kadiķītis
kadiķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kadiķītis | kadiķīši |
| Ģen. | kadiķīša | kadiķīšu |
| Dat. | kadiķītim | kadiķīšiem |
| Akuz. | kadiķīti | kadiķīšus |
| Lok. | kadiķītī | kadiķīšos |
Parastais paeglis ("Juniperus communis").
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizkūpina savu kapteiņa pīpi un apsēžas zem kadiķīša.
- Es to kadiķīti jau pirmā vakarā piegrieztu.
- Var stādīt kadiķīšus vai kaut ko tādu.
- Sitas nabadziņš pie Viļāniem — kadiķītis ieaudzis akmens spraudziņā, un jāaug...
- un kadiķītis viens kāpā sēž