striegonis
striegonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | striegonis | striegoņi |
Ģen. | striegoņa | striegoņu |
Dat. | striegonim | striegoņiem |
Akuz. | striegoni | striegoņus |
Lok. | striegonī | striegoņos |
striegoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | striegoņa | striegoņas |
Ģen. | striegoņas | striegoņu |
Dat. | striegoņai | striegoņām |
Akuz. | striegoņu | striegoņas |
Lok. | striegoņā | striegoņās |
strigoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | strigoņa | strigoņas |
Ģen. | strigoņas | strigoņu |
Dat. | strigoņai | strigoņām |
Akuz. | strigoņu | strigoņas |
Lok. | strigoņā | strigoņās |
Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
Avoti: LLVV