svīķītis apvidvārds
svīķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svīķītis | svīķīši |
| Ģen. | svīķīša | svīķīšu |
| Dat. | svīķītim | svīķīšiem |
| Akuz. | svīķīti | svīķīšus |
| Lok. | svīķītī | svīķīšos |
Lamuvārds nenopietnam ("pavieglam") cilvēkam.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svīķītis ir kabatā.
- Kārtīgai alus muciņai virspusē ir tapa ( modernā variantā – krāns), sāna vidū – spunde, bet augstāk – svīķītis jeb mazā spunde, pa kuru laiž ārā gaisu, pildot alu.