gurta
gurta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurta | gurtas |
| Ģen. | gurtas | gurtu |
| Dat. | gurtai | gurtām |
| Akuz. | gurtu | gurtas |
| Lok. | gurtā | gurtās |
1.Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
2.Sapuvušas zivju vai varžu oliņu paliekas (Latgalē).
Avoti: KV