straigns
straigns īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | straigns | straigni |
Ģen. | straigna | straignu |
Dat. | straignam | straigniem |
Akuz. | straignu | straignus |
Lok. | straignā | straignos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
straigna | straignas |
straignas | straignu |
straignai | straignām |
straignu | straignas |
straignā | straignās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | straignais | straignie |
Ģen. | straignā | straigno |
Dat. | straignajam | straignajiem |
Akuz. | straigno | straignos |
Lok. | straignajā | straignajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
straignā | straignās |
straignās | straigno |
straignajai | straignajām |
straigno | straignās |
straignajā | straignajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Staigns.
Saistītās nozīmesdumbrs, dūksnains, dūkstains, ļuvens, slīksns.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dumbrs1 — Staigns, dumbrains.
dūksnains1 — Dūkstains.
dūkstains1 — Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
ļuvens2 — Staigns.
slīksns1 — Staigns.
staignējs2 — Staigns.
staigns1 — Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
stragns1 — Staigns.
stregns1 — Staigns.
stigns1 — Staigns.
stiegns1 — Staigns.
Hiponīmi
mukls1 — Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
Hiperonīmi
dumbrains1 — Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains.
slīkšņains1 — Tāds, kur ir slīkšņas (1); staigns, purvains.
Avoti: Sin