trīsvalodība
trīsvalodība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trīsvalodība | trīsvalodības |
| Ģen. | trīsvalodības | trīsvalodību |
| Dat. | trīsvalodībai | trīsvalodībām |
| Akuz. | trīsvalodību | trīsvalodības |
| Lok. | trīsvalodībā | trīsvalodībās |
1.Stāvoklis, kad cilvēks prot trīs valodas.
2.Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp viņiem bija izplatīta gan divvalodība, gan trīsvalodība ( Reķēna 2008, 212).
- Neparastākais ir albumā izmantotā trīsvalodība – no deviņiem dzejas stāstiem četri ir latviski, trīs krieviski un divi angliski.
- Vēl pirms gadiem 30 abās pilsētās esot valdījusi neoficiāla trīsvalodība: veikalu pārdevēji elementārā līmenī pārzinājuši gan latviešu, gan krievu, gan igauņu valodu.
- Tā izveidojās dažāda tipa divvalodība, kā arī trīsvalodība, kas bija raksturīga atsevišķām personām vai personu grupām dažādos vēsturiskos periodos” ( Reķēna 2008, 244).
- Pētnieks V. Čekmans konstatēja, ka būtisks baltkrievu izlokšņu masīvs izveidojies uz baltu ( lietuviešu) substrāta, vērojama fonētiska lietuviešu-baltkrievu interference Pelesā ( Чекман 1980, 226), tāpat A. Jonaitīte secinājusi, ka lietuviešu Pelesas izloksnē ir vērojama divvalodība un trīsvalodība – vietējie lietuvieši runā lietuviski un baltkrieviski, vecākās paaudzes cilvēki zina arī poļu, bet jaunatne labāk pārzina krievu valodu.