trīsulīgs
trīsulīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | trīsulīgs | trīsulīgi |
| Ģen. | trīsulīga | trīsulīgu |
| Dat. | trīsulīgam | trīsulīgiem |
| Akuz. | trīsulīgu | trīsulīgus |
| Lok. | trīsulīgā | trīsulīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| trīsulīga | trīsulīgas |
| trīsulīgas | trīsulīgu |
| trīsulīgai | trīsulīgām |
| trīsulīgu | trīsulīgas |
| trīsulīgā | trīsulīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | trīsulīgais | trīsulīgie |
| Ģen. | trīsulīgā | trīsulīgo |
| Dat. | trīsulīgajam | trīsulīgajiem |
| Akuz. | trīsulīgo | trīsulīgos |
| Lok. | trīsulīgajā | trīsulīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| trīsulīgā | trīsulīgās |
| trīsulīgās | trīsulīgo |
| trīsulīgajai | trīsulīgajām |
| trīsulīgo | trīsulīgās |
| trīsulīgajā | trīsulīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
trīsulīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas trīsuļo (1), trīs1; tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt; trīsuļains1.
2.Tāds, kas trīsuļo (2), trīs2; trīsuļains2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caur trīsulīgo brandava plīvuru palūkojies uz tēvu, kura ļumīgajos, uzburbušajos vaibstos un sejā, kas šaurāka par kaklu, viņš saredzēja paša apveidu – ieraudzīja sevi kā šī lielā, aptukušā, drusku atbaidošā, taču stiprā un tik ļoti savējā vīrieša miesu un asinis – , Jonelis nodomāja, ka tēvs varbūt ir vienīgais, kam viņš var izstāstīt par žņaudzošajiem sirdēstiem.