slīksns1
Lietojuma biežums :
slīksns īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | slīksns | slīksni |
Ģen. | slīksna | slīksnu |
Dat. | slīksnam | slīksniem |
Akuz. | slīksnu | slīksnus |
Lok. | slīksnā | slīksnos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
slīksna | slīksnas |
slīksnas | slīksnu |
slīksnai | slīksnām |
slīksnu | slīksnas |
slīksnā | slīksnās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | slīksnais | slīksnie |
Ģen. | slīksnā | slīksno |
Dat. | slīksnajam | slīksnajiem |
Akuz. | slīksno | slīksnos |
Lok. | slīksnajā | slīksnajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
slīksnā | slīksnās |
slīksnās | slīksno |
slīksnajai | slīksnajām |
slīksno | slīksnās |
slīksnajā | slīksnajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Staigns.
Saistītās nozīmesdumbrs, dūksnains, dūkstains, ļuvens, staignējs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dumbrs1 — Staigns, dumbrains.
dūksnains1 — Dūkstains.
dūkstains1 — Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
ļuvens2 — Staigns.
staignējs2 — Staigns.
staigns1 — Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
straigns1 — Staigns.
stragns1 — Staigns.
stregns1 — Staigns.
stigns1 — Staigns.
stiegns1 — Staigns.
Hiponīmi
mukls1 — Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
Hiperonīmi
dumbrains1 — Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains.
slīkšņains1 — Tāds, kur ir slīkšņas (1); staigns, purvains.
Avoti: Sin