gurste1
gurste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurste | gurstes |
| Ģen. | gurstes | gurstu |
| Dat. | gurstei | gurstēm |
| Akuz. | gursti | gurstes |
| Lok. | gurstē | gurstēs |
1.Izsukātu un savītu linu sauja.
2.Kas sagriezts, savīts.
3.Paresna saite no salmiem.
4.Saite no savīta siena.
Avoti: ĒiV, KV, TlV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kad viņa savus linus izsukājusi, sagriezusi gurstēs un pakulas satinusi kodeļās un salikusi klētī plauktā, otrā rītā to vietā jau atradusi gatavas dzijas.