gursts
gursts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gursts | gurstis |
| Ģen. | gursts | gurstu |
| Dat. | gurstij | gurstīm |
| Akuz. | gursti | gurstis |
| Lok. | gurstī | gurstīs |
1.Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
2.Kas sagriezts, savīts.
Avoti: TlV