gurste2
gurste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gurste | gurstes |
Ģen. | gurstes | gurstu |
Dat. | gurstei | gurstēm |
Akuz. | gursti | gurstes |
Lok. | gurstē | gurstēs |
Sliņķis, sliņķe.
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kad viņa savus linus izsukājusi, sagriezusi gurstēs un pakulas satinusi kodeļās un salikusi klētī plauktā, otrā rītā to vietā jau atradusi gatavas dzijas.