trīsuļot
trīsuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | trīsuļoju | trīsuļojam | trīsuļoju | trīsuļojām | trīsuļošu | trīsuļosim |
| 2. pers. | trīsuļo | trīsuļojat | trīsuļoji | trīsuļojāt | trīsuļosi | trīsuļosiet, trīsuļosit |
| 3. pers. | trīsuļo | trīsuļoja | trīsuļos | |||
Pavēles izteiksme: trīsuļo (vsk. 2. pers.), trīsuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: trīsuļojot (tag.), trīsuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trīsuļotu
Vajadzības izteiksme: jātrīsuļo
1.Trīsēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi istabas priekšmeti trīsuļo, puteklīši šaudās pa gaisu gariem lēcieniem.
- Uz stiklotā galda trīsuļo četras šķidras sveces, kam maz atlicis.
- Kāpēc viņi neticēja, un kāpēc manī trīsuļo bailes turpināt dzīvi Latvijā?
- Trīsuļojošajā blāvi sudrabainajā gaismiņā Anna samanīja jau pazīstamās pelēkās būtnes.
- Vēja nebija, un, bailīgi sačukstēdamās, trīsuļoja tikai apšu lapas.