spazmatisks
Lietojuma biežums :
spazmatisks īpašības vārds; joma: fizioloģija
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | spazmatisks | spazmatiski |
Ģen. | spazmatiska | spazmatisku |
Dat. | spazmatiskam | spazmatiskiem |
Akuz. | spazmatisku | spazmatiskus |
Lok. | spazmatiskā | spazmatiskos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
spazmatiska | spazmatiskas |
spazmatiskas | spazmatisku |
spazmatiskai | spazmatiskām |
spazmatisku | spazmatiskas |
spazmatiskā | spazmatiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | spazmatiskais | spazmatiskie |
Ģen. | spazmatiskā | spazmatisko |
Dat. | spazmatiskajam | spazmatiskajiem |
Akuz. | spazmatisko | spazmatiskos |
Lok. | spazmatiskajā | spazmatiskajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
spazmatiskā | spazmatiskās |
spazmatiskās | spazmatisko |
spazmatiskajai | spazmatiskajām |
spazmatisko | spazmatiskās |
spazmatiskajā | spazmatiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
spazmatiski apstākļa vārds
Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 18. septembrī pēkšņas asas, spazmatiskas sāpes galvā, sejas, kakla daļā.
- Šādos gadījumos rodas izmaiņas tajos muskuļos, kurus nervs kontrolē, izraisot tirpšanu spazmatiskas sāpes un citas netīkamas izjūtas.
- Tomēr dažiem cilvēkiem PVIL nobīdes palielinās – tas, iespējams, ir saistīts ar kādām asinsvadu sieniņu kontraktīlās aktivitātes ( tonusa) veidošanās problēmām, piem., spazmatiska asinsvadu sašaurināšanās kā atbilde ķermeņa stāvokļa izmaiņām [51].
- Katra cilvēka organisms reaģē citādāk, bet pamatā saindēšanās simptomi ir vemšana, slikta dūša, spazmatiskas vēdersāpes, apetītes zudums, pastiprināta siekalošanās un svīšana, caureja, vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reibonis, pazemināta ķermeņa temperatūra.
- Pirmie pētījumi par menstruālā cikla norisēm sākti tikai 20. gadsimta 30. gados, un, lai gan zinātne kopš tā laika ir spērusi būtisku soli uz priekšu, arvien paliek virkne neatbildētu jautājumu, piemēram, kāpēc menstruācijas dažām sievietēm rada spazmatiskas sāpes mugurā vai kāju apvidū vai kāpēc vienā cikla reizē parasti nobriest tikai viena olšūna.