liroepisks
Lietojuma biežums :
liroepisks īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | liroepisks | liroepiski |
Ģen. | liroepiska | liroepisku |
Dat. | liroepiskam | liroepiskiem |
Akuz. | liroepisku | liroepiskus |
Lok. | liroepiskā | liroepiskos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
liroepiska | liroepiskas |
liroepiskas | liroepisku |
liroepiskai | liroepiskām |
liroepisku | liroepiskas |
liroepiskā | liroepiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | liroepiskais | liroepiskie |
Ģen. | liroepiskā | liroepisko |
Dat. | liroepiskajam | liroepiskajiem |
Akuz. | liroepisko | liroepiskos |
Lok. | liroepiskajā | liroepiskajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
liroepiskā | liroepiskās |
liroepiskās | liroepisko |
liroepiskajai | liroepiskajām |
liroepisko | liroepiskās |
liroepiskajā | liroepiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
liroepiski apstākļa vārds
Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā grib ne vien dziedāt, bet arī gleznot un stāstīt, tajā atkal ir vieta poēmai, balādei un citām liroepiskām formām.
- Arī liroepiskās formas izmantošana norāda uz Aspazijas piesaisti renesansei, jo ideju un pasaules redzēšanas izteikšana šajā formā bija renesanses laika humānistu iecienītākais žanrs.
- Māte ar savu draudzeni literatūrzinātnieci Margrietu Dombrovsku ( abas bija medmāsas vācu armijā) kopā ar līdzīga ierauga kundzēm pie karstvīniem cēla priekšā galvenoties liroepiskas garamantas.
- Sengrieķu literatūras aizsākumi ir liroepiski darbi: Homēra eposi " Iliāda" un " Odiseja", kā arī Hēsioda eposi " Darbi un dienas" un " Teogonija".
- Aspazijas filozofisko kodu veido universālais renesanses domāšanas kultūrtips un to raksturojošās struktūras – universālisms, humānisms, neoplatoniska dabas izpratne mikrokosmosa un makrokosmosa identitātes kategorijās, abstraktu ideju un domu izpausme alegorijas formā ( liroepiskajos dzejojumos), maģiskums un zināms misticisms lietu uztverē, sajūtu ontoloģizācija jeb transcendentālais empīrisms, tas ir, domas vieliskums, domāšana ar ķermeni tādā nozīmē, kad nosauktā lieta kļūst it kā sajūtama savā būtības tapšanā.