dūksts
dūksts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūksts | dūkstis |
| Ģen. | dūksts | dūkstu |
| Dat. | dūkstij | dūkstīm |
| Akuz. | dūksti | dūkstis |
| Lok. | dūkstī | dūkstīs |
dūksts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūksts | dūkstis |
| Ģen. | dūksts | dūkšu |
| Dat. | dūkstij | dūkstīm |
| Akuz. | dūksti | dūkstis |
| Lok. | dūkstī | dūkstīs |
Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1.
Stabili vārdu savienojumiNevar tak vēderu par dūksti pataisīt.
- Nevar tak vēderu par dūksti pataisīt — saka, kad nav iespējams visu apēst
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Negaidot atskanēja dobja, it kā no purva dūksts nākusi balss:
- Bet tā vecene, kas noslīks lāstu dūkstīs, nebūs viņa.
- Tieši tāds viņš arī izskatījās — kā no dūksts izlīdis.
- Ceļu uz otru ābeļdārzu upes līkumā meklējot, jāizbrien peļķes un dūkstis.
- Tā varēja būt arī purva dūksts vai vēl kas pretīgāks.