onomatopoētisks
onomatopoētisks īpašības vārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | onomatopoētisks | onomatopoētiski |
| Ģen. | onomatopoētiska | onomatopoētisku |
| Dat. | onomatopoētiskam | onomatopoētiskiem |
| Akuz. | onomatopoētisku | onomatopoētiskus |
| Lok. | onomatopoētiskā | onomatopoētiskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| onomatopoētiska | onomatopoētiskas |
| onomatopoētiskas | onomatopoētisku |
| onomatopoētiskai | onomatopoētiskām |
| onomatopoētisku | onomatopoētiskas |
| onomatopoētiskā | onomatopoētiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | onomatopoētiskais | onomatopoētiskie |
| Ģen. | onomatopoētiskā | onomatopoētisko |
| Dat. | onomatopoētiskajam | onomatopoētiskajiem |
| Akuz. | onomatopoētisko | onomatopoētiskos |
| Lok. | onomatopoētiskajā | onomatopoētiskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| onomatopoētiskā | onomatopoētiskās |
| onomatopoētiskās | onomatopoētisko |
| onomatopoētiskajai | onomatopoētiskajām |
| onomatopoētisko | onomatopoētiskās |
| onomatopoētiskajā | onomatopoētiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
onomatopoētiski apstākļa vārds
Saistīts ar onomatopoēzi, tai raksturīgs.
Stabili vārdu savienojumiOnomatopoētiski vārdi.
- Onomatopoētiski vārdi vārdkoptermins — nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- sakne *klei-, *kli- un saista tos ar liet. kleīvas, klyvas 'līkkājains', klišas " līkkājains', latv. kleivs, kleins, klejš ' līk(kājains)', kluins 'šķībs, greizs, līkkājains, vājš", liet. klypti 'sašķiebties" u. c, taču pieļauj iespēju, ka liet. klibas, kurš vismaz ar nozīmi 'līkkājains' pieder iepriekšminētajai saknei, varētu būt radies, tai saplūstot ar citu, onomatopoētisku etimoloģisko ligzdu, kurā ietilpst, piemēram, liet. klabēti 'klabēt, klaudzēt" ( F r a e n k el LEW I 267-268), latv. klabēt, klabināt, klambāt, - uōt 'neveikli, lempīgi iet', klemberēt 'klaiņot, vilkties", senpr.
- Pēc tam skaidro pašu šo sakņu cilmi – resp., teorētiski pārspriež vārdu rašanos no interjekcijām, onomatopoētisko cilmi, aprakstot, kā tas pakāpeniski noticis, – t. i.
- Līdzīgā priecīgi vieglā garā ar humora pilnām vārdu spēlēm izcēlās Juris Kronbergs no Zviedrijas gan vēsturiski sociālā alegorijā “ Universālveikals”, gan onomatopoētisku skaņu pilnajā dzejojumā “ Iesnas”.
- Šo vārdu onomatopoētiskajai cilmei piekrīt arī K. Būga ( B ū ga RR Jd 244), A. Sabaļausks ( S a b a l i a u s k as 1990,214) un M. Fasmers ( O a c M ep 3CP51 IV 248).
- Tāpat arī balsīgie vārda sākumā lielākoties norāda, ka vārds ir aizgūts vai onomatopoētisks, taču atsevišķos gadījumos tie ievada arī mantotus vārdus ( " būolgõz" " brūklene", " dūrbal" " cinis; kūdra", " gārban" " dzērvene", " zäp" " žults").