dzelte1
dzelte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzelte | dzeltes |
| Ģen. | dzeltes | dzelšu |
| Dat. | dzeltei | dzeltēm |
| Akuz. | dzelti | dzeltes |
| Lok. | dzeltē | dzeltēs |
1.Staipekņu suga.
2.Parastā zalktene ("Daphne mezereum").
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hepatīts vienmēr norit ar dzelti, sliktu dūšu, sāpēm vēderā.
- Apskatot pacientu, novēro dzelti, teleangiektāzijas, palmāro eritēmu.
- Tā ir starptautiski atzīta kā izvēles metode dzeltes diferenciāldiagnostikai.
- Jaundzimušo dzelte rodas, bērnam nespējot sadalīt vielu, ko sauc par bilirubīnu.
- Dažiem cilvēkiem ir vemšana, dzelte, nogurums, tumšs urīns, vēdersāpes.