Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liroepikas pamatžanri ir eposs, poēma, balāde, sāga, fabula.
- Liroepika apvieno dzejas un prozas ( dažreiz arī dramaturģijas) iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša un sižetiska.
- Šīs nojautas pastiprinās, kad lasām mazliet vēlāku Smūla liroepiku, proti, poēmas “ Staļins” fragmentu, kas tika publicēts, pieminot Staļina nāvi.
- Pseidonīmi: lirikā — Abavietis, liroepikā — Krystužāns, Zamzarāns, prozā — Azarzems, publicistikā — Ruškāns, vokālās mūzikas darbiem — Ritumāns, turklāt lietojot dažādus priekšvārdus: Jōņs, Jurs, Eugeņs, Fraņcs vai to pirmos burtus.
- Jāatzīst, ka 19./20. gadsimtu mijā un 20. gadsimta sākumā ideja par latviešu kultūras renesansi ir dienas kārtībā un, ja Aspazija savu renesanses atzīšanu ietina vairāk lirikas un liroepikas plīvurā, tad Viktors Eglītis meklēja un norādīja tiešu ceļu uz to savā kritiku un eseju krājumā “ Ceļš uz latvju renesansi”.
