Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzelte.
Atrasts vārdos (72):
- dzelte:1
- dzelte:2
- dzeltene:1
- dzeltene:2
- dzeltens:1
- dzelteņi:1
- dzeltenes:1
- dzeltenis:1
- dzeltenot:1
- dzeltenais:1
- dzeltenaji:1
- dzeltenāji:1
- dzeltenājs:1
- dzeltenējs:1
- dzeltenība:1
- dzeltenīgs:1
- dzeltenīte:1
- dzeltenums:1
- iedzeltens:1
- padzeltens:1
- bāldzeltens:1
- dzelteinīte:1
- dzeltengans:1
- dzeltenkoks:1
- dzeltenzaļš:1
- zaļdzeltens:1
- bālidzeltens:1
- brūndzeltens:1
- dzeltenbalts:1
- dzeltenbrūns:1
- dzeltengalva:1
- dzeltenīgums:1
- dzeltenmaize:1
- dzeltenmatis:1
- dzeltenraibs:1
- dzeltensārts:1
- dzeltenzemes:1
- dzeltessakne:1
- gaišdzeltens:1
- iedzeltenums:1
- krēmdzeltens:1
- okerdzeltens:1
- pseidodzelte:1
- sārtdzeltens:1
- tumšdzeltens:1
- zeltdzeltens:1
- dzeltengalvis:1
- dzeltenpēdene:1
- dzeltenpelēks:1
- dzeltenvaidze:1
- dzeltenvēdere:1
- oranždzeltens:1
- pelēkdzeltens:1
- citrondzeltens:1
- dzeltenmatains:1
- dzeltenrūtains:1
- dzeltensarkans:1
- dzeltenstērste:1
- dzeltenvērpējs:1
- krējumdzeltens:1
- rūsgandzeltens:1
- sarkandzeltens:1
- sviestdzeltens:1
- zaļgandzeltens:1
- dzeltenbārdains:1
- dzeltengalvītis:1
- dzeltengatavība:1
- dzeltenkrūtains:1
- dzeltenziedains:1
- dzintardzeltens:1
- dzeltensprogains:1
- ciānfuksīndzeltenmelnais:1
Atrasts vārdu savienojumos (168):
- Amerikas dzeltenkoks
- baltais dzeltencekula kakadu
- baltdzeltenā egļpiepe
- čemurziežu dzeltenā blakts
- ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis
- dzeltenā (alkšņu) zvīņene
- dzeltenā akācija
- dzeltenā akmeņlauzīte
- dzeltenā ambra
- dzeltenā antrodija
- dzeltenā asfodele
- dzeltenā bērzlape
- dzeltenā čemurziežu blakts
- dzeltenā cielava
- dzeltenā drudzene
- dzeltenā dzegužkurpīte
- dzeltenā filepita
- dzeltenā fritilārija
- dzeltenā genciāna
- dzeltenā glaucija
- dzeltenā graudcepurīte
- dzeltenā hedīhija
- dzeltenā ilzīte
- dzeltenā inermīzija
- dzeltenā īszobe
- dzeltenā kaite
- dzeltenā kaķpēdiņa
- dzeltenā ķekarzeltene
- dzeltenā kliņģerene
- dzeltenā korallene
- dzeltenā krimilde
- dzeltenā kroksardzene
- dzeltenā kurpīte
- dzeltenā lapele
- dzeltenā lēpe
- dzeltenā lupīna
- dzeltenā mēslene
- dzeltenā mušmire
- dzeltenā narcise
- dzeltenā pahistahe
- dzeltenā panātre
- dzeltenā peonija
- dzeltenā pērtiķmutīte
- dzeltenā pikre
- dzeltenā praulvabole
- dzeltenā prese
- dzeltenā rase
- dzeltenā receklene
- dzeltenā rezēda
- dzeltenā salmene
- dzeltenā saracēnija
- dzeltenā skabioza
- dzeltenā skaistgalve
- dzeltenā sternbergija
- dzeltenā stērste
- dzeltenā tauriņpiepe
- dzeltenā uzpirkstīte
- dzeltenā vēlziede
- dzeltenā viendienīte
- dzeltenā zeltgalvīte
- dzeltenā zeltnātrīte
- dzeltenā zirgkastaņa
- dzeltenacu pingvīns
- dzeltenais āboliņš
- dzeltenais bērzs
- dzeltenais briļļputniņš
- dzeltenais cīrulītis
- dzeltenais drudzis
- dzeltenais filtrs
- dzeltenais ģirlicis
- dzeltenais grīslis
- dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss
- dzeltenais ķermenis
- dzeltenais ķivulis
- dzeltenais kokķauķis
- dzeltenais krokuss
- dzeltenais plankums
- dzeltenais punduris
- dzeltenais rododendrs
- dzeltenais saulkrēsliņš
- dzeltenais sierāboliņš
- dzeltenais tārtiņš
- dzeltenais vanagzirnis
- dzeltenais vizbulis
- dzeltenās asinssālis
- dzeltenas biksītes
- dzeltenās briesmas
- dzeltenās lapas
- dzeltenbaltais cīrulītis
- dzeltenbārdainais zirnekļputniņš
- dzeltenbrūnā aplocene
- dzeltenbrūnā apšubeka
- dzeltenbrūnā gliemezene
- dzeltenbrūnā pūkaine
- dzeltenbrūnais pūčlēlis
- dzeltenbrūnganā makstsēne
- dzeltengalvas cielava
- dzeltengalvas māņžagata
- dzeltengalvas melnvālodze
- dzeltengalvas pipra
- dzeltenie lini
- dzeltenīgā celmmuša
- dzeltenīgā liepa
- dzeltenīgā pertuzārija
- dzeltenīgā sērsēne
- dzeltenīgā slaidlape
- dzeltenīs āboliņš
- dzeltenīs ābulinis
- dzeltenkakla klaidoņpele
- dzeltenkakla stērste
- dzeltenkāta lācītis
- dzeltenkāta saulsardzene
- dzeltenknābja Alpu kovārnis
- dzeltenknābja klinškovārnis
- dzeltenknābja vēršstrazds
- dzeltenknābja zilžagata
- dzeltenkrūšu krūmsvilpējs
- dzeltenkrūšu zīlīte
- dzeltenmalu airvabole
- dzeltenmelnais havajputniņš
- dzeltenmelnais strupknābis
- dzeltenpelēkā piltuvene
- dzeltenpieres ģirlicis
- dzeltenpieres lapmūrnieks
- dzeltenplankuma panterputniņš
- dzeltenraibais kasiks
- dzeltens kā vasks
- dzeltensarkanā negailene
- dzeltensarkanā tīmeklene
- dzeltenšķiedru riekstenīte
- dzeltensvītras kailgliemezis
- dzeltensvītru ķauķītis
- dzeltensvītru lapuķauķis
- dzeltenuma maiss
- dzeltenuzacu stērste
- dzeltenuzastes kokķauķis
- dzeltenvēdera bulbuls
- dzeltenvēdera lapuķauķis
- dzeltenvēdera māņzīlīte
- dzeltenvēdera toditirāns
- dzeltenzaļās aļģes
- dzelteraibais audējputns
- gaišdzeltenā pūslene
- iedzeltenā cielava
- iedzeltenā diplomitopore
- iedzeltenā gailene
- iedzeltenā jumtene
- iedzeltenā pūkaine
- iedzeltenā rezēda
- iedzeltenā sārtlapīte
- iedzeltenais dziedātājķauķis
- iedzeltenais smējējķauķis
- iedzelteneis ķauķis
- lipīgā dzeltenpēdene
- mauragu dzeltenvērpējs
- okerdzeltenā bērzlape
- olas dzeltenums
- olīvdzeltenā šķiedrgalvīte
- oranždzeltenā sierpiepe
- oranždzeltenais S
- pļavas dzeltenis
- purva dzeltenis
- safrāndzeltenā kalateja
- saulrieta dzeltenais FCF
- sērdzeltenā kosmeja
- zālāju dzeltenstērste
- zaļdzeltenā mēslene
- zaļgandzeltenais ģirlicis
Atrasts skaidrojumos (500):
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
- šķobrains ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
- šķobrs ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
- dzeltenziedains ar dzelteniem ziediem
- dzeltenīgs ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts
- padzeltāns ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens
- madarpiens ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens
- poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens")
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām)
- luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
- ksantofils augu dzeltenais pigments
- karotinoīdi augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos
- dzeltenājs augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
- raibplankumainība augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- šķībacainais Aziāts; dzeltenās rases pārstāvis
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu
- bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans
- krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā
- krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā
- dzelgans Bālidzeltens
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu
- leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes
- vieglās krāsas baltā, dzeltenā, gaišzaļā u. c. gaišās krāsas
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
- purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens
- krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs
- dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
- visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- deiteroplazma Barības dzeltenums olšūnā
- deitoplazma Barības dzeltenums olšūnā
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
- hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
- alecitāls bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- bilirubinūrija Bilirubīns urīnā mehāniskās dzeltenās kaites gadījumos
- kseroforms Bismuta atvasinājums, dzeltens pulveris, ko lieto par antiseptisku līdzekli
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- lecitoblasts Blastomērs zigotas drostalošanās gaitā, kurā ir dzeltenums
- palss Blāvi dzeltens, dzeltenīgs
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā
- nankins Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem)
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe
- rusla Brūngana vai dzeltena krāsa, ko iegūst no alkšņa mizas
- urdains Brūngani dzeltena, oranži dzeltena nokrāsa
- bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
- pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu)
- urdijs Brūngani dzeltens, oranži dzeltens
- vecpelēks brūngans vai dzeltenīgi pelēks
- urohroms Brūngans vai dzeltens pigments, no kura atkarīga urīna krāsa
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
- brūndzeltens Brūns ar dzelteniem plankumiem
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz Vidusāzijai
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
- fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
- ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts
- stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī
- ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi
- miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
- mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu
- nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
- fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
- ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
- ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
- mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains
- timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu
- nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens)
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens
- spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu
- CMYK krāsu modelis ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens)
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- Hemerocallis citrina citrondzeltenā dienziede
- auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
- bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
- si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu
- ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste
- flavoni dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās
- dzeltaneņš dem. --> dzeltāns, dzeltens
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
- dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā
- rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns
- ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas
- Saxifraga hirculus dzeltenā akmeņlauzīte
- Asphodeline lutea dzeltenā asfodele
- Russula flava dzeltenā bērzlape
- Motacilla flava dzeltenā cielava
- Lygus kalmi dzeltenā čemurziežu blakts
- Hemerocallis lilio-asphodelus dzeltenā dienziede
- Gentiana lutea dzeltenā drudzene jeb dzeltenā genciāna
- Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte
- Fritillaria lutea dzeltenā fritilārija
- Glaucium flavum dzeltenā glaucija
- govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- Hedychium flavum dzeltenā hedīhija
- Anthemis tinctoria dzeltenā ilzīte
- zeltenes dzeltenā ilzīte (_Anthemis tinctoria_); krūms ar dzelteniem ziediem
- kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
- parastā kliņģerene dzeltenā kliņģerene
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
- Lactarius scrobiculatus dzeltenā krimilde
- Aconitum lasiostomum dzeltenā kurpīte
- Naumburgia thyrsiflora dzeltenā ķekarzeltene
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
- Nuphar lutea dzeltenā lēpe
- Lupinus luteus dzeltenā lupīna
- Bolbitus vittelinus dzeltenā mēslene
- Pachystachys lutea dzeltenā pahistahe
- Paeonia lutea dzeltenā peonija
- Mimulus luteus dzeltenā pērtiķmutīte
- Pycreus flavescens dzeltenā pikre
- Cteniopus flavus dzeltenā praulvabole
- Reseda lutea dzeltenā rezēda
- Helichrysum arenarium dzeltenā salmene
- kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
- dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”)
- Scabiosa ochroleuca dzeltenā skabioza jeb dzeltenā krievpoga
- Calocybe chrysenteron dzeltenā skaistgalve
- Sternbergia lutea dzeltenā sternbergija
- Emberiza cirtinella dzeltenā stērste
- butkundziņš Dzeltenā ūdensroze; dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
- Digitalis lutea dzeltenā uzpirkstīte
- kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
- Colchicum luteum dzeltenā vēlziede
- Heptagenia sulphurea dzeltenā viendienīte
- Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte
- rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte
- zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
- Trifolium agrarium dzeltenais āboliņš
- Trifolium aureum dzeltenais āboliņš
- Trifolium strepens dzeltenais āboliņš
- Betula alleghaniensis dzeltenais bērzs
- Zosterops citrinella dzeltenais briļļputniņš
- Corydalis lutea dzeltenais cīrulītis
- Carex flava dzeltenais grīslis
- parastais ģirlicis dzeltenais ģirlicis
- Serinus serinus dzeltenais ģirlicis, parastais ģirlicis jeb ģirilcis
- Nelumbo lutea dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss
- Dendroica petechia dzeltenais kokķauķis
- Carduelis tristis dzeltenais ķivulis
- Rhododendron luteum dzeltenais rododendrs
- Thalictrum flavum dzeltenais saulkrēsliņš
- Trigonella noeana dzeltenais sierāboliņš
- Pluvialis apricaria dzeltenais tārtiņš
- Vicia lutea dzeltenais vīķis
- Anemone ranunculoides dzeltenais vizbulis
- Hemerocallis flava dzeltenās dienziedes "Hemerocallis lilio-asphodelus" nosaukuma sinonīms
- genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem
- zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- Corydalis orcholeuca dzeltenbaltais cīrulītis
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- Arachnothera crysogenys dzeltenbārdainais zirnekļputniņš
- Leccinum testaceoscabrum dzeltenbrūnā apšubeka
- Amanita fulva dzeltenbrūnganā makstssēne
- kapara krāsā dzeltenbrūns
- sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās
- titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
- Cacatua galerita dzeltencekula kakadu
- Motacilla citreola dzeltengalvas cielava
- Picathartes gymnocephalus dzeltengalvas māņžagata
- Xanthocephalus xanthocephalus dzeltengalvas melnvālodze
- Chloropipo flavicapilla dzeltengalvas pipra
- Regulus satrapa dzeltengalvītis
- norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem
- Laphria flava dzeltenīgā celmmuša
- Tilia flavescens dzeltenīgā liepa
- Pertusaria flavida dzeltenīgā pertuzārija
- Hypholoma epixanthum dzeltenīgā sērsēne
- Homalothecium lutescens dzeltenīgā slaidlape
- rūdule dzeltenīgi pelēka vista
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa
- dzeltenzaļš Dzeltenīgi zaļš vai zaļgani dzeltens, šāda krāsa
- dzeltāngans Dzeltenīgs, iedzeltens
- dzeltnējs Dzeltenīgs, iedzeltens
- dzeltūksnējs Dzeltenīgs, iedzeltens
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu)
- Mycetochara flavipes dzeltenkāju praulgrauzis
- Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele
- Emberiza elegans dzeltenkakla stērste
- Pyrrhocorax graculus dzeltenknābja klinškovārnis
- dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
- Buphagus africanus dzeltenknābja vēršstrazds
- Urocissa flavirostris dzeltenknābja zilžagata
- Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku
- Gerygone sulphurea dzeltenkrūšu krūmsvilpējs
- Parus flavipectus dzeltenkrūšu zīlīte
- safrāna maize dzeltenmaize
- Dytiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole
- Ditiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole "Dytiscus circumcinctus"
- Drepanis pacifica dzeltenmelnais havajputniņš
- Eurylaimus oshromalus dzeltenmelnais strupknābis
- Clitocybe geotropa dzeltenpelēkā piltuvene
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte
- Philydor rufus dzeltenpieres lapmūrnieks
- Pardalotus xanthopygius dzeltenplankuma panterputniņš
- Euplectes capensis dzeltenraibais audējputns
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi
- jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis
- neosarvalsāns dzeltens pulveris, kas viegli šķīst ūdenī ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju, izmanto dažos medikamentos
- sveķainītis dzeltens zirgs
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- vaskans dzeltens, iedzeltens
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- Hygrophoropsis aurantiaca dzeltensarkanā negailene
- Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
- Emberiza chrysophrys dzeltenuzacu stērste
- Dendroica coronata dzeltenuzastes kokķauķis
- Pycnonotus xanthorrhous dzeltenvēdera bubuls
- Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis
- Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte
- Todirostrum cinereum dzeltenvēdera toditirāns
- mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru
- brūnā dzelzs rūda dzelzs hidroksīdu (limonītu) un silīcija un alumīnija oksīdu un hidroksīdu dabisks maisījums, tumšbrūns līdz gaišdzeltens, rūpnieciski izmanto, ja tajā ir >30% dzelzs
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus")
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins
- ekstraembrionālā mezoderma embrija agrīnā mezoderma, kas, iespējams, attīstījusies no trofoblasta; veido daļu amnija, horiju, dzeltenuma maisu un savienotājstiebru
- omfaloģenēze Embrija nabas-saites vai dzeltenummaisa veidošanās
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā
- sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes
- vitelīns Fosfoproteīns olas dzeltenumā
- ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta)
- sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
- gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
- Utricularia ochroleuca gaišdzeltenā pūslene
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilškrāsa
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa
- gaišdzeltens Gaiši dzeltens
- krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu
- tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
- kanangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; ilang-ilangeļa
- ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa
- mālains Gaiši dzeltens; dzeltenbrūns ar iesarkanu nokrāsu; mālu krāsā
- bāldzeltens Gaiši dzeltens; dzeltenīgs; gaišs
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu)
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi
- emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens
- somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis
- turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma
- nātrija spuldze gāzizlādes spuldze; pildīta ar nātriju, kas sildīšanas ietekmē iztvaiko un spīd ar dzeltenu gaismu
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
- zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ālantas Groziņziežu dzimtas augi dzelteniem ziediem
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām
- chamois Ģemzes krāsā (gaišdzeltens); arī ļoti maiga ziemišķa āda
- šamuā Ģemzes krāsā, dzelteni brūns
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens)
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
- characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
- prolaktīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons; stimulē piena dziedzeru un olnīcu (dzeltenā ķermeņa) aktivitāti
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas
- flavoproteīds Hromoproteīdu tipa salikto proteīnu grupa, kas aptver dzeltenos fermentus
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
- sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni
- Motacilla lutea iedzeltenā cielava
- Cantharellus lutescens iedzeltenā gailene
- Tricholoma sejunctum iedzeltenā pūkaine
- Reseda luteola iedzeltenā rezēda
- pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā
- iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
- Rhizopogon luteus iedzeltenais jumjupūpēdis
- Hippolais icterina iedzeltenais smējējķauķis
- iedzelteneis ķauķis iedzeltenais smējējķauķis ("Hippolais icterina")
- dzēlgans Iedzeltens
- dzelkns Iedzeltens
- dzelsnējs Iedzeltens
- dzeltanans Iedzeltens
- dzeltenējs Iedzeltens
- iedzeltains Iedzeltens
- iedzeltanans Iedzeltens
- iedzeltans Iedzeltens
Atrasts piemēros (79):
- loss Abi bija tērpušies jaunā Vertera garderobē: zilā frakā, dzeltenā vestē un baltā cepurē ar losu apmali.
- klints Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (" Pyrrhocorax graculus") ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (" Pyrrhocorax").
- dzeltens Anitai mati bija dzelteni un gandrīz tikpat sprogaini kā Šērlijai Templai.
- aprīlis Aprīlī redzēju dzeltenu tauriņu.
- iet cauri Arī dzeltenajai kleitai virsū viņš labprāt būtu uzvilcis džemperi, tomēr tas nu negāja cauri: džempera vietā es gribēju zaļi strīpaino vesti.
- pildīt Atpūtas stūrīši ar aizsāktiem adīkļiem, atvērtām grāmatām un sūkājamo konfekšu kārbām, laboratorijas ar asinīm pildītiem stikla stobriem un kolbas ar dzeltenīgiem, koši ziliem un caurspīdīgiem šķidrumiem.
- ašs Atskanēja aši soļi, un parādījās iznesīgs jauneklis ar skūtiem deniņiem, tērpies sarkanās, plandošās biksēs un baltā kreklā ar dzeltenzaļu vesti pa virsu.
- dzeltens Aziāts vārda pilnā nozīmē: dzeltena kaulaina seja, ar plakanu iespiestu degunu un iegarenām mongoļu acīm.
- jūra Brīvi izplatītā ainava - zelta kviešu jūra, ciemats un tālumā dzelteni lauki - nonāk miglainā miglā, tāla ezera virzienā.
- kā Ceļojums cauri visai pilsētai sākas uz Torņakalna tilta, kura galā kā saullēkta bumba parādās dzeltenais tramvajs ar vectēva bārdaino seju aiz vējstikla.
- rīkošanās Deinata rīkošanās ar fotoaparātu, bildējot koši dzelteno lapu un melno nodeguļu daiļās attiecības, pamazām palīdzēja atdabūt humora izjūtu.
- šķidrs Dubļi, šķidri un bālgani dzelteni līdzīgi kafijai ar pienu.
- dzeltens Durvīs iestājās vīrs dzeltenā triko kreklā, gaišās biksēs.
- iestāties Durvīs iestājās vīrs dzeltenā triko kreklā, gaišās biksēs.
- risinājums Filmas vizuālais risinājums ir mans un tikai mans, sākot ar pirmajiem kadriem: melni mākoņi pārklājuši debesis, jūra tumši viļņojas, viļņi spēcīgi šņāc, bet vidū starp jūru un horizontu dzeltena kā zelts mirdzoša saules svītra.
- fināls Finālā sanāca lieliska manta, kas maksāja praktiski tik pat, cik Preiļu dzeltenais, tikai bija droši dzerama.
- kost Griķu medus – no gaiši dzeltenas līdz pat tumši brūnas krāsas medus ar asu, pikantu garšu, kas nedaudz kož mēlē.
- rožains Gulēju augšpēdu, bet pilsēta tieši man sejā lēja baltas, dzeltenas, rožainas, sarkanas, zaļas, zilas un violetas neona strūklas.
- dzeltenīgs Iela nav visai labi izgaismota, pēdējās lapas koku zaros vēl piesedz laternu dzeltenīgo spīdumu.
- dzeltenā ilzīte Ievas, sīpoli, upenes, mellenes, dzeltenā ilzīte un daudzas citas krāsvielas skatītāju acīm atklāj pārejas no intensīvi tumšām līdz maigam pastelim.
- sākums Ir noguris ziemas sākums, vēl zem kājām čaukst dzeltenas lapas.
- ķīmija Īsts sviests, dzeltens no zāles un puķēm, ne ķīmijas!
- dzeltens Izlasu ikrīta norādījumus uz dzeltenajām līmlapiņām.
- izlasīt Izlasu ikrīta norādījumus uz dzeltenajām līmlapiņām.
- dzeltens Jaunas sievietes- izģindušas kā kaltētas zivis, dzeltenu ādu, bez zobiem.
- plankumains Kā plankumaina sega uz zemes gulēja sarkanas, dzeltenas un zaļas lapas.
- ieguldīt Kad bija iekrājušies kādi divdesmit pūri sausu, rijā izžāvētu graudu, Maijas tēvs izraka pagraba galā, dzeltenā smiltājā, bedri, izlika to ar dēļiem, un tur tika ieguldīta pirmā raža.
- siers Kādreiz šie dzeltenie ziediņi likti pie Jāņu siera, lai košāks ritulis.
- gult Kaimiņiene nebija skopa, tāpēc tagad Florencei katrā padusē gūla pa smagai siera ripai, dzeltenai un apaļai kā pilns mēness.
- zeķbikses Kājās viņam bija zeķbikses ar violetām un dzeltenām svītrām.
- lapa Koki stāvēja apsarkušām, dzeltenām un oranžām lapām.
- zili Liesmiņa pieskaras piesūcinātajai lāpai, un tā momentāni noklājas ar zili dzeltenām uguns ziedlapām.
- māja Mājas pīlēm (fabriku pīļu olas par laimi neesmu manījusi) dzeltenumi ir lieli un koši.
- māllēpe Māllēpes ar saules krāsu dara dzeltenus laukus, bet mežmalas gleznainas dara zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes.
- melns Melni burti uz dzeltenām skārda plāksnītēm.
- dzeltens Melni zeltīta, ar sarkanām un dzeltenām puķēm apgleznota.
- tikt Melnie strazdi ar dzeltenajiem knābjiem tiek pie dzeltenajiem āboliem.
- migla Miglas lāsītes nosēdās uz dzeltenajām un purpurkrāsas kļavu lapām, kuras, itin kā neizturējušas savu svaru, klusi laidās lejup saltajā zālē.
- dzeltens Misteram Kādam Citam ir ieslīpas acis un tumsnēji dzeltena sejas krāsa.
- dzeltenīgs Mūsu vecā čuguna vanna ar dzeltenīgiem nosēdumiem, bobsleja ragaviņas, ziloņkaula raķete.
- pārņemt No katra nākamā paugura dzeltenā gaisma izskatījās pārņēmusi aizvien jaunus gabalus.
- dzeltens No kokiem bira dzeltenas lapas, dzestrs rudens šūpoja sadriskātās lapotnes.
- mellene Ogu laikā nāk tukumnieki, uz platajiem pleciem lielos grozos stiepj dzeltenās šķomenes, glāzenes, mellenes, ķiršus.
- šūna Pāri vecajam televizoram pārklāta dzeltenā vecmāmas dāvinātā sedziņa ar medus šūnu rakstu.
- atgādinājums Pašlaik viņa tos ripināja pa darba galdu, kas apkrauts ar papīriem, izgriezumiem, dzelteniem līmpapīrīšiem ar svarīgiem atgādinājumiem un lasītāju vēstulēm, ar kurām allaž lepojusies kā ar ordeņiem un medaļām.
- uzziedēt Pavasarī pirmās uzzied dzeltenās narcises, tām seko krokusi, tulpes, vēlāk nāk dzelteno liliju un ķeizarkroņu laiks, bet rudens pieder mārtiņrozēm.
- krāsa Pavisam bija četru krāsu paklāji: dzeltenais, sarkanais, zaļais un zilais.
- pavisam Pavisam bija četru krāsu paklāji: dzeltenais, sarkanais, zaļais un zilais.
- melns Pelēks viss, slapjš, rāda mums stikla klučus kaut kādus, uz ielām tie melnie, dzeltenie burtiski bariem, un viss tur tik dārgs!
- dzeltens Pie krimildēm pieder arī t. s. dzeltenā krimilde (Lactarius scrobiculatus).
- sniegots Priekšā izplešas dzeltenā pļava, upes gultne un sniegotā kalnu grēda aiz tās.
- dzeltens Raustīdamās deg baltas un dzeltenas sveces.
- koks Reizēm atrodu un saslauku koka putekļus — tādu kā dzeltenīgu miltu kaudzīti: tur atkal rijīgs ķirmis ir kādu dzīvi sadrupinājis.
- dzeltens Sešiem desmitiem mazu dzeltenu ķīniešu.
- dibens Suns ar kāju uzmanīgi mēģināja ielauzt dzelteno ledu alvas bļodiņā — viņš gribēja dzert, taču šķidrums bija izsalis cauri līdz dibenam.
- dzeltens Šī statistika mums, baltajiem, liek nopietni domāt: pēc gadiem pasaulē valdīs dzeltenie, brūnie un melnie.
- nosacījums Šis nosacījums izpildās arī pie izkliedētas zilās gaismas, kuru dzeltenais filtrs absorbē visvairāk.
- kakls Tādas zeltainzaļas, sarkanas un dzeltenas glāzītes uzmauca un apmurcīja vīna pudeļu kakliem.
- lauks Tālu lejā zaļgani un brūni tīrumi, starp tiem koši dzelteni ziedošu rapšu lauki.
- dzeltens Tālumā var redzēt dzeltenu bērzu rindu.
- pastāvīgs Te, uz lapiņas, — Morgans Gofs nolika uz galda dzeltenu līmpapīriņu piezīmēm, — ir norādīta viņa pastāvīgā adrese Lietuvā.
- puse Tik dedzinošas ir dzeltenās smiltis saules pusē.
- zili Tomēr te nu viņa bija – sēdēja uz mīkstā sēdekļa ar zili dzelteno izplūdušas faktūras pārvalku un centās saglabāt nesatricināmu sejas izteiksmi.
- sasniegšana Ūdens ir remdens, jo pirms šauruma sasniegšanas tas, saulē dzirkstīdams, slīdējis pār dzelteniem smilšu sēkļiem.
- sarkani Ukrainas rietumos, kur līdzīgi kā citur valstī ceļa malās barjerām, stabiem un autobusu pieturām bieži redzams zili dzeltenais krāsojums, līdzās valsts karogam šur tur redz plīvojam arī sarkani melno Otrā pasaules kara laika Ukrainas Nemiernieku armijas karogu.
- skatiens Un tad pats noduru acis, pamazām pārvietojot skatienu uz pārupē esošās mājas dzelteno sienu.
- dzeltenīgs Un vienīgi salikuma stūra spainītī peldēja koši dzeltenīgs plastmasas pīlēns.
- krāsot Vai arī šīs trīsgadīgās meitenītes drīz sēdēs uz sliekšņa zem ielas spuldzēm ar otiņu rokā un krāsos zilus un dzeltenus spārnus fantastiskiem paradīzes putniem?
- dzeltenīgs Vienīgi dzeltenīgās ūsas izskatījās brašas un tvirtas.
- melni Vienīgi šim gurķim ir garš, melni dzeltens knābis.
- kruzuļots Viņa ir tērpusies zelta krāsas blūzē ar kruzuļotu žabo, kas piestāv viņas deguna dzeltenajam knābītim.
- dzeltens Viņa žigli nostājās man blakus tā, lai abiem pietiktu vietas zem koši dzeltenā lietussarga, ko viņa turēja rokā.
- dzeltenīgs Viņai bija dzeltenīga seja, lielais, apaļais deguns sejai piešķīra padumju izteiksmi, tuvu izvietotās acis raudzījās stingi un vienaldzīgi.
- cigārs Viņš stāvēja un viegli uzsmaidīja garāmgājējiem, cigārs mutes kaktiņā, novītusi dzeltena roze rokā.
- pamanīt Viņu braucamie parasti bija koši: dzelteni, rozā, lillā un tamlīdzīgi, un mašīnas vadītājs arī pats bija saģērbies tikpat pamanāmi.
- dzeltens Zaļajā istabā ēnas ir netīri brūnas, bet cilvēku sejas spuldžu gaismā- vaskaini dzeltenas.
- lapa Zem liepām, kad nobirušas dzeltenbrūnās lapas — nē, tomēr brūnās, nevis dzeltenbrūnās!
- dzeltens Zemsedzē atrodama dzeltenā zeltnātrīte, smaržīgais miešķis, ziemas kaņepene, pavasara dedestiņa; sūnu nedaudz, tās nereti aug uz koku stumbru pamatiem.
- pūkains Zvaniņi, biškrēsliņi, pelašķi, pūkainas un smalkas smilgas, gundegas mīkstiem, apvītušiem kātiem, to dzeltenie ziedi būs nolīkuši pār kofera malu.
dzelte citās vārdnīcās:
MLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv