čaibaļa
čaibaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | čaibaļa | čaibaļas |
Ģen. | čaibaļas | čaibaļu |
Dat. | čaibaļai | čaibaļām |
Akuz. | čaibaļu | čaibaļas |
Lok. | čaibaļā | čaibaļās |
čaibsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | čaibsts | čaibsti |
Ģen. | čaibsta | čaibstu |
Dat. | čaibstam | čaibstiem |
Akuz. | čaibstu | čaibstus |
Lok. | čaibstā | čaibstos |
čaibstiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | čaibstiņš | čaibstiņi |
Ģen. | čaibstiņa | čaibstiņu |
Dat. | čaibstiņam | čaibstiņiem |
Akuz. | čaibstiņu | čaibstiņus |
Lok. | čaibstiņā | čaibstiņos |
čaibstulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | čaibstulis | čaibstuļi |
Ģen. | čaibstuļa | čaibstuļu |
Dat. | čaibstulim | čaibstuļiem |
Akuz. | čaibstuli | čaibstuļus |
Lok. | čaibstulī | čaibstuļos |
Kāds, kurš šķoba seju, taisa grimases.
Avoti: EH