidzīgi staigā apkārt un kaut ko meklē.
- kollaterālie radinieki radinieki sānu līnijā, pretēji radiniekiem taisnā (tiešā) līnijā.
- radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
- sekundārais radiolokators radiolokācijas sistēma, kurā radiolokatora raidītais signāls izsauc citas stacijas atbildes signāla raidīšanu.
- goniometrs Radiospoļu sistēma vērstai raidīšanai un vērstai uztveršanai.
- attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
- L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu).
- drazāt Radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt.
- iekukstēties Radīt atsevišķu nopūtai līdzīgu skaņu.
- vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
- pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
- pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
- tirkšēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- čurināt Radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai.
- purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
- raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
- raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
- raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai).
- izlažāt Rakstaini izšūt.
- izlažot Rakstaini izšūt.
- ratins rakstains, ar rakstu austs.
- madarots Rakstains, rotāts.
- musturainis Rakstains.
- musturains Rakstains.
- musturaiņš Rakstains.
- ornamentains Rakstains.
- rakstainis Rakstains.
- rakstaiņš Rakstains.
- rakstāts Rakstains.
- rakstīts Rakstains.
- rakstots Rakstains.
- ratens Rakstains.
- ikonotipija Rakstainu pakrāsu plākšņu pagatavošana izcilspiedumam.
- trasēt Rakstīt pārvedu vekseli (tratu); parādniekam uzdot naudu samaksāt citai personai.
- titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
- zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
- scriptum Raksts, uzrakstītais, grāmata.
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- sublimācijas raķešdzinējs raķešdzinējs, kas izmanto gāzveida darbvielu, kas rodas, sublimējoties cietai vielai.
- ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni.
- aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrāpties Rāpties prom; rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
- karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
- karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
- hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- ražojums ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai.
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
- rediģējums rediģētais teksts
- koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
- anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
- aizbildināties Refl. --> aizbildināt; attaisnoties, aizstāvēties.
- aiztaisīties Refl. --> aiztaisīt (1); aizvērties.
- atāķēties Refl. --> ataķēt (1); attaisīties.
- atdarīties Refl. --> atdalīt (1); attaisīties, atvērties.
- atirties Refl. --> atirt 1(1); atairēties.
- atirties Refl. --> atirt 1(2); atairēties.
- attaisīties Refl. --> attaisīt (1).
- attaisīties Refl. --> attaisīt (2).
- attaisīties Refl. --> attaisīt (3).
- attaisīties Refl. --> attaisīt (4).
- izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
- izstaipīties Refl. --> izstaipīt (3).
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (1); tikt iztaisnotam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (2); tikt iztaisnotam.
- pastaipīties Refl. --> pastaipīt(2).
- sagrumboties Refl. --> sagrumbot; tikt sagrumbotai.
- staipīties Refl. --> staipīt (1); tikt staipītam.
- taisīties Refl. --> taisīt (1); tikt taisītam.
- taisīties Refl. --> taisīt (5); tikt taisītam.
- vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- rozas Reflektoriska locekļu, arī ķermeņa staipīšana.
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs.
- reklāmas izmaksas reklāmas plānošanas, īstenošanas un kontroles izmaksas, ieskaitot tai piederīgās personāla izmaksas.
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts.
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus.
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- lokzarna resnā zarna no aklās līdz taisnajai zarnai.
- iliokolotomija Resnās zarnas atvēršanas operācija, piekļūstot tai caur tukšumu apvidu.
- lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā.
- žūlains Rētains, tāds, kam ir brūces.
- cikatrikozs Rētains; bakurētains.
- sāvains Rētains.
- šūlains Rētains.
- glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam.
- eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās.
- narodņičestvo Revolucionāra kustība Krievijā 19. gs. 70.-80. gados ar saukli "visu tautai un visu caur tautu!".
- Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums.
- baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji.
- Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants.
- Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1); fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2); attaisnošana; fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
- brūvējums Rezultāts --> brūvēt; pagatavotais dzēriens.
- pārraksts Rezultāts --> pārrakstīt (2); pārrakstītais teksts.
- fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu.
- matrices ribonukleīnskābe ribonukleīnskābe, kas rodas transkripcijas un tai sekojošā procesinga rezultātā; mRNS.
- pneimatiskā riepa riepa, kuras elastību dod tajā esošais saspiestais gaiss.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- mandarīns Rietumvalstīs lietotais ķīniešu ierēdņu nosaukums līdz 1905.
- triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index").
- Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu; šāds elements (iekārtai, ierīcei).
- līniāls Rīks taisnu līniju uzvilkšanai; līneāls.
- taisnleņķis Rīks, kam ir taisna leņķa forma.
- plagoskops Rīks, kas rāda pasaules puses un vēja virzienu; to uztaisa uz jumtiem.
- žņauglis Rīks, ko cūku kaujot aplika tai ap smeceri, lai nevar kviekt.
- atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp; rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- rinokifektomija Rinoplastiska operācija līka deguna iztaisnošanai.
- ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atripināt Ripinot atvirzīt šurp; ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- robotmedūza Robots, kas ārēji izskatās kā medūza, pārvietojas līdzīgi tai un enerģiju iegūst no jūras ūdens.
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- spala Rokturis, kurā kāds rīks ietaisīts.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju).
- justitia Romiešu jēdzienā taisnības personifikācija; tiesa.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
- Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm.
- juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai.
- redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt.
- rondoforma Rondo uzbūve, tās konkrētais izveidojums (apjoms, refrēna caurvedumu skaits, kontrasta pakāpe utt.).
- ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca.
- joņaizsardzība Rotācijas ātrumu ierobežojoša ierīce, kas pārtrauc tvaika padevi turbīnā, nometot tai slodzi.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- karuselis Rotējoša mašīna, mehānisms, ietaise, iekārta.
- skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
- taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā.
- atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā.
- Citrullus colocynthis rūgtais arbūzs.
- matu ruļļi rullīši, uz kuriem uztin matus, lai tie kļūtu cirtaini.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- epilemma Runas mākslā iebildums, ko runātājs taisa pats sev, un pats arī atbild.
- dzīvais vārds runātais vārds.
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- verba volant, scripta manent. runāti vārdi aizlido, uzrakstītais paliek.
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
- mardavainis Rūpnīcā austa, liela, rakstaina vilnas plecu šalle ar bārkstīm.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums.
- rūtainīte Rūtaina auduma lakats, villaine.
- galdaine Rūtaina drāna.
- Fritillaria meleagris rūtainā fritilārija.
- rūtaiņi Rūtaini svārki; tautiskie rūtainie brunči.
- krātains Rūtains (par apģērba audumu).
- lādens Rūtains (par audumu).
- lodziņš Rūtains auduma raksts.
- tartāns Rūtains vilnas audums (Skotijā); šāda auduma apmetnis.
- rāmjains rūtains.
- rūtēts rūtains.
- galdainis Rūtains.
- galdains Rūtains.
- galdāts Rūtains.
- karēts Rūtains.
- krunkotains Rūtains.
- krustaiņš Rūtains.
- lodziņains Rūtains.
- logains Rūtains.
- rutains Rūtains.
- rūtots Rūtains.
- stiklains Rūtains.
- svīpurains Rūtains.
- personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
- rezerves kapitāls sabiedrības uzkrātais kapitāls, kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai un kuru veido obligātie peļņas atskaitījumi.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- atslāņošanās Sabrukuma paveids slāņaino (kārtaino) plastu konstrukcijās.
- divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
- aizejošais pievienojums sadalietaises pievienojums, pa kuru no energosistēmas tiek saņemta elektroenerģija.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- derenieks Saderinātais.
- derībnieks Saderinātais.
- derinieks Saderinātais.
- dernieks Saderinātais.
- gādājums Sagādātais, krājums; gāds 1.
- gāds Sagādātais, krājums.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
- apladēt Sagatavot, uztaisīt.
- iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
- salāgoties sagatavoties, sataisīties.
- sariežīties sagatavoties, sataisīties.
- sasprigāties sagatavoties, sataisīties.
- apladēties Sagatavoties, sataisīties.
- atriedīties Sagatavoties, sataisīties.
- izknierēties Sagatavoties, sataisīties.
- izvaikstīties Sagatavoties, sataisīties.
- pavīkšties Sagatavoties, sataisīties.
- saknosīties Sagatavoties, sataisīties.
- saspirināties Sagatavoties, sataisīties.
- satūjāties Sagatavoties, sataisīties.
- uzkūlināties Sagatavoties, sataisīties.
- nodrosēt Saglabāt, atstāt (ko) noteiktai personai, vajadzībai; nodrošināt, rezervēt.
- dakast Sagrābt līdz kādai vietai (sienu, labību).
- SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
- sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa.
- pārvara Saistītais pārstaips.
- pārvars Saistītais pārstaips.
- akcentoloģisks Saistīts akcentoloģiju, tai raksturīgs.
- akaroloģisks Saistīts akoroloģiju, tai raksturīgs.
- tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- ekonomisks saistīts ar [ekonomikas]{s:2113} zinātni, tai raksturīgs
- ģeogrāfisks Saistīts ar [ģeogrāfiju]{s:2086}, tai raksturīgs.
- ķīmisks saistīts ar [ķīmiju]{s:1757}, tai raksturīgs.
- medicīnisks Saistīts ar [medicīnu]{s:1755}, tai raksturīgs; lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; arī ārstniecisks.
- miglains saistīts ar [miglu]{n:1}, tai raksturīgs
- sabiedrisks saistīts ar [sabiedrību]{s:2106} kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem, tai raksturīgs
- statistisks saistīts ar [statistiku]{s:2036}, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem
- stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1783} (kara mākslas nozari), tai raksturīgs
- stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1784}, (darbības principiem kāda mērķa sasniegšanai), tai raksturīgs
- tehnisks saistīts ar [tehniku]{s:2097}, tai raksturīgs.
- tehnisks saistīts ar [tehniku]{s:2098}, tai raksturīgs.
- tiesisks saistīts ar [tiesu]{s:1754}, tai raksturīgs
- vēsturisks saistīts ar [vēsturi]{s:1799} kā zinātni, tai raksturīgs
- acidimetrisks Saistīts ar acidimetriju, tai raksturīgs.
- acidomehanogrāfisks Saistīts ar acidomehanogrāfiju, tai raksturīgs.
- agrobioloģisks Saistīts ar aerobioloģiju, tai raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- aerofāgisks Saistīts ar aerofāgiju, tai raksturīgs.
- aerofāgs Saistīts ar aerofāgiju, tai raksturīgs.
- aerofotogrāfisks Saistīts ar aerofotogrāfiju, tai raksturīgs.
- aerofototopogrāfisks Saistīts ar aerofototopogrāfiju, tai raksturīgs.
- aerogrāfisks Saistīts ar aerogrāfiju, tai raksturīgs.
- aeroģeodēzisks Saistīts ar aeroģeodēziju, tai raksturīgs.
- aerojonterapeitisks Saistīts ar aerojonterapiju, tai raksturīgs.
- aeroklimatoloģisks Saistīts ar aeroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- aeroloģisks Saistīts ar aeroloģiju, tai raksturīgs.
- aeronautisks Saistīts ar aeronautiku, tai raksturīgs.
- aeronomisks Saistīts ar aeronomiju, tai raksturīgs.
- aeroponisks Saistīts ar aeroponiku, tai raksturīgs.
- aerosolterapeitisks Saistīts ar aerosolterapiju, tai raksturīgs.
- aerostatisks Saistīts ar aerostatiku, tai raksturīgs.
- aeroterapeitisks Saistīts ar aerotrapiju, tai raksturīgs.
- afrikānistisks Saistīts ar afrikānistiku, tai raksturīgs.
- agrofizikāls Saistīts ar agrofiziku, tai raksturīgs.
- agroklimatoloģisks Saistīts ar agroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu (1), tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu (2), tai raksturīgs.
- ainavzinātnisks Saistīts ar ainavzinātni, tai raksturīgs.
- aktinoterapeitisks Saistīts ar aktinoterapiju, tai raksturīgs.
- akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
- akustoelektronisks Saistīts ar akustoelektroniku, tai raksturīgs.
- akvametrisks Saistīts ar akvametriju, tai raksturīgs.
- akvanautisks Saistīts ar akvanautiku, tai raksturīgs.
- ālavs Saistīts ar ālavību, tai raksturīgs.
- alēlopātisks Saistīts ar alelopātiju, tai raksturīgs.
- alergoloģisks Saistīts ar alergoloģiju, tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- aleatorisks Saistīts ar aletoriku, tai raksturīgs.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoloģisks Saistīts ar algoloģiju, tai raksturīgs.
- algrāfisks Saistīts ar algrāfiju, tai raksturīgs.
- alkalimetrisks Saistīts ar alkalimetriju, tai raksturīgs.
- alķīmisks Saistīts ar alķīmiju, tai raksturīgs.
- alogāmisks Saistīts ar alogāmiju, tai raksturīgs.
- aloģenētisks Saistīts ar aloģenēzi, tai raksturīgs.
- alotropisks Saistīts ar alotropiju, tai raksturīgs.
- altimetrisks Saistīts ar altimetriju, tai raksturīgs.
- alumotermisks Saistīts ar alumotermiju, tai raksturīgs.
- ampelogrāfisks Saistīts ar ampelogrāfiju, tai raksturīgs.
- ampeloterapeitisks Saistīts ar ampeloterapiju, tai raksturīgs.
- amperometrisks Saistīts ar amperometriju, tai raksturīgs.
- amplipulsterapeitisks Saistīts ar amplipulsterapiju, tai raksturīgs.
- anafilaktisks Saistīts ar anafilaksi, tai raksturīgs.
- anaglifisks Saistīts ar anaglifiju, tai raksturīgs.
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- aneksionistisks Saistīts ar aneksiju, tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- anemometrisks Saistīts ar anemometriju, tai raksturīgs.
- anestezioloģisks Saistīts ar anestezioloģiju, tai raksturīgs.
- angiokardiogrāfisks Saistīts ar angiokardiogrāfiju, tai raksturīgs.
- angioloģisks Saistīts ar angioloģiju, tai raksturīgs.
- anizofils Saistīts ar anizofiliju, tai raksturīgs.
- anizometrisks Saistīts ar anizometriju, tai raksturīgs.
- anoplocefalīds Saistīts ar anoplocefalidozi, tai raksturīgs.
- antropoģenētisks Saistīts ar antropoģenētiku, tai raksturīgs.
- antropoģeogrāfisks Saistīts ar antropoģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- antropometrisks Saistīts ar antropometriju, tai raksturīgs.
- antroposocioloģisks Saistīts ar antroposocioloģiju, tai raksturīgs.
- antropozofisks Saistīts ar antropozofiju, tai raksturīgs.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
- arābistisks Saistīts ar arābistiku, tai raksturīgs.
- arahnoloģisks Saistīts ar arahnoloģiju, tai raksturīgs.
- araneoloģisks Saistīts ar araneoloģiju, tai raksturīgs.
- areāllingvistisks Saistīts ar areāllingvistiku, tai raksturīgs.
- areometrisks Saistīts ar areometriju, tai raksturīgs.
- arhaistisks Saistīts ar arhaistiku, tai raksturīgs.
- arheoastronomisks Saistīts ar arheoastronomiju, tai raksturīgs.
- arheogrāfisks Saistīts ar arheogrāfiju, tai raksturīgs.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- arodpsiholoģisks Saistīts ar arodpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- asirioloģisks Saistīts ar asirioloģiju, tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (2), tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (3), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs; vājš, kalsnējs.
- astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
- astrobioloģisks Saistīts ar astrobioloģiju, tai raksturīgs.
- astrobotānisks Saistīts ar astrobotāniku, tai raksturīgs.
- astrodinamisks Saistīts ar astrodinamiku, tai raksturīgs.
- astrofisks Saistīts ar astrofiju, tai raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- astrofotogrāfisks Saistīts ar astrofotogrāfiju, tai raksturīgs.
- astrogrāfisks Saistīts ar astrofotogrāfiju, tai raksturīgs.
- astrofotometrisks Saistīts ar astrofotometriju, tai raksturīgs.
- astroģeoloģisks Saistīts ar astroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astrometrisks Saistīts ar astrometriju, tai raksturīgs.
- astronautisks Saistīts ar astronautiku, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- astropolarimetrisks Saistīts ar astropolarimetriju, tai raksturīgs.
- astrospektroskopisks Saistīts ar astrospektroskopiju, tai raksturīgs.
- transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- atomfizikāls Saistīts ar atomfiziku, tai raksturīgs.
- atomistisks Saistīts ar atomistiku, tai raksturīgs.
- atomspektroskopisks Saistīts ar atomspektroskopiju, tai raksturīgs.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- audioloģisks Saistīts ar audioloģiju, tai raksturīgs.
- audiometrisks Saistīts ar audiometriju, tai raksturīgs.
- autekoloģisks Saistīts ar autekoloģiju, tai raksturīgs.
- balādisks Saistīts ar balādi (1), tai raksturīgs.
- balādisks Saistīts ar balādi (2), tai raksturīgs.
- ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- laringeāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bībelisks Saistīts ar Bībeli, tai raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
- birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
- bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
- botānisks Saistīts ar botāniku, tai raksturīgs.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
- centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
- centripetāls Saistīts ar centrtieci, tai raksturīgs.
- vēsturisks saistīts ar cilvēces [vēsturi]{s:1798}, tai raksturīgs
- spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- vēsturisks saistīts ar dabas [vēsturi]{s:1797}, tai raksturīgs
- literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- defektoloģisks Saistīts ar defektoloģiju, tai raksturīgs.
- dejisks Saistīts ar deju (2), tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (1), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (2), tai raksturīgs.
- demagoģisks Saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
- detalisks Saistīts ar detaļu, tai raksturīgs.
- dezorganizatorisks Saistīts ar dezorganizāciju, tai raksturīgs.
- diagonāls Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (2), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (3), tai raksturīgs.
- poētisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
- dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
- šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
- bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
- eigēnisks Saistīts ar eigēniku, tai raksturīgs.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- ekspluatatorisks Saistīts ar ekspluatāciju (1), tai raksturīgs.
- eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti, tai raksturīgs.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai.
- elektrisks Saistīts ar elektrību (2), tai raksturīgs.
- omisks Saistīts ar elektrisko pretestību, tai raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- elektromehānisks Saistīts ar elektromehāniku, tai raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
- elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku, tai raksturīgs.
- eliptisks saistīts ar elipsi (2); tai raksturīgs.
- ellišķs saistīts ar elli, tai raksturīgs
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
- epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
- epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
- epiforisks Saistīts ar epiforu, tai raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
- epizootoloģisks Saistīts ar epizootoloģiju, tai raksturīgs.
- epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
- estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
- estrādisks Saistīts ar estrādi (2), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (1), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (2), tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar etnogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmaceitisks Saistīts ar farmāciju, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fenoloģisks Saistīts ar fenoloģiju, tai raksturīgs.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
- fizioterapeitisks Saistīts ar fizikālo terapiju, tai raksturīgs.
- fizikāls Saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
- fleksīvs Saistīts ar fleksiju, tai raksturīgs.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs; folkloristisks.
- fonemātisks Saistīts ar fonēmu, tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar fonoloģiju, tai raksturīgs.
- oficiāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs; formāls (2).
- formāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs.
- formāls Saistīts ar formu (3), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
- frakcionārs Saistīts ar frakciju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (3), tai raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
- kortikāls Saistīts ar galvas smadzeņu garozu, tai raksturīgs.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
- gerontoloģisks Saistīts ar gerontoloģiju, tai raksturīgs.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glacioloģisks Saistīts ar glacioloģiju, tai raksturīgs.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
- grāmatniecisks Saistīts ar grāmatniecību, tai raksturīgs.
- gravimetrisks Saistīts ar gravimetriju, tai raksturīgs.
- gravitatīvs Saistīts ar gravitāciju, tai raksturīgs.
- voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (1), tai raksturīgs.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeobotānisks Saistīts ar ģeobotāniku, tai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju, tai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, tai raksturīgs.
- ģeohronoloģisks Saistīts ar ģeohronoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeometrisks Saistīts ar ģeometriju, tai raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
- hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
- heiristisks Saistīts ar heiristiku, tai raksturīgs.
- heliobioloģisks Saistīts ar heliobioloģiju, tai raksturīgs.
- heliofizikāls Saistīts ar heliofiziku, tai raksturīgs.
- helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
- hematoloģisks Saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- heterozs Saistīts ar heterozi, tai raksturīgs.
- hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs.
- histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- hologrāfisks Saistīts ar hologrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- homofonisks Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- hronoloģisks Saistīts ar hronoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ideogrāfisks Saistīts ar ideogrāfiju, tai raksturīgs.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
- inerciāls Saistīts ar inerci, tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju, tai raksturīgs.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
- izogrāfisks Saistīts ar izogrāfiju, tai raksturīgs.
- nautisks saistīts ar jūras un gaisa navigāciju, tai raksturīgs.
- marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
- kaitniecisks Saistīts ar kaitniecību, tai raksturīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalnrūpniecisks Saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs.
- kalorimetrisks Saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kamerālistiku, tai raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- kantilēns Saistīts ar kantilēnu (1), tai raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilaritāti, tai raksturīgs.
- kapitulantisks Saistīts ar kapitulāciju (1), tai raksturīgs.
- karalisks Saistīts ar karali, tam raksturīgs; saistīts ar karaļa varu, tai raksturīgs.
- kardioķirurģisks Saistīts ar kardioķirurģiju, tai raksturīgs.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- karioloģisks Saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs.
- karmisks Saistīts ar karmu, tai raksturīgs.
- karpoloģisks Saistīts ar karpoloģiju, tai raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
- keramisks Saistīts ar keramiku (1), tai raksturīgs.
- kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- kinotehnisks Saistīts ar kinotehniku, tai raksturīgs.
- kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs; tāds, kas rakstīts kirilicā.
- klimatogrāfisks Saistīts ar klimatogrāfiju, tai raksturīgs.
- klimatoloģisks Saistīts ar klimatoloģiju, tai raksturīgs.
- klīnisks saistīts ar klīniku, tai raksturīgs
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- kodolfizikāls Saistīts ar kodolfiziku, tai raksturīgs.
- kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- kolonizatorisks Saistīts ar kolonizāciju (1), tai raksturīgs.
- kolorimetrisks Saistīts ar kolorimetriju, tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
- kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs; tirdzniecisks.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir radies kompilējot.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (2), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (3), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (4), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (5), tai raksturīgs.
- komunikatīvs Saistīts ar komunikāciju (1), tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar komūnu (3), tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar komūnu (4), tai raksturīgs.
- kondicionāls Saistīts ar kondīciju, tai raksturīgs.
- konduktīvs Saistīts ar kondukciju, tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (1), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (2), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (3), tai raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar konfesiju, tai raksturīgs.
- kongruents Saistīts ar kongruenci (1), tai raksturīgs.
- kongruents Saistīts ar kongruenci (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (1), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (3), tai raksturīgs.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs; pakļauts konspirācijas noteikumiem.
- konstitucionāls saistīts ar konstitūciju^1^, tai raksturīgs; saskanīgs ar konstitūciju^1^, tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju^2^, tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (1), tai raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (2), tai raksturīgs.
- transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konturāls Saistīts ar kontūru, tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (1), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (2), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (3), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (1), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (2), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (1), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (2), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (3), tai raksturīgs.
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju (2), tai raksturīgs.
- sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (1), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs; tāds, ko saista korelācija (2).
- korozīvs Saistīts ar koroziju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa koroziju.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (1), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (2), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (3), tai raksturīgs.
- korpuskulārs Saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs; tāds, kas sastāv no korpuskulām.
- koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- korupts Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
- kosmobioloģisks Saistīts ar kosmobioloģiju, tai raksturīgs.
- kosmofizikāls Saistīts ar kosmofiziku, tai raksturīgs.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kranioloģisks Saistīts ar kranioloģiju, tai raksturīgs.
- kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- krioloģisks Saistīts ar krioloģiju, tai raksturīgs.
- kriptogrāfisks Saistīts ar kriptogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristālfizikāls Saistīts ar kristāliiziku, tai raksturīgs.
- kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
- kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
- kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
- kserogrāfisks Saistīts ar kserogrāfiju, tai raksturīgs.
- ksilogrāfisks Saistīts ar ksilogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kulinārs Saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs.
- kulinārisks Saistīts ar kulināriju, tai raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kuriāls saistīts ar kūriju (1), tai raksturīgs.
- kurortoloģisks Saistīts ar kurortoloģiju, tai raksturīgs.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1), tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (2), tai raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
- ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
- ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tam raksturīgs; saistīts ar ķeizara varu, tai raksturīgs.
- ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs; filantropisks.
- korektīvs saistīts ar labošanu, precizēšanu; tai raksturīgs
- laringoloģisks Saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs.
- laringoskopisks Saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs.
- lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
- leģendārs Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
- leģislatīvs Saistīts ar leģislāciju (1), tai raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs; tāds, kas slimo ar leikozi.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- leksikoloģisks Saistīts ar leksikoloģiju, tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (1), tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
- leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
- leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
- leksisks Saistīts ar leksiku, tai raksturīgs.
- lellisks Saistīts ar lelli (2), tai raksturīgs.
- leprozs Saistīts ar lepru, tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju (1), tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju (2), tai raksturīgs.
- limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs; valodniecisks.
- lingvoģeogrāfisks Saistīts ar lingvistisko ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
- liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- litogrāfisks Saistīts ar litogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- liturģisks Saistīts ar liturģiju, tai raksturīgs.
- lizogēnisks Saistīts ar lizogēniju, tai raksturīgs.
- logopēdisks Saistīts ar logopēdiju, tai raksturīgs.
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- loģistisks Saistīts ar loģistiku, tai raksturīgs.
- kolorektāls Saistīts ar lokzarnu un taisno zarnu.
- kriogēnisks Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju (2), tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju (l), tai raksturīgs.
- magmatisks Saistīts ar magmu, tai raksturīgs.
- magnetobioloģisks Saistīts ar magnetobioloģiju, tai raksturīgs.
- magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
- magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
- magnetooptisks Saistīts ar magnetooptiku, tai raksturīgs.
- magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
- magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
- magnetostriktīvs Saistīts ar magnetostrikciju, tai raksturīgs.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (1), tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (2), tai raksturīgs.
- mājrūpniecisks Saistīts ar mājrūpniecību, tai raksturīgs.
- mājturība Saistīts ar mājsaimniecību, tai raksturīgs.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- maksātspējīgs Saistīts ar maksātspēju, tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs.
- mantisks Saistīts ar mantu (1), tai raksturīgs; saistīts ar mantas (1) valdījumu, tam raksturīgs.
- mantisks Saistīts ar mantu (2), tai raksturīgs.
- māņticīgs Saistīts ar māņticību, tai raksturīgs.
- masspektrometrisks Saistīts ar masspektrometriju, tai raksturīgs.
- masisks Saistīts ar masu (1), tai raksturīgs; tāds, ko raksturo ar masu (1).
- matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs; tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
- patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar matēriju (1), tai raksturīgs.
- meditatīvs Saistīts ar meditāciju, tai raksturīgs.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (1), tai raksturīgs.
- melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (2), tai raksturīgs.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- menzurāls Saistīts ar menzūru, tai raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metaboliju, tai raksturīgs.
- metafizisks Saistīts ar metafiziku (1), tai raksturīgs.
- metafizisks Saistīts ar metafiziku (2), tai raksturīgs.
- metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
- metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
- metālfizikāls Saistīts ar metālfiziku, tai raksturīgs.
- metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (1), tai raksturīgs.
- metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (2), tai raksturīgs.
- metalogēnisks Saistīts ar metalogēniju, tai raksturīgs.
- metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- metāloptisks Saistīts ar metāloptiku, tai raksturīgs.
- metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (1), tai raksturīgs.
- metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (2), tai raksturīgs.
- metastātisks Saistīts ar metastāzi, tai raksturīgs.
- metavalodisks Saistīts ar metavalodu, tai raksturīgs.
- meteoroloģisks Saistīts ar meteoroloģiju, tai raksturīgs.
- meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (1), tai raksturīgs.
- meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (2), tai raksturīgs.
- metodisks Saistīts ar metodiku (2), tai raksturīgs.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar metriku^1^(2), tai raksturīgs.
- metroloģisks Saistīts ar metroloģiju, tai raksturīgs.
- metroritmisks Saistīts ar metroritmiku, tai raksturīgs.
- mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
- mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (1), tai raksturīgs.
- mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (2), tai raksturīgs.
- mikoloģisks Saistīts ar mikoloģiju, tai raksturīgs.
- mikroanalītisks Saistīts ar mikroanalīzi, tai raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikrobioloģiju, tai raksturīgs.
- mikroelektronisks Saistīts ar mikroelektroniku, tai raksturīgs.
- mikroķirurģisks Saistīts ar mikroķirurģiju, tai raksturīgs.
- mikrometrisks Saistīts ar mikrometriju, tai raksturīgs.
- mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju, tai raksturīgs.
- mīmisks Saistīts ar mīmiku, tai raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
- miniatūrs Saistīts ar miniatūru (1), tai raksturīgs.
- minorisks Saistīts ar minoru, šai skaņkārtai raksturīgs.
- mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
- mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (1), tai raksturīgs.
- mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (2), tai raksturīgs.
- mitotisks Saistīts ar mitozi, tai raksturīgs.
- mnemonisks Saistīts ar mnemoniku, tai raksturīgs; mnemotehnisks.
- mnemotehnisks Saistīts ar mnemotehniku, tai raksturīgs; mnemonisks.
- modāls Saistīts ar modalitāti (1), tai raksturīgs.
- modāls Saistīts ar modalitāti (2), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- monogāmisks Saistīts ar monogāmiju, tai raksturīgs.
- morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
- morālisks Saistīts ar morāli, tai raksturīgs; tikumisks.
- morfēmisks Saistīts ar morfēmiku, tai raksturīgs.
- morfoģenētisks Saistīts ar morfoģenēzi, tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (1), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (2), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (3), tai raksturīgs.
- mozaisks Saistīts ar mozaīku (1), tai raksturīgs.
- muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
- mūmijisks Saistīts ar mūmiju, tai raksturīgs.
- mutatīvs Saistīts ar mutāciju (1), tai raksturīgs.
- muzikoloģisks Saistīts ar muzikoloģiju, tai raksturīgs.
- muzikāls Saistīts ar mūziku, tai raksturīgs.
- nākotnīgs saistīts ar nākotni (1), tai raksturīgs.
- naksnīgs Saistīts ar nakti, tai raksturīgs.
- narkoleptisks Saistīts ar narkolepsiju, tai raksturīgs.
- narkoloģisks Saistīts ar narkoloģiju, tai raksturīgs.
- narkomānisks Saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs.
- natūrfilozofisks Saistīts ar natūrfilozofiju, tai raksturīgs.
- pekuniārs Saistīts ar naudu, tai raksturīgs.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs.
- neirofizioloģisks Saistīts ar neirofizioloģiju, tai raksturīgs.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- nefroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neiropātisks Saistīts ar neiropātiju, tai raksturīgs.
- neiropsiholoģisks Saistīts ar neiropsiholoģiju, tai raksturīgs.
- neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
- neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (1), tai raksturīgs.
- neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (2), tai raksturīgs.
- nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
- neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniju, tai raksturīgs.
- nomogrāfisks Saistīts ar nomogrāfiju, tai raksturīgs.
- nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs; saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- tonāls Saistīts ar noskaņu (1), tai raksturīgs.
- nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
- novelisks Saistīts ar noveli, tai raksturīgs.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (1), tai raksturīgs.
- odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (2), tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu (1), tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu (2), tai raksturīgs.
- oftalmoloģisks Saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs.
- oftalmoskopisks Saistīts ar oftalmoskopiju, tai raksturīgs.
- ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
- transokeāna Saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- okeanogrāfisks Saistīts ar okeanogrāfiju, tai raksturīgs.
- okeanoloģisks Saistīts ar okeanoloģiju, tai raksturīgs.
- oleogrāfisks Saistīts ar oleogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- oligofrēns Saistīts ar oligofrēniju, tai raksturīgs.
- oligofrenopedagoģisks Saistīts ar oligofrenopedagoģiju, tai raksturīgs.
- onkoloģisks Saistīts ar onkoloģiju, tai raksturīgs.
- onkovirusoloģisks Saistīts ar onkovirusoloģiju, tai raksturīgs.
- onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
- onomatopoētisks Saistīts ar onomatopoēzi, tai raksturīgs.
- ontoģenētisks Saistīts ar ontoģenēzi, tai raksturīgs.
- ontoloģisks Saistīts ar ontoloģiju, tai raksturīgs.
- ooloģisks Saistīts ar ooloģiju, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar operāciju (1), tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar operāciju (2), tai raksturīgs.
- operetisks Saistīts ar opereti (1), tai raksturīgs.
- operisks Saistīts ar operu (1), tai raksturīgs.
- opozicionārs Saistīts ar opozīciju (2), tai raksturīgs.
- opozicionārs Saistīts ar opozīciju (3), tai raksturīgs.
- optisks Saistīts ar optiku (1), tai raksturīgs.
- optoelektronisks Saistīts ar optoelektroniku, tai raksturīgs.
- oratoriāls Saistīts ar oratoriju, tai raksturīgs.
- orbitāls Saistīts ar orbītu (1), tai raksturīgs.
- orbitāls Saistīts ar orbītu (2), tai raksturīgs.
- karš saistīts ar organizētu bruņotu cīņu, tai raksturīgs
- organoleptisks Saistīts ar organoleptiku, tai raksturīgs.
- orientatīvs Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
- orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs; orientoloģisks.
- orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs; orientālistisks.
- ornitofenoloģisks Saistīts ar ornitofenoloģiju, tai raksturīgs.
- ornitoloģisks Saistīts ar ornitoloģiju, tai raksturīgs.
- orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- ortodontisks Saistīts ar ortodontiju, tai raksturīgs.
- ortoepisks Saistīts ar ortoepiju, tai raksturīgs.
- ortogrāfisks Saistīts ar ortogrāfiju, tai raksturīgs.
- ortopēdisks Saistīts ar ortopēdiju, tai raksturīgs.
- oscilogrāfisks Saistīts ar oscilogrāfiju, tai raksturīgs.
- osmotisks Saistīts ar osmozi, tai raksturīgs.
- otorinolaringoloģisks Saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs.
- padome Saistīts ar Padomju Savienību, tai raksturīgs.
- paleoantropoloģisks Saistīts ar paleoantropoloģiju, tai raksturīgs.
- paleobotānisks Saistīts ar paleobotāniku, tai raksturīgs.
- paleogrāfisks Saistīts ar paleogrāfiju, tai raksturīgs.
- paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāiiju (2), tai raksturīgs.
- paleoklimatoloģisks Saistīts ar paleoklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- paleontoloģisks Saistīts ar paleontoloģiju, tai raksturīgs.
- paleozooloģisks Saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs.
- palinģenētisks Saistīts ar palinģenēzi, tai raksturīgs.
- palinoloģisks Saistīts ar palinoloģiju, tai raksturīgs.
- palpatorisks Saistīts ar palpāciju, tai raksturīgs.
- pandēmisks Saistīts ar pandēmiju, tai raksturīgs.
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs.
- panorāmisks Saistīts ar panorāmu (1), tai raksturīgs.
- pantomīmisks Saistīts ar pantomīmiku, tai raksturīgs.
- pantomīmisks Saistīts ar pantomīmu, tai raksturīgs.
- panzootisks Saistīts ar panzootiju, tai raksturīgs.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (1); tai raksturīgs; tāds, kam ir parabolas forma.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
- paradīzisks Saistīts ar paradīzi (1), tai raksturīgs.
- paragripozs Saistīts ar paragripu, tai raksturīgs.
- paralaktisks Saistīts ar paralaksi (1), tai raksturīgs.
- paralaktisks Saistīts ar paralaksi (2), tai raksturīgs.
- paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
- paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
- paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- paralingvistisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs; paravalodisks.
- paravalodisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs.
- parazitoloģisks Saistīts ar parazitoloģiju, tai raksturīgs.
- parcelārs Saistīts ar parcelāciju (1), tai raksturīgs.
- parcelārs Saistīts ar parcelāciju (2), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
- partenoģenētisks Saistīts ar partenoģenēzi, tai raksturīgs.
- pasigrāfisks Saistīts ar pasigrāfiju, tai raksturīgs.
- pastelīgs Saistīts ar pasteļkrāsu, tai raksturīgs.
- pastorāls Saistīts ar pastorāli (1), tai raksturīgs.
- pastorāls Saistīts ar pastorāli (2), tai raksturīgs.
- pastorāls Saistīts ar pastorāli (3), tai raksturīgs.
- paškaitniecisks Saistīts ar paškaitniecību, tai raksturīgs.
- pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
- patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (1), tai raksturīgs.
- patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (2), tai raksturīgs.
- patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
- patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs; patroloģisks.
- patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs; patristisks (2).
- patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
- patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību, tai raksturīgs.
- pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
- pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
- pedagoģisks saistīts ar pedagoģijas zinātni, tai raksturīgs
- pediatrisks Saistīts ar pediatriju, tai raksturīgs.
- pedoloģisks Saistīts ar pedoloģiju, tai raksturīgs.
- pentatonisks Saistīts ar pentatoniku, tai raksturīgs.
- perceptīvs Saistīts ar percepciju, tai raksturīgs.
- perifrastisks Saistīts ar perifrāzi, tai raksturīgs.
- peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
- perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1), tai raksturīgs.
- perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (2), tai raksturīgs.
- pētniecisks Saistīts ar pētniecību, tai raksturīgs.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju, tai raksturīgs.
- piktogrāfisks Saistīts ar piktogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
- pilsētceltniecisks Saistīts ar pilsētceltniecību, tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs; saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
- piramidāls Saistīts ar piramīdu (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir piramīdas forma.
- pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens.
- piroelektrisks Saistīts ar piroelektrību, tai raksturīgs.
- piroķīmisks Saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs.
- pirolītisks Saistīts ar pirolīzi, tai raksturīgs.
- pirometalurģisks Saistīts ar pirometalurģiju, tai raksturīgs.
- pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
- piroterapeitisks Saistīts ar piroterapiju, tai raksturīgs.
- pjezoelektrisks Saistīts ar pjezoelektrību, tai raksturīgs.
- pjezokeramisks Saistīts ar pjezokeramiku, tai raksturīgs.
- placentārs Saistīts ar placentu (1), tai raksturīgs.
- placentārs Saistīts ar placentu (2), tai raksturīgs.
- planetoloģisks Saistīts ar planetoloģiju, tai raksturīgs.
- planimetrisks Saistīts ar planimetriju, tai raksturīgs.
- plazmoķīmisks Saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs.
- plazmatisks Saistīts ar plazmu (1), tai raksturīgs.
- plazmatisks Saistīts ar plazmu (2), tai raksturīgs.
- pleirāls Saistīts ar pleiru, tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (1), tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (2), tai raksturīgs.
- podagrisks Saistīts ar podagru, tai raksturīgs.
- poēmisks Saistīts ar poēmu (1), tai raksturīgs.
- poētisks Saistīts ar poētiku (1), tai raksturīgs.
- polarimetrisks Saistīts ar polarimetriju, tai raksturīgs.
- polarogrāfisks Saistīts ar polarogrāfiju, tai raksturīgs.
- polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
- potenciometrisks Saistīts ar polenciometriju, tai raksturīgs.
- poliandrs Saistīts ar poliandriju (1), tai raksturīgs.
- poliandrs Saistīts ar poliandriju (2), tai raksturīgs.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; tāds, kas raksturīgs policistiem.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
- poligīns saistīts ar poligīniju (1), tai raksturīgs
- poligīns saistīts ar poligīniju (2), tai raksturīgs
- poligīns saistīts ar poligīniju (3), tai raksturīgs
- poligonometrisks Saistīts ar poligonometriju, tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- poliklīnisks Saistīts ar poliklīniku, tai raksturīgs; tāds, ko veic poliklīnikā.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (1), tai raksturīgs.
- poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (2), tai raksturīgs.
- politisks saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- politoloģisks Saistīts ar politoloģiju, tai raksturīgs.
- politonāls Saistīts ar politonalitāti, tai raksturīgs.
- pomoloģisks Saistīts ar pomoloģiju, tai raksturīgs.
- populatīvs Saistīts ar populāciju, tai raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju (1), tai raksturīgs.
- pragmatisks Saistīts ar pragmatiku, tai raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar praktisko dzīvi, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
- preferenciāls Saistīts ar preferenci, tai raksturīgs.
- premiāls Saistīts ar prēmiju (1), tai raksturīgs.
- prepozicionāls Saistīts ar prepozīciju (2), tai raksturīgs.
- pretdarbīgs Saistīts ar pretdarbību (2), tai raksturīgs.
- priekškalnu Saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs.
- priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks.
- primatoloģisks Saistīts ar primatoloģiju, tai raksturīgs.
- problēmisks Saistīts ar problēmu, tai raksturīgs.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tai raksturīgs.
- profesioloģisks Saistīts ar profesioloģiju, tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (1), tai raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (2), tai raksturīgs.
- programmisks Saistīts ar programmu (6), tai raksturīgs.
- projektīvs Saistīts ar projekciju (1), tai raksturīgs.
- proleptisks Saistīts ar prolepsi, tai raksturīgs.
- propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
- propedeitisks Saistīts ar propedeitiku, tai raksturīgs.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- prosodisks Saistīts ar prosodiju (1), tai raksturīgs.
- prosodisks Saistīts ar prosodiju (2), tai raksturīgs.
- protoplanetārs Saistīts ar protoplanētu, tai raksturīgs.
- provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
- provokatorisks Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs.
- prozisks Saistīts ar prozu (1), tai raksturīgs; prozaisks (1).
- prozaisks Saistīts ar prozu (1), tai raksturīgs; prozisks (1).
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- psihastēnisks Saistīts ar psihastēniju, tai raksturīgs.
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar psihofarmakoloģiju, tai raksturīgs.
- psihofizisks Saistīts ar psihofiziku, tai raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar psihofizioloģiju, tai raksturīgs.
- psihoģenētisks Saistīts ar psihoģenēzi, tai raksturīgs.
- psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (1), tai raksturīgs.
- psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (2), tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs; psihisks.
- psihometrisks Saistīts ar psihometriju, tai raksturīgs.
- psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- psihopatoloģisks Saistīts ar psihopatoloģiju, tai raksturīgs.
- psihoprofilaktisks Saistīts ar psihoprofilaksi, tai raksturīgs.
- psihotehnisks Saistīts ar psihotehniku, tai raksturīgs.
- psihoterapeitisks Saistīts ar psihoterapiju, tai raksturīgs.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- purvzinātnisks Saistīts ar purvzinātni, tai raksturīgs.
- pustulozs Saistīts ar pustulu (1), tai raksturīgs.
- pustulozs Saistīts ar pustulu (2), tai raksturīgs.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- radioastrofizikāls Saistīts ar radioastrofiziku, tai raksturīgs.
- radioastronomisks Saistīts ar radioastronomiju, tai raksturīgs.
- radiobioloģisks Saistīts ar radiobioloģiju, tai raksturīgs.
- radioekoloģisks Saistīts ar radioekoloģiju, tai raksturīgs.
- radioelektronisks Saistīts ar radioelektroniku, tai raksturīgs.
- radiofonisks Saistīts ar radiofoniju, tai raksturīgs.
- radiogrāfisks Saistīts ar radiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- radioģenētisks Saistīts ar radioģenētiku, tai raksturīgs.
- radioģeoloģisks Saistīts ar radioģeoloģiju, tai raksturīgs.
- radiofizikāls Saistīts ar radioiiziku, tai raksturīgs.
- radiointerferometrisks Saistīts ar radiointerferometriju, tai raksturīgs.
- radioķīmisks Saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs.
- radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (1), tai raksturīgs.
- radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (2), tai raksturīgs.
- radiometeoroloģisks Saistīts ar radiometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- radiometrisks Saistīts ar radiometriju (1), tai raksturīgs.
- radiometrisks Saistīts ar radiometriju (2), tai raksturīgs.
- radiospektroskopisks Saistīts ar radiospektroskopiju, tai raksturīgs.
- radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (1), tai raksturīgs.
- radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs; tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- radiotelefonisks Saistīts ar radiotelefoniju, tai raksturīgs.
- radiotelegrāfisks Saistīts ar radiotelegrāfiju, tai raksturīgs.
- radiotelemehānisks Saistīts ar radiotelemehāniku, tai raksturīgs.
- radiotelemetrisks Saistīts ar radiotelemetriju, tai raksturīgs.
- radioterapeitisks Saistīts ar radioterapiju, tai raksturīgs.
- radniecīgs Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs; radniecisks (1).
- radniecisks Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs.
- rainistisks Saistīts ar rainistiku, tai raksturīgs; rainoloģisks.
- rainoloģisks Saistīts ar rainoloģiju, tai raksturīgs; rainistisks.
- rakstisks Saistīts ar rakstību, tai raksturīgs.
- rasisks Saistīts ar rasi, tai raksturīgs.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju 1(2), tai raksturīgs; tāds, kas rodas reakcijas 1(2) rezultātā.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju 1(4), tai raksturīgs.
- reakcionārs Saistīts ar reakciju 2, tai raksturīgs.
- reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
- reālpsiholoģisks Saistīts ar reālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- reanimatīvs Saistīts ar reanimāciju, tai raksturīgs.
- reanimatoloģisks Saistīts ar reanimatoloģiju, tai raksturīgs.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
- redundants Saistīts ar redundanci, tai raksturīgs.
- refleksoloģisks Saistīts ar refleksoloģiju, tai raksturīgs.
- refleksterapeitisks Saistīts ar refleksterapiju, tai raksturīgs.
- refraktometrisks Saistīts ar refraktometriju, tai raksturīgs.
- regulatorisks Saistīts ar regulāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (1), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (Z), tai raksturīgs.
- reģionpētniecisks Saistīts ar reģionpētniecību, tai raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (l), tai raksturīgs.
- reimatoloģisks Saistīts ar reimatoloģiju, tai raksturīgs.
- reimokardioloģisks Saistīts ar reimokardioloģiju, tai raksturīgs.
- reklāmisks Saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs; arī ārišķīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (1), tai raksturīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (2), tai rakstu rīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (3), tai raksturīgs.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
- rektoskopisks Saistīts ar rektoskopiju, tai raksturīgs.
- rekuperatīvs Saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs.
- relatīvistisks Saistīts ar relativitātes teoriju, tai raksturīgs.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- reliģisks Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- rentgenastronomisks Saistīts ar rentgenastronomiju, tai raksturīgs.
- rentgenmikroskopisks Saistīts ar rentgenmikroskopiju, tai raksturīgs.
- rentgenogrāfisks Saistīts ar rentgenogrāfiju, tai raksturīgs.
- rentgenoloģisks Saistīts ar rentgenoloģiju, tai raksturīgs.
- rentgenoskopisks Saistīts ar rentgenoskopiju, tai raksturīgs.
- replantatīvs Saistīts ar replantāciju, tai raksturīgs.
- replantoloģisks Saistīts ar replantoloģiju, tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (1), tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (2), tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (3), tai raksturīgs.
- reprogrāfisks Saistīts ar reprogrāfiju, tai raksturīgs.
- retorisks Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
- retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs; tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (3), tai raksturīgs.
- rezonatīvs Saistīts ar rezonansi, tai raksturīgs.
- ritmoplastisks Saistīts ar ritmoplastiku, tai raksturīgs.
- robotoloģisks Saistīts ar robotoloģiju, tai raksturīgs.
- robottehnisks Saistīts ar robottehniku (1), tai raksturīgs.
- robottehnisks Saistīts ar robottehniku (2), tai raksturīgs.
- robottehnoloģisks Saistīts ar robottehnoloģiju, tai raksturīgs.
- romānisks Saistīts ar romāniku, tai raksturīgs.
- romantisks Saistīts ar romantiku, tai raksturīgs.
- rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (1), tai raksturīgs.
- rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (2), tai raksturīgs.
- industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
- rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
- rustikāls Saistīts ar rustiku, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sabotierisks Saistīts ar sabotāžu, tai raksturīgs.
- sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi (1), tai raksturīgs.
- sakāvniecisks Saistīts ar sakāvi (parasti politiskā cīņā), tai raksturīgs.
- saldkārs Saistīts ar saldkāri, tai raksturīgs.
- sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
- sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
- sātanoloģisks Saistīts ar sātanoloģiju, tai raksturīgs.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
- solārs Saistīts ar Sauli, tai raksturīgs.
- saruna Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
- sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- scientioloģisks Saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs; zinātniecisks.
- segnetoelektrisks Saistīts ar segnetoelektnbu, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- seismometrisks Saistīts ar seismometriju, tai raksturīgs.
- seismotektonisks Saistīts ar seismotektoniku (1), tai raksturīgs.
- seismotektonisks Saistīts ar seismotektoniku (2), tai raksturīgs.
- sekretors Saistīts ar sekrēciju (1), tai raksturīgs.
- seksoloģisks Saistīts ar seksoloģiju, tai raksturīgs.
- seksopatoloģisks Saistīts ar seksopatoloģiju, tai raksturīgs.
- selenodēzisks Saistīts ar selenodēziju, tai raksturīgs.
- selenogrāfisks Saistīts ar selenogrāfiju, tai raksturīgs.
- selenoloģisks Saistīts ar selenoloģiju, tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (1), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
- semasioloģisks Saistīts ar semasioloģiju, tai raksturīgs; arī semantisks (2).
- semiotisks Saistīts ar semiotiku (1), tai raksturīgs.
- semiotisks Saistīts ar semiotiku (2), tai raksturīgs.
- semitoloģisks Saistīts ar semitoloģiju, tai raksturīgs.
- senatnīgs Saistīts ar senatni, tai raksturīgs.
- sentenciozs Saistīts ar sentenci, tai raksturīgs.
- septisks Saistīts ar sepsi, tai raksturīgs.
- serigrāfisks Saistīts ar serigiāfiju, tai raksturīgs.
- seroloģisks Saistīts ar seroloģiju, tai raksturīgs.
- seroterapeitisks Saistīts ar seroterapiju, tai raksturīgs.
- serozs Saistīts ar serozu, tai raksturīgs; tāds, ko klāj seroza.
- sērskābs Saistīts ar sērskābi, tai raksturīgs.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv noteiktā sezonā.
- sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir sfēras forma, veids.
- sfigmogrāfisks Saistīts ar sfigmogrāfiju, tai raksturīgs.
- sfragistisks Saistīts ar sfragistiku, tai raksturīgs.
- sholastisks saistīts ar sholastiku (1), tai raksturīgs.
- siderāls Saistīts ar siderāciju, tai raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs; sievišķīgs (1).
- sievišķīgs Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs.
- sievišķs Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs.
- sifilidoloģisks Saistīts ar sifilidoloģiju, tai raksturīgs.
- sīkburžuāzisks Saistīts ar sīkburžuāziju, tai raksturīgs.
- sīkgruntniecisks Saistīts ar sīkgruntniecību, tai raksturīgs.
- sīkpilsonisks Saistīts ar sīkpilsonību, tai raksturīgs.
- sīkrūpniecisks Saistīts ar sīkrūpniecību, tai raksturīgs.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģētiku, tai raksturīgs.
- siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku, tai raksturīgs.
- siltumtehnisks Saistīts ar siltumtehniku, tai raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs; ļoti ciešas, nesaraujamas attiecības, integrāla iedaba.
- sinaptisks Saistīts ar sinapsi, tai raksturīgs.
- sindesmoloģisks Saistīts ar sindesmoloģiju, tai raksturīgs.
- sinekoloģisks Saistīts ar sinekoloģiju, tai raksturīgs.
- sinharmonisks Saistīts ar sinharmoniju, tai raksturīgs.
- sinkopisks Saistīts ar sinkopi (1), tai raksturīgs.
- sinkopisks Saistīts ar sinkopi (2), tai raksturīgs.
- sinodāls Saistīts ar sinodi (1), tai raksturīgs.
- sinodāls Saistīts ar sinodi (2), tai raksturīgs.
- sinodāls Saistīts ar sinodi (3), tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmatiku, tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (1), tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (2), tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- skaņkārtisks Saistīts ar skaņkārtu, tai raksturīgs.
- skarlatinozs Saistīts ar skarlatīnu, tai raksturīgs; tāds, kas ir līdzīgs skarlatīnai.
- sklerotisks Saistīts ar sklerozi, tai raksturīgs.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- slāvistisks Saistīts ar slāvistiku, tai raksturīgs.
- smagatlētisks Saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs.
- smalkmehānisks Saistīts ar smalkmehāniku, tai raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- socionisks Saistīts ar socioniku, tai raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- solidārs Saistīts ar solidaritāti (1), tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- sovetoloģisks Saistīts ar sovetoloģiju, tai raksturīgs.
- spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
- elastisks Saistīts ar spēju atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas, tai raksturīgs.
- spektrogrāfisks Saistīts ar spektrogrāfiļu, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (3), tai raksturīgs.
- speleoloģisks Saistīts ar speleoloģiju, tai raksturīgs.
- spirālisks Saistīts ar spirāli (1), tai raksturīgs.
- spirometrisks Saistīts ar spirometriju, tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- stahanovisks Saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs.
- stelārs Saistīts ar stēli, tai raksturīgs.
- stenogrāfisks Saistīts ar stenogrāfiju, tai raksturīgs.
- stenotipisks Saistīts ar stenotipiju, tai raksturīgs.
- sterofotogrammetrisks Saistīts ar sterefotogrammetriju, tai raksturīgs.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- stereofotogrāfisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- stereofotogrāfisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- stereogrāfisks Saistīts ar stereogrāfiju, tai raksturīgs.
- stereoķīmisks Saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs.
- stereometrisks Saistīts ar stereometriju, tai raksturīgs.
- stereoskopisks saistīts ar stereoskopiju, tai raksturīgs.
- stereotaksisks Saistīts ar stereotaksiju, tai raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu 1(2), stereotipiju (2), tai raksturīgs.
- stiklogrāfisks Saistīts ar stiklogrāfiju, tai raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilistiku (1), tai raksturīgs.
- stomatoloģisks Saistīts ar stomatoloģiju, tai raksturīgs.
- strādniecisks Saistīts ar strādniecību, tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (1), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (2), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (3), tai raksturīgs.
- stroboskopisks Saistīts ar stroboskopiju, tai raksturīgs.
- strofisks Saistīts ar strofiku (1), tai raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- studijveida Saistīts ar studiju (4), tai raksturīgs.
- substanciāls Saistīts ar substanci (1), tai raksturīgs; būtisks.
- substanciāls Saistīts ar substanci (2), tai raksturīgs.
- substantiate Saistīts ar substanci, tai raksturīgs.
- sufozs Saistīts ar sufoziju, tai raksturīgs.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju, tai raksturīgs.
- surdologopēdisks Saistīts ar surdologopēdiju, tai raksturīgs.
- surdoloģisks Saistīts ar surdoloģiju, tai raksturīgs.
- surdopedagoģisks Saistīts ar surdopedagoģiju, tai raksturīgs.
- svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; arī svinīgs, pacilāts.
- tiesa saistīts ar šādas valsts institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- šejienisks Saistīts ar šejieni, tai raksturīgs.
- šekspiroloģisks Saistīts ar šekspiroloģiju, tai raksturīgs.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- šķirisks Saistīts ar šķiru (3), tai raksturīgs.
- negroīds Saistīts ar šo rases zaru, arī ar šo rasi, tai raksturīgs.
- šodienējs Saistīts ar šodienu (1), tai raksturīgs.
- tagadnīgs Saistīts ar tagadni (1), tai raksturīgs.
- tahimetrisks Saistīts ar tahimetriju, tai raksturīgs.
- tahometrisks Saistīts ar tahometriju, tai raksturīgs.
- rektāls Saistīts ar taisno zarnu, tai raksturīgs.
- ortogonāls Saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs; tāds, kam ir taisna leņķa forma.
- lineārs Saistīts ar taisnu līniju, tai raksturīgs; līdzīgs taisnai līnijai.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (3), tai raksturīgs.
- tanatoloģisks Saistīts ar tanatoloģiju, tai raksturīgs.
- taktils Saistīts ar tausti, tai raksturīgs.
- tautfrontisks Saistīts ar tautas fronti, tai raksturīgs.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (1), tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (3), tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telegrāfisks Saistīts ar telegrāfiju, tai raksturīgs.
- telekinematogrāfisks Saistīts ar telekinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- televizionisks Saistīts ar televīziju (1), tai raksturīgs.
- tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
- grafisks Saistīts ar tēlotājas mākslas veidu - grafiku, tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- teratoloģisks Saistīts ar teratoloģiju, tai raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- teritoriāls saistīts ar teritoriju, tai raksturīgs; piederīgs pie kādas teritorijas.
- terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- termoenerģētisks Saistīts ar termoenerģētiku, tai raksturīgs; siltumenerģētisks.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- termoterapeitisks Saistīts ar termoterapiju, tai raksturīgs.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
- tiflopedagoģisks Saistīts ar tiflopedagoģiju, tai raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- tīksms Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- tipogrāfisks Saistīts ar tipogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipolitogrāfisks Saistīts ar tipolitogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (2), tai raksturīgs.
- tipometrisks Saistīts ar tipometriju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (3), tai raksturīgs; arī despotisks (1).
- tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (1), tai raksturīgs.
- tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (2), tai raksturīgs.
- tjurkoloģisks Saistīts ar tjurkoloģiju, tai raksturīgs.
- tokātisks Saistīts ar tokātu (2), tai raksturīgs.
- toksikoloģisks Saistīts ar toksikoloģiju, tai raksturīgs.
- toksikomānisks Saistīts ar toksikomāniju, tai raksturīgs.
- tomogrāfisks Saistīts ar tomogrāfiju, tai raksturīgs.
- tonāls Saistīts ar tonalitāti (1), tai raksturīgs.
- tonāls Saistīts ar tonalitāti (2), tai raksturīgs.
- tonometrisks Saistīts ar tonometriju, tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- topoloģisks Saistīts ar topoloģiju, tai raksturīgs.
- toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (1), toponīmiku (1), tai raksturīgs.
- toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (2), toponīmiku (2), tai raksturīgs.
- torakoplastisks Saistīts ar torakoplastiku, tai raksturīgs.
- torakoskopisks Saistīts ar torakoskopiju, tai raksturīgs.
- torakotomisks Saistīts ar torakotomiju, tai raksturīgs.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- traģēdijisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs.
- traģikomēdijisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs; traģikomisks (1).
- traģikomisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs.
- traheotomisks Saistīts ar traheotomiju, tai raksturīgs.
- trajektorisks Saistīts ar trajektoriju, tai raksturīgs.
- transformatīvs Saistīts ar transformāciju, tai raksturīgs.
- transplantatīvs Saistīts ar transplantāciju, tai raksturīgs.
- transplantoloģisks Saistīts ar transplantoloģiju, tai raksturīgs.
- transportģeogrāfisks Saistīts ar transporta ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- trasoloģisks Saistīts ar trasoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
- triboelektrisks Saistīts ar triboelektrību, tai raksturīgs.
- tribometrisks Saistīts ar tribometriju, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
- trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
- tuberkulozs Saistīts ar tuberkulozi, tai raksturīgs.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- turienisks Saistīts ar turieni, tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- ūdenssaimniecisks Saistīts ar ūdenssaimniecību, tai raksturīgs.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānistiku, tai raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- uretroskopisks Saistīts ar uretroskopiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uvoloģisks Saistīts ar uvoloģiju, tai raksturīgs.
- uvulārs Saistīts ar ūvulu, tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
- vakuumtehnisks Saistīts ar vakuumtehniku, tai raksturīgs.
- valents Saistīts ar valenci (1), tai raksturīgs.
- valents Saistīts ar valenci (2), tai raksturīgs.
- valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
- lingvistisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs; valodisks.
- valodisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs.
- nacionāls Saistīts ar valsti tai raksturīgs, piederīgs.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- vecmeitīgs Saistīts ar vecmeitu, tai raksturīgs.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- verdzisks Saistīts ar verdzību (1), tai raksturīgs.
- veterinārs saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs
- vētrains Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
- videotehnisks Saistīts ar videotehniku, tai raksturīgs.
- videotelefonisks Saistīts ar videotelefoniju, tai raksturīgs.
- pjezometrisks Saistīts ar vielas tilpuma maiņu, tai raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
- viltniecisks Saistīts ar viltību, tai raksturīgs: arī viltīgs.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs; tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs; dzīvdzemdētājs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs.
- vodevilisks Saistīts ar vodeviļu (1), tai raksturīgs.
- volutārs Saistīts ar volūtu, tai raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- telūrisks Saistīts ar Zemi, tai raksturīgs.
- zemkopisks Saistīts ar zemkopību, tai raksturīgs.
- zētētisks Saistīts ar zētētiku, tai raksturīgs.
- ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
- zīlniecisks Saistīts ar zīlēšanu, tai raksturīgs.
- zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
- zinātniecisks Saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs; scientioloģisks.
- ziņģisks Saistīts ar ziņģi, tai raksturīgs.
- zivsaimniecisks Saistīts ar zivsaimniecību, tai raksturīgs.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (2), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (3), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (4), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
- zvejniecisks Saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs.
- žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (1), tai raksturīgs.
- žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (2), tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
- rusistisks Saistīts arrusistiku, tai raksturīgs.
- filantropisks Saistīts, ar filantropiju, tai raksturīgs.
- samigāt sajaukt, sataisīt (par migu).
- jukurēt Sajaukt, taisīt raibu rindu.
- staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus.
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
- mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies.
- iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
- kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- kā stīga saka par iztaisnotu augumu (_biežāk savvienojumā ar_ izstiepties).
- vecs (arī pazīstams) numurs saka par kas neiztaisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
- kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu.
- (tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- (tur jau) pat akmenim jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
- trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī.
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā sātana apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
- tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
- lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas.
- no tavas mutes dieva ausī saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto.
- domāts - darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts) - darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
- podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība.
- tvaiks kāpj saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
- staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
- tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- no Tavas mutes dieva ausī saka, ja vēlas, lai teiktais piepildītos.
- ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
- ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita.
- akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
- ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
- dievs ir mans liecinieks saka, uzsverot, ka teiktais ir patiesība.
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
- atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
- pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai.
- ārds Sakasītais un kaltēšanai ārdāmais siens.
- kašņa Sakasītais, kopā savāktais.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- Kohelet Sākotnējais apzīmējums Zālamana Mācītāja grāmatai.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- glitināt Sākt gļotāt, kļūt gļotainam.
- gļotot Sākt kļūt gļotainam.
- ierozīties Sākt staipīties (stāvus).
- vilkne Saku iekšpusē ieliktais spilvens.
- Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- Erana sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šaurums to šķir no Kintairas pussalas un pārējās Skotijas.
- Gēa sala Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma ziemeļu atzarā, rietumos no Kintairas pussalas.
- Jaunbritānija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija.
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
- atbuktēt Salabot (iztaisnot iedauzīto).
- safiksēt Salabot; sataisīt.
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā.
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km.
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes".
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās).
- hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni.
- orto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'taisns', 'pareizs'.
- Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns.
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
- pacirkstains Samērā cirtains.
- palokains Samērā cirtains.
- roka Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- Brachythecium velutinum samtainā īsvācelīte.
- Formica cinerea samtainā mežskudra.
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- Paxillus atrotomentosus samtainā mietene.
- Pipra pipra samtainā pipra.
- ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni.
- Flammulina velutipes samtainā ziemene.
- samtainā filepita samtainais māņnektārputns ("Philepitta castanea").
- Philepitta castanea samtainais māņnektārputns.
- Collybia velutipes samtainās ziemenes "Flammulina velotipes" nosaukuma sinonīms.
- vellutato samtaini, mīksti.
- santais samtains
- sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
- Santaisavela Santaisabela.
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- aortalģija Sāpes krūšu augšdaļā, kaklā un plecos, aortai saslimstot.
- papēdiņot Sarakstos, tabulās u. c., kur līdzīgi vārdi atkārtojas rindu vienā un tai pašā vietā, šos vārdus aizstāj ar pēdiņām.
- zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā.
- sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
- sargpatruļa Sardzes patruļa, ko norīko no daļas (vienības), tai atrodoties uz vietas virszemes pretinieka uzbrukuma draudu apstākļos.
- Limacella glioderma sarkanbrūnā gļotaine.
- Lactarius helvus sarkandzeltaine.
- Sedum rubrotinctum sarkankrāsotais laimiņš.
- svāpulis sarkankrūtītis jeb parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
- Pyrrhula pyrrhula sarkankrūtītis jeb parastais svilpis, arī svilpis jeb sarkankrūšu svilpis.
- rutilisms Sarkanmatainība.
- rūkains Sarkanmatains; sarkanīgs.
- sarkankrustains Sarkanrūtains.
- sarkankrustaiņš Sarkanrūtains.
- sarkanrūtots Sarkanrūtains.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama.
- Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis.
- Adiantum hispidulum sarmatainā adiante.
- Acalypha hispida sarmatainā akalifa.
- Geum hispidum sarmatainā bitene.
- Glycine max sarmatainā max.
- Glycine hispida sarmatainā soja.
- sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- rhodotus Sārtaines.
- vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem.
- Euplectes orix sārtais audējputns.
- Phoenicopterus ruber sārtais flamings.
- Eolophus roseicapillus sārtais kakadu.
- Pelecanus onocrotalus sārtais pelikāns.
- Sturnus roseus sārtais strazds.
- batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- pūlaša Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
- pūlaža Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
- gādiņš Sarūpētais, dāvana.
- apmierināt saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls.
- CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol").
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot.
- saklonderēt Sastaigāt.
- saklunderēt Sastaigāt.
- sasierēties Sastaigāties.
- sastīvēt Sastaipīt.
- sasastaipīties Sastaipīties.
- sasastiepties Sastaipīties.
- sasnaicīties Sastaipīties.
- sasnaikāties Sastaipīties.
- sasnaikstīties Sastaipīties.
- sastīvēties Sastaipīties.
- heterologs Sastāvošs no audiem, kas nav tipiski attiecīgajai vietai.
- stipt Sastingt, taisni stiepties.
- katapleksija Sastinguma lēkme stipra pārdzīvojuma ietekmē; tai raksturīga muskuļu tonusa un cīpslu refleksu zudums, nezaudējot apziņu.
- empiēze Sastrutojums, pūtīšveida izsitumi; ikviena slimība, kam raksturīgas flegmonozas pūtītes, kuras pildās ar strutainu šķidrumu.
- samunsturēt Sataisīt, salabot; nekvalitatīvi salabot.
- satimerēt sataisīt.
- izšķorīties Sataisīties (lēnām, vilcinoties).
- kudīties Sataisīties, doties ceļā.
- izpudžināties Sataisīties, sagatavoties.
- uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
- sapausties Sataisīties, saposties.
- salaidīties sataisīties.
- salaisties sataisīties.
- satumuļoties sataisīties.
- Carex appropinquata satuvinātais grīslis.
- vagu Sauciens, ar ko arot mudina zirgu iet taisni pa vagu.
- vagū Sauciens, ar ko arot, vagojot mudina zirgu iet taisni pa vagu.
- taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- insolācija Saules radītais starojums, apgaismojums.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saules pakāpi saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- otenis Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otainis.
- otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs.
- jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- šarms Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
- dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras.
- drasku Savienojumā "drisku drasku iet" - skrandainam, nodriskātam staigāt.
- Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
- lampatu Savienojumā "lampatu lampatām" ataino zaķa skrējienu pa dziļu sniegu.
- skeletains Savienojumā "skeletainā augsne": augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
- vainags Savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- piesēdētājs Savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
- raisīt Savienojumā ar "laukā": attaisot (ko), ņemt laukā (no tā).
- lampatu Savienojumā ar "limpatu" izmanto sarunās ar bērnu atainojot ciemos iešanu.
- vinguļu Savienojumā ar "vinguļiem" raksturo daudzkārtēju staigāšanu līku loču.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- galds Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
- biezs Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
- ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- caur- Savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- koloproktostomija Savienojuma izveidošana starp lokzarnu un taisno zarnu.
- pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks.
- oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek.
- salaist špuntā savienot, salaist dēļus ar taisnstūrainu rievu.
- kuluārs Savienotāja eja starp 2 telpām, pastaigas eja.
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu.
- fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai.
- aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
- aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
- savalcīt savilkt, sataisīt.
- atsavināšana Savu tiesību atdošana citai personai; civiltiesībās mantas nodošana citas personas rokās.
- Tamarix ramosissima sazarotais tamarikss.
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
- lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē.
- guldāmā sega sega, kuru pātrklāj gultai pirmajā kāzu naktī.
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
- ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
- atpēdas dzīt sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis.
- iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
- Coelogyne cristata sekstainā celogīne.
- sudrabainā celozija sekstainā celozija ("Celosia argentea").
- Celosia argentea var. cristata sekstainā celozija.
- gaiļa sekste sekstainā gailene ("Cantharellus infudibuliformis").
- Cantharellus infundibuliformis sekstainā gailene.
- Koeleria cristata sekstainā kelērija.
- Dryopteris cristata sekstainā ozolpaparde.
- smirdošā saulsardzene sekstainā saulsardzene.
- Fissidens cristatus sekstainā spārnene.
- Geastrum pectinatum sekstainā zemeszvaigzne.
- Melampyrum crystatum sekstainais nārbulis.
- Koeleria gracilis sekstainās kelērijas "Koeleria cristata" nosaukuma sinonīms.
- sekstaines Sekstaine ("Cynosurus").
- sektenes Sekstaine ("Cynosurus").
- cynosurus Sekstaines.
- parastā sekstaine sekstaiņu suga ("Cynosurus cristatus").
- šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā.
- riņķa diagramma sektoru diagramma, shematisks statistikas materiāla atainojums apļa veidā, katru daļu attēlojot kā sektoru.
- pelēkais kristāliskais selēns selēna viena alotropā forma, kuru izmanto visbiežāk, piemēram, elektronikā, elektriskajos taisngriežos, fotoelementos.
- tautoloģija semantiski savstarpēji identisku vai ļoti līdzīgu izteikuma elementu, ar vienādu vārdu (parasti nevajadzīga) atkārtošana vienā un tai pašā teikumā.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis.
- patriciji Senā Romā pilsoņi, kas, spriežot pēc šīs grupas nosaukuma, varēja uzrādīt savu tēvu un piederību dzimtai.
- suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu.
- benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
- hlamīda Senajā Grieķijā - taisna piegriezuma apmetnis.
- stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums).
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis).
- Židiņu starpleduslaikmets senākais Latvijā konstatētais starpleduslaikmets, kas pastāvējis vidējā pleistocēna sākumā.
- legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces.
- Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva.
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā.
- peripters Sengrieķu tempļa tips - taisnstūrveida ēka, ko no visām pusēm ietver kolonāde.
- prostils Sengrieķu tempļa tips; neliela taisnstūra plānojuma ēka, kuras galvenajā fasādē atrodas portiks.
- dipters Sengrieķu tempļa tips: taisnstūra telpa, ko ārpusē visapkārt ietver divas kolonnu rindas.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults.
- berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā.
- palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem.
- Maa Heru seno ēģiptiešu reliģijā cilvēks, kas spēj attaisnoties Ozīrisa viņsaules tiesā.
- lohs seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai.
- compositio Seno romiešu sodu sistēmā atlīdzība, ko vainīgajam un viņa dzimtai jāmaksā cietušajam vai viņa dzimtai.
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens.
- četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
- aizbekot Sēņojot aiziet prom, aiziet līdz noteiktai vietai.
- septeņdesmitais Septiņdesmitais.
- septeņdesmits Septiņdesmitais.
- septeņpadsmitais Septiņpadsmitais.
- septeņpadsmits Septiņpadsmitais.
- žermināls Septītais mēnesis (no 21.-22. marta līdz 19.-20. aprīlim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- septīts Septītais.
- Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
- personālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai.
- ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
- vantozs Sestais mēnesis (no 19.–20. II līdz 20.–21. III) republikāņu kalendārā, ko Lielās franču revolūcijas laikā (1793) ieviesa Konvents.
- Džans Go sestais no astoņiem nemirstīgajiem daoisma mitoloģijā.
- sests Sestais.
- sešpadsmits Sešpadsmitais.
- sētīt Sētu taisīt, žogot.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
- prokūrindosaments Sevišķa indosamenta forma, kas ļauj citai personai izmantot visas no vekseļa izrietošās tiesības, izņemot īpašuma tiesības uz vekseli.
- Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu.
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens.
- gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola.
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai.
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_.
- COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances").
- uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu.
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku.
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu.
- dāmiņa Sieviete, kas iztaisās smalka, vai kas izvairās no darba.
- kazacene Sieviete, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
- dūla Sieviete, kas sniedz nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- vanska Sieviete, kas staigā noplīsušā apģērbā.
- vancka Sieviete, kas staigā noskrandušā apģērbā.
- antropoīds iegurnis sievietes iegurnis, kura taisnais izmērs pārsniedz šķērsizmēru.
- uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
- zīmogkoki Sigilārijas - izmiruši lepidodendru rindas koki, kas parādījās karbona vidū un izmira perma sākumā, līdz 30 m (biežāk 10-15 m) augsti ar taisnu, kolonveidīgu, galotnē dihotomiski sazarotu stumbru.
- repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
- Krimulda Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā, līdz 12. gs. bija Gaujas lībiešu apdzīvotā Kubeseles novada centrs, 1953. g. pievienota Siguldas pilsētai.
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
- apložņāt Sīki pārmeklējot, izpētījot, apstaigāt, arī novērot.
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
- sīkrūtots Sīkrūtains (1).
- kristainis Sīkrūtains (par audumu, apģērbu).
- sīkkrustains Sīkrūtains.
- pūtīte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums; pūte 1.
- pūte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums.
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
- paunnesis Sīktirgotājs, pauninieks, kas staigā ar paunu.
- garrulus glandarius sīlis jeb parastais sīlis.
- silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
- salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2).
- omfals Simbols paštaisnam nacionālismam.
- zīme simbols, kurš norāda, vai dotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
- aksiālā simetrija simetrija pret taisni (simetrijas asi).
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- sīrēt sirot; staigāt.
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
- kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
- pievads Sistēma, ietaise, iekārta (kā) pievadīšanai.
- noslēgtā sistēma sistēma, kas neatbilst atvērto sistēmu arhitektūras prasībām (standartiem) un ir paredzēta specializētai lietošanai.
- atbilstības atgriezeniskā saite sistēma, ko izmanto teritoriālā informācijas servera lietojumprogrammas, lai sakārtotu meklēšanas procesā iztvertos dokumentus atbilstoši to meklēšanas kritērijiem. Dokumenti parasti tiek sakārtoti atbilstoši tam, cik reižu tajos parādās vaicājumā izmantotais atslēgvārds.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- karstā pārnešana sistēmas komponenta atvienošana no sistēmas un pievienošana citai sistēmai, piemēram, datoram, laikā, kad komponents nav atslēgts un turpina darboties.
- paštestēšana Sistēmas spēja pārbaudīt tās darbību, lai konstatētu, vai sistēma var izpildīt tai paredzētās funkcijas.
- indikācija sistēmas stāvokļa atspoguļošanai ar tai piesaistīto ierīču (indikatoru) palīdzību.
- veselības nevienlīdzība sistemātiskas un netaisnīgas atšķirības dažādām sociālajām grupām piederīgu cilvēku veselības stāvoklī, ko var novērot starp valstīm, reģioniem un sociāli demogrāfiskām un profesionālām grupām.
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- nāves hīts situācija jāšanas vai rikšošnas sacensībās, kad zirgi finiša taisnē nonāk reizē (galva pie galvas).
- kļūme situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas; atteice.
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls.
- sociālā netaisnība situācija, ko raksturo iespēju un resursu netaisnīga sadale starp indivīdiem vai grupām.
- sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts.
- Centaurium pulchellum skaistais augstiņš.
- Sphagnum pulchrum skaistais sfagns.
- hasans Skaistais.
- raženāt Skaistu, jauku taisīt, radīt.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- vērtība skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- aizskaitīt Skaitot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums.
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- Rhododendron hirsutum skarbmatainais rododendrs.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- bastotājs Skolēns, kas neattaisnoti kavē mācību nodarbības.
- bastuļa Skolēns, kas neattaisnoti kavē mācību nodarbības.
- otrgadnieks Skolēns, kas uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
- skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma.
- šalderēt Skraidīt; bezdarbībā staigāt apkārt, stāvēt blakus.
- atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- Ptilidium ciliare skropstainā dūnīte.
- Hedwigia ciliata skropstainā hedvīgija.
- Cruciata laevipes skropstainā krustmadara.
- Melica ciliata skropstainā pumpursmilga.
- Riccia ciliata skropstainā ričija.
- Colchicum cilium skropstainā vēlziede.
- Collybia cirrhata skropstainā vērdiņsēne.
- Lysimachia ciliata skropstainā zeltene.
- Geastrum fimbriatum skropstainā zemeszvaigzne.
- Tulostoma fimbriatum skropstainais kātpūpēdis.
- turbellāriji Skropstaini tārpi; turbelārijas.
- infuzorijas skropstaiņi - vienšūņu nodalījuma klase ("Infusoria").
- ciliata Skropstaiņi (vienšūņu tipa "Ciliophora" klase).
- ciliophora Skropstaiņi (vienšūņu tips).
- ciliāti Skropstaiņi, visaugstāk attīstītā vienšūnas dzīvnieku grupa.
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata").
- ichthyophthirius Skropstaiņu ģints.
- infusoria Skropstaiņu klases "Ciliata" nosaukuma sinonīms.
- chilodonella Skropstaiņu klases ģints.
- mesodinium Skropstaiņu klases ģints.
- ophrydium Skropstaiņu klases ģints.
- spirostomum Skropstaiņu klases ģints.
- strombidium Skropstaiņu klases ģints.
- tintinnopsis Skropstaiņu klases ģints.
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
- himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi.
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
- hilodonella Skropstaiņu klases vienšūņu ģints.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina").
- dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- acineta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints.
- aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt.
- atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko).
- skuju raksts skujiņu raksts - ornamenta raksts, ko veido divas leņķī savienotas taisnas līnijas.
- slocīties Slaicīties, staipīties.
- šļocīties Slaicīties, staipīties.
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
- šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties.
- sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
- slapūksnis Slapja, staigna vieta; staignājs.
- plomps Slapjdraņķis, lietains laiks.
- slāpuksnējs Slapjš, ūdeņains, avotains.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- J'accuse Slavens E. Zolā raksts avīzē 1898. g. 13. janvārī (fr. "Es apsūdzu"), kas ievadīja kampaņu Alfreda Dreifusa attaisnošanai.
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem.
- piekaramā (arī priekškaramā) slēdzene (arī atslēga) slēdzene (atslēga), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā slēdzene slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- priekškaramā slēdzene slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu).
- sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- atslēpot Slēpojot atkļūt šurp; slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- gļiemains Slidens, glums, gļotains.
- aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atslidot Slidojot atkļūt šurp; slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atslīdēt Slīdot atkļūt šurp; slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizslidot Slidot prom; slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- slokot sliedēt, staigāt un nobradāt.
- slokāt Sliedēt, staigāt un nobradāt.
- iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa.
- ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas.
- pārejas līkne sliežu ceļa posms ar mainīgu rādiusu, kas plūdeni savieno līku ceļa posmu ar taisnu posmu kā celaplānā, tā celaprofilā.
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
- lūnis Slīkšņa, dūksnājs, staigns purvs.
- atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam).
- sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd.
- mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība.
- plumpis Slikts, lietains laiks.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām).
- mimēze Slimības norise ar citai slimībai raksturīgiem simptomiem.
- tazikinēzija Slimīga nosliece piecelties un staigāt; nespēja nosēdēt.
- proktofobija Slimīgas bailes no sāpēm un nemiers, kas raksturīgs taisnās zarnas slimībām.
- pedikulofobija Slimīgas bailes no utīm, utainības.
- stazibazifobija Slimīgas bailes stāvēt vai staigāt.
- sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties.
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
- mutuls Slīpa taisnstūrveidīga plātne doriskā ordera dzegas apakšdaļā virs frīzes.
- skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
- ļodze Slogojuma veids, kurā notiek taisna stieņa saliekšanās no spiedes spēka ass virzienā.
- gražu slota slotai līdzīgs zaru saaugums bērzam vai alksnim ar ko baida nerātnus bērnus.
- slodzeris Slotas žagars; (bērza) zars, ko griež slotai.
- Ramaužu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
- Slutaušu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
- Slutaužu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
- Žūru-Slutaisis Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
- bumbierveida neirons smadzenīšu garozas ganglionārā slāņa eferentais neirons, kam ir bumbiera forma.
- apalliķis Smadzeņu nāves piemeklētais.
- bāba Smaga konusveidīga ietaise tiltu nostiprināšanai palu laikā.
- SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
- gingivektomija Smaganu izgriešana līdz to piestiprināšanās vietai, veidojot jaunas marginālās.
- klambāt Smagi, neveikli staigāt.
- klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
- sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats.
- gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā.
- raibulaiņš smalki rakstains.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- smalkkārtns Smalkkārtains.
- Syringa tomentella smalkmatainais ceriņš.
- smalkrūtots Smalkrūtains.
- īssmeceri smecernieku dzimtas ("Adelognatha") grupa, vaboles ar īsu taisnu smeceri, taustekļi smecera galā, lidspārnu nav; grupā ietilpst vairākas apakšgrupas.
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- smiltojs Smiltains.
- smaulēt Smulēt, notaisīt netīru.
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
- sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
- piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- nelabvēlīgie laikapstākļi sniegs, migla vai ierobežota redzamība, stiprs vējš, sals, apledojums, pāratdzesētais lietus, kas apdraud gaisakuģu pacelšanos un nosēšanos.
- dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
- atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
- aizstāvības pieeja sociālā darbinieka aktīva iestāšanās par indivīdu, grupu, visas sabiedrības interesēm ar mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu un stiprināt cilvēku un grupu rīcībspēju.
- taisnība Sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība; arī taisnīgums (1).
- kolektīvā atbildība sociālajā darbā ar to saprot profesionālo atbildību par sociālā darba mērķu un principu ievērošanu (piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, sociālā netaisnīguma novēršanu).
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- lumpenis Sociāli atstumtais, regulāru iztikas avotu zaudējušais.
- hodka Soda izciešana, sodāmība, izciestais sods.
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
- rekambio Sods par vekseļa nesamaksāšanu laikā, īpaši kursu starpība tai vietā, kur atrodas vekseļa devējs, un tai, kur jānotiek maksāšanai.
- Sokka ezers Sokas ezers Staiceles pagastā.
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera.
- atsoļot Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums.
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
- zirāņi Somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē.
- murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
- žmaudzīties Spaidīties, staipīties.
- analgesidea Spalvērču dzimtai līdzīga ērču dzimta.
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
- ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
- atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- Euonymus alatus spārnotais segliņš.
- Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru.
- proktalģija Spastiskas sāpes tūplī (vai taisnajā zarnā).
- uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
- planšetists Speciālists, kas uz speciālas ierīces, planšetes, ar nosacītām zīmēm ataino situāciju gaisā (virs zemes, virs jūras) pēc radiotehniskās izlūkošanas līdzekļu, vizuālās novērošanas vai citu informācijas avotu datiem.
- steberīgs Spēcīgs, vingrs (par bērnu, kas sāk staigāt).
- valodas prasme Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos.
- ilgtspēja Spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai.
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- potenciālie spēki spēki, kuru veiktais darbs atkarīgs tikai no ceļa sākuma un beigu koordinātām, bet nav atkarīgs no trajektorijas veida un ķermeņa kustības likuma.
- pakaļējais tilts spēkratu pakaļējā ass ar tai nepieciešamajiem piedziņas mehānismiem.
- skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi.
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums.
- triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai.
- saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā).
- boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
- āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- polārdistance Spīdekļa deklinācijas papildinājums līdz taisnam leņķim.
- zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim.
- kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
- paskāls spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība SI mērvienību sistēmā (Pa) - spiediens, ko rada 1 ņūtonu (N) liels spēks, ja tas darbojas uz 1 m^2^ lielu virsmu perpendikulāri tai (1 Pa=1 N/m^2^).
- manometriskais spiediens spiediens, ko rāda parastais tehniskais manometrs; manometriskais spiediens ir vienāds ar absolūtā un atmosfēras spiediena starpību.
- atspiest Spiežot attaisīt, atgrūst vaļā.
- atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
- Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- atspindzēt Spindzot atlidot šurp; spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
- spoguļattēls Spoguļa radītais attēls.
- miksospora Spora ar gļotainu apvalku.
- paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
- grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
- dragracing Sporta veids ar speciālām automašīnām (dragsters) un motocikliem; pēc iespējas ātrāk jānobrauc 1/4 angļu jūdzes (402,33 m) pa taisnu, asfaltētu ceļu.
- stiept Spraigi iztaisnot, arī iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
- stiepties Spraigi iztaisnoties, arī iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- elvēt Spraišļot (taisīt spraišļus).
- atsprakstēt Sprakstot atkļūt šurp; sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp; spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp; sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attaisnojošs tiesas spriedums spriedums, kas visos gadījumos pilnīgi attaisno tiesājamo.
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- notaisnot Spriest tiesu, atlaist grēkus, attaisnot.
- čokarains Sprogains, cirtains, samezglojies, sarāvies, savilcies, kruzuļots.
- čirkains Sprogains, cirtains.
- krūzots Sprogains, cirtains.
- atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem); spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- fotostats Stacionāra iekārta operatīvai automatizētai zīmējumu, dokumentu un grāmatu attēlu fotografēšanai.
- Ķila Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Ķilas" nosaukuma variants.
- limšēnieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" iedzīvotāji.
- Limšeni Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" nosaukuma variants.
- Mārciems Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Mārciemi" nosaukuma variants.
- Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums.
- vīķieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" iedzīvotāji.
- zītarieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Zītari" iedzīvotāji.
- Staiceles pilsētas lauku teritorija Staiceles pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
- staiers Staieris.
- staijers Staieris.
- stajers Staieris.
- krāģītis staigājamais rāmis, medicīniska palīgierīce staigāšanai.
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas.
- apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- iešļokāt Staigājot iemīdīt (taku, sliedi); iebradāt.
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
- sastaigāt staigājot nogurt.
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
- saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1).
- nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās).
- pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt.
- sasastaigāties Staigājot sapūlēties.
- izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- pārstaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu).
- nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam.
- rīžot Staigalēt, skraidīt.
- staigalāt Staigaļot.
- klenderēšana Staigāšana ar grūtībām.
- staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties.
- gonibatija Staigāšana uz ceļgaliem; simptoms dažos paralīzes un parēzes gadījumos.
- plažierēšana Staigāšana.
- staigāt (arī iet) kaķa soļiem (arī kā kaķim) staigāt (_arī_ iet) klusi, viegli.
- staigalēt Staigāt (1), parasti bez nopietna iemesla; staiguļot.
- staiguļot Staigāt (1), parasti bez nopietna iemesla.
- šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt.
- šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot.
- nodurinēt Staigāt (ar nodurtu galvu).
- stružīt Staigāt (galvenokārt par veciem cilvēkiem, kuri vairs neiet ātri).
- deidarēt Staigāt (nestabili).
- šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot.
- vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
- vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
- nostaigāt Staigāt (visu laikposmu) un pabeigt staigāt.
- vantaļāt Staigāt apkārt bez darba.
- lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot.
- lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties.
- lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
- lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
- lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
- lēverēties Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; niekoties.
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
- leģerēt Staigāt ar greizām, uz āru izgrieztām kājām.
- ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām.
- šļepatāt Staigāt ar lielāka izmēra pastalām vai vīzēm, kas cilājas.
- pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem.
- lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām.
- stompēt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām.
- stompīt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām.
- plenderu plenderiem staigāt grīļojoties, streipuļot.
- vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt.
- šļaukāt Staigāt kājas pa zemi velkot.
- nošļūtēt Staigāt kājas velkot pa zemi.
- klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot.
- vantaļot Staigāt ļogoties, gāzelējoties.
- santos iet staigāt maskās Mārtiņdienas vakarā.
- santiņos iet staigāt maskās Mārtiņdienas vakarā.
- bumburēt Staigāt maziem solīšiem.
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi.
- kuprēt Staigāt salīkušam.
- līkāt Staigāt salīkušam.
- lampažāt Staigāt skrandainā apģērbā.
- mērīt Staigāt šurp turp (kādā vietā).
- mērot Staigāt šurp turp (kādā vietā).
- storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
- storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
- durāt Staigāt šurp un turp (visu dienu).
- stonēt Staigāt šurp un turp.
- tusovatsja Staigāt šurpu turpu.
- kangot Staigāt uz koka kājām (ķekatām).
- šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi.
- šļaburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības.
- šļamāt Staigāt vai braukāt bez vajadzības.
- vīžot Staigāt vīzās.
- širot staigāt, iet.
- caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko).
- žļūgāt Staigāt, kājas velkot.
- lināt Staigāt, klejot.
- lodāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
- ložņāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
- sierēt Staigāt, pastaigāties.
- stīrēt Staigāt, pastaigāties.
- vaikstīties Staigāt, skraidīt.
- staģīt Staigāt, smagnēji, neveikli iet.
- topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem).
- špacierēt Staigāt; pastaigāties.
- hajot Staigāt.
- plažīerēt Staigāt.
- tekalis Staigātājs.
- līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā.
- slīksnaine Staigna pļava.
- ielīņoties Staignā vietā ieiet.
- alksna Staigna vieta mežā.
- plāči Staigna vieta pļavā vai purvā.
- plācis Staigna vieta pļavā vai purvā.
- plocis Staigna vieta pļavā vai purvā.
- līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis.
- līksmenis Staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas.
- līksnis Staigna vieta purva vai ezera malā, līksmanis.
- stigznis Staigna vieta purvā vai pļavā.
- pajs Staigna vieta purvā.
- palēvene Staigna vieta purvā.
- lādzeklis Staigna vieta ūdenī.
- lādzēknis Staigna vieta ūdenī.
- līgotne Staigna vieta, kas līgojas, pa to staigājot.
- breņģe Staigna vieta; dziļi dubļi.
- mummeklis Staigna vieta; mēslu bedre liellopu novietnes priekšā.
- dūgņa Staigna vieta.
- duknums Staigna vieta.
- grimstoņa Staigna vieta.
- iegultne Staigna vieta.
- lādzeknis Staigna vieta.
- lādzeksnis Staigna vieta.
- mīksne Staigna vieta.
- mīksnis Staigna vieta.
- mīņa Staigna vieta.
- morga Staigna vieta.
- muka Staigna vieta.
- mūkna Staigna vieta.
- mūknis Staigna vieta.
- murdonis Staigna vieta.
- plass Staigna vieta.
- stega Staigna vieta.
- stiegnējums Staigna vieta.
- stigonis Staigna vieta.
- žebeksne Staigna vieta.
- ūkņa Staigna, dūņaina vieta purvā.
- dūnājs Staigna, dūņaina vieta.
- varte Staigna, purvaina vieta, kura neder liellopu ganībām.
- staignājs Staigna, purvaina vieta, teritorija.
- dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas.
- dumbēris Staigna, purvaina vieta.
- dumbieris Staigna, purvaina vieta.
- dumbriens Staigna, purvaina vieta.
- dumbris Staigna, purvaina vieta.
- jūkne Staigna, purvaina vieta.
- muklājs Staigna, purvaina vieta.
- stiegna Staigna, purvaina vieta.
- līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
- dimūksnis Staigna, slapja vieta (purvā vai pļavā); dūksts.
- slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta.
- džūksliens Staignājs, muklājs.
- džūkstājs Staignājs, muklājs.
- straignājs Staignājs, muklājs.
- straigniens Staignājs, muklājs.
- straignis Staignājs, muklājs.
- lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
- dubrājs Staignājs.
- līkstoņa Staignājs.
- mukliens Staignājs.
- muknājs Staignājs.
- mukne Staignājs.
- mūkne Staignājs.
- murdoksnis Staignājs.
- staigņa Staignājs.
- staigne Staignājs.
- staignējs Staignājs.
- staigniens Staignājs.
- staignis Staignājs.
- staignums Staignājs.
- staigoņa Staignājs.
- staigonis Staignājs.
- stiegņa Staignājs.
- stiegnājs Staignājs.
- straigoņa Staignājs.
- stregna Staignājs.
- strēgoņa Staignājs.
- stregonis Staignājs.
- strigonis Staignājs.
- strauga Staigne.
- ļūnis Staigns purvs, dumbrājs.
- ļūns Staigns purvs, dumbrājs.
- dignāja Staigns purvs, staigna, zema vieta.
- stignis Staigns purvs; stignājs.
- demiķis Staigns purvs.
- dignājs Staigns purvs.
- dīgnājs Staigns purvs.
- līkšņa Staigns purvs.
- līkšņājs Staigns purvs.
- luksna Staigns purvs.
- mokļi Staigns purvs.
- stiglājs Staigns purvs.
- švīkstoņa Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē).
- ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava.
- dumbrs Staigns, dumbrains.
- dukņa Staigns, izmīņāts purvs.
- driegns Staigns, muklains.
- mukns Staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
- dumbrains Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains.
- dīgns Staigns, purvains.
- dunāksnējs Staigns, purvains.
- dunāksns Staigns, purvains.
- stignējs Staigns, purvains.
- straignains Staigns, purvains.
- muknējs Staigns, staigna vieta.
- ļumans Staigns, tāds, kas līgojas.
- gulošs Staigns.
- lēgns Staigns.
- ļuvens Staigns.
- ļūvs Staigns.
- mīkns Staigns.
- mīksts Staigns.
- slīksnains Staigns.
- slīksnējs Staigns.
- slīksns Staigns.
- staidzains Staigns.
- staigans Staigns.
- staigls Staigns.
- staignains Staigns.
- staignējs Staigns.
- staigs Staigns.
- staigums Staigns.
- staigzns Staigns.
- stegns Staigns.
- steigs Staigns.
- stiegns Staigns.
- stigns Staigns.
- stīgošs Staigns.
- stīgs Staigns.
- stigt Staigns.
- stragns Staigns.
- straigns Staigns.
- stregns Staigns.
- strēgns Staigns.
- striegns Staigns.
- steigums Staignums.
- stiegums Staignums.
- kulstoņa Staigule, izlaidīga sieviete.
- staigaļāt Staiguļot.
- staigulēt Staiguļot.
- kalmaka Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros.
- kalmuki Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros.
- staipekņi Staipeknis.
- lycopodiella Staipeknīši.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- staipeknīši Staipeknītis.
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas.
- apdzerenes Staipekņi ("Lycopodium").
- apdziras Staipekņi ("Lycopodium").
- dzeltas Staipekņi ("Lycopodium").
- dzirenes Staipekņi ("Lycopodium").
- prīviči Staipekņi ("Lycopodium").
- prīvīši Staipekņi ("Lycopodium").
- staipekle Staipekņi ("Lycopodium").
- staipekļi Staipekņi ("Lycopodium").
- staipeklis Staipekņi ("Lycopodium").
- staipeknīši Staipekņi ("Lycopodium").
- staipenāji Staipekņi ("Lycopodium").
- staipeši Staipekņi ("Lycopodium").
- staipīkļi Staipekņi ("Lycopodium").
- staipītnes Staipekņi ("Lycopodium").
- voronci Staipekņi ("Lycopodium").
- zaķstaipekļi Staipekņi ("Lycopodium").
- zeltejas Staipekņi ("Lycopodium").
- zeltene Staipekņi ("Lycopodium").
- zeltiņi Staipekņi ("Lycopodium").
- lycopodium Staipekņi.
- prievieši Staipekņi.
- lycopodiaceae Staipekņu dzimta.
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- trofofils Staipekņu neauglīgā lapa.
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
- lycopodiophyta Staipekņu nodalījums.
- lycopodiales Staipekņu rinda.
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
- Drepanocladus lycopodioides staipekņu sirpjlape.
- likopodijs staipekņu sporas, ko lieto medicīnā dzeltena pulvera veidā.
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
- gada staipeknis staipekņu suga ("Lycopodium annotinum").
- dzeltlapa Staipekņu suga; dzelte.
- dzelte Staipekņu suga.
- padziras Staipekņu suga.
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
- ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas.
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru.
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
- vilcīgs Staipīgs (1).
- valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
- valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans.
- vilkans Staipīgs, viegli veidojams, arī stigrs.
- valcīgs Staipīgs, vijīgs.
- staipans Staipīgs.
- staipeklīgs Staipīgs.
- staipelīgs Staipīgs.
- stiepīgs Staipīgs.
- velkains Staipīgs.
- velkans Staipīgs.
- pandikulācija Staipīšanās un žāvāšanās pēc pamošanās un dažu nervu slimību gadījumā.
- šļaikas Staipīšanās, gorīšanās.
- šļauka Staipīšanās, žāvāšanās.
- slaikas Staipīšanās.
- staipenis Staipīšanās.
- staipīt kaulus staipīt locekļus.
- rocīt Staipīt rokās.
- rozīt Staipīt, slaicīt.
- slaicīt Staipīt.
- staipaļāt Staipīt.
- žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas).
- žārbiņāties Staipīties pa gultu.
- žaikstīties Staipīties un žāvāties.
- šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā.
- žarbināties Staipīties, gorīties.
- žaustīties Staipīties, gorīties.
- žļodzīties Staipīties, gorīties.
- gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- tīst Staipīties, stiepties.
- šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties.
- rozīties Staipīties.
- slaicīties Staipīties.
- slaikāties Staipīties.
- šļaikāties Staipīties.
- šļaukstīties Staipīties.
- stebīties Staipīties.
- žaipstīties Staipīties.
- žļaudzīties Staipīties.
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
- uzstaipīties Staipoties pārvietoties uz (kā).
- uzrozīties Staipoties piecelties.
- slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus.
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- tūnings Standarta automobiļa pārveidošana, uzlabošana; autostailings.
- sistēmu lietojumu arhitektūra standartu kopa, kas nosaka sakarus starp dažāda tipa firmas _IBM_ datoriem, sākot no personālajiem datoriem līdz lieldatoriem, to veido trīs sastāvdaļas: vienotais sakaru nodrošinājums. vienotā programmēšanas saskarne, vienotā lietotāja piekļuves arhitektūra.
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
- šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu.
- diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām.
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums.
- elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- opcija starptautiskajās tiesībās - tas pats, kas "optācija" - pārstāvniecības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura pārgājusi citai valstij.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- abstraktās sintakses notācija 1 Starptautiskās standartizācijas organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa attēlošanas slāņa standartos IS 8824, IS 8825 noteiktais datu struktūru aprakstīšanas veids.
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus.
- centimetriskais ISO lieluma apzīmējums Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) ieteiktais ģērba l. a. ar informatīvo vadmēru nosaukumiem pievienotiem vai piktogrammā ierakstītiem tipfigūru vadmēru garumiem centimetros, kuriem proporcionālie izmēri ir iekonstruēti ģērba piegriezumdetaļās.
- tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem.
- stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem.
- parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
- vadotnes Statnes un citu korpusveida detaļu konstrukcijas elementi, pa kuriem pārvietojas kustīgi mezgli vai izpildietaises.
- stāvapkakle Stāva, taisna apkakle.
- ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē.
- stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (transportlīdzeklim, iekārtai, mašīnai).
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- masķ Stāvoklis ieslodzīto vidē (piem., autoritāte, pazemotais).
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
- varas bezdarbība stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
- otrgadība Stāvoklis, kad skolēns uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
- neatkarība stāvoklis, kad tauta vai valsts nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- optimālais fokuss stāvoklis, kurā konkrētais objektīvs konkrētajā apertūrā ir visprecīzāk fokusēts attiecībā pret noteiktā attālumā esošo filmējamo objektu.
- mehāniskās sistēmas līdzsvars stāvoklis, kurā mehāniskās sistēmas sastāvdaļas atrodas mierā vai kustas vienmērīgi taisnā kustībā.
- durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.).
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri.
- ragacis Steļļu sastāvdaļa - bomis, ap ko tinas noaustais audums.
- paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām.
- aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem.
- kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi.
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere.
- virpas grieznis stieņveida vai plākšņveida griezējinstruments ar taisnu vai profilētu griezējšķautni materiālu apstrādei ar virpu.
- Tukuma oss stiepjas meridionālā virzienā Tukuma novada Tumes pagastā, garums — \~1,4 km, platums — 80-250 m, absolūtais augstums — 65 m vjl., relatīvais augstums — 8-15 m.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās).
- paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt.
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- knīslis Stieple, ko iever cūkas degunā, lai tai neļautu rakt.
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- stignājs Stiglājs, staigns purvs.
- grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
- Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
- stāvkocis Stingra auduma taisni sieviešu svārki.
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties.
- rimts stingrs uz kājām, spējīgs staigāt (par bērnu).
- degalus stiprais spirtotais dzēriens, ko iegūst pārtvaicējot alu
- derečo Stipri viesuļi ASV ar pārvietošanās fronti taisnā līnijā; postošā darbība lokāla.
- rēzēt Stīvi uzsliet, nolikt taisni.
- straps Stīvs, sastindzis, taisns.
- stibiķis Stīvs, vecs zirgs; bērns, kurš cenšas staigāt.
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties.
- izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties.
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml).
- atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
- atcirst Strauji attaisīt (apģērbu).
- saslieties Strauji iztaisnot augumu; strauji iztaisnoties (parasti par augumu, pleciem).
- uzlēkt Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
- uzlēkties Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
- aizraut Strauji raujot, aiztaisīt, aizvērt.
- atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
- atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
- uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
- zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā.
- Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai.
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- linter(u) lentariem (arī lentariski, lenturiski) streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences. Ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu.
- karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu.
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce.
- omfalopioreja Strutaini izdalījumi no nabas.
- milzis Strutains augonis uz brūces.
- oftalmoblenoreja Strutains konjunktīvas iekaisums, gk. gonorejisks.
- piostomatīts Strutains mutes dobuma iekaisums.
- panarīcijs Strutains pirksta iekaisums.
- pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas).
- hidradenīts Strutains sviedru dziedzeru iekaisums.
- panoftalmīts Strutains visu acs apvalku iekaisums.
- strutainis Strutains.
- aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes).
- stāvstublājs Stublājs, kas aug taisnā virzienā uz augšu.
- bibamus Studentu (buršu) dzīvē parastais uzmundrinājums: lai iedzeram!.
- stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums.
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp; stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- junioraizņēmums Subordinētais aizņēmums - aizņēmums, kurš tiek atmaksāts nenodrošinātam kreditoram pēc tam, kad apmierinātas nodrošināto kreditoru prasības uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
- mods Substances īpašība, kas tai piemīt tikai dažos tās stāvokļos.
- tokophrya Sūcējskropastaiņu klases vienšūņu ģints.
- suctoria Sūcējskropstaiņi - skropstaiņu tipa klase.
- sūcējinfuzorijas Sūcējskropstaiņi.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- Carpodacus rhodochlamys sudrabsārtais svilpis.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- pašdzidrināšanās Sulā nešķīstošo augļu daļiņu kārtaina nosēšanās uz trauka pamatnes augļu pārstrādē.
- pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- sulfamīdi Sulfanilamīdu preparāti - pret mikrobiem lietojami ārstniecības preparāti - sulfanilskābes derivāti (baltais streptocīds, sulfazols, sulfidīns, sulgīns, disulfāns u. c.); sulfanilamīdi.
- kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums.
- pirza Sūnaina, dūkstaina pļava.
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns.
- Sutaines ezers Sutainis, ezers Ērģemes pagastā.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt.
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nogādāt sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
- muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem.
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
- ave Sveiks; seno romiešu parastais sveicinājums.
- Sesigale Svētaine, Skujaines pieteka.
- Čunku ezers Svētaiņu ezers Zvārdes pagastā.
- Spiritus sanctus Svētais Gars.
- Threskiornis aethiopica svētais ibiss.
- Apustuliskais krēsls Svētais Krēsls - pāvesta, kā arī Romas katoļu baznīcas vara.
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks.
- melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai.
- Scarabeus sacer svētais skarabejs.
- Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā.
- dievaugstais Svētais vakarēdiens.
- dievaugsts Svētais vakarēdiens.
- komūnija Svētais vakarēdiens.
- svētmielasts Svētais vakarēdiens.
- svētvakarēdiens Svētais vakarēdiens.
- vakarīnas Svētais vakarēdiens.
- patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
- saint Svētais, svētā (angļu vietvārdos).
- sainte Svētais, svētā (franču vietvārdos).
- sankt Svētais, svētā.
- san Svētais, svēts, santo.
- santo Svētais; svēts.
- svētnieks svētais.
- pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens).
- svētūdens Svētītais ūdens.
- vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī.
- sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais.
- svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
- svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
- svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus.
- bleiveiss Svina baltais.
- baltums Svina vai cinka baltais.
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos.
- vīļains Svītrains, rētains, tulznains.
- kasete Šādā elementā ievietotais materiāls.
- majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- Kalāči Šajās mājās izveidotais dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs, dibināts 1958. g., bija dzejnieka dzīvesvieta 1872.-1892. g.
- advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
- huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi.
- hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi.
- subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā.
- lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
- stidziņa Šaurs, parasti iestaigāts celiņš.
- taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš; celiņš (1); taka.
- taka Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš.
- magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē.
- patentšēkelis Šēkelis, kuram ir nevis skrūvējamā tapa (parastais šēkelis), bet gan tapa ar atsperi.
- Nikkei indekss šī laikraksta publicētais akciju tirgus indekss.
- siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
- epitēze Šina vai tai līdzīga ierīce deformētu locekļu ķirurģiskai koriģēšanai.
- lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
- priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- Chlorosaccus fluidus šīs ģints suga, kas veido gļotainas kolonijas, Latvijā konstatēta Ķemeru apkaimes purvos.
- ezerene Šīs klases staipekņu nodalījuma dzimta ("Isoetaceae").
- šitanais Šitais.
- smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
- šķelderains Šķeltains.
- Galeopsis bifida šķeltais aklis.
- Syringa laciniata šķeltais ceriņš.
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
- odontortoze Šķībi augošu zobu iztaisnošanas operācija.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss.
- rundelka Šķidruma iesmelšanai paredzēts neliels trauks ar taisnu, pagaru osu, rokturi.
- klistīrs Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai); klizma 2(1).
- klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
- proktoklīze Šķidruma pilināšana taisnajā zarnā: pilienu klizma.
- spurgalains Šķiedrains, bārkstains, izspūris.
- spurgulains Šķiedrains, bārkstains, izspūris.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains.
- šķilināt šķilas taisīt; likt šķilt.
- šķirkļavārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
- šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums.
- kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem.
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļākt Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- šmaugties Šmaugties projām - ātri taisīties projām.
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
- Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.).
- lapka Šujmašīnas detaļa - ietaise, ar ko piespiež audumu pie šujmašīnas plāksnes.
- trefocīts Šūna, kas baro tai pieguļošās šūnas; barotājšūna; balstšūna.
- guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās).
- plazmolīze šūnas protoplazmas sarukšana, kas notiek, tai osmozes ceļā zaudējot ūdeni.
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- novantarāties Šūpojoties un vārgi staigāt.
- greičot Šūpot (lieldienās) nevis taisnā virzienā, bet slīpi.
- atstaigāt Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim.
- izdipāt Šurp un turp staigāt sīkiem soļiem.
- valcīt Šurp un turp staigāt, skraidīt.
- vilkaļāt Šurp un turp staigāt.
- pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
- recesīvā pazīme tā no vecākiem pārmantotā pazīme, kura neattīstās pirmās paaudzes pēctečiem, ir nomākta, pretstatā attīstītai, spēcīgākai jeb dominantai (dominējošajai) pazīmei; recesīvā pazīme daļai indivīdu parādās sākot ar otro paaudzi.
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- puskritienā Tā, ka (nozāģētais koks) ir iekāries citu koku zaros, nav nokritis uz zemes.
- biezi tā, ka darbībā iesaistītais objekts ir vai kļūst biezs salīdzinājumā ar kaut ko citu
- kolā Tā, ka ir izliecies vai ieliecies, nav taisns (par dēļiem, kas žūstot ir ieliekušies vai izliekušies).
- plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
- zeltspāru Tāda (ēka), kurai ir zltainas spāres.
- drūmaliņa Tāda (meitene, sieviete), kas staigā noskumusi, drūma.
- superdominēšana Tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotai attiecīgā pazīme attīstās spēcīgāk nekā homozigotai.
- kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts).
- homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
- neatkarīgs tāda tauta vai valsts, kas nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- valodspecifisks tāda valodas iezīme, kas piemīt, ir raksturīga vai ir piemērojama tikai kādai konkrētai valodai vai valodu grupai.
- atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem.
- androģenēze Tādas olšūnas attīstība, kuras kodolu aizstājis spermatozoīda ienestais kodols.
- ekstradīcija Tādas personas izdošana citai valstij, kas pārkāpusi šās valsts likumus.
- zeltlapa Tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd.
- zeltlapiņa Tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd.
- zeltlapīte Tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd.
- blonds Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati; gaišmatains.
- zeltgalvains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatis Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- pļumpīgs Tāds (laiks), kad līst lietus kopā ar sniegu; slapjš, lietains.
- ķepaiņš Tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari.
- abstrakts Tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.).
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- mirmekofils Tāds (parasti augs), kas piemērots skudru mājvietai (dobumi).
- mašīnlasāms Tāds (parasti dokuments), kas piemērots automatizētai datu nolasīšanai ar nolasīšanas ierīci.
- šķeltains Tāds (parasti zirnis, pupa), kam nav miltainuma un kas viegli šķeļas.
- zemsvītras Tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- attālinātais darbs tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- loko Tāds komercdarījuma veids, kur pircējs preci pērk par cenu, kāda tai ir vietā, kur tā atrodas darījuma noslēgšanas brīdī.
- anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
- antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā.
- ģenētiskais līdzsvars tāds populācijas stāvoklis, kad vairākās cita citai sekojošās paaudzēs saglabājas nemainīga populācijas ģenētiskā struktūra, t. i. noteiktas gēna dažādo alēļu frekvences.
- pārklājums Tāds programmu izpildes veids, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
- brikns Tāds, kad ir lietains, auksts (par laiku).
- zeltastains Tāds, kam aste, vai ķermeņa pakaļējā daļa, ir zeltainā krāsā.
- adatveida Tāds, kam ir adatas veids, forma; tāds, kas līdzīgs adatai.
- četrstūrains Tāds, kam ir četrstūra veids; tāds, kam ir taisnstūra veids.
- elipsveidīgs Tāds, kam ir elipses vai tai līdzīga forma, veids.
- garspalvains Tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku); garmatains (2).
- slaids Tāds, kam ir garš, taisns stumbrs (par lakstaugiem).
- šlipstains Tāds, kam ir kaklasaite; šļipstains.
- kvadrāt- Tāds, kam ir kvadrāta forma, kam raksturīgi taisni leņķi (piem., kvadrātligzda, kvadrātiekavas).
- rūtiņveida Tāds, kam ir neliela taisnstūra (parasti kvadrāta) forma, veids.
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings.
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- prizmatisks Tāds, kam ir prizmas (1) forma; saistīts ar prizmu (1), tai raksturīgs.
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- repuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- sarkansprāklis Tāds, kam ir sarkana kājstarpe; rudastainais erickiņš.
- zelts tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains.
- rājtakelēts Tāds, kam ir taisnās buras.
- taisns Tāds, kam ir taisnes forma, veids (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
- taisnspieķu Tāds, kam ir taisni spieķi.
- taisnzobu Tāds, kam ir taisni zobi (par rīku, ierīci u. tml.).
- taisnleņķa Tāds, kam ir taisns leņķis (taisni leņķi).
- taisnstumbra Tāds, kam ir taisns stumbrs.
- rūtains Tāds, kam ir taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojumi.
- taisnstūrveida Tāds, kam ir taisnstūra forma, veids.
- taisnstūrains Tāds, kam ir taisnstūra veids; taisnstūra.
- taisnstūra Tāds, kam ir taisnstūra veids; taisnstūrains.
- utainais Tāds, kam ir utis, utainis.
- zeltcirtains Tāds, kam ir zeltainas cirtas.
- zeltziedains Tāds, kam ir zeltainas krāsas ziedi.
- leņķveida Tāds, kam ir, parasti šaura, taisna vai plata, leņķa forma, veids.
- zeltvēderains Tāds, kam ķermeņa vēdera daļa ir zeltainā krāsā.
- supraplūstošs Tāds, kam piemīt supraplūstamība; saistīts ar supraplūstamību, tai raksturīgs.
- supravadošs Tāds, kam piemīt supravadītspēja; saistīts ar supravadītspēju, tai raksturīgs.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: līks.
- plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
- perpendikulārs Tāds, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
- slīps Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
- retrorektāls Tāds, kas atrodas aiz taisnās zarnas.
- pararektāls Tāds, kas atrodas blakus taisnajai zarnai.
- intrarektāls Tāds, kas atrodas taisnajā zarnā.
- pateicīgs Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku; tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- histometaplastisks Tāds, kas attiecas uz audu metaplāziju vai ir tai raksturīgs.
- pelvirektāls Tāds, kas attiecas uz iegurni un taisno zarnu.
- padomju Tāds, kas attiecas uz Padomju Savienību, tāds, kas tai raksturīgs.
- parasagitāls Tāds, kas attiecas uz plakni vai taisni, kura paralēla sagitālajai plaknei vai taisnei.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- rektokutāns Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un ādu.
- rektokokcigeāls Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un astes kaulu.
- rektolabiāls Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un lielajām kaunuma lūpām.
- rektovestibulārs Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un maksts priekštelpu.
- rektouretrāls Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un urīnizvadkanālu.
- paraoperatīvs Tāds, kas attiecas uz visām darbībām, kuras saistītas ar operāciju un uz slimnieka sagatavošanu tai.
- induktīvs Tāds, kas balstās uz indukciju (1), ar to saistīts, tai raksturīgs.
- efemērisks Tāds, kas darbojas tai pašā dienā.
- efemērs Tāds, kas darbojas tai pašā dienā.
- attaisnojošs Tāds, kas der par pamatu attaisnojumam (2).
- ķeparītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
- ķeperītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- diaplacentārs Tāds, kas iet cauri placentai.
- transplacentāls Tāds, kas iet cauri placentai.
- tautosilabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- tautosillabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- svētīgs Tāds, kas ir ieguvis svētību (1); saistīts ar svētību (1), tai raksturīgs.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta.
- katastrofāls Tāds, kas ir izraisījis, var izraisīt katastrofu (1); saistīts ar katastrofu (1), tai raksturīgs.
- katastrofāls Tāds, kas ir izraisījis, var izraisīt katastrofu (2); saistīts ar katastrofu (2), tai raksturīgs.
- lupatīgs Tāds, kas ir līdzīgs lupatai.
- rotaļīgs Tāds, kas ir līdzīgs rotaļlietai.
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- samts Tāds, kas ir līdzīgs šādam audumam; samtains.
- slotains Tāds, kas ir līdzīgs zau slotai, tāds, kas atgādina zaru slotu.
- lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai situācijai.
- subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
- smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- puņķaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- nekristīgs Tāds, kas ir pretrunā ar kristietību, nav tai raksturīgs.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam; tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- nozarspecifisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemīt kādai konkrētai nozarei.
- strutojošs Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos; strutains.
- vibrostabils Tāds, kas ir saistīts ar vibrostabilitāti, tai raksturīgs.
- vibrotehnoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar vibrotehnoloģiju, tai raksturīgs.
- zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
- organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
- aplinks Tāds, kas ir sānis no tiešā, taisnā virziena.
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
- letāls Tāds, kas izraisa nāvi; saistīts ar nāvi, tai raksturīgs.
- čāpainis Tāds, kas lēnām iet, rāpo; bērns, kas mācās staigāt, čāvainis.
- cistoīds Tāds, kas līdzīgs pūslim vai cistai.
- motorisks Tāds, kas liek kustēties, darbina; saistīts ar motoriku, tai raksturīgs.
- stīgans Tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs.
- ļenkaša Tāds, kas lupatai līdzīgs.
- lodains Tāds, kas mēdz lodāt; tāds, kas daudz staigā, kustas.
- roza Tāds, kas mēdz rozīties, staipīties.
- ļepete Tāds, kas mīl staigāt ar neslaucītu degunu.
- piestaigulis Tāds, kas mīl staigāt ciemos.
- nepiedodams Tāds, kas nav attaisnojams, piedodams.
- dzīvniecisks Tāds, kas nav ētiski attaisnojams; zvērīgs, necilvēcīgs.
- iegreizs Tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs.
- maigs Tāds, kas nav kontrastains, krass (par līnijām, formām).
- gļeckains Tāds, kas nav miltains (par kartupeļiem).
- šķilains Tāds, kas nav miltains.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
- nelineārs Tāds, kas nav saistīts ar taisnu līniju, vienmērīgumu.
- mīlīgs Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām); arī patīkams.
- mīksts Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
- maigs Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, tāds, kas izraisa komforta izjūtu (par krāsām, gaismu).
- lopisks Tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai; tāds, kas nav morāli attaisnojams; dzīvniecisks (2).
- kā piededzis tāds, kas neatstājas no kāda; tāds, kas nekustīgi atrodas vienā un tai pašā vietā.
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus; saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- nedabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību normālo dabu; tāds, kas neatbilst parastai, normālai notikumu, parādību attīstības gaitai.
- slīps tāds, kas nevar noturēties taisni.
- dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
- dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
- taisnvirziena Tāds, kas noris taisnā virzienā; tāds, kam ir taisns virziens.
- reglamentēts Tāds, kas pakļauts noteikumiem, iepriekš noteiktai kārtībai.
- aksiomātisks Tāds, kas pamatots, pierādīts ar aksiomu; tai raksturīgs.
- glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
- bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
- svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
- meitamējs Tāds, kas pieder meitai, ir saistīts ar meitu; meitas.
- tavmeitamējs Tāds, kas pieder tavai meitai; tāds, kas saistīts ar tavu meitu; tavas meitas; tevmeitamējs.
- tevmeitamējs Tāds, kas pieder tavai meitai; tāds, kas saistīts ar tavu meitu; tavas meitas.
- stenofots tāds, kas piemērojies noteiktai gaismai.
- pļedenis Tāds, kas plivinās, nedroši staigā.
- ploskis Tāds, kas ploskā, nevīžīgi valkā iet, staigā.
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu; tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- patognomisks Tāds, kas raksturīgs kādai noteiktai slimībai, atšķir to no citām.
- lielpilsētniecisks Tāds, kas raksturīgs lielpilsētai, tās iedzīvotājiem.
- vernakulārs Tāds, kas raksturīgs noteiktai kultūrai.
- netaisnieks Tāds, kas rīkojas netaisni, nejauki, riebīgi.
- aeromehānisks Tāds, kas saistīts ar aeromehāniku, tai raksturīgs.
- ģimenisks Tāds, kas saistīts ar ģimeni, ar ģimenes dzīvi, tai raksturīgs.
- proktogēns Tāds, kas sākas, iziet no taisnās zarnas.
- heteroloģisks Tāds, kas sastāv no audiem, kuri nav tipiski attiecīgajai vietai.
- taisnšķiedru Tāds, kas sastāv no taisni izvietotām šķiedrām; taisnšķiedrains.
- taisnšķiedrains Tāds, kas sastāv no taisni izvietotām šķiedrām; taisnšķiedru.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām sloksnēm, arī kārtām; arī kārtains (1).
- vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
- glums Tāds, kas satur gļotvielas; staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.).
- erektils Tāds, kas spēj iztaisnoties.
- remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
- eksplozīvs Tāds, kas spējīgs eksplodēt; saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs; sprāgstošs.
- plikkājis Tāds, kas staigā ar basām kājām.
- kangars Tāds, kas staigā ar kūkumu, saliecies, pazemīgs.
- pledekls Tāds, kas staigā izjukušā u nošļukušā apģērbā.
- pledeksnis Tāds, kas staigā izjukušā u nošļukušā apģērbā.
- šļemperis Tāds, kas staigā kā piedzēris; gļēvs, izlaidīgs (gaitā).
- stoķis Tāds, kas staigā kā uz stīvām kājām.
- titilbis Tāds, kas staigā kailiem lieliem.
- pudauķis Tāds, kas staigā noplīsušā apģērbā.
- kankaris Tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs, kankaros.
- drāzga Tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs; dīkdienis, slaists.
- ģēģis Tāds, kas staigā skrandās.
- kākardancis Tāds, kas staigā skrandās.
- kankarbiksis Tāds, kas staigā skrandās.
- kankardancis Tāds, kas staigā skrandās.
- kankarlācis Tāds, kas staigā skrandās.
- kankarnieks Tāds, kas staigā skrandās.
- plantigrādisks Tāds, kas staigā, balstoties uz visu pēdu (cilvēks, lācis).
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- piespiedu Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei.
- statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
- vertikāls Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
- šaudeklīgs Tāds, kas veikli, arī šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts.
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- -gēnisks Tāds, ko rada iepriekšminētais (piemēram, biogēnisks).
- -gēns Tāds, ko rada iepriekšminētais (piemēram, biogēns).
- taisnlīnijas Tāds, ko veido taisna līnija (taisnas līnijas); tāds, kura formai raksturīga taisna līnija (taisnas līnijas).
- mistrains Tāds, kur dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi ir apvienoti vienā un tai pašā audzē.
- līkšņains Tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu).
- dūkstains Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
- slīkšņains Tāds, kur ir slīkšņas (1); staigns, purvains.
- līksmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
- līkšmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
- taisnplūdes Tāds, kurā darbības pamatā ir taisnvirziena caurplūde.
- taisnplūsmas Tāds, kura darbības pamatā ir taisnvirziena plūsma.
- attaisnojošs Tāds, kura dēļ kādu var attaisnot.
- puvešains Tāds, kurā ir puveši (2); tāds, kas satur puvešus (2); pūžņains; strutains.
- pūžņains Tāds, kurā ir pūžņi; tāds, kas satur pūžņus; strutains.
- attaisnojošs Tāds, kurā izpaužas attaisnojums (1).
- attaisnojošs Tāds, kurā izpaužas attaisnojums (2).
- attaisnojošs Tāds, kurā izpaužas attaisnojums (3).
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
- taisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai; taisnīgs (1).
- taisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai.
- netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu); netaisnīgs (1).
- netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
- stalts Tāds, kurā ķermenis tiek iztaisnots, tā daļām ir samērīgas attiecības (par kustību, stāvokli).
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērīguma; tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
- netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); netaisnīgs (2).
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem); taisnīgs (2).
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem).
- taisns Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas taisnes, perpendikulāri elementi (par ģeometrisku figūru, ķermeni).
- taisns Tāds, kura virzienam ir taisnes veids (par kustību); tāds, kas atbilst taisnei (par virzienu).
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- zeltspalvu Tāds, kuram ir zeltainas krāsas apspalvojums.
- paštaisnis Tāds, kurš ir paštaisns.
- cerra Tāds, kurš lēnām un aizdomājies mēdz staigāt.
- žilma Tāds, kurš staigā kā aklais, neievērojot apkārtni.
- šņauska Tāds, kurš vienmēr staigā kā sapņodams.
- šņauskala Tāds, kurš vienmēr staigā kā sapņodams.
- vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
- koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- mīnojiskais raksts tagad daļēji atšifrētais seno krētiešu raksts.
- Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta.
- tai-dzi cjuaņ tai-dzi.
- Ixodes persulcatus taigas ērce.
- Erithacus colliope taigas rubīnrīklīte.
- Parus cinctus taigas zīlīte.
- laika relejs taimeris, kas automātiski pēc noteikta laika ieslēdz vai atslēdz elektriskos kontaktus.
- intervālu taimeris taimeris, kas fiksē tekošo laika intervālu un nodrošina programmas pārtraukumu noteiktā laika momentā.
- strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens.
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem.
- Salmo trutta taimiņš.
- puslasis taimiņš.
- fecit taisījis, darinājis (bieži vien atrodams uz mākslas darbiem pirms mākslinieka paraksta)
- dzīt taisīt alkoholu ar desitlācijas paņēmienu mājas apstākļos
- acis izbozīt taisīt lielas acis.
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- munštierēt Taisīt; darboties (ko taisot vai labojot).
- ramstīties taisīties, posties.
- rājtakelēta bura taisnā bura.
- hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza.
- gaisa līnijā taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā.
- lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai; vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
- Clematis recta taisnais mežvītenis.
- Potentilla recta taisnais retējs.
- stāvais retējs taisnais retējs.
- kā zaldāts taisnās rindās (saka par priekšmetiem).
- anālā atvere taisnās zarnas atvere.
- proktorāfija Taisnās zarnas vai anālās atveres aizšūšana, lai sašaurinātu paplašinātu vai noslīdējušu taisno zarnu.
- golfa bikses taisnas, brīvi krītošas sporta bikses, zem ceļiem apņemtas ar maliņu.
- slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
- perpendikuls Taisne, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
- galvenais stars taisne, kas iet caur projekcijas centru perpendikulāri aeroainas plaknei.
- galvenā optiskā ass taisne, kas iet caur vairāku optiskās sistēmas lēcu vai spoguļu virsmu centriem.
- pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā).
- simetrijas ass taisne, kas sadala plaknes figūru divās daļās, kas ir viena otras spoguļattēls, attiecībā pret šo taisni.
- lēcas optiskā ass taisne, kas savieno lēcas virsmu liekuma centrus.
- horda taisne, kas savieno profila vistālākos (priekšējo un pakaļējo) punktus; spārnam ir vairākas raksturīgas hordas: centrālā horda, spārna gala horda, borta horda.
- skaitļu taisne taisne, kuras punktiem viennozīmīgi piekārtoti reālie skaitļi (atbilstoši to sakārtojumam), izmantojot mērogvienību – fiksētu attālumu starp punktiem 0 un 1.
- vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
- koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- horda taisnes nogrieznis, kas savieno divus kādas līknes punktus.
- krusteniskās taisnes taisnes, kas krustojas.
- vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b)).
- vadāms taisngriezis taisngriezis, kura izejas spriegumu var mainīt.
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- kā zaldāts taisni, nekustīgi.
- pārtiešis taisni, nelīkumojot (virzīties).
- vientiešam Taisni, taisnīgi.
- taišņi Taisni, taisns.
- vincit omnia veritas taisnība visu uzvar.
- tīsa gon taisnība.
- baš na baš taisnīga, līdzvērtīga apmaiņa.
- hipotenūza Taisnleņķa trīsstūra mala, kas atrodas pretī šī trīsstūra taisnajam leņķim.
- Cochlodina orthostoma taisnmutes vārpstiņgliemezis.
- taisnstūra paralēlskaldnis taisns paralēlskaldnis, kura pamats un visas skaldnes ir taisnstūri.
- stalts Taisns, samērīgs, parasti garš, arī vingrs (par cilvēkiem); taisns, samērīgs, parasti garš (par cilvēka augumu).
- rūts taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums uz kādas virsmas
- tāfele taisnstūra plāksne, kas parasti tiek izmantota rakstīšanai uz tās, uzrakstu piestiprināšanai pie tās.
- plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
- matrica taisnstūrveida (piemēram, skaitļu, fizikālu lielumu, elektronisku elementu) shēma.
- izvēļņu josla taisnstūrveida josla, kas parasti atrodas displeja ekrāna vai loga augšējā daļā un kurā norādīti pieejamo izvēļņu vārdi.
- Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep".
- taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
- kājstidziņa Taka, iestaigāts celiņš.
- kājtaciņa Taka, iestaigāts celiņš.
- kājtaka Taka, iestaigāts celiņš.
- Bermudu kečs takelējuma tips jahtai, kuras stūre atrodas aiz bezānmasta.
- kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija.
- glīdēt Tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- šperrāt Tarkšķēt, taisīt troksni.
- cirmenains Tārpains; tārpu saēsts; cirmitains.
- cirmeņains Tārpains; tārpu saēsts; cirmitains.
- cirmulains Tārpains; tārpu saēsts; cirmitains.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu.
- parādnieks Tas (parasti uzņēmums, organizācija), kas nav laikā izpildījis līgumsaistības; līgumsaistību neizpildītais.
- pieturpunkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko vai izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai; pieturas punkts.
- pieturas punkts tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai.
- staltkājis Tas (tāds), kam ir taisnas, parasti garas, kājas.
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- kvadrāts Tas, kam ir šāda taisnstūra forma.
- veikums Tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraža, tradīcija.
- jēmi Tas, kas ir lipīgs, saķepējis, gļotains.
- ļenkata Tas, kas līdzinās lupatai.
- plederis Tas, kas plivinās, nedroši staigā.
- pleduris Tas, kas plivinās, nedroši staigā.
- sataišņas Tas, kas sataisīts; ekskrementi; sataišas.
- sataišas Tas, kas sataisīts; ekskrementi.
- plūznis Tas, kas staigā apkārt nekārtīgi apģērbts.
- šļanga Tas, kas staigā gāzelēdamies, grīļodamies.
- ņirba Tas, kas staigā sīkiem solīšiem vai ātri kustas.
- kājgrieži Tas, kas staigājot griežas kājās.
- atmesls Tas, kas tika atmests, atkritumi, nekrietnais, samaitātais, krāmi, grabažas, nicināmais.
- staidzinātājs Tas, kas ved pastaigāties.
- staiginātājs Tas, kas ved pastaigāties.
- jauktņa Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
- jauktne Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
- apguvums tas, ko kāds ir apguvis, iemācījies, apgūtais
- izteiciens Tas, ko kāds ir teicis; teiktais.
- apkārtgājējs Tas, kurš staigā šur un tur, klaiņo apkārt.
- tastatūras kontrollers tastatūrā iebūvēta viena vai vairākas mikroshēmas, kas uztver taustiņa nospiešanu un ģenerē tai atbilstošu kodu, tādējādi atbrīvojot no šī uzdevuma tā centrālo procesoru.
- cirpuļi Taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- krāšņpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga.
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm.
- zilenītis Tauriņu kārtas zeltainīšu dzimtas apakšdzimta ("Polyommatinae"), kuras pārstāvjiem ir zili spārni.
- bērzu zefīrs tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas suga ("Thecla betulae").
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram, telefona aparātam); arī klaviatūra (2).
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrābstīties Taustoties, grābstoties nonākt līdz noteiktai vietai.
- miaotse Tauta Dienvidķīnā no tai tautu grupas, runā siamiešu valodai radniecīgu valodu.
- altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
- keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
- maolani Tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
- mulaji Tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
- knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu".
- eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attecēt Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- inversors Tehnikā - mehānisms, kas riņķveida kustību pārveido taisnsvirziena kustībā.
- mehānika Tehnikas nozare, kas ietver ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu elementu, detaļu izgatavošanu, salikšanu un šo ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu uzturēšanu kārtībā.
- ekspresdiagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības paātrinātai kontrolei, parametru noteikšanai un vērtēšanai.
- nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27.
- tehniskā redze tehnisko līdzekļu kopums, kas, izmantojot fotoelektriskās vai televīzijas ietaises, nodrošina darba zonas vai priekšmeta identificēšanu un dod informāciju robota vadības sistēmai.
- minilaboratorija Tehnoloģiskā aprīkojuma komplekss automatizētai fotomateriālu apstrādei un fotoattēlu kopēšanai; sastāv no diviem patstāvīgiem blokiem - fotofilmu apstrādes procesora un fotoattēla kopēšanas ierīces (printera) un fotopapīra apstrādes procesora.
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols.
- sakums teiktais, izteikums.
- kreisā sabīde teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa sākas vienā un tai pašā vietā un tai pašā pozīcijā, bet rindiņu garums var būt arī dažāds.
- labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana.
- taisnošana Teksta horizontāla vai vertikāla izlīdzināšana, kurā panāk, ka katras teksta rindiņas pirmā un pēdējā rakstzīme atrodas tai atbilstošajā vietā lappuses malā; līdzināšana.
- zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde.
- robežsvītra Tekstapstrādē - taisna līnija, kas norobežo kādu teksta daļu vai grafisku attēlu no pārējā lappuses satura.
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
- Klinšu kalnu tranšeja tektoniski glaciāla ieleju sistēma Kordiljēros ("Rocky Mountains Trench") starp Klinšu kalnu Frontālo grupu un Kolumbijas, Kasiara un Ominekas kalniem, Kanādā, garums - 1900 km, platums - 8-24 km, dziļums - 1000-1500 m.
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi.
- teletips Teletaips.
- rekreācija Telpa atpūtai, arī brīvā laika pavadīšanai.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
- šķērsas taisnes telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- projekcija telpiskas figūras vai ķermeņa attēlojums plaknē (projekcijas plaknē) izmantojot taišņu sistēmu kuras iet cauri visiem figūras punktiem un krusto šo plakni.
- aerofotoainu punktu telpiskās koordinātas telpiskās taisnleņķa koordinātas sistēmā, kuras sākumpunkts ir aerofotogrāfēšanas punkts jeb projekcijas centrs.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums.
- nubuks Teļa vai vērša āda, kas pēc apstrādes ieguvusi samtainu, zamšādai līdzīgu virsmu.
- gaisdzese Temperatūras pazemināšana līdz noteiktai robežai ar applūstošu gaisu.
- dzese Temperatūras pazemināšana līdz noteiktai robežai, dzesēšana.
- dzesēšana Temperatūras pazemināšana līdz noteiktai robežai.
- aiztenterēt Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Pitagora teorēma teorēma, kas saista taisnleņķa trijstūra malu garumus: a^2^+b^2^=c^2^ (a, b – katetes, c – hipotenūza).
- kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km.
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Transkeja Teritorija Dienvidāfrikas Republikas austrumu daļā, kur no 1963. g. bija izveidots bantustāns kosu tautai.
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga.
- placdarms Teritorija, ko kāda valsts izmanto uzbrukuma sagatavošanai citai valstij.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam vai noteiktai darbībai.
- terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
- patiess Terminoloģiskos vārdu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem.
- aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra.
- testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu.
- ortotonuss Tetāniski krampji, kad galva, ķermenis un locekļi fiksēti taisnā līnijā.
- radinieks tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.
- sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs.
- aizbrēkt Ticot, ka putna kliedziens vēsta nelaimi, justies tai nolemtam.
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
- atsevišķas domas tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
- spriedums civillietā tiesas nolēmums, ar kuru civillietu izspriež pēc būtības pirmās un apelācijas instances tiesās, taisa arī kasācijas instances tiesa, pārbaudot apelācijas instances tiesas sprieduma likumību.
- piedzīšana Tiesas nolēmumu piespiedu izpildīšanas līdzeklis, ko izmanto tādu tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ar kuriem apmierinātas piespriešanas vai izpildīšanas prasības, izpildot šādus tiesas nolēmumus piespiedu kārtībā piedziņu vērš: uz parādnieka naudas summām un mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot komisijām vai izsolē, uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām, trešajām personām, uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākumu veidiem.
- soda mērs tiesas, tiesneša vai citas amatpersonas konkrētā gadījuma likuma sankcijas robežās izraudzītais sods par likumpārkāpumu.
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
- lūvtiesības Tiesības, kas atļauj katrai zemvēja jahtai (ja to vēlas) lūvēt virsvēja jahtu.
- subjektīvās tiesības tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu - spēja tiesiski rīkoties un prasīt no citām personām noteiktu tiesisku rīcību vai uzvedību.
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- juridiskā mantošana tiesību un pienākumu vai atsevišķu tiesību pāriešana no vienas personas (tiesību subjekta) - citai; tā var notikt uz likuma, līguma u. c. juridiskā pamata.
- pilsētas tiesības tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1).
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
- pārtiešus Tieši, taisni.
- pamatizmaksas Tiešo materiālo izmaksu un tiešo darba izmaksu summa, kuru uz attaisnojuma dokumenta pamata var uzreiz attiecināt uz konkrētu ražojumu vai pakalpojumu.
- direkts Tiešs, taisns.
- maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
- šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2).
- šmaugs Tievs un samērā garš, arī taisns (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slaids 1 (1).
- Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu.
- zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- atainoties Tikt atainotam; atspoguļoties.
- kvalificēties Tikt atzītam, raksturotam par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- pārlasīties Tikt pāri (grūti pārbraucamai vietai).
- pušierēties Tikt pieļautai kļūdai; rasties (par bojājumu).
- staipīties Tikt vairākkārt iztaisnotam (par ķermeņa daļu).
- lielummērs Tipfigūras sekundārais, vadmēriem proporcionāli aprēķinātais somatomērs.
- aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attipināt Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml).
- krons Tirdzniecībā lietots nosaukums dzeltenai, zaļai un violetai dažāda sastāva minerālkrāsvielai.
- prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
- mērķplānošana Tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
- rektifikāts Tīrītais etilspirts.
- rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
- Mel depuratum tīrītais medus.
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
- vīsteknis Tītais, parasti rupjmaizes mīklas, klaips.
- tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- proletariāts To ļaužu šķira, kuru iztikas galvenais avots ir algotais darbs; strādniecība.
- laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta.
- t. sk. to skaitā; tai skaitā.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- endotoksīns Toksīns, kas atrodas baktērijas ķermenī un atbrīvojas, tikai tai sabrūkot.
- ili Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- lendži Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- soli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- toteli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- ve Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni.
- kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma.
- transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
- attransportēt Transportējot atgādāt šurp; transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiztransportēt Transportēt prom; transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- transversāle Transversāla taisne.
- fase Tranšejas, satiksmes ejas, nesprāgstošu pretkājnieku un prettanku aizžogojumu taisnais posms.
- marsbura Trapecveida bura uz buru kuģa ar taisnu takelāžu, otrā bura no apakšas.
- muities Traucēt (kāda darbu) ar savu klātbūtni, parasti par staigāšanu.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi.
- Diphasium tristachyum trejvārpu plakanstaipeknis.
- Lycopodium tristachyum trejvārpu plakanstaipekņa "Diphasium tristachyum" nosaukuma sinonīms.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt (1).
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- datisi trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs
- ferison trešās slēdzienu figūras sestais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- kotangenss Trigonometriska funkcija - leņķa kosinusa attiecība pret šī leņķa sinusu, apzīmē ar "ctg"; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kotangenss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret otru kateti.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- taisnleņķa trijstūris trijstūris, kura viens leņķis ir taisns.
- trīsdesmits Trīsdesmitais.
- mizerikords Trīskantains duncis, ar ko bruņinieks deva beidzamo dūrienu uzvarētam pretiniekam.
- trešpadsmitais Trīspadsmitais.
- trīspadsmits Trīspadsmitais.
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg.
- pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas.
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri.
- brāžāties Trokšņaini staigāt šurpu turpu.
- pērtiķu maizes koks tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem; baobabs.
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
- pipsis Tulzna uz mēles; putnu slimība, kas izpaužas kā sacietējums mēles galā, piemēram, vistai.
- ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties.
- tušāt Tūļīgi, neveikli staigāt (par vecu cilvēku).
- tumšrūtains Tumši rūtains.
- malaga Tumši zeltains vīnogu deserta vīns.
- tumšmataiņš Tumšmatains.
- samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā.
- bouza Tunisiešu ēdiens, sātīgs, staipīgs sorgo krēms, ko ēd ramadāna mēnesī.
- Tunisa Tunisijas galvaspilsēta (arābu: تونس, Tūnis), atrodas Tunisas lagūnas ezera krastā (kanāls, kas to savieno ar Vidusjūru, izrakts cauri pilsētai), 693000 iedzīvotāju.
- Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra.
- prokteirinters Tūpļa vai taisnās zarnas paplašinātājs.
- vadaparāts Turbomašīnas ietaise - profilētu lāpstu sistēma, kas virza ūdens, tvaika vai gāzes plūsmu uz turbīnas skrejratu.
- turbotaisnteces Turbotaisnteces dzinējs - kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra.
- turienietis Turienes iedzīvotais.
- ibidem Turpat, tai pašā rakstā.
- tūteris Tūtai līdzīga cepure; tas kas ir tūtveidīgs, konusveidīgs.
- tūtaiņš Tūtainis.
- baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- katla barošanas ūdens tvaika katlā ar katla barošanas sūkni (ar vajadzīgo spiedienu) ievadāmais attiecīgi sagatavotais ūdens.
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%.
- apdiedelēt Ubagojot apstaigāt.
- apkārt kankarēt ubagojot staigāt apkārt.
- sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi.
- triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni.
- smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime.
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- UVS Ultravioletais starojums (viļņu garums - 10-400 nm).
- ultravioletā gaisma ultravioletais starojums.
- UV starojums ultravioletais starojums.
- UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram).
- Volta Upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Dablmauntinforka Upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe.
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai.
- Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
- Šatelaraba Upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī.
- Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka.
- Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
- Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
tai citās vārdnīcās:
MEV