svīķis1
svīķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svīķis | svīķi |
| Ģen. | svīķa | svīķu |
| Dat. | svīķim | svīķiem |
| Akuz. | svīķi | svīķus |
| Lok. | svīķī | svīķos |
Sviķis – maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
Avoti: VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- V. Svīķis domā, ka šie svētki ļoti piestāv Strenčiem. “
- Atceros, ka kopā ar dzejnieci Mariku Svīķi Jāņukalnā vadījām ģimnāzijas simtgades pasākumu.
- Kora “ Pakalni” dalībnieks Vilnis Svīķis uzskata, ka draudzība vienmēr ir vērtīga. “
- Pasākumā klāt bija arī Vilnis Svīķis, kurš aktīvi iesaistījās arī videoklipa filmēšanas procesā. “
- Vēl Silvā vajag rekonstruēt apgaismojumu un atjaunot ietvi no Silvas līdz Smiltenei, rosina V. Svīķis. “