gurta
gurta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gurta | gurtas |
Ģen. | gurtas | gurtu |
Dat. | gurtai | gurtām |
Akuz. | gurtu | gurtas |
Lok. | gurtā | gurtās |
1.Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
2.Sapuvušas zivju vai varžu oliņu paliekas (Latgalē).
Avoti: KV