strofisks
strofisks īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | strofisks | strofiski |
| Ģen. | strofiska | strofisku |
| Dat. | strofiskam | strofiskiem |
| Akuz. | strofisku | strofiskus |
| Lok. | strofiskā | strofiskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| strofiska | strofiskas |
| strofiskas | strofisku |
| strofiskai | strofiskām |
| strofisku | strofiskas |
| strofiskā | strofiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | strofiskais | strofiskie |
| Ģen. | strofiskā | strofisko |
| Dat. | strofiskajam | strofiskajiem |
| Akuz. | strofisko | strofiskos |
| Lok. | strofiskajā | strofiskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| strofiskā | strofiskās |
| strofiskās | strofisko |
| strofiskajai | strofiskajām |
| strofisko | strofiskās |
| strofiskajā | strofiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
strofiski apstākļa vārds
1.Saistīts ar strofiku (1), tai raksturīgs.
2.joma: literatūrzinātne Saistīts ar strofu (1), strofiku (2), tām raksturīgs.
3.joma: mūzika Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zemdegas vārsmās ir strofiskais ritms, nevis tradicionālais pantmērs.
- Tautas dziesmu apdares parasti ir strofiskā formā, četrbalsīgā salikumā un stila ziņā neatšķiras no J. Cimzes apdarēm.
- Pēdējo pusotra simta gadu laikā ievērojama vieta ir dažādām brīvās dzejas formām — dzejai, kam nav stingra strofiska un metriska dalījuma, kā arī atskaņu.
- Tas radikāli izmainīja klasicisma iedibināto dzejas formu ( vienādskaita uzsvaru pantmēri, strofiskā dzeja), nozīmīgu vietu ierādot brīvajiem pantmēriem, astrofiskajai dzejai un pārejošas metriskas formas dzejai.
- Janīna Kursīte rakstījusi, ka J.Akuraters ir viens no radikālākajiem formas novatoriem 20. gs. sākuma dzejā, kurš pirmajos dzejoļu krājumos aktīvi izmantoja daļenieku un brīvu strofisku kārtojumu, pirmajā krājumā — arī dzejprozu.