paradīzisks
paradīzisks īpašības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | paradīzisks | paradīziski |
| Ģen. | paradīziska | paradīzisku |
| Dat. | paradīziskam | paradīziskiem |
| Akuz. | paradīzisku | paradīziskus |
| Lok. | paradīziskā | paradīziskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| paradīziska | paradīziskas |
| paradīziskas | paradīzisku |
| paradīziskai | paradīziskām |
| paradīzisku | paradīziskas |
| paradīziskā | paradīziskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | paradīziskais | paradīziskie |
| Ģen. | paradīziskā | paradīzisko |
| Dat. | paradīziskajam | paradīziskajiem |
| Akuz. | paradīzisko | paradīziskos |
| Lok. | paradīziskajā | paradīziskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| paradīziskā | paradīziskās |
| paradīziskās | paradīzisko |
| paradīziskajai | paradīziskajām |
| paradīzisko | paradīziskās |
| paradīziskajā | paradīziskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
paradīziski apstākļa vārds
Saistīts ar paradīzi (1), tai raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas koncentrēti apkopo pie jaunas pasaulvēsturiskās kārtības celšanas ķērušās Krievijas vēlmi vērot līdzšinējos automātismus, gluži paradīziskā svaigumā aizmirstot visu cilvēces vēsturi.
- Tai brīdi es viņu apskaudu, šo trauslo, sirmo septiņdesmitgadīgo un tagad vientuļo ceļotāju viņas paradīzisko atmiņu dēļ, kas atblāzmojās viņas rievainajā, priecīgajā sejā.
- “Paradīziskā retrospektīva”, sociāli naivs skatījums uz nepadomiskām sabiedrībām, vai nu tās būtu feodālas vai pilsoniskas, bija viens no varenākajiem padomju historiogrāfijas ideoloģiskajiem ieročiem.
- Bet dīvainākais ir tas, ka šim prāta un jutekļu izņēmumstāvoklim, ko nepārspīlējot varu saukt par paradīzisku, salīdzinot ar ikdienas nomācošo tumsību, nav nekāda skaidri saredzama un viegli nosakāma cēloņa.
- Padomju Savienībā uz personiskās atbildības balstīts nodokļu slogs nebija vajadzīgs, jo valsts monopola stāvoklis ļāva tās vērtības, kas citur uzkrājās no nodokļiem, iegūt dažādos citos veidos: algas bija mazas, daļa darba tika veikta “ brīvprātīgi” sabiedriskas palīdzības kārtībā utt. Un, kad no nodokļiem relatīvi brīvajā padomju sabiedrībā dzīvojošie vēsturnieki, izmantojot pagātnes sabiedrības piemēru, iztirzāja dažādās zemnieku nodevas, tas ir – rentes, meslus, klaušas un nodokļus, visu, kas bija pienākums muižas un baznīcas priekšā, tad – no padomju “ paradīziskās” nodokļu brīvības skatoties – šādu pārbagātīgu nodevu esamība šķita pārestība.