onomatopoēze
onomatopoēze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | onomatopoēze | onomatopoēzes |
| Ģen. | onomatopoēzes | onomatopoēžu |
| Dat. | onomatopoēzei | onomatopoēzēm |
| Akuz. | onomatopoēzi | onomatopoēzes |
| Lok. | onomatopoēzē | onomatopoēzēs |
Vārdu veidošana, to skanējumā atdarinot dabas skaņas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Onomatopoēze un tai atbilstošais darbības vārds dažādās valodās var ievērojami atšķirties.
- Onomatopoēze ir tikusi daudz izmantota 20. gadsimta 30. gadu beigās Kārļa Staltes sastādītājā lībiešu valodas ābecē.
- Piemēram, suņu riešanas onomatopoēze un tai atbilstošais ( biežāk lietotais) verbs dažās valodās ir šādi:
- Onomatopeja, biežāk onomatopoēze ( no ; " ὄνομα" - 'vārds', " ποιέω" - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.
- Tiešais fonoloģiskais ikoniskums tālāk iedalīts leksiskās un neleksiskās onomatopoēzes apakškategorijā.