kankarnieks
kankarnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kankarnieks | kankarnieki |
| Ģen. | kankarnieka | kankarnieku |
| Dat. | kankarniekam | kankarniekiem |
| Akuz. | kankarnieku | kankarniekus |
| Lok. | kankarniekā | kankarniekos |
1.Lupatu vācējs, lupatu tirgotājs.
2.Tāds, kas staigā skrandās.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārkārtīgi interesanta sadaļa ir arī par palamām, izrādās - neko daudz tolaik cilvēku smalkjūtību nesaudzēja, daudzas no tām iztulkotas skan pavisam neglaimojoši, vai nu cilvēks par balamuti, blēdi vai kankarnieku nodēvēts, tiktāl, ka pat grāmatas sastādītāji reizēm atturējušies iedziļināties versijās par vārda nozīmi.