trīsvienīgs
Lietojuma biežums :
trīsvienīgs īpašības vārds; joma: reliģija
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | trīsvienīgs | trīsvienīgi |
| Ģen. | trīsvienīga | trīsvienīgu |
| Dat. | trīsvienīgam | trīsvienīgiem |
| Akuz. | trīsvienīgu | trīsvienīgus |
| Lok. | trīsvienīgā | trīsvienīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| trīsvienīga | trīsvienīgas |
| trīsvienīgas | trīsvienīgu |
| trīsvienīgai | trīsvienīgām |
| trīsvienīgu | trīsvienīgas |
| trīsvienīgā | trīsvienīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | trīsvienīgais | trīsvienīgie |
| Ģen. | trīsvienīgā | trīsvienīgo |
| Dat. | trīsvienīgajam | trīsvienīgajiem |
| Akuz. | trīsvienīgo | trīsvienīgos |
| Lok. | trīsvienīgajā | trīsvienīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| trīsvienīgā | trīsvienīgās |
| trīsvienīgās | trīsvienīgo |
| trīsvienīgajai | trīsvienīgajām |
| trīsvienīgo | trīsvienīgās |
| trīsvienīgajā | trīsvienīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māņticība, kas zināmā veidā izsaka nenormālu pārspīlējumu, ir novirze no reliģiskā kulta, ko mēs, kristieši, veltījam Trīsvienīgajam Dievam.
- 18. gadsimta beigās pēc Polijas sadalīšanas baltkrievu zemes nonāk Krievijas Impērijā, kur baltkrievi tiek uzskatīti par vienu no trīsvienīgās krievu tautas zariem.
- Ikonu aizstāvji savukārt uzskatīja, ka nepārkāpj bauslību, tā kā attēlo Trīsvienīgā Dieva otro personu Dievu Dēlu, kurš iemiesojoties kļuvis par cilvēku.
- Tā runā par vienlīdzību pestīšanā Kristū, par ko mēs slavējam Trīsvienīgo Dievu, bet tā pilnīgi noteikti nenozīmē, ka visi var kalpot par mācītājiem.
- Apustuļu ticības apliecība ir otrā vai trešā gadsimtā radusies trinitāra ( atbilstoši Trīsvienīgā Dieva būtībai un personām) kristību apliecība, kuras mūsdienās pazīstamākā forma nostiprinājusies 8. vai 9. gadsimtā.