titilbis
titilbis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | titilbis | titilbji |
| Ģen. | titilbja | titilbju |
| Dat. | titilbim | titilbjiem |
| Akuz. | titilbi | titilbjus |
| Lok. | titilbī | titilbjos |
titilbe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | titilbe | titilbes |
| Ģen. | titilbes | titilbju |
| Dat. | titilbei | titilbēm |
| Akuz. | titilbi | titilbes |
| Lok. | titilbē | titilbēs |
1.Garkājis.
2.novecojis Tāds, kas staigā kailiem lieliem.
Avoti: LLVV, LE, LV93