tītināt1
Lietojuma biežums :
tītināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tītinu | tītinām | tītināju | tītinājām | tītināšu | tītināsim |
| 2. pers. | tītini | tītināt | tītināji | tītinājāt | tītināsi | tītināsiet, tītināsit |
| 3. pers. | tītina | tītināja | tītinās | |||
Pavēles izteiksme: tītini (vsk. 2. pers.), tītiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tītinot (tag.), tītināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tītinātu
Vajadzības izteiksme: jātītina
1.Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
1.1.intransitīvs
2.Ķircināt, kaitināt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un mazie putniņi tītina: – Tīt, tīt.
- Par sēnītēm un romantiku vasarā gribas parunāt Verandā agri no paša rīta – gaisma un aizkariņi, un iznāk samiegojies bērns vienā krekliņā un skatās, vai uz galda nav zemenes, bet uz loga kāds ir nolicis puķes bet pēcpusdienā uzbudināta sieviete nekustīgi snauž šūpuļkrēslā un gaida pērkona lietu, un mazs putniņš krūmā aiz loga tikko dzīvs klusi tītina, un kaķis izstaipās un atkal piever acis bet vakarā – lampa ar zaļu abažūru, un visi ap to sēž, un katram savas domas un sava traģēdija, un pēkšņi var kāds atnākt, bet naktstaureņi tik lido, tik lido!
- Sievas turas Knābenes pusē, bet vīri vairāk Bungatiņa, un tāpat vienas, kā otri uzmudina savu cīkstoni saucieniem, smiekliem, uzslavām, bet pretinieku nežēlīgi zobo un tītina.