marabu1
marabu [maraˈbu] nelokāms lietvārds
Lietojuma biežums :
Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
Avoti: LLVV, PDE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums blakus bija iekārtojies kāds vecs marabu sūfijs.
- Arī putnu šeit ir vairāk nekā vajag, tai skaitā pelikānu un lielo marabu, kas atkausē pat manu, putnu skeptiķa, sirdi.
- Ir arī putnu sugas, kas nepieder pie plēsīgajiem putniem, bet tāpat barojas ar maitu, piemēram, marabu, krauklis un citi.
- Šis Va-Va Voom kurpīšu stils radies Holivudā 1950. gados, kad bagātās lapsiņas staigāja marabu spalvu rotātajos tērpos savos izsmalcinātājos apartamentos, nosakot jaunākās modes tendences.
- Statiskā planēšana ir vienkāršāka parādība un raksturīga galvenokārt lielajiem kontinenta putniem, kam lieli, galos noapaļoti spārni, piemēram, Amerikas un Vecās pasaules grifiem un marabu.