strēgt
strēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strēdzu, strēgstu | strēdzam, strēgstam | strēdzu, strēgu | strēdzām, strēgām | strēgšu | strēgsim |
| 2. pers. | strēdz, strēgsti | strēdzat, strēgstat | strēdzi, strēgi | strēdzāt, strēgāt | strēgsi | strēgsiet, strēgsit |
| 3. pers. | strēdz, strēgst | strēdza, strēga | strēgs | |||
Pavēles izteiksme: strēdz, strēgsti (vsk. 2. pers.), strēdziet, strēgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strēdzot, strēgstot (tag.), strēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strēgtu
Vajadzības izteiksme: jāstrēdz, jāstrēgst
1.Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
2.Stigt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izsmēķi strēga starp pirkstiem, pudeļu korķu rievotās malas griezās pēdās.
- Bumba regulāri strēga zālājā, negaidīti pārtraucot vairāku spēlētāju nodomus.
- Nazis nepārtraukti strēga kartupeļa vidū, bet pats kartupelis slīdēja pa dēlīti.
- Vecā kuce koda velēnas lieliem gabaliem un spļaudījās, kad saknes strēga zobos.
- Mamma tik līdzjūtīgi paskatās, ka kumoss strēgst kaklā.