stregns
stregns īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | stregns | stregni |
Ģen. | stregna | stregnu |
Dat. | stregnam | stregniem |
Akuz. | stregnu | stregnus |
Lok. | stregnā | stregnos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
stregna | stregnas |
stregnas | stregnu |
stregnai | stregnām |
stregnu | stregnas |
stregnā | stregnās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | stregnais | stregnie |
Ģen. | stregnā | stregno |
Dat. | stregnajam | stregnajiem |
Akuz. | stregno | stregnos |
Lok. | stregnajā | stregnajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
stregnā | stregnās |
stregnās | stregno |
stregnajai | stregnajām |
stregno | stregnās |
stregnajā | stregnajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Staigns.
Saistītās nozīmesdumbrs, dūksnains, dūkstains, ļuvens, slīksns.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dumbrs1 — Staigns, dumbrains.
dūksnains1 — Dūkstains.
dūkstains1 — Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
ļuvens2 — Staigns.
slīksns1 — Staigns.
staignējs2 — Staigns.
staigns1 — Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
straigns1 — Staigns.
stragns1 — Staigns.
stigns1 — Staigns.
stiegns1 — Staigns.
Hiponīmi
mukls1 — Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
Hiperonīmi
dumbrains1 — Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains.
slīkšņains1 — Tāds, kur ir slīkšņas (1); staigns, purvains.
Avoti: Sin