Paplašinātā meklēšana

Meklējam rd.

Atrasts vārdos (508):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
Spanglish _ironiski_ "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation").
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect").
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
drīzala (Svītrainas) govs vārds.
pūls [biljarda]{s:1212} paveids
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā.
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
benga Ābolainas govs vārds.
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība.
pretprātīgs Absurds, aplams.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju.
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs.
ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu.
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons.
Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_.
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi.
tifloleksija Afāzijas veids, vārdu aklums.
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
vārddarināšanas afikss afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā.
afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei.
Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju.
aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda.
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
sīksprodziņa Aitas pavārds.
sīksprodzīte Aitas pavārds.
vizbuliņa Aitas pavārds.
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā.
aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
aizdardēt Aizdārdēt.
aizdārdināt Aizdārdēt.
Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu.
aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu.
aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu.
aizmidzēt Aizmirdzēt.
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
aizcitotrdienu Aiznākamā otrdienā.
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
aizstāvība Aizsardzība (3).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem.
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu.
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu.
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība.
paģisme Aizsardzība, aizstāvība.
aigida Aizsardzība, patvērums.
aizvēja Aizsardzība.
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
AiM Aizsardzības ministrija.
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
aizsargspēja Aizsardzības spēja.
jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
opistobranchia Aizsirdsžauņi.
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
močīt augumā aizvainot ar vārdiem.
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts.
aizvakara Aizvakardienas.
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties.
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1).
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
akots Akorda darbs.
prīma akorda pamatskaņas.
trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
akotdarbs Akorddarbs.
čupāgrūdējs Akordeonists.
aķis Akordeons.
čupāgrūžamais Akordeons.
čupengrūžamais Akordeons.
kraķis Akordeons.
paķis Akordeons.
plēšas Akordeons.
undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
dominante Akords, kas veidotis uz skaņkārtas piektās pakāpes.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
nonakords Akords, ko veido četras tercas.
akordnieks Akordstrādnieks.
akotnieks Akordstrādnieks.
Gaillardia aristata akotainā gailardija.
akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
figurants Aktieris bez vārdiem, statists.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos.
virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas.
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi.
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
iekšbaznīca Altārdaļa.
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
šiņķeriene alus lējēja (pārdevēja, iznēsātāja).
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
baltais skārds alvotais skārds.
phyllitis Aļņpapardes.
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (spāņu valodā "Aconcagua"), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis.
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
Amundsena jūra Amundsena jūra - malas jūra (angļu valodā "Amundsen Sea") Klusajā okeānā, Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
anakardijaugs Anakardija.
anakardijs Anakardija.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
anacardium Anakardiju dzimtas ģints.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs.
angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
Dienvidamerikas Kordiljeri Andi jeb Andu Kordiljera.
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts.
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi).
astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m.
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
jomenri Angļu leibgvarde.
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m.
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
New- Angļu vietvārdos Jaun-, Ņū-.
lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
mangifera Ankardiju dzimtas ģints.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus.
bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ).
augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam).
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
apkupate Ap siena gubu izārdītais siens.
apgabane Ap siena gubu izārdīts siens.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m.
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
baltskārds Apalvots skārds.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu).
baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne.
ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
vektorkardiogrāfs Aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
apērst Apārdīt, atārdīt visapkārt.
ieaugt Apaugt (ar bārdu).
māžot Apburt, apvārdot.
burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
apštukot Apdomāt, pārdomāt.
apskatība Apdomība, piesardzība.
lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt.
sadullināt Apdullināt, nogurdināt.
apdzērdināt Apdzirdīt.
apdzirdināt Apdzirdīt.
Bredforda apdzīvota vieta ("Bradford") ASV, Ņūhempšīras štatā.
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Vējava Apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas.
Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā.
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Cērkste Apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Aizpure Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Diervanīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Grabežova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Kitkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Rūzori Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Jaunsētas Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Bērzāji Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā.
Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā.
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Konkorda Apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fortlenardvuda Apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hārtforda Apdzīvota vieta ASV ("Hartford"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Leiklenda Apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Līsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Luisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linkolntona Apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Martinesa Apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Orčardsitija Apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Oksforda Apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Samervila Apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vjena Apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vudstoka Apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas.
Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
apietamies Apejamies - daudzsk. 1. pers. no darbības vārda "apieties".
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
ķembt Apēst, izšķērdēt.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
apspārdīt Apgāzt, atkārtoti sitot (ar kājām), spārdot.
apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
negociācija Apgrozāmo dokumentu pārdošana un pirkšana.
mugara Apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa.
apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās.
reibgalvītis Apiņa pievārds.
spurggalvis Apiņa pievārds.
spurjāņi Apiņu pavārds.
apēde Apirda.
apirdīt Apirdināt.
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
nobirināt Apkaisīt, nobirdināt.
apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus").
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums).
nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1).
nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu.
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt.
sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un horda.
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
vadātājs Apmaldīšanās situācijas raksturotājvārds.
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
apspārdīt Apmētāt, atkārtoti spārdot.
apmirināt Apmirdināt.
apmurīt Apmurdzināt.
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet.
parafrāze Aprakstoša izteiksme; vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju.
ohrana Apsardze.
apsargs Apsardzes (1) loceklis.
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne.
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
kustodijas Apsardzība.
apture Apsardzības priekšgrupa.
coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai.
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
apsmirdēt Apsmirdināt.
dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
supresija Apspriešana, noslēpšana, izšķērdēšana.
stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira).
kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles).
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
apvārdāt Apvārdot (1).
novārdot Apvārdot (1).
apvārdāt Apvārdot (2).
novārdot Apvārdot (2).
sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem).
norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
appurpināt Apvārdot.
norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi.
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana.
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association").
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem.
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
zvērdz- Apzvērdzeniski.
apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
bocca Ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem.
kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā.
postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
ūbains Ar bārdiņu abās pusēs.
ūbelains Ar bārdiņu abās pusēs.
iedzīt prātu ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iešņākāt Ar bargiem vārdiem aprāt.
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam.
auditīvs Ar dzirdes uztveri saistīts.
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
ārējā runa ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
uršeklēt Ar kapli irdināt (zemi).
kapļāt Ar kapli uzirdināt, sasmalcināt.
kapēt Ar kapli uzirdināt.
ķenksēt Ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā).
ielabināt Ar labiem vārdiem pavedināt.
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkoderēt Ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt.
planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
idrains Ar satrunējušu serdi, dobs.
ņidrains Ar satrunējušu serdi, dobs.
ņidrs Ar satrunējušu serdi, dobs.
aizkamāt Ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
kardiāls ar sirdi saistīts.
con anima ar sirdi, sirsnīgi.
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
aušīgs Ar smalku dzirdi.
anginoze Ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana.
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
izratavīt Ar stingriem vārdiem norīkot (darbos).
ratavīt Ar stingriem vārdiem steidzināt darbu.
idrains Ar sūcekļainu serdi, piem., doņi.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
aizkusīgs Ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks.
TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
atvārdoties Ar vārdiem atvairīt.
kremelēt Ar vārdiem otru grauzt, gremst.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
kriņāties Ar vārdiem uzmākties.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
-loģija Ar vārdu saistīts (piem., filoloģija).
aizbudzīt Ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom.
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
aizbliest Ar vienu vārdu apklusināt.
ģeodēziskās koordinātas ar Zemi saistītā koordinātu sistēma; ģeogrāfiskās koordinātas.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
nachr- Arābu vietu vārdos - upe.
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā.
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
Ordovkas ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Ragatu ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Vārdaukas ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Raģis Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Ardauka Ārdavas ezers Preiļu novada Pelēču pagastā.
ardot Ardavāt.
Ārdaukas ezers Ārdavs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
ābeideris Ārdbīlis.
ārbīlis Ārdbīlis.
vārdeklis Ārdeklis, sekumi.
parkas Ārdeklis.
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
grundes Ārdi (rijā).
grundys ārdi rijā.
lyntys ārdi rijā.
ārdavas Ārdi rijā.
Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
ārdes Ārdi.
ārdiņas Ārdi.
ķērpi Ārdi.
ardieva Ardievas.
adjū Ardievu, sveiki.
adjē Ardievu; atvadīšanās.
good-bye Ardievu!
addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
good bye ardievu!, uz redzēšanos!, visu labu!
Ar dievu! ardievu.
atvārtīt Ārdīt (3).
kūjāt Ārdīt (3).
vārdēt Ārdīt (3).
šķērdīt Ārdīt (audumu); šķērst.
pītrāt Ārdīt (sienu, salmus).
rušināt Ārdīt (sienu).
atārdīt Ārdīt nost.
atārdīt Ārdīt vaļā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
spītrāt Ārdīt, svaidīt.
ērsināt Ārdīt.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot atdalīt; ārdot samazināt.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu).
ieārdīt Ārdot iejaukt.
uzārdīties Ārdot izcelt virspusē.
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
ārģērbs Ārdrēbes.
ārjaka Ārdrēbju jaka.
rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu.
ārde Ārds.
Hyssopus officinalis ārdtniecības izops.
grunda Ārdu kārts (rijā).
Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā.
driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus.
priekšdurvis ārdurvis, dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
āraduris Ārdurvis.
āradurvis Ārdurvis.
ārduris Ārdurvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos.
Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos.
Todaižu pilskalns Ardusa pilskalns Alsungas novadā.
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
epikards Ārējais serozais sirds apvalks.
nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
Arhentino ezers Arhentino ezers - atrodas Argentīnas dienvidos ("Lago Argentino"), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m.
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. "Lofoten"), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
knibena Arī kā lamuvārds.
žņurgulis Arī kā viegls lamuvārds.
žņurguls Arī kā viegls lamuvārds.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
kā nāvei caur zobiem izvilkts ārkārtīgi novārdzis, novājējis.
karbilamīns Ārkārtīgi smirdīgs, indīgs savienojums, kurā izociānskābes ūdeņraža atoms aizvietots ar ogļūdeņraža radikāli; izocianīds.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
benkāts Ārlaulības bērns, bastards.
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem.
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem.
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem).
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību.
Žirarda armērija armēriju suga ("Armeria girardii").
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange").
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē.
medikācija Ārstēšana ar zālēm, zāļu ordinēšana.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
uzvārdot Ārstēt ar vārdošanu, apvārdot.
vīvelēt Ārstēt vīveles vārdojot.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure.
iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure.
caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure.
sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt; tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot (1).
pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni.
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
intrakardiālais spiediens asinsspiediens sirds dobumos.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
haimoperikards Asiņu saplūdums sirds plēves dobumā.
hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā katoļu ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas.
Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
bonmo Asprātīga metafora, "vārds vietā".
funktieris Ass prāts; neordināra domāšana.
skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus.
baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass.
ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram.
origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā.
labtemplieši ASV 1852. gadā alkohola apkarošanai dibinātā ordeņa locekļi.
Pentagons ASV Aizsardzības ministrija.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
VIR ASV Virdžinas, teritorijas trīsburtu kods.
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
atsegte Atārdījums.
atvārdēt Atārdīt (1).
atvarzāt Atārdīt (1).
atērst Atārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
atirdināt Atārdīt (ko sašūtu, piešūtu).
atriest Atārdīt.
izirdīt Atārdīt.
sairināt Atārdīt.
uzērst Atārdīt.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
atriesties Atārdīties.
atb. red. atbildīgais redaktors (kopā ar uzvārdu).
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības.
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
atdārdināt Atdārdēt.
tirgot atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā; [pārdot]{s:901}
mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
atgriez. Atgriezeniskais (vietniekvārds).
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu).
reabilitēt Atjaunot labo vārdu, labo reputāciju.
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties.
resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
ektokardija Atklātā sirds; sirds atrašanās ārpus normālās vietas.
aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem).
kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
klāt vaļā (arī laukā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
klāt laukā (arī vaļā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
ingenuitāte Atklātība, vaļsirdība.
brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju ("Marmara Denizi"), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
delkrēdere Atlīdzība, kuru saņem komisionārs par preces pārdošanu komitenta uzdevumā trešajai personai.
hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii").
atmirdza Atmirdzums.
atmirga Atmirdzums.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
aizkaitināms Ātras dabas, ātrsirdīgs.
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line").
buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
vides kopne ātrdarbīgs kanāls audio- un videodatu pārraidei.
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā.
lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
ferrotipija Ātrfotogrāfija uz dzelzs skārda.
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju).
švībināt Ātri (arī dzirdami) vicināt.
izplakarēt Ātri iztērēt, izšķērdēt.
sipenēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
siperēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
sīpēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
sipināt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
leperēt Ātri sisties, dauzīties (par sirdi).
špurgt Ātri un dzirdami skriet vai lidot.
Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m.
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^.
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni).
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga.
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m.
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m.
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis.
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m.
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers.
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
Šnīderu dīķis atrodas Smārdes pagastā, platība - <1 ha.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
Nova Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
Nove Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
Novi Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai.
elektroniskā mazumtirdzniecība atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa.
strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
Alt- Atsevišķu vietvārdu nosaukuma daļa ar nozīmi 'Vec-'.
Schloss Atsevišķu vietvārdu nosaukumu daļa vācu valodā ar nozīmi "pils".
parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
campylium Atskabardzes.
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii").
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum").
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
deskriptors Atslēgvārds.
tversme Atspirdzinājums, dzisinājums.
rasme Atspirdzinājums, sekmīgums, auglīgums.
spirdziens Atspirdzinājums.
atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas.
atžeibināt Atspirdzināt, atveldzēt.
širdzināt Atspirdzināt, atžirdzināt.
cildāt Atspirdzināt, stiprināt.
apspirdzināt Atspirdzināt.
iespirdzināt Atspirdzināt.
uzspirdzināt Atspirdzināt.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
iespirgties Atspirdzināties.
paspirdzināties Atspirdzināties.
spirgties Atspirdzināties.
tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
vilgums Atspirdzinoša veldze.
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
džuleps Atspirdzinošs dzēriens, kurā viens no komponentiem ir piparmētras.
atdzēriens Atspirdzinošs dzēriens.
kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
atspirdzinoši Atspirdzinošs.
spirdzenīgs Atspirdzinošs.
ataust Atspirgt, atspirdzināties.
atmirdzēt Atspoguļot (ko mirdzošu).
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums.
atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma; atspulgs.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība.
aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
aizsmirdēt Attālināties smirdot.
aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā.
diasostisks Attiecīgs uz higiēnu vai veselības aizsardzību.
biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
atrioventrikulārs Attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari.
idioventrikulārs Attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus.
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
amorfa Attieksme starp vārdu un citu iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
anafora Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
katafora Attieksme starp vārdu un citu, vēlāk pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo.
relatīvais vietniekvārds attieksmes vietniekvārds.
relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
diplokardija Attīstības anomālija, sirds divkāršojums.
makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
deverbāls atvasinājums atvasinājums no darbības vārda.
denomināls atvasinājums atvasinājums no lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda.
augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
derivatīvs Atvasināts; vārdu darināšanas-.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
atausēt Atveldzēt, atspirdzināt.
atkapināt Atveldzēt, atspirdzināt.
perikardiostomija Atveres izveidošana perikardā caur krūšu sienu drenāžas nolūkā.
marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs).
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
domājums atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana.
periperikardīts Audu iekaisums ap perikardu, rada salipumus ar pleiru un krūšu sienu.
elektrosekcija Audu pārdalīšana ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
akusekcija Audu pārdalīšana ar elektrisku ķirurģisko adatu.
histodialīze Audu sadalīšana vai noārdīšana.
žakards audums ar sarežģītu rakstu, ko veido žakardmašīna.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu; žakards.
muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā.
autofāgija Audzēja šūnu noārdīšanās makrofāgu vai paša audzēja citu šūnu ietekmē.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām.
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
serds Auga, tā daļas serde.
kardiotokogrāfija Augļa sirds ritma grafiska reģistrēšana.
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda.
celma nauda augoša koka tirgus cena, par kuru var pirkt vai pārdot atsevišķus vai visus cirsmas kokus.
meža pārdošana uz celma augošu koku pārdošana.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli.
diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai.
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem).
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns.
Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m.
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
Ausangate Augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos, Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m.
Kotaimalajs Augstākā virsotne Kardamona kalnmos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m.
Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
bezserdes transformators augstfrekvences transformators bez feromagnētiskas serdes; Teslas transformators.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
Ardēni Augstiene ("Ardennes"), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
dižsirdība Augstsirdība, cēlsirdība.
lielsirdība Augstsirdība.
ģenerozs Augstsirdīgs, cēls.
dižsirdīgs Augstsirdīgs.
aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
augšlēcīte Augstu lecošā, vardes epitets.
augstlēcīte Augstu lecošā, vardes epitets.
augstraudzīte Augstu lecošā, vardes epitets.
logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
cistogons Augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai.
bordo šķidrums augu aizsardzības līdzeklis, fungicīds.
metilmerkaptofoss Augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus.
galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums.
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām.
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
platlapainā ozolpaparde Austrijas ozolpaparde.
Dryopteris austriaca Austrijas ozolpaparde.
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms.
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
Tragopogon orientalis austrumu plostbārdis.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli.
izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
autoplacis Automašīnu novietne (piem., automašīnu pārdošanai).
koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
astronīms Autora vārda apzīmējums ar tipografijas zīmēm, piem., zvaigznītēm; pseidonīma veids.
sfragīda Autora vārda pieminējums dzejolī.
kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
badskariņa Auzu pievārds.
industriālā mūzika avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
neoavangardisms Avangardisma izpausmes literatūrā un mākslā sākot ar 20. gs. otro pusi.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
pirmpulks Avangards (2).
avangarde Avangards.
knēziņš Avenes serdīte.
konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
kolportieris Avīžu pārdevējs uz ielas.
avīžnieks Avīžu pārdevējs.
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
VGB B ritu Virdžīnasa, teritorijas trīsburtu kods.
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants.
ģībēt Badināt, mērdināt.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla.
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā.
pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
verbofobija Bailes no vārdiem.
izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs.
instrukcijas garums baitu vai vārdu skaits instrukcijā.
pārbakstīt Bakstot pārdurt (1).
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā.
koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets.
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis.
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltija Baltas govs vārds Nīcā.
gulbene Baltas govs vārds.
baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
Kaukāza baltegle baltegļu suga ("Abies nordmanniana").
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
mice Baltgalvainas govs vārds.
balts Baltgvardi.
Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā).
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem.
baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas.
bārzda Bārda.
bārzde Bārda.
borda Bārda.
boroda Bārda.
brada Bārda.
bradas tiesa bārdai uzlijusi alus lāse.
Penstemon barbatus bārdainā penstemone.
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
plūkšņzivs Baltijas pasuga bārdainā plūkšņa ("Liparis liparis barbatus").
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
Noemacheilus barbatulus bārdainais akmeņgrauzis.
rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis.
Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis.
Procnias averano bārdainais zvanputns.
pogonatum Bārdaines.
bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
bārzdainis Bārdains cilvēks.
parastā bārdaine bārdaiņu suga ("Pogonatum urnigerum").
pogoniāze Bārdas augšana sievietēm.
bārdasnazis Bārdas nazis - speciāls nazis bārdas skūšanai.
razier-nazis Bārdas nazis, skutuvis.
raziernazis Bārdas nazis, skutuvis.
skuteklis Bārdas nazis; skutava.
skutamnazis bārdas nazis; skuveklis.
britva Bārdas nazis.
priprava Bārdas nazis.
pucnazis Bārdas nazis.
skutava Bārdas nazis.
skūtava Bārdas nazis.
skutenis Bārdas nazis.
skutnis Bārdas nazis.
skutulis Bārdas nazis.
skutuva Bārdas nazis.
skutuve Bārdas nazis.
skutuvis Bārdas nazis.
skūtenis Bārdas skujamais.
skūtnis Bārdas skujamais.
pluksnas Bārdas spalvas.
plunksnas Bārdas spalvas.
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
balbieris bārddzinis.
barbieris Bārddzinis.
bārdskuvis Bārddzinis.
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā.
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
parastā bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia barbata").
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama.
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama.
Creatophora cinerea bārdstrazds.
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
skarbība Bardzība, stingrība.
bārdzība Bardzība.
bārzība Bardzība.
panurinae Bārdzīlīšu apakšdzimta.
panurus Bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints.
Panurus biarmicus bārdzīlīte jeb bārdas zīlīte.
sērgdienīte Bārene, sērdienīte.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
pirmsaime Bars, pulks; orda.
bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
Trifolium hybridum bastarda āboliņš.
Chenopodium hybridum bastarda balanda.
Lamium hybridum bastarda panātre.
robainā panātre bastarda panātre.
Lamium incisum bastarda panātres "Lamium hybridum" nosaukuma sinonīms.
Petasites hybridus bastarda tūsklape.
Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms.
midolīna Bastardizāts burtu veids starp antīkvas un fraktūras burtiem.
bastajs Bastards (1).
bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
simonija Baznīcas amatu un privilēģiju pārdošana un pirkšana.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
sirdēdas Bēdas; sirdēsti.
dūšot Bēdāties, pārdzīvot.
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties.
markatns Bēdīgs; grūtsirdīgs.
piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda.
Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
Polygonum bellardii Bellarda sūrene.
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms.
benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
bernardietis Bernardieši (1, 2).
marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai.
bernardieši Bernardietis (1).
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju.
bengulis Bērns (mīļvārdiņš).
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī.
nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds.
ģirulis Bērns, ko nezīda, bet dzirdī.
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
bēzt Bērt, birdināt.
sibināt Bērt, birdināt.
birzulītis Bērza pavārds.
pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia").
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
gumzināt Bez iemesla gurdeni riet.
anonīms Bez nosaukuma, bezvārda-, piem., bezvārda artērija.
impersonalis Bez subjekta lietojama darbības vārda forma.
zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
plikmute Bezbārdis.
plikmutis Bezbārdis.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
lozdna Bezdelīgas pavārds.
melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt.
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
impersonāls bezpersonas; bezpersonas darbības vārds, teikums.
plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs.
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos.
Teslas transformators bezserdes transformators.
bezsirdīgums Bezsirdība.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
bezsirds Bezsirdīgs.
starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā.
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
bezvārdu Bezvārda.
bezvārde Bezvārdis (1).
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni).
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva.
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
pārtramdīt Biedējot pārdzīt.
b Biedrs, biedre (kopā ar uzvārdu).
kolsts Bieza oderdrāna.
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku.
mātēt Bieži lietot vārdu "māte" vai tā formas.
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā.
kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs".
brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli".
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
bikfordene Bikforda aukla.
bikfordšņore Bikforda aukla.
likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot.
kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām.
karambols Biljarda spēle ar 3 bumbām.
karambolīna Biljarda spēle ar 5 bumbām.
karambolīne Biljarda spēle ar 5 bumbām.
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
šašs Biljarda spēles veids ar 15 bumbām.
biļats Biljards.
platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu.
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu.
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
birdaža Birdeklis (2).
birdeklēt Birdināt (1).
graudot Birdināt graudus.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
birināt Birdināt.
birdaža Birdinātājs (par nokrišņiem).
birāties Birdināties, birt.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
birzakains Birzens, drupans, irdens.
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
vīvaļa Bites pavārds.
vīveliņa Bites pavārds.
vīvuliņa Bites pavārds.
vārda garums bitu skaits vārdā; parasti 8, 16 vai 32.
vestiārijs Bizantijas ķeizara garderobes glabātājs.
B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus).
B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem).
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai.
Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle.
borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā.
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
ņidre Bojāta koka serde.
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam.
smakojs Bojāts un smirdīgs (ēdiens).
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
bumbot Bombardēt.
brachininae Bombardiervaboļu apakšdzimta.
brachinus Bombardiervaboļu apakšdzimtas ģints.
klošārs Bomzis, bezpajumtnieks (angļu "clauchard").
bardaks bordelis
bordinghauzs Bordiņmāja, pansija.
bordings Bordiņmāja, pansija.
bordiņš Bordiņmāja, pansija.
Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā.
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas.
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu.
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā.
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli).
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
Polystichum braunii Brauna cietpaparde.
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem).
braikšķis Brīkšķis, dārdoņa.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss.
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem.
saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
Briva Brivlegaijarda - pilsēta Francijā.
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
frītreds Brīvtirdzniecība.
frītrēders Brīvtirdzniecības piekritējs; brīvtirgotājs.
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne.
egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
kaudzani Brūnā varde.
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
brunce Brūnas govs vārds.
bruņķe Brūnas govs vārds.
punika Brūnas vai sarkanas govs vārds.
rūzītis brūngana suņa vārds.
hemafeīns Brūns pigments urīnā un asinīs, hematīna noārdīšanās produkts.
briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
phaeolepiota Brūnsardzenes.
zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea").
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
grosmeisters Bruņinieku ordeņos virsmestrs.
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
timbers Brusu sortiments starptautiskajā koktirdzniecībā.
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem).
Gautama Budas ģimenes vārds; leģenda Budu attēlo kā cildenu princi, kurš dzimis karaliskā ģimenē.
dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi.
subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
vihara Budistu sanghas locekļu mājvieta; mūsdienās šo vārdu attiecina uz jebkuru nomaļu mājokli, templi vai budistu klosteri.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
bukmēkers Bukmeikers - ierēdnis, kas zirgu sacīkstēs pieņem derību iemaksas un pieraksta dalībnieku vārdus.
tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju.
miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana.
buņu Buņu bārda - pinkaina bārda.
izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi.
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
kaitings Burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu "kiteboard").
purpulis Burbulis, kas parasti rodas verdošā šķidrumā.
murmināt Burbuļot, urdzēt.
izraibīt Burot, vārdojot attālināt, novērst.
māšināt Burrt, vārdot.
pesteļošana Buršana, burvju māksla, maģija; vārdošana; zīlēšana; maģisku darbību veikšana.
pincot burt, vārdot.
pindzot burt, vārdot.
zavēt Burt, vārdot.
zintēt Burt, vārdot.
rindu rindā burtiski, vārdu pa vārdam.
rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes.
laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa).
parastihs Burtu rinda, vārsmu sākumā vai beigās, kuri sastāda sevišķus vārdus.
krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
komandoss Būru zemessardzes vienības nosaukums Angļu - būru kara laikā 1899.-1902. g.
burģe Burve, vārdotāja, pūšļotāja.
pestelnīca Burve, vārdotāja.
pesteļvecene Burve, vārdotāja.
burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi.
seirēnes Burvīga, bet bezsirdīga skaistule.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
burģis Burvis, vārdotājs, pūšļotājs, dziednieks.
peiza burvis, vārdotājs.
peizinieks burvis, vārdotājs.
ķepaslis Burvis, vārdotājs.
ķepesls Burvis, vārdotājs.
pesteļnieks Burvis, vārdotājs.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka.
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
ņūcīt Burzīt, mocīt, vārdzināt.
piemaidzīt Burzot, spaidot novārdzināt.
pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
skanēt ausīs būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt.
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
kust uz mēles būt ļoti gardam, saldam.
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
valkāt (kāda, kā) vārdu Būt nosauktam (kāda, kā) vārdā.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
pasasaukties Būt nosauktam kādā vārdā.
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē; pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
apbarāt Būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
gremžāt Būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
klebečēties Būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
gurduļot Būt vārgam, slimīgam; gurdeļot.
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
dzirdēties Būt, šķist dzirdamam.
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts.
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts.
strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons.
viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
uropitīns C9H10N2O3, urohroma noārdīšanas produkts.
kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
uzsarvēt Caur sarvi uzbirdināt.
caurduris Caurdura.
pakrūtsvaina Caurdure, dūrējs sānos.
vēja bulta caurdure, lopu slimība.
vēja lode caurdure, lopu slimība.
duršlāgs Caurduris, kāstuve.
drušlaks Caurduris.
drušļaks Caurduris.
duršlags Caurduris.
duršlēgs Caurduris.
paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu.
transfiksija Caurduršana.
taftēt Caurdurt.
žaut Caurdurt.
caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis.
caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans.
perforējošs Caururbjošs, caurdurošs.
splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums.
hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve.
cēlsirdīgums Cēlsirdība.
šautrināt celt (labību) rijā uz ārdiem.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda.
noskrējiens Ceļš, kuru vielā noiet elementārdaļiņa (elektrons, protons u. c.), līdz tā pilnīgi palēninās un apstājās.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
pamatcena Cena, kura tiek minēta līgumā par preču pirkšanu-pārdošanu.
kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos.
tirgus cena cena, par ko var pārdot preci vai pakalpojumu.
slepenā cena cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide.
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961.
valūtas intervence centrālās emisijas bankas veiktās operācijas savas valūtas pirkšanā un pārdošanā, uzturot tās kursu.
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma.
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti.
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
Lonicera pileata cepurīšu sausserdis.
pārcirst Cērtot pārdalīt.
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
mazā cezūra cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā.
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem.
chloris Chloris chloris - zaļžubītes "Carduelis chloris" nosaukuma sinonīms.
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību.
gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē).
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds).
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
polystichum Cietpapardes.
grimtība Cietsirdība.
ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
grimba Cietsirdīgs cilvēks.
grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
kokagabals Cietsirdis.
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
kvarta cilindrisks skārda trauks (ar osu), kura tilpums ir 0,5, 0,75 vai 1 litrs.
standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu.
kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds.
strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
mūlas Cilvēka mute (kā lamuvārds).
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
baltbārdis Cilvēks ar baltu bārdu.
dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
linaleitis Cilvēks ar izspūrušiem matiem un bārdu.
cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
būdeļbārda Cilvēks ar nekoptu bārdu.
šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
kazbārdis Cilvēks, kam ir ķīļbārda.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
sirmbārzdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
sovārģis Cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis.
filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
savārdis Cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam.
pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
apriebējs Cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām.
pūšļnieks Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu.
papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
šiepla Cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa.
bļodnieks Cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
suhars Cilvēks, kas dzīvo ar citu vārdu.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
atkalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
laidāks Cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
veikers Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu; veikbordists.
veikbordists Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu.
darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
tulkotājs Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
spaidītājs Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
ķerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis.
kerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus.
homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi.
vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu.
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā.
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai.
ai. Citiem vārdiem (lat. "alias").
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās).
hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas.
sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju.
epiteliotoksīns Citotoksīns, kas noārda epitēlijšūnas.
mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas.
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
CA Civilā aizsardzība.
reģenerators Civilajā aizsardzībā, izolējošas gāzmaskas vai filtrventilācijas iekārtas daļa, kas paredzēta gaisa sastāva atjaunošanai.
civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
rakuliņa cūka (pavārds).
rakušiņa cūka (pavārds).
rakainīte Cūka (pavārds).
rekaine cūkas pavārds.
rakšpidīte Cūkas pavārds.
rokuliņa Cūkas pavārds.
rokulīte Cūkas pavārds.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties.
ņammāt Čapstināt, ņurdēt.
čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
pūznīgs čaugans, irdens.
čaudrans Čaugans; irdens.
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
orderčeks Čeks, kas izdots kā orderpapīrs.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
tetramorfs Četrdaļīgs simbols vai amulets, figūra ar četrām sejām un četriem vai sešiem spārniem, kas simbolizē četrus ķerubus, kā arī četrus evaņģēlistus.
četrdesmits Četrdesmit gadu (cilvēkam).
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
četradesmit Četrdesmit.
četrudesmit Četrdesmit.
četrdesmits Četrdesmitais.
četrudesmitais Četrdesmitais.
četrudesmits Četrdesmitais.
Plasmodium malariae četrdienu malārijas plazmodijs.
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
protviņa Četrkantaina skārda cepešpanna.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
izgurkšēt Činkstoši, gārdzoši izteikt.
garais Čūska (tabu vārds).
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
DAP Dabas aizsardzības pārvalde.
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija.
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha.
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži).
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%.
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru.
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi.
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha.
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha.
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis.
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha.
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes.
Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha).
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus.
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha.
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha).
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību.
apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
aizklaust Dabūt dzirdēt.
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
Dicentra formosa daiļā sirdspuķe.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
Polystichum aculeatum daivainā cietpaparde.
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem.
pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
nodancināt Dancinot nogurdināt.
Iris danfordiae Danfordas īriss.
darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
OSHA Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra.
intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību.
profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
prece darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
DAP Darba un aizsardzības padome.
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus.
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
kārdināšana Darbība --> kārdināt.
vārdošana Darbība --> vārdot (2).
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu.
apdzirdināšana Darbība, process --> apdzirdināt.
apvārdošana Darbība, process --> apvārdot.
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
pārdzese Darbība, process --> pārdzesēt (2).
norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme.
nomen actionis darbības lietvārds.
briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums.
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; infinitīvs.
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme.
divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības.
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
laika forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu.
personas forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības, teksta autora un darbības subjekta attieksmēm.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs.
kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu.
laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu.
izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.
stiprā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot mantoto patskaņu miju.
vājā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot piedēkļus, nevis mantoto patskaņu miju.
ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
verbāladjektīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
verbālsubstantīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota lietvārda funkcijā, apzīmējot darbības procesu.
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka te4ksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
vajadzības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību.
īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks.
medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta.
veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
finīta forma darbības vārda personas forma, kam teikumā ir izteicēja funkcija.
be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās.
pamatverbs Darbības vārds pamatformā.
modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi.
atematisks darbības vārds darbības vārds, kam ir atematiskā konjugācija.
atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
tematisks darbības vārds darbības vārds, kam ir tematiskā konjugācija.
deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme.
tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi.
stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā.
darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību).
liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi.
savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs.
palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs.
vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju.
kārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atbilstoši valodas konjugāciju sistēmai.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas.
nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas.
bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs.
pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā.
norisenis Darbības vārds.
consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā.
atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
Maunaloa Darbīgs vulkāns Havajas salā (angļu val. "Mauna Loa"), ASV, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
Asama Darbīgs vulkāns Japānā ("Asama yama"), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m.
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
atlasītājs darbinieks, kas lielā tirdzniecības centrā digitālu tehnoloģiju vadībā komplektē nosūtāmās preces.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
skārdnīca Darbnīca, kur izgatavo skārda izstrādājumus.
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
dardadze Dardedze, varavīksne.
dardedzis Dardedze, varavīksne.
dardecs Dardedze.
dārdadzis Dārdedzis.
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
žvurgzdēt Dārdēt (piemāram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
taukšēt Dārdēt, ar skaņu "taukš" skanēt.
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt.
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties.
barkšēt Dārdēt, rībēt.
duņot Dārdēt, rībēt.
tindēt Dārdēt, rībēt.
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt.
dardēt Dārdēt.
dipēties Dārdēt.
grauties Dārdēt.
dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds.
barkšis Dārdiens, rībiens.
žvurdzienis Dārdiens.
dārdinēt Dārdināt.
dārdzināt Dārdināt.
dārdzinēt Dārdināt.
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis.
dārdūņe Dārdoņa.
dimza Dārdoņa.
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
nodārdināt Dārdoši nospēlēt.
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
aizdārdēt Dārdot attālināties.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
dārde Dārds, dārdoņa.
kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
šefte Darījumi (parasti tirdznieciski).
šepte Darījumi, parasti tirdznieciski.
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā.
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
pužināt Darīt čauganu, irdenu; arī bužināt.
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
apriebināt Darīt pretīgu, derdzīgu.
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
nomen agentis darītājlietvārds.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt.
vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs.
daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
Macrolepiota rhacodes var. hortensis dārza dižsardzene.
kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā.
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas.
tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību.
datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli.
datnes paplašinājums datnes vārda paplašinājums.
datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā.
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē.
summators datora bloks, kas paredzēts mašīnvārdu formā kodētu skaitļu saskaitīšanai.
direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā.
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
teksta redaktors datora programma, ko izmanto teksta datņu veidošanai un rediģēšanai. Atšķirībā no tekstprocesora teksta redaktors nenodrošina vārdu aplaušanas vai formatēšanas funkcijas.
paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci.
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums.
balss pasts datorizēta telefonu atbildes sistēma, kas pārvērš ienākošos ziņojumus cipardatos un saglabā tos diskā.
lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs.
tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību.
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu.
loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai.
datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
amplitūdas kvadratūrmodelēšana datu kodēšanas metode, kuru izmanto ātrdarbīgos modemos un kurā apvienota amplitūdas un fāzes modulēšana, lai palielinātu datu pārraides ātrumu.
paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
asinhronā (startstopa) pārraide datu pārraide, atsevišķi sinhronizējot katru rakstzīmi, bloku vai vārdu; to panāk, pārraidot speciālus startsignālus un stopsignālus.
datu apmaiņa datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu.
standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard").
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard").
nepāra datums datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepārdatums.
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
multa paucis daudz (kas) nedaudz vārdos.
nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
apīcijs Daudz- un gardēdis, rīma.
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
MVES Daudzkārtējas [sirds] kambaru ekstrasistoles.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai.
naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene.
lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā.
polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu.
daudzvārdīgums Daudzvārdība.
Marjanovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā.
Marinovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā.
Riccardia multifida daudzzaru rikardija.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c).
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī.
heteroklīze Dažādu deklinēšanas vai konjugēšanas tipu apvienojums nomena, vietniekvārda vai darbības vārda paradigmā.
alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu.
polifunkcionalitāte Dažādu skaņu akordu funkciju (tonikas, subdominantes vai dominantes) apvienojums vienā saskaņā.
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m).
čaba Dažos apvidos varde.
kobiņš Dažos apvidos varde.
nei Dažos gadījumos aizvieto "ne" savienojumā ar vietniekvārdu vai apstākļa vārdu.
paucis verbis dažos vārdos.
čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
preterits Dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks.
evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
bītnieks Dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā.
eksekūcija Dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana.
topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta.
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
nano- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljardo daļu (10^-9^ = 0,000000001); mērvienību saīsinājumos apzīmē ar n.
bināri kodēts decimālais attēlojums decimālo ciparu attēlojums ar bināriem vārdiem.
sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties.
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa.
pārdegt Degot pārdalīties.
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
smecernieks deguns (kā lamuvārds).
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
D Deitons (atoma neelementārdaļiņa, saistīta sistēma, kas sastāv no viena neitrona un viena protona).
vengerka Deja ungāru čardaša ritmā.
caurloža Dejas veids; caurdancis.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
ben Dēls; lieto starp personas vārdu un uzvārdu.
nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
malējie dēļi dēļi, kas izzāģēti aiz centrālā vai serdes dēļa.
ardieviņas Dem. --> ardievas.
bārdiņa Dem. --> bārda.
budzītis Dem. --> budzis 2, mīlināmais vārds.
burdīte Dem. --> burde.
pavardiņš Dem. --> pavards.
purdulītis Dem. --> purdulis.
sērdienīte Dem. --> sērdiene.
sirsniņa Dem. --> sirds.
sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
skārdenīte Dem. --> skārdene.
spurdzīte Dem. --> spurdze.
stērdzelīte Dem. --> stērdzele.
urdzīte Dem. --> urdze.
vardivīte Dem. --> varde 1.
vardulēns Dem. --> varde; varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
vardīte Dem. --> varde.
varglīte Dem. --> varde.
vārdnīciņa Dem. --> vārdnīca.
vārdiņš Dem. --> vārds.
vērdindziņš Dem. --> vērdiņš.
vērdinītis Dem. --> vērdiņš.
jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis.
dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām.
denderdenderēm Denderdenderiem.
Ardēni Departaments Francijā, Šampaņas-Ardēnu reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju.
morāliskais Depresija; sirdsapziņas pārmetumi.
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
bairīšdesa Desa, ko ēd kā uzkodu pie alus; sardele.
Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.).
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
desnieks Desu tirgotājs, pārdevējs.
pinkertons Detektīvs; pēc amerikāņu privātdetektīv firmas dibinātāja Pinkertona uzvārda.
situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
deverbatīvs Deverbāls - no darbības vārda atvasināts.
verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums.
darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis.
darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
laikāties Dežurēt, būt sardzē.
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu.
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
Vecdaugavas kompleksais dabas liegums dibināts 1984. g., valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 1999. g. pārveidots par dabas liegumu.
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
south- Dienvid-, parasti vietvārdos.
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
SGS Dienviddžordzīja un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
Cordyline australis dienvidu kordilīne.
aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras.
Jānis Dieva dēla pavārds.
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
Tikse Dieva vārds vairākās bantu valodās Āfrikas dienvidos.
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi.
dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums.
dievvārdlaiks Dievvārdu laiks.
DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
konsumpcija Dilonis; izdilšana; novārdzinoša slimība.
pārdilt Dilstot pārdalīties.
Celma ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā.
Eidziņu ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā.
Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
kakša Dirsējs, lamuvārds.
aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma.
dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi.
apkušņi Dispozīcija nogurumam, gurdenumam.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
perikardoze Distrofiskas vai deģeneratīvas perikarda pārmaiņas.
dvīņserde Divas (retāk vairākas) serdes vienā koka stumbrā.
dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
atspirdzinošs Divd. --> atspirdzināt.
nogurdinošs Divd. --> nogurdināt.
pārdomāts Divd. --> pārdomāt.
vārīts Divd. --> vārīt; verdošs.
lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
anacardiaceae Divdīgļlapju klases anakardiju dzimta; anakardijaugi.
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
ambiloģija Divējādi iztulkojama vārdkopa vai teiciens.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
lāva divi ārdi.
dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram.
divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon").
dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon").
Hordeum vulgare ssp. distichon divkanšu mieža "Hordeum distichon" nosaukuma sinonīms.
reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
parastais kazbārdis divmāju kazbārdis.
Aruncus dioicus divmāju kazbārdis.
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m.
valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
dubultprecizitāte Divu mašīnvārdu izmantošana viena vietā, lai palielinātu aritmētisko operāciju izpildes precizitāti.
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
harmoniskā secība divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
kompresija Divu vārda zilbju reducēšana par vienu zilbi.
Ajants divu varoņu vārdi grieķu mitoloģijā.
bikuspidāls Divviru, piem., sirds vārstulis.
ārdeklis Divzarainas mēslu dakšas, ar ko uz lauka ārda mēslojumu.
rijdūris Divzaru dakša kūļu noņemšanai no ārdiem.
platicērija Divzobu platicērija - divžuburu platragpaparde.
Platycerium bifurcatum divžuburu platragpaparde.
piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija.
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu.
Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
macrolepiota Dižsardzenes.
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera").
sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata").
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea").
lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera").
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis").
dūdulis Dižzirdzene ("Angelica archangelica").
Angelica archangelica dižzirdzene.
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā.
brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos.
iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi).
dimdēt Dobji pukstēt (par sirdi).
dunēt Dobji pukstēt (par sirdi).
būkstēt Dobji skanēt, dārdēt.
dalba Dobums koka serdē.
dalbs Dobums koka serdē.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
doktorene doktordesa.
regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
kreditīvs Dokuments, ar ko kāda firma otrai firmai dod pilnvaru viņas vārdā izmaksāt naudas summas.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem.
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos.
enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā.
Nothofagus dombeyi Dombeja dienvidskābardis.
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
pilnais domēna vārds domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda.
domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus.
vārdu serveris domēnu vārdu serveris.
sistēma DNS domēnu vārdu sistēma (angļu "Domain Name System (DNS)").
Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama.
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem.
metopa Doriskā ordera frīzes daļa - plātne (ko parasti rotā ciļņi) starp triglifiem.
Kolumna doronika doroniku suga ("Doronicum columnae syn. Doronicum cordifolium").
ložņu doronika doroniku suga ("Doronicum pardalianches").
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
pakrustīt Dot bērnam vārdu pirms kristībām.
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
piedzirdīt Dot dzert (ko) papildus; dzirdot piebarot.
piedāvāt Dot iespēju pirkt, nomāt u. tml.; reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.; ražot un nodot tirdzniecībai.
likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu; runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
paskustva Draņķis (lamuvārds).
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
pārdrāzt Drāžot pārdalīt.
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt.
Baltā Drina Drini i Barda.
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
drošprātība Drosme, droširdība.
varonība Drosme, drošsirdība.
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
iedrošs Drošs, arī pārdrošs.
brašība Drošsirdība, pārgalvība, brašums.
drošsirdīgums Drošsirdība.
drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
drossirdīgs Drošsirdīgs.
dūšinieks Drošsirdis, drosminieks.
drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība.
baisma drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
baisa Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums.
baisme Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums.
aknains Drupans, irdens.
dropans Drupans, irdens.
drupains Drupans, irdens.
drupaklains Drupans, irdens.
drupalains Drupans, irdens.
drupanains Drupans, irdens.
trupins Drupans, irdens.
truslens Drupans, irdens.
trusens Drupans, trausls; irdens.
drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens.
veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
iedrumstīt Drupinot ieberzt, iebirdināt.
jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes.
Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
mīkstā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon cordifolium").
Ričardsona dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon richardsonii").
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
kūpekļi Dūmojoši objekti, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
ūdensvērsis Dumpis ("Botaurus stellaris", senāk "Ardea stellaris").
Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā).
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
uzdurstīt Durstot pārdurt.
urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot).
narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt.
pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
centrs Dūšīgs, drošs, drošsirdīgs.
pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda.
mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs).
telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu.
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
dzelknes Dzelkšņi ("Carduus").
gušņa Dzelkšņi ("Carduus").
gušņas Dzelkšņi ("Carduus").
gušnes Dzelkšņi ("Carduus").
gušņi Dzelkšņi ("Carduus").
krause Dzelkšņi ("Carduus").
usna Dzelkšņi ("Carduus").
ušņa Dzelkšņi ("Carduus").
usne Dzelkšņi ("Carduus").
ušnes Dzelkšņi ("Carduus").
aktantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
akantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs.
nokarenais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus nutans").
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana").
Dryopteris carthusiana dzeloņainā ozolpaparde.
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms.
karambolīna Dzeltenā biljarda bumba.
karambolīne Dzeltenā biljarda bumba.
Arachnothera crysogenys dzeltenbārdainais zirnekļputniņš.
lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
hemofuscīns Dzeltenbrūns pigments, kas nesatur dzelzi, hemosiderīna noārdīšanās produkts audos.
nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
biliflavīns Dzeltens pigments, biliverdīna derivāts.
hemosiderīns Dzeltens vai sarkanbrūnsdzelzs un proteīna savienojums audos, hemoglobīna noārdīšanās produkts.
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
torpedo Dzelzceļa vāģis ar propellerdzinēju.
kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
mackops Dzērājs, žūpa; lamuvārds.
mačkups Dzērājs, žūpa; lamuvārds.
Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka.
Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka.
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
pūšļa dziednieks, vārdotājs, pūšļotājs, kas ārstē ar pūšanu.
paradenīts Dziedzera irdeno apaudu iekaisums.
dzierds Dzierde.
stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu.
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni.
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
vieglai Dziļi nepārdzīvojot.
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds.
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
grubers Dziļirdināšanas kultivators.
multum, non multa dziļš saturs nedaudz vārdos.
non multa, sed multum dziļš saturs nedaudz vārdos.
goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
zalupa dzimumlocekļa priekšādiņa; lamuvārds.
tapšināt Dzirdami (kājas piesitot) staigāt.
žmakstēt Dzirdami ēst.
krupšķināt Dzirdami grauzt, krimst; krumšķināt.
krumšķināt Dzirdami grauzt, krimst.
šņirkāt Dzirdami griezt.
plepēt Dzirdami vārīties.
plepināt Dzirdami vārīties.
plepinēt Dzirdami vārīties.
sadzirdamība Dzirdamība.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
auss Dzirde, dzirdes spēja.
dzirdiklis Dzirde.
dzirdīklis Dzirde.
dzirdiņš Dzirde.
sadzirde Dzirde.
kurst Dzirdei pasliktināties.
daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level").
odinakūze Dzirdes kairinājuma uztvere, kas saistīta ar sāpēm.
salpingoskopija Dzirdes kanāla apskate.
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām.
eistahīts Dzirdes kanāla iekaisums.
siringīts Dzirdes kanāla iekaisums.
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
salpingostenohorija Dzirdes kanāla stenoze vai striktūra.
iedzerklis Dzirdes kanāls ausī.
iedžerklis Dzirdes kanāls ausī.
iedzirklis Dzirdes kanāls ausī.
iedzirknis Dzirdes kanāls ausī.
ieģērkle Dzirdes kanāls ausī.
ieģerle Dzirdes kanāls ausī.
dzirdūklis Dzirdes kanāls cūkas ausīs.
akoasms Dzirdes malds, resp., halucinācija.
akuestēzija Dzirdes maņa.
barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
akumetrija Dzirdes pārbaude ar runu un kamertoņiem.
audiogramma Dzirdes pārbaudes rezultātu grafisks pieraksts, kas iegūts ar audiometru.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā.
hipakūzija Dzirdes pavājināšanās.
fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē.
otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs.
atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties.
akūzija Dzirdes spēja, dzirde.
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde.
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
čutēt Dzirdēt, manīt.
saklaust dzirdēt, sadzirdēt.
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt.
dzirēt Dzirdēt.
klaust Dzirdēt.
sluhāt Dzirdēt.
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
dzie Dzirdi.
dekstroaurāls Dzirdīgāks ar labo ausi.
lakināt Dzirdināt (suni, kaķi).
sadzirēt Dzirdināt (teļu).
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
ģirināt Dzirdināt.
dzirdītava Dzirdinātava.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
piežeirāt Dzirdinot piepildīt (dzīvnieka kuņģi).
dzirdāmierīces Dzirdīšanas ietaises mājlopiem ganībās pie tekoša ūdens vai arī ar akas ierīkošanu.
draņķēt Dzirdīt lopus ar samazgām.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
dzerdenāt Dzirdīt, dzirdināt.
dzērdināt Dzirdīt, dzirdināt.
dzirināt Dzirdīt.
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs).
uzdzērdināt Dzirdot (ar barojošu dzērienu), uzbarot.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
aizkukot dzirdot dzeguzes kūkošanu, pareģot, zīlēt pēc tās.
nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku).
nodzērdināt Dzirdot nobarot.
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izdzērdināt Dzirdot, dzirdinot uzbarot (dzīvnieku).
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds.
balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
hordaiņi Dzīvnieku tips ("Chordata"), kura pārstāvjiem attīstās horda.
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
just līdzi dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību.
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
šibolets Ebrejiem pazīšanas vārds, pazīme.
kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu.
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
Lonicera edulis ēdamais sausserdis.
bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas.
ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
gardināties Ēdot visādi izrādīt patiku par gardumu.
Fritillaria eduardii Eduarda fritilārija.
sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
judre Egle ar sapuvušu serdi.
skujainis Egles pavārds.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos.
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
Mafdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - atriebēja, kas iemiesojās gepardā.
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
doplerehokardiogrāfija Ehokardiogrāfijas metode ultrasonogrāfiskai eritrocītu plūsmas reģistrēšanai asinsrites sistēmā.
ehokardiogramma Ehokardiogrāfiskais pieraksts.
čūžis Eifēmisms čūskas vārdam.
Sardina pilhardus Eioropas sardīne.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
EDA Eiropas Aizsardzības aģentūra ("Europian Defence Agency").
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960; bezmuitas režīms 1967.
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija).
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work").
EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
DECT Eiropas digitālās bezvadu telekomunikācijas ("digital European cordless telecommunications").
EDAK Eiropas drošības un aizsardzības koledža.
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency").
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards").
komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation").
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute").
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas.
penthaus Ēkas augšējā stāvā izbūvēts t. s. jumta dzīvoklis; arī mansarda dzīvoklis; penthouse.
nelietots nekustamais īpašums ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas.
ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
ekoterorisms Ekoloģiskās domāšanas vārdā izvērstas piespiedu darbības.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
exochorda Eksohordas.
Žiralda eksohorda eksohordu suga ("Exochorda giraldii").
ķekaru eksohorda eksohordu suga ("Exochorda racemosa").
lielziedu eksohorda eksohordu suga ("Exochorda x macrantha").
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy").
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
otrā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir rektascensija un deklinācija.
pirmā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir stundu leņķis un deklinācija.
šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi.
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem.
gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi.
tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai.
elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
fonofors Elektrisks skaņu pastiprinātājs aparāts vājdzirdīgajiem.
elektroenerģijas tirdzniecība elektroenerģijas iepirkšana pārdošanai vai elektroenerģijas pārdošana elektroenerģijas lietotājiem.
elektroenerģijas tālākpārdevējs elektroenerģijas lietotājs, kuram pieder elektrotīkli un kurš iepirkto elektroenerģiju pārdod citiem lietotājiem.
elektroenerģijas tirgotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam.
elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
EKG Elektrokardiogrāfija.
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
kardioskops Elektrokardiogrāfs, kas elektrokardiogrammu attēlo uz elektronstaru lampas ekrāna.
kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
EKG Elektrokardiogramma.
levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim.
telekardiogrāfija Elektrokardiogrammas pieraksts, elektriskajam signālam tiekot pārraidītam no attāluma.
elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija.
relatīvistiskā elektrodinamika elektromagnētiskā lauka teorijas četrdimensiju formulējums, ievērojot speciālās relativitātes teorijas principus.
gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
līdzstrāvas elektromagnēts elektromagnēts ar masīvu serdi, kuru magnetizē ar līdzstrāvu.
maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu.
ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem.
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)").
e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu.
EPOS Elektroniskie pārdošanas punkti ("electronic point-of-sale").
Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport").
sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem.
ekranējošs aizsargtērps elektrovadoša materiāla tērps, kas paredzēts strādājošā aizsardzībai pret elektriskā lauka iedarbību.
gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu.
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
pozitrons Elementārdaļiņa - elektronam atbilstošā antidaļiņa.
bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
lādēta daļiņa elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula.
baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
dīvainās daļiņas elementārdaļiņas, kuru dīvainība (3) nav vienāda ar nulli (K mezoni (kaoni), hiperoni, un vairāki rezonansi, kā arī to antidaļiņas).
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni; šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā.
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs.
mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas.
hemoceloma Embrija ķermeņa sekundārā dobuma daļa, kurā attīstās sirds.
kardioģenēze Embrija sirds attīstība.
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
epimiokards Embrionālās sirds ārējā daļa, no kuras attīstās epikards un miokards.
retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu".
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni; ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust)
sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1).
čīksting un pīksting emocionālu pārdzīvojumu izpausmes.
Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca.
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
enerģijas tirdzniecība energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem.
enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus.
energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
kūdrenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums.
leikoenzīms Enzīms, kas sagremo vai noārda leikocītus.
plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
epiteliolīze Epitēlijšūnu noārde.
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
erdeils Erdelterjers.
erdels Erdelterjers.
erdel-terjers Erdelterjers.
pteridium Ērgļpapardes.
andulēnieši Ērgļu novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Anduļēni" iedzīvotāji.
plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs.
eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
Comext ES Ārējās tirdzniecības statistikas datubāze.
lecīte Ēsmas varde vēžojot.
dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds.
dixi et animam levavi esmu pateicis un (tādējādi savu) sirdi atvieglojis.
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties.
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā.
bioetanols etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu.
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
topoetnonīms Etnonīms, kas veidots no vietvārda.
Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu.
Aplu etrusku mitoloģijā - dievība, kas atbilst Apollonam grieķu mitoloģijā, viņa vārds atrodams uz etrusku pieminekļiem 5. - 4. gs. p. m. ē.
Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
Rana ridibunda ezera varde.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina.
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis.
Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%.
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis; Gerlaha ezers; Gerlaku ezers.
Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili.
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha.
Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru.
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Kaķu ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - <1 ha.
Lejasezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 2,2 ha.
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers.
Karietes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Kamtes ezers.
Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers.
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha.
Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha.
Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha.
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts.
Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes.
Buenosairess Ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m.
Navelvapi Ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m.
Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Varžu ezers ezers Smārdes pagastā, platība - <1 ha.
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers.
Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gardovas ezers; Gordevas ezers; Gordovas ezers; Gordojs; Gordovaja ezers.
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers.
Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
Mežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers.
Sirdsezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers.
Melnezers Ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers.
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers.
Raudas ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,4 ha.
Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
Dižiere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers.
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers.
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
Siljans Ezers Zviedrijas vidienē ("Siljan"), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
njanza Ezers; Āfrikas ezeru nosaukumos sastopams vārds.
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
deha Ezoterismā ar šo vārdu apzīmē to, kam ir ķermenis.
anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
āčarja Ezoterismā garīgā skolotāja jeb guru vārds.
rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars.
astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
faktoreja Faktorija - tirdzniecības kantoris un apmetne (parasti kolonijās).
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu.
brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
Decaisnea fargesii Fārdžesa dekeneja.
infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas.
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi.
antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību.
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...).
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā.
aizsargfiltrs Filtrs (kā) aizsardzībai.
komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā).
kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
komercija Finanšu, tirdzniecības zinātne.
dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu.
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei.
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm.
tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu.
virtuālā vitrīna firmas pārstāvniecība, kas globālajā tīmeklī nodrošina iespējas tiešsaistes tirdzniecībai.
apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.
Ābergvaina Fišgārda, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abergwaun_).
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
G Fizikālo lielumu mērvienība priedēkļa giga- (= 1 miljards) apzīmējums.
Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
spēks fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
sabiedrības dibinātājs fiziskā vai juridiskā persona vai arī personā!sabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas.
starpnieks Fiziska vai juridiska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
ritmplastika Fizisku vingrinājumu sistēma, kas veicina ritma izjūtu, ķermeņa plastiku un kustību koordināciju.
riasi Fjordiem līdzīgu upju grīvu spāniskais nosaukums.
fjors Fjords.
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
plaga Flaga - tirdzniecības vai karakuģa karogs.
elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas.
korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības.
sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi).
fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā.
protēze Fonētikā - segmenta pievienošana vārda sākumā.
minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
aptuvenais minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā fonētiskā apkaime ap pētāmo parādību ir līdzīga, bet ne identiska.
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
epentēze Fonētisks process; skaņas iespraudums vārdā, kurā sākotnēji tās nav bijis.
PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram").
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
nelineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas valodā pastāvošās nelineārās sistēmas, kas ietekmē vārda vai frāzes fonoloģisko struktūru.
vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete.
Cyrtomium fortunei Fortina aslapu paparde.
kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa.
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli.
gardēna fotergila fotergilu suga ("Fothergilla gardenii").
fotokarte Fotogrāfijas vai fotomozaīkas reprodukcija, uz kuras var atzīmēt koordinātu tīklu, piezīmes, horizontāles, vietu nosaukumus, robežas u. c. informāciju.
stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus.
meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija.
kartēzietis Francijā (Šartrēzes klosterī) 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai.
kordeljeri Franciskāņu - katoļu mūku ordeņa atzarojums.
terciarka franciskāņu 3. ordeņa locekle, fanātiska dievlūdzēja.
minorīti Franciskāņu mūku ordeņa locekli.
konventuālis Franciskāņu ordeņa mērenākā virziena piekritējs.
klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra.
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
haut- Franču vietvārdos: augš-.
haute- Franču vietvārdos: augš-.
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes.
Eduarda fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria eduardii").
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus.
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
formfaktors Funkcija, kas raksturo elektriskā lādiņa un magnētiskā momenta telpisko sadalījumu atomā, atoma kodolā vai elementārdaļiņā.
trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
sintaktiskā funkcija funkcija, ko vārds vai vārdforma veic attieksmē pret citiem elementiem sintakses vienībā - vārdu savienojumā, teikumā, tekstā.
sarunvalodas stils funkcionālais stils, ko lieto mutvārdu saziņā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē.
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
līferēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
līperēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
kastelāndarījums Gadījums, kad tirdzniecības uzņēmuma nomnieks saņem tirdzniecības pilnvaru no iznomātāja.
gaillardia Gailardijas.
akotainā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia aristata").
skaistā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia pulchella").
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
Latvijas Republikas militārā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzībai.
paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
Fēbs Gaismas dieva Apolona otrs vārds.
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā.
aerendokardija Gaiss sirds dobumā.
pneimatokardija Gaiss sirds kambaros.
pneimohemoperikards Gaiss un asinis perikarda dobumā.
hemopneimoperikards Gaiss un asinis sirds somiņā.
pneimohidroperikards Gaiss un šķidrums perikarda dobumā.
pneimoperikards Gaiss vai gāze perikarda dobumā.
pneimopioperikards Gaiss vai gāze un strutas perikarda dobumā.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā.
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
galēna Galēnisks (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda).
galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
pēdējais vārds galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds.
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne.
derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
Cordyline terminalis galotņu kordilīne.
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis.
Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
Renāra gandrene gandreņu suga ("Geranium renardii").
akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
verdens Gandrīz verdošs.
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2).
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
garbārzdis Garbārdis.
Gardanna Gardāna - pilsēta Francijā ("Gardanne").
Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gardauņa ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Garzdaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
kreša Gardēdis un liels ēdājs reizē.
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
ēdgardis Gardēdis, kārumnieks.
gurmans Gardēdis, kārumnieks.
kārumdirša Gardēdis, kārumnieks.
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties.
gardumlaiža Gardēdis, našķis; kārumnieks.
gardumnieks Gardēdis, našķis; kārumnieks.
gardmēlis Gardēdis, našķis.
gardmutis Gardēdis, našķis.
feinšmekers Gardēdis.
friand Gardēdis.
gardēža Gardēdis.
gardzobis Gardēdis.
gastronoms Gardēdis.
gourmet Gardēdis.
izlepoņa Gardēdis.
kārumēdis Gardēdis.
kārumēža Gardēdis.
luksis Gardēdis.
mieslotājs Gardēdis.
našķis Gardēdis.
staļģēdīgs Gardēdis.
stalgēdis Gardēdis.
Fothergilla gardenii Gardēna fotergila.
gardenia Gardēnijas.
jasmīnveida gardēnija gardēniju suga ("Gardenia jasminoides").
gardene Garderobe.
ģērbene Garderobe.
garderobists Garderobes kalpotājs.
garderobjers Garderobists.
našķi Gardēži, kārumnieki.
gardai Gardi.
garži Gardi.
stropene Gardibene, platmale.
gardiena Gardienis.
Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā.
Hedychium gardneriarum Gārdnera hedīhija.
gardēkšnis Gards kumoss.
garžīgs Gards, garšīgs.
snakumi Gardumi, saldumi.
koķi Gardumi.
abjedenija Gardums, kārums.
našķis Gardums, kārums.
kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga.
ņammīgums Gardums.
garkstiens Gārdziens, krāciens.
gārkstiens Gārdziens.
Thuidium recognitum gardzīslas ežlape.
gārkstoņa Gārdzoņa.
karkulis Gārdzošs klepus.
kārkulis Gārdzošs klepus.
kurkulis Gārdzošs klepus.
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu.
baraks Garenisks divslīpju zārds.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā.
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs.
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā.
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
zivju gārnis gārņu suga ("Ardea cinerea").
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
pamijs Garš labības, siena zārds.
gārda Garš sēklis; gārds.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
gārds Garšīgs; gards.
sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra (10^-10^ m).
petametrs Garuma mērvienība 10^15^ m (1000000000000000 m jeb kvadriljons (miljons miljardu) metru).
eksametrs Garuma mērvienība 10^18^ m (1000000000000000000 m jeb miljards miljardu metru).
terametrs Garuma mērvienība, kas atbilst tūkstotim miljardu metru; 1 Tm = 1000000000000 m.
noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Sidhārtha Gautamas Budas vārds.
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons.
acinonyx Gepardi - kaķu dzimtas ģints.
Acinonyx jubatus gepards, šīs ģints vienīgā suga.
ģepards Gepards.
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās.
giraffa Giraffa cameleopardalis - žirafe.
aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem.
labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
pinxit Gleznās paraksts blakus gleznotāja vārdam.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
glikogenolīze Glikogēna noārdīšanās process audos.
glikonejs Glikona pants - grieķu dzejnieka Glikona vārdā nosaukta panta forma.
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
glosārs Glosu krājums, vārdnīca.
glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda").
abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
Goda leģions Goda leģiona ordenis.
Légion dʽHonneur Goda leģions; Goda leģiona ordenis.
gočpendel Goda Vārds!
iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā).
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2).
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā).
krietna sirds godīgums, labsirdība.
Rana goliathe goliātvarde.
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
Gordinka Gordinkas ezers - Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā.
gordisks Gordiskais mezgls - Gordija mezgls.
Gordojs Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Gordevas ezers Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Gordovaja ezers Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Gardovas ezers Gordovas ezers Šķaunes pagastā.
pauča Govs (toles) vārds.
mička Govs ar gaišu galvu vārds.
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds.
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds.
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
dolkata Govs vārds vai iesauka.
jurika Govs vārds, "zemkājīte".
pugala govs vārds.
purala govs vārds.
raine govs vārds.
reģe govs vārds.
rietala govs vārds.
santene govs vārds.
sarkaļa govs vārds.
slaunene govs vārds.
slauniķe govs vārds.
slaunuža govs vārds.
spīdala govs vārds.
arkale Govs vārds.
austre Govs vārds.
gomeļa Govs vārds.
gomele Govs vārds.
irbala Govs vārds.
kronala Govs vārds.
kronaļa Govs vārds.
kronale Govs vārds.
kronuļa Govs vārds.
krustala Govs vārds.
krustaļa Govs vārds.
maile Govs vārds.
mežala Govs vārds.
naudala Govs vārds.
ocka Govs vārds.
pieķe Govs vārds.
pūpala Govs vārds.
puraliņa Govs vārds.
rāmaļa Govs vārds.
rieča Govs vārds.
rietaļa Govs vārds.
rietaliņa Govs vārds.
rīgala Govs vārds.
spīdaļa Govs vārds.
stāvradze Govs vārds.
treštala Govs vārds.
ziemala Govs vārds.
zile Govs vārds.
ķūtaļa Govs, govs vārds.
spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties.
sperška Govs, kura slaucot spārdās.
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2).
Reiharda grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium reichardii").
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
pārgrābt Grābjot pārdalīt.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2).
demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard").
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
semantiskais trīsstūris grafisks vārda nozīmes modelis, kas rāda vārda, apzīmējamās reālijas (referenta) un nozīmes resp. jēdziena attieksmes.
Bedfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Bedfordshire"), Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.).
Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.).
Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.).
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.).
pārgraizīt Graizot pārdalīt.
nanograms Grama mijardā daļa.
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
autonims Grāmata, kas izdota ar autora īsto vārdu.
pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību.
parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai.
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
locīšana Gramatiska darbība - vārdu formas mainīšana locījumos vai personās.
analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu.
vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas; arī galotne (vārdam).
gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa.
sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot.
finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem.
GTA Grāmatu tirdzniecības apvienība.
žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos.
grāmatvedības forma grāmatvedības reģistru hronoloģisko un sistemātisko grāmatvedības ierakstu organizācija un savstarpējā sakarība; izšķir šādas formas: žurnāla virsgrāmatas, memoriālorderu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas.
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata").
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
sculpsit Gravēja, uzraksts gravīrā pirms vai pēc gravētāja vārda.
gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus.
gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
aizsarggrāvis Grāvis, kas paredzēts aizsardzībai.
Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
aizsarggredzens Gredzens, kas paredzēts aizsardzībai.
Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus.
gailestība Greizsirdība.
greizprātība Greizsirdība.
greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs.
gailestīgs Greizsirdīgs.
autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās.
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
lukss Greznums, grezna dzīve, izšķērdība.
Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu.
krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani.
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju.
Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums.
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds.
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns.
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai.
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili.
Glauke grieķu mitoloģijā - Nēreja un Dorīdas meita, viena no nereīdām, kuras vārds ('glaucos' - zaļgans, gaišzils) norāda uz ūdens krāsu.
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma.
Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums.
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem.
perispomenon Grieķu valodā ikviens vārds, kam cirkumflekss ir uz pēdējā balsiena.
filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai.
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
perikardiotomija Grieziens perikardā.
kardiotomija Grieziens sirds muskulatūrā.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
škubīt griezt (matus vai bārdu).
cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas).
ventrikulomiotomija Griezums sirds muskuļa sienā.
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
pārgriezt Griežot pārdalīt.
slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
tievsakņu grīslis grīšļu suga ("Carex chordorrhiza").
kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes.
logospazma Grūdienveida vai krampjaina vārdu izruna.
kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
nogrūstīt Grūstot nogurdināt.
bārabērns Grūtdienis, sērdienis.
mēlesmežģis Grūti izrunājams vārds vai izteiciens.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
ellika Grūti savaldāmas govs vārds.
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
sirdsgrūtība Grūtsirdība.
abidnai Grūtsirdīgi, skumji.
grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
nediena Grūtu, smagu apstākļu, arī smagu pārdzīvojumu kopums.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji.
silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem.
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski).
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
nolaidies Gurdens, slābs.
nošļucis Gurdens, vārgs.
gurds Gurdens.
gurdums Gurdenums.
ielīņot Gurdi ieiet.
līņot Gurdi iet.
languendo Gurdi, gurdeni.
kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst.
gurdēt Gurdināt.
gurināt Gurdināt.
lēts Gurds, slābans.
HTG Gurds; Haiti Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
gurduļāt Gurduļot.
bezvēja gurdviļņi gurdviļņi, kas izplatās pilnīgā bezvējā un kam ir neliels stāvums un regulārāka forma nekā vējviļņiem.
gurkstinēt Gurdzelēt.
gurgt Gurdzēt.
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis.
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis.
Guarda Gvarda, pilsēta Portugālē.
Gvardafujas rags Gvardafui rags Somālijas pussalā.
garde Gvarde.
gvardija Gvarde.
Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
gvards Gvardes (l) karavīrs.
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām.
gvardists Gvards (2).
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
telpiskais krustojums ģeodēzisko koordinātu aprēķināšana pēc ainas koordinātu mērījumiem steropārī.
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu.
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha.
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti.
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts.
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m.
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais).
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds.
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds.
jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma.
nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms.
jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
hardangerfelle Hardingfelle.
hard-core Hārdkors.
hardcore Hārdkors.
garmoška harmonikas; akordeons.
puskadence Harmoniskā gājiena noslēgums ar dominantes vai (retāk) subdominantes funkcijas akordu.
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis.
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi".
deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās.
deiteroporfirīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts zarnās pūšanas baktēriju ietekmē.
hematoidīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts, pigments, kurā nav dzelzs; identisks ar bilirubīnu.
streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus.
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis.
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods.
HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods.
Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda.
psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli.
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints.
Alfards Hidras sirds, spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā.
ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda.
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
hiloperikards Hila vai limfas izplūdums perikarda dobumā.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums).
dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
venozā hipertensija hipertensija, ja palielināta pretestība venozo asiņu ieplūšanai sirdī.
kardiotireotoksikoze Hipertireoze ar sirds funkciju traucējumiem.
eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi.
hipoleps Hipolepu dzimta - ērgļpapardes ("Hypolepidaceae"), paparžu nodalījuma augu dzimta.
elektrīno hipotētiska elementārdaļiņa ar elektrona lādiņu un miera stāvokļa masu, kas vienāda ar nulli.
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
Rodīnija Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,1 miljarda gadiem.
Nuna Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,8 miljardiem gadu.
Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem.
chytridiomycota Hitrdijsēnes un hitridijmicētes.
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass.
chordata Hordaiņi.
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas.
muguras stiegra hordaiņu ass skelets.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
spārna sašaurinājums hordas garuma attiecība spārna centrā un galā.
abscisu ass horizontālā koordinātu ass.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
spitalis Hospitāļa vārda saīsinājums.
vēlā hosta hostu suga ("Hosta x tardiana").
sirdsveida hotūnija hotūniju suga ("Houttuynia cordata").
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
mediastinoperikardīts Hroniska perikardīta izraisīts videnes audu iekaisums.
bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
limerika Humoristiska vai komiska piecrinde, kurā pirmās atskaņas vārds bieži vien ir vietvārds.
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
noēma Huserla fenomenoloģiskajā mācībā - reāls vai nereāls domas vai pārdzīvojuma objekts (tas, ko šī doma vai pārdzīvojums izteic).
centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās.
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos.
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem).
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
ķīniešu raksts ideogrāfisks raksta veids, kurā rakstu zīmes (hieroglifi) apzīmē morfēmas vai vārdus, tādēļ var lasīt neatkarīgi no dialekta.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iekritināt Iebērt, iebirdināt.
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
iedārdināt Iedārdēt.
nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola").
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt.
ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt.
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana.
klausīties sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
skatīties (biežāk raudzīties) sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē.
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
iedzirdināt Iedzirdīt.
IAO Iedzīvotāju aizsardzības organizācija.
kartīšu sistēma iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
katoikonīms iedzīvotāju nosaukums - no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus.
ielēcinis Iegātnis (nicinošā nozīmē, gandrīz lamuvārds).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs.
aizkārdināt Iekārdināt.
iekārināt Iekārdināt.
iestaldzināt Iekārdināt.
uzkārdināt Iekārdināt.
uzkārsināt Iekārdināt.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju.
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā.
monohromators Iekārta, kas no elementārdaļiņu plūsmas nodala monoenerģētisku daļiņu kūli.
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
iezārdēt Iekraut zārdā.
iezārdot Iekraut zārdā.
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
virzuļdzinējs Iekšdedzes vai ārdedzes siltumdzinējs, kurā siltuma enerģiju mehāniskā darbā pārvērš, izmantojot virzuļmašīnu.
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
neremune Iekšējs nemiers, nemierīga sirds.
ielikt lombardā ieķīlāt lombardā.
dale ieleja (gk. vietvārdu nosaukumos).
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
Riccardia incurvata ieliektā rikardija.
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu).
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli.
aizzeltīties Iemirdzēties zelta krāsā.
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
ieblensties Iemirdzēties.
robežieņēmumi Ienākumi, kas rodas, pārdodot vienu papildu produkcijas vienību virs plānotā apgrozījuma.
iesmirdēt Ieplūst smirdošai smakai.
antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds.
šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
vārda robeža iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas.
zilbes robeža (vārdā) iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
zilbes robeža iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
ieraksta garums ieraksta izmērs, ko parasti izsaka kā vārdu, baitu vai rakstzīmju skaitu.
CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable").
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt.
ciparanalogu pārveidotājs ierīce (parasti mikroshēma), kura ciparsignālu, kā n-bitu paralēlu vārdu, pārveido analogsignālā.
aerators Ierīce aerācijai, arī irdināšanai.
ekrāns Ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.).
audiklāvs Ierīce dzirdes uzlabošanai.
dzirdne Ierīce dzīvnieka dzirdināšanai kūtī vai ganībās.
fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību.
astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
bolometrs Ierīce sirds pukstiena spēka mērīšanai.
kardiofonografs Ierīce sirds toņu grafiskai reģistrēšanai.
kardioskops Ierīce sirdsdarbības optiskai novērošanai.
stereomikrometrs Ierīce stereoskopisku uzņēmumu atsevišķo punktu dziļuma koordinātu mērīšanai.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
pseidofons Ierīce, kas izmaina dzirdamības virzienu.
izlādnis Ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem.
analogciparu pārveidotājs ierīce, kas uztver analogsignālu un pārveido to ekvivalentā ciparsignālā, t. i. n-pozīciju paralēlā binārā vārdā, kurš attēlo šo analogsignālu.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu.
elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces.
brīvās tirdzniecības politika ierobežojumu atcelšana valstu ārējā tirdzniecībā.
unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai.
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimbniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās.
realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes.
ieārdīt Iesākt ārdīt.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu); īsu brīdi dārdēt.
uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
aizmirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt; _(biežāk)_ iemirdzēties.
apzibēt Iesākt mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku.
iesmirdēties Iesākt smirdēt; īsu brīdi smirdēt.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai.
miltubārdis Iesauka, sirmbārdis.
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā).
iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
anticipācija Ieskaņa - kāda akorda skaņa, kas parādās pirms visa akorda.
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
purpas Iesnas, purduļi.
likviditāte Iespēja ātri realizēt preces, pārdot citas materiālās vērtības par skaidru naudu.
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
iespirdzēt Iespirdzināt.
iespirdzīties Iespirdzināties.
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
iekšējās drošības dienests iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību.
izkūpēt gaisā, arī izkūpēt skurstenī iet zudumā; tikt izšķērdētam.
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos.
Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
ciparotājs Ievadierīce, ar kuru operators veic grafiskās informācijas pārveidošanu cipardatos un to ievadīšanu datorā.
ievediens Ievads, priekšvārds.
antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām.
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos.
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
Hījumā apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Hiiu maakond"), administratīvais centrs - Kerdla, platība - 1023,2 km^2^, 8580 iedzīvotāju (2015. g.).
algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus.
haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt.
orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt.
dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs.
ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu.
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
nokrēst Ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu).
piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
sadunēt Ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
atkratīt Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
atspārdīt Ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu).
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1).
izdzērdināties Ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt.
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
izasirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
izaspardīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
sasmirdēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā).
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
urdzināt Ilgstoši, intensīvi urdzēt.
saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt.
klempt Ilgstoši, nogurdinoši iet.
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
sociālās aizsardzības stratēģija ilgtermiņa plāns, kurā valsts izvirza sociālās aizsardzības mērķus un paredz šī plāna īstenošanas mehānismus.
minervals Illūminātu ordenī zemākā pakāpe.
Ilziņš Ilzes ezers Jumurdas pagastā.
Rezēnu ezers Ilzes ezers Jumurdas pagastā.
Ilzītes ezers Ilzes ezers Jumurdas pagastā.
onomatopeja Imitējošs saskaņas veidots vārds (piem., tom-toms).
i Imperfektīvais darbības vārds (leksikogrāfijā).
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
Ardžuna Indiešu princis, viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds.
musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā.
aspidīns Indīga darbīgā viela papardes ekstraktā.
bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
indigoūrija Indigo urīnā kā indikāna noārdīšanās produkts.
midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
kardiotoksisks Indīgs sirdij.
gosāins Indijā apzīmējums cilvēkam, kas nodevies reliģiskām pārdomām.
Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atrodas valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu.
hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību.
autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
gāzmaska Individuālās aizsardzības līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos).
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
indoirāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kas apvieno indoariešu jeb indiešu, irāņu un dardu valodas.
romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
blankoindosaments Indosamenta veids, kad indosamentu izdara, neuzrakstot indosatāra vārdu.
industrial Industriālā mūzika - avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture").
arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture").
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
kriptogrāfija Informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; kriptoloģija.
infografika Informatīva ilustrācija, kas veidota ar vārdu un attēlu elementu kombinācijām.
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem.
kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
instrukcijas kods instrukcijas vārda daļa, kas satur informāciju par izpildāmo operāciju.
pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
monokomparators Instruments aeroainas koordinātu mērīšanai vienā ainā.
miringotoms Instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai.
meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
akumetrs Instruments dzirdes asuma mērīšanai.
salpingoskops Instruments dzirdes kanāla apskatei.
audioskops Instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
metronoskops Instruments vāji koordinētu acu kustību koriģēšanai ar ritmiskas lasīšanas vingrinājumiem.
valvulotoms Instruments vārstuļa pārdalīšanai.
intrakardiālais oksimetrs instruments, ar ko noteic asins skābekļa koncentrāciju sirdī.
dalītājs Instruments, ierīce (kā) sadalīšanai, pārdalīšanai.
klientu attiecību pārvaldība integrēta informācijas sistēma, kas izveidota, lai plānotu un vadītu pirmspārdošanas un pēcpārdošanas darbības organizācijā.
ISIS Integrēto standartu informācijas sistēma ("integrated standards information system").
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
sabruzdināt Intensīvi dārdēt, dauzīt, klapēt.
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
vietnes vārds internetā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org.
padome "IAB" interneta darbības padome (angļu "Internet Activities Board").
internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
vietas vārds interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus.
pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
inventūra Inventarizācija (tirdzniecībā).
vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai.
iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu.
Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam; pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
slaids Īpaši aprīkota snovborda trase.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis.
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašība svārda saliktenis.
kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds.
attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu.
kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
kvalītatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā.
īp. Īpašības vārds.
kādenis Īpašības vārds.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
Janka Īpašvārda Jānis familiārs variants.
Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants.
apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
alonīms Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā.
apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
onīmi Īpašvārdi.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi.
okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu.
speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu.
nekronīms Īpašvārds, kas nosauc apbedījuma vietu.
fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku).
hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu.
poreionīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu transportlīdzekli.
teonīms Īpašvārds, kas nosauc dievību.
zoonīms Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku.
astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.).
nautonīms Īpašvārds, kas nosauc kuģi.
hrononīms Īpašvārds, kas nosauc laika brīdi vai laika periodu.
mitonīms Īpašvārds, kas nosauc mitoloģisku tēlu vai kādu citu mitoloģisku objektu.
ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi.
kosmonīms Īpašvārds, kas nosauc zvaigznāju vai kosmiskā izplatījuma zonu.
kriptonīms Īpašvārds, ko lieto maskēšnās nolūkā.
divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
kinonīms Īpašvārds, zoonīma paveids, kas nosauc suni.
onīms Īpašvārds.
latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
onīmija Īpašvārdu kopums.
paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni.
komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
fedaji Irānas revolūcijā (1905-11) - bruņoto vienību locekļi; Irānas Azerbaidžānā 1945-46 - pašaizsardzības vienību locekļi.
Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs".
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
irde Irdena kārta, slānis.
dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai.
viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
episklēra Irdenie saistaudi starp konjunktīvu un sklēru.
zemgļotāda Irdenie saistaudi, kas atrodas zem gļotādas.
epicistīts Irdeno saistaudu iekaisums virs urīnpūšļa.
saistītais makrofāgs irdeno saistaudu makrofāgs.
grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2).
palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3).
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
mollase Irdens smilšakmens Alpos.
rusenis Irdens sniegs.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
sačākstējis Irdens, caurumains, nestiprs.
paldens Irdens, čagans.
cilu Irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts).
čaurans Irdens, čaugans, caurumains.
šautrs Irdens, čaugans; porains, nesablīvēts.
ārdavains Irdens, čaugans.
ārdavs Irdens, čaugans.
ārdens Irdens, čaugans.
izčākstējis Irdens, čaugans.
peldens Irdens, čaugans.
pelkans Irdens, čaugans.
rekls Irdens, čaugans.
sautrs Irdens, čaugans.
sterbeļains Irdens, čaugans.
čauga Irdens, drupans.
čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī.
čauksters Irdens, saplaisājis, drupans.
izčērkstējis Irdens, satrunējis, porains.
idrs Irdens, satrunējis.
aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
trepans Irdens, trapans.
trepens Irdens, trapans.
trupans Irdens, viegli drūpošs; trapans.
truslis Irdens, viegli lūstošs.
trusnis Irdens, viegli lūstošs.
šķidrs irdens, viegli šķirams, nesapikājies.
drupalns Irdens.
ērdrs Irdens.
ērds Irdens.
ērtans Irdens.
ērtns Irdens.
gaurs Irdens.
irdans Irdens.
irdns Irdens.
irds Irdens.
irtens Irdens.
izburbējis Irdens.
jirdens Irdens.
rušens Irdens.
virzens Irdens.
taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
diaģenēze Irdenu nogulu pārveidošanās par iezi sablīvēšanās un ķīmisku reakciju rezultātā.
šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji.
aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus.
ērdums Irdenums, caurlaidīgums, vaļīgums.
kužināt Irdināt (zemi), ārdīt.
irināt Irdināt (zemi).
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu.
vaļināt Irdināt, atbrīvot.
ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
cilināt Irdināt.
encēt Irdināt.
irdenot Irdināt.
kušināt Irdināt.
aizirdināt Irdinot aizvērt, aizbērt.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
irde Irdne.
irgt Irdzēt (1).
Danfordas īriss īrisu suga ("Iris danfordiae").
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
ciķelbārda Īsa bārda ar spicu galu.
ciķeļbārda Īsa zoda bārda ar spicu galu.
ciķele Īsa zoda bārda ar spicu galu.
karoč Īsāk sakot, vārdu sakot, nu tad, tad.
karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
Capra aegagrus īsbārdainā kaza.
nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt.
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms.
iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis.
apokopēt Īsināt vārdus zaudējot vienu vai vairākas skaņas vārda beigās; strupināt.
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists.
Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska Uzvārda).
Elettaria cardamomum īstais kardamons.
Silybum marianum īstais mārdadzis.
autonīms Īstais vārds, kāds ir autoram, kas parakstās ar pseidonīmu.
indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam).
nosaukšana Īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu.
bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
uzdārdēt Īsu brīdi dārdēt, rībēt.
aizdārdēties Īsu brīdi dārdēt; _(biežāk)_ iedārdēties.
nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
nogārkties Īsu brīdi krākt, radīt gārdzošu skaņu.
saspirināt Īsu brīdi ķepuroties, spārdīties un pārstāt.
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
pamirdzēt Īsu brīdi mirdzēt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
pamirdzināt Īsu brīdi mirdzināt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
pamurkšķēt Īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt.
nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
nobrazdinēt Īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
nosmirdēt Īsu brīdi smirdēt.
sastirināties Īsu brīdi spārdīties.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
nogurdzēt Īsu brīdi, vienu reizi gurdzēt.
nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Brescia"), platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās.
gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs.
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.).
Milāna Itālijas province ("Provincia di Milano"), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums.
izērst Izārdīt (adījumu, šuvumu).
izirdināt Izārdīt (adījumu, šuvumu).
irstināt Izārdīt (šuvi).
daārdīt Izārdīt līdz kādai vietai.
aizārdīt Izārdīt līdz noteiktai vietai.
atadīt Izārdīt noadīto.
ataust Izārdīt noausto.
izjaukt sienu izārdīt sienu.
irdīt Izārdīt, irdināt.
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
izplainīt Izārdīt.
izvandīt Izārdīt.
izādīties Izārdīties, iztrakoties.
izplūksnāt Izārdīties.
novīvelēt Izārstēt, skaitot vīveļu vārdus.
sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
satrieciens Izbailes, pārdzīvojums.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
Dicentra eximina izcilā sirdspuķe.
šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1).
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
pseidonīms Izdomāts, neīsts personvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) izdot (naudu); izšķērdēt.
laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
atdzirst Izdzirdēt.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
izdzirāt Izdzirdināt (1).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izdzērdināt Izdzirdīt, izdzirdināt.
izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
izcirpt Izgriezt (matus, bārdu, ūsas).
hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems.
hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras.
novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
izkurcināt Izirdināt (piem., sienu, zemi).
izčegnīt Izirdināt.
izgraudāt Izjaukt; arī izārdīt.
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.)
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi).
nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
močīties Izjust, pārdzīvot neērtības.
izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
izbaudīties Izjust; pārdzīvot, piedzīvot.
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
plainīt Izklīdināt, ārdīt.
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
sakūpēt Izkūpēt; izšķērdēt.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
lakūna izlaidums, kas mērķvalodas tekstā radies avottekstā lietotā vārda ekvivalenta trūkuma dēļ.
elidēt Izlaist; izlaist vārda pēdējo patskani, ja nākamais vārds sākas ar patskani vai mēmo h.
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori.
izkrustīt Izlietot, izmantot kristībās (par personvārdiem).
akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam.
nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam.
leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
pārdošanas izmaksas izmaksas, kas saistītas ar produkcijas sagatavošanu pārdošanai un realizāciju.
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
izmērdināt Izmērdēt.
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi.
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes.
parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt.
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienāds dienu skaits gadā, kad dzirdams pērkons.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
outlet Izpārdošana.
izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
izdzīvāt Izpārdot.
atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu.
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
vardarbība pret senioriem izpaužas kā fiziska, emocionāla, finansiāla vardarbība un pamešana novārtā, arī kā psiholoģiska un seksuāla vardarbība.
aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
aizmirdzēt Izplatīt mirdzumu.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
ost Izplatīt smaku; smirdēt.
nosmirdināt Izplatīt smirdoņu.
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
Džons Izplatīts vīrieša vārds angļu valodas vidē.
izdrašķīt Izpluinīt, izārdīt, saplosīt.
atpīst Izplūkāt, izārdīt.
izplūksnāt Izplūkt, izplucināt, izārdīt.
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
tēgāt Izprašņāt, tirdīt.
tēkāt Izprašņāt, tirdīt.
tilcināt Izprašņāt, tirdīt.
tirāt Izprašņāt, tirdīt.
tirt Izprašņāt, tirdīt.
iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
aizlaist vējā (arī pa vējam) izputināt, izšķērdēt.
aizlaist vējā izputināt, izšķērdēt.
litot Izrādīt piesardzību.
iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
nospiest pie zemes Izraisīt (kādā) bezcerību, grūtsirdību.
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
rūgtināt Izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
sabangot Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu); izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
nonākt līdz sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
griezt Izraisīt nepatīkamus pārdzīvojumus.
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
iegriezties sirdī izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
sakārināt Izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu.
sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
aizžņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
sažņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
ekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu).
izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1); akcentēt (1).
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
aizmuldēties Izrunāt nesaprotamus vārdus.
izčakstināt Izrušināt, izirdināt, izčubināt.
inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
grūdin Izsaka darbības vārda "grūst" pastiprinājumu.
miedzien Izsaka darbības vārda "miegt" pastitprinājumu.
trijtrijāds Izsaka vārda "trijāds" pastiprinājumu.
kāksle Izsalcis cilvēks, rīma, gardēdis.
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
budiks Izsauksmes vārds - buc!
skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni.
bricada Izsauksmes vārds aitu vai zirgu lēkāšanas skaņu apzīmēšanai.
buks Izsauksmes vārds ar sitienu saistītas skaņas apzīmēšanai.
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
burkš Izsauksmes vārds ātras darbības raksturošanai.
dakaru Izsauksmes vārds dobja, smagnēja trokšņa apzīmēšanai.
dipata Izsauksmes vārds dzīvnieku soļu skaņu raksturošanai.
brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai.
briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai.
bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai.
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai.
brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai.
burkš Izsauksmes vārds rībošas skaņas apzīmēšanai.
buc Izsauksmes vārds skaņas aprakstīšanai, kas rodas auniem vai kazām badoties.
pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai.
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
braks Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas (kam) lūstot.
brākšu Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas, (kam) lūstot.
cis Izsauksmes vārds, ar ko brīdina būt uzmanīgam.
buč Izsauksmes vārds, ar kuru kādu dzen projām.
budž Izsauksmes vārds, ar kuru mudina aitas.
brucu Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru aizbēgšanu.
jīs Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru skrējienu.
slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu.
slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot.
slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot.
baku Izsauksmes vārds, kas apzīmē grūdienu, dūrienu.
onomatopoētisms Izsauksmes vārds, kas attēlo dabas skaņas.
slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
smīkš izsauksmes vārds, kas raksturo rīkstes sitiena skaņu.
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību.
kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju.
itu Izsauksmes vārds, ko izmanto uzmanības pievēršanai.
nie Izsauksmes vārds, ko izmanto zirga pamudināšanai.
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni.
cu Izsauksmes vārds, ko lieto (atkātojumā vai savienojumā "cu, cuk") cūku pasaukšanai.
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu.
cīku Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā lai raksturotu čerkstošu, čīkstošu skaņu.
buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot.
cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu.
spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot.
slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu.
brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai.
nūnu Izsauksmes vārds, ko lieto šūpojot bērnu.
calpu Izsauksmes vārds, ko lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu.
capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
cāba Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā ar "cība" vistu saimes sasaukšanai.
budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai.
skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai.
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
avui Izsauksmes vārds, parasti sāpēs, pārdzīvojumā.
avai Izsauksmes vārds, parasti uzslavai.
plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ...".
āvu Izsauksmes vārds, saucot, mēģinot sasaukt.
bai Izsauksmes vārds: o!, ah!
ale Izsauksmes vārds.
alet Izsauksmes vārds.
ali Izsauksmes vārds.
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
šiepa Izsmējējs, ņirdzējs.
ņirgains Izsmējīgs, ņirdzīgs.
piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību.
pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna.
ražotāja cena izstrādājuma cena, par kuru ražotājs to pārdod klientam (bez nodokļiem).
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt.
apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
skārdīt Izšķaudīt, saspārdīt.
nopļundurēties Izšķērdējoties slīgt nabadzībā.
izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
notrallāt Izšķērdēt (mantu, naudu).
notrellināt Izšķērdēt (mantu, naudu).
izšķiest Izšķērdēt (naudu).
novazāt Izšķērdēt laiku.
noplenkot Izšķērdēt, izniekot.
nobūt Izšķērdēt, izputināt.
izšēķāt Izšķērdēt, izsaimniekot, izšķiest.
plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
izkrēst Izšķērdēt, izšķiest.
izplaust Izšķērdēt, izšķiest.
izpļēgurot Izšķērdēt, izšķiest.
izpleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
izšvitināt Izšķērdēt, izšķiest.
noklakarēt Izšķērdēt, izšķiest.
pajedināt Izšķērdēt, izšķiest.
peizēt Izšķērdēt, izšķiest.
pleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
pleizerēt Izšķērdēt, izšķiest.
pliģerēt Izšķērdēt, izšķiest.
škaidīt Izšķērdēt, izšķiest.
trēst Izšķērdēt, izšķiest.
nošvitināt Izšķērdēt, nodzert.
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
izkakaļāt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu.
izkakalēt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu.
izšalīt Izšķērdēt; iztērēt.
izšelderēt Izšķērdēt; iztērēt.
izdiršļāt Izšķērdēt.
izpalaidņot Izšķērdēt.
izsaimniekāt Izšķērdēt.
izsaimniekot Izšķērdēt.
izšķaidīt Izšķērdēt.
izšķārdēt Izšķērdēt.
izsvaidīt Izšķērdēt.
iztirgot Izšķērdēt.
iztrallināt Izšķērdēt.
klakarēt Izšķērdēt.
klīrēt Izšķērdēt.
palaist vējā (arī pa vējam) Izšķērdēt.
noblēņot Izšķērdēt.
notraišķīt Izšķērdēt.
pabrammēt Izšķērdēt.
pāršķērst Izšķērdēt.
šķelderēt Izšķērdēt.
šlūderēt Izšķērdēt.
šķērdaunīca izšķērdētāja.
prodigi Izšķērdētāji.
ķembis Izšķērdētājs, kas iekrāto izšķērdē.
tērmanis Izšķērdētājs, tērētājs; postītājs.
šķaids izšķērdētājs.
šķaists izšķērdētājs.
šķiedons izšķērdētājs.
caurbira Izšķērdētājs.
izsaimniekotājs Izšķērdētājs.
izšķērdējs Izšķērdētājs.
izšķērdnieks Izšķērdētājs.
izšķiedējs Izšķērdētājs.
iztērētājs Izšķērdētājs.
kakale Izšķērdētājs.
kamars Izšķērdētājs.
laidējs Izšķērdētājs.
peizums Izšķērdētājs.
plausējs Izšķērdētājs.
plausis Izšķērdētājs.
šķērdnieks Izšķērdētājs.
traišķis Izšķērdētājs.
netaupība Izšķērdība, taupības trūkums.
tērība Izšķērdība,izdevumi.
izšķieda Izšķērdība.
izšķiedība Izšķērdība.
šķērdība Izšķērdība.
šķiedība Izšķērdība.
traišķība Izšķērdība.
šķērdenīca Izšķērdīga sieviete.
šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties; šķiesties.
plašai Izšķērdīgi.
ģeikste Izšķērdīgs cilvēks.
leidars Izšķērdīgs cilvēks.
nesauķīgs Izšķērdīgs, netaupīgs.
nečeirīgs Izšķērdīgs, paviršs.
šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
izmetīgs Izšķērdīgs.
izšķārdīgs Izšķērdīgs.
klīrīgs Izšķērdīgs.
šķaidīgs Izšķērdīgs.
šķelderīgs Izšķērdīgs.
šķērdīgs Izšķērdīgs.
šķiedīgs Izšķērdīgs.
šķītenīgs Izšķērdīgs.
šķītenisks Izšķērdīgs.
šlenderīgs Izšķērdīgs.
tērīgs Izšķērdīgs.
traišķīgs Izšķērdīgs.
izklakarēt Izšķiest, izšķērdēt, izniekot.
šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst.
aptelzt Izšķiest, izšķērdēt.
izķērzt Izšķiest, izšķērdēt.
izpērt Izšķiest, izšķērdēt.
izšvipstināt Izšķiest, izšķērdēt.
iztramšķināt Izšķiest, izšķērdēt.
noplaudēt Izšķiest, izšķērdēt.
nopļaukāt Izšķiest, izšķērdēt.
noplaust Izšķiest, izšķērdēt.
nopleicēt Izšķiest, izšķērdēt.
nopleikāt Izšķiest, izšķērdēt.
noslīcināt Izšķiest, izšķērdēt.
plakarēt Izšķiest, izšķērdēt.
plaust Izšķiest; izšķērdēt.
ērst Izšķirt, ārdīt, atdalīt.
savārīties izšķīst, sadalīties verdošā ūdenī.
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva).
adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu.
verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinīta formā viens pats vai kopā ar saitiņu.
nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma).
paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme.
dictum Izteiciens, vārds, asprātība.
tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā.
aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
verbalizācija Izteikšana vārdos.
ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
verbalizēt Izteikt vārdos.
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izplakāt Iztērēt, izšķērdēt.
izplencēt Iztērēt, izšķērdēt.
izplencīt Iztērēt, izšķērdēt.
izplenčot Iztērēt, izšķērdēt.
izplizerēt Iztērēt, izšķērdēt.
izdirbināt Iztirdīt, izprašņāt.
izdirdināt Iztirdīt, izprašņāt.
izandelēt Iztirgot, izpārdot.
iztargavāt Iztirgot, izpārdot.
iztirgāt Iztirgot, izpārdot.
izčankarēt Iztirgot, par nieka naudu pārdot, izsaimniekot.
nolīperēt Iztirgot, pārdot, realizēt (preci).
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši.
politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
izpļemināt Izvandīt, izārdīt.
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
Goliševas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā, aizņemot tā ziemeļaustrumu daļu.
Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (pārdzīvojumiem).
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
lēmums Izvēle, kas izriet no vairāku iespēju vispusīgas apsvēršanas, pārdomāšanas un apspriešanas.
izdomāt vārdu izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
gardmēlīgs Izvēlīgs; gardēdis.
izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta.
nolaižamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli vai tastatūru.
makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
atirināt Izvērt, izplucināt, izārdīt.
izšautrināt izvietot, izklāt (labību) rijā uz ārdiem.
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām.
izverdums Izvirdums.
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
anihilēt Izzust, sadursmē ar antidaļiņām pārvērsties citās elementārdaļiņās.
si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi).
darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
jājamais zirdziņš jājamzirdziņš (2).
plausējs Jāņa paparde jeb ērgļa paparde.
plausis Jāņa paparde jeb ērgļa paparde.
šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis.
singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu.
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas.
Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām.
Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
Ame japāņu mitoloģijā — vairāku dievību un svētvietu nosaukumu pirmais vārds.
aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika.
Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds.
džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu.
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
y Jards (garuma mērvienība).
yd Jards.
Gardenia jasminoides jasmīnveida gardēnija.
nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt.
transformatoru apakšstacija jaudas transformatoru, sadales, vadības un aizsardzības iekārtu kopums elektroenerģijas sprieguma izmainīšanai.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
maisīt Jaukt un irdināt (augsni).
plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
jaucīt Jaukt; ārdīt.
konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu.
beļuks Jauna varde.
neovulkanīti Jaunākie vulkāniskie izvirduma ieži, kas radušies gk. terciārā periodā.
apokalipse Jaunās Derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību.
potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums.
jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana.
baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
parazītiskais konuss jaunie vulkāni uz centrālā vulkāna nogāzēm, tie veidojušies no izvirduma produktiem, kas izplūduši pa centrālā kanāla nozarojumiem; sānkonuss.
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
jaunsargs Jaunsardzes biedrs.
repasaža Jaunu pulksteņu pārbaude un noregulēšana pirms pārdošanas.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2).
vārdrade Jaunu vārdu veidošana.
nelietots nekustamais īpašums jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim.
jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai.
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
jaut. Jautājamais (vietniekvārds).
interrogatīvie vietniekvārdi jautājamie vietniekvārdi.
interrogativum Jautājuma vietnieka vārds.
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
javārds Jāvārds.
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam.
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
Vāczeme Jebkuras tālas vietas apzīmējums, viņsaule, veļu valstība, kā arī dažādu tabu vārdu aizvietotājs.
kardioakcelerators Jebkurš aģents, kas paātrina sirdsdarbību.
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
terminēšana Jēdziena izteikšana ar terminu, t. i., ar vārdu vai vārdkopu terminoloģiskajā funkcijā.
aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu.
personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta.
apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa.
avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji.
Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
Ariels Jeruzalemes pievārds.
būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus.
profesi Jezuītu ordeņa locekli, kuriem zināmi visi viņu noslēpumi.
agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
nācarietis Jēzus prievārds.
jē Jēzus vārda izkropļojums.
johannieši Joanieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi.
menšķīgs Jocīgs, pārdabīgs.
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis).
johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi.
makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni.
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd.
lineārā enerģijas pārnese jonizējošā starojuma kvanta vai elementārdaļiņas enerģijas zudums apstarotajā vielā noietā ceļa (treka) garuma vienībā.
JO Jordānija, valsts divburtu kods.
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah").
JOR Jordānija, valsts trīsburtu kods.
jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs.
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (angļu valodā "Amman"), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
Transjordānija Jordānijas valsts nosaukums līdz 1946. g.
Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
Šēma Jisrael jūdu galvenās lūgšanas pirmie vārdi.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
čukums Jumta kore; dūmu jumtiņš virs pavarda; čugums.
Jummerdehn Jumurda.
Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā.
cirstēnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsti" iedzīvotāji.
kalnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
kalnijieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
upmalieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē.
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cardigan Bay"), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m.
JMGKC Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.
Līmfjordens Jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos ("Limfjorden"), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m.
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m.
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO).
henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
blechnum penna-marina jūrasspalvu ēnpaparde.
pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
hippocampus Jūraszirdziņi.
juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai.
aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā.
flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
psihisms jūtas, pārdzīvojumi, kas piemīt konkrētajam cilvēkam.
cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
zem (kā) karoga kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas).
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon).
orderkonosaments Kā orderpapīrs izdots konosaments.
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
kabardīņi Kabardieši.
kabardīnieši Kabardieši.
aizsargkabīne Kabīne, kas paredzēta aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības.
CV Kaboverde, valsts divburtu kods.
CPV Kaboverde, valsts trīsburtu kods.
CVE Kaboverdes eskudo; Kaboverdes Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Zaļā Raga Salu Republika Kaboverdes Republika.
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance.
apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs.
kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
marote Kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums.
dubultojums Kāda burta atkārtojums vārdā.
parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
ziņošana Kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
konventuālis Kāda klostera jeb mūku ordeņa pilntiesīgs loceklis.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
insuficience Kāda orgāna (sirds, nieru) mazspēja.
profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem.
citēšana kāda teksta vai tā daļas atkārtošana vārdu pa vārdam.
īsvārds Kāda vārda saīsinājums.
zeltsirdīte Kāda, kurai ir zelta (laba) sirds.
leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivizācija.
adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
autoklāze Kādas daļas pašnoārdīšanās iekšēju cēloņu dēļ.
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
aiztura Kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša.
iepīpināšana Kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi.
bruņinieku konvents kādas ordeņa pils brāļu bruņinieku sapulce; vēlāk - bruņniecības sapulce.
hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
alonīms Kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu.
čum Kādas skaņas atdarināšanas vārds.
īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem.
praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un izmanto runā vai rakstos.
aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij.
illūstrācija Kādas vārdos izteiktas idejas grafisks tēlojums.
ģeogrāfiskais stāvoklis kādas vietas, areāla vai objekta stāvoklis attiecībā pret apkārtējām teritorijām vai objektiem; matemātiski vietas atrašanos var izteikt ar ģeogrāfiskajām koordinātām.
uzsvērums Kādas zilbes, vārda izcelšana runā.
salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements.
smirdenis kāds (kāda), kas smird.
āmuls Kāds ar gariem matiem un bārdu, kas ļoti maz runā.
lielpautis Kāds ar lieliem pautiem (arī lamuvārds).
sūnēklis kāds ar nesakoptu bārdu.
vārdainis Kāds kam ir vārdadiena.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
spicbārdiņa Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
spicbārdītis Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
plānbārdis Kāds, kam ir plāna, reta bārda.
kūlbārdis Kāds, kam ir reta bārda.
smailbārdainis Kāds, kam ir smaila bārda.
vienpavārdnieks Kāds, kam ir tāds pats uzvārds.
muldenieks Kāds, kas gatavo un pārdod abras un siles.
birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
gultuve Kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds.
urkstiņš Kāds, kas ņurd, rūc.
perdelis Kāds, kas perdelē.
laipenis Kāds, kas piesardzīgi iet, lai nenosmērētu kājas.
urdītājs Kāds, kas urda; skubinātājs, steidzinātājs.
liska Kāds, kurš aizvaino citus cilvēkus ar labsirdīgu izsmiekliu.
knakšis Kāds, kurš apvaino ar vārdiem vai rīcību.
zakačīrs Kāds, kurš iedzerdams staigā no mājas uz māju.
lauvsirdis Kāds, kurš ir augstsirdīgs kā lauva.
svelonis kāds, kurš ir varmācīgs un vardarbīgs.
vārdulaša Kāds, kurš izmanto citu izteiktos vārdus.
kruiklis Kāds, kurš netur vārdu.
lēmējs Kāds, kurš vispusīgi apsver, pārdomā, apspriež vairākas iespējas, lai izvēlētos vienu no tām.
pamurdīties Kādu brīdi ķert zivis ar murdu.
paskurbināties Kādu brīdi pārdzīvot galvas noreibumu.
nosmirdēties Kādu brīdi smirdēt.
rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
paroksisms Kādu jūtu stipra pārdzīvošana.
izsāpināties Kādu laiku (pietiekoši) skumt, pārdzīvot.
novazināt Kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt.
iztrallāties Kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties.
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
gymnocarpium Kailpapardes.
karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties.
karināt Kairināt, kārdināt; arī ķircināt.
pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
sirdīt Kaitināt; sirdināt.
kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis").
kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard").
pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords.
kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard).
pabārde Kakla daļa zem bārdas.
pabārzda Kakla daļa zem bārdas.
pabārzde Kakla daļa zem bārdas.
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m.
Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m.
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni.
Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns).
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra.
Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m.
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m.
Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. "Sierra Madre Orientals"), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra.
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m.
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa.
Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
džebels Kalns, kalnājs (arābu vietvārdos).
serra Kalnu grēda (portugāļu vietvārdos).
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m.
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns).
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m.
Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju.
Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m.
Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m.
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas.
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži.
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m.
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m).
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
Austrumkordiljeras Kalnu grēdas Andu austrumu malā ("Cordillera Oriental"), Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns Kolumbijā), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m.
Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags.
Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m.
Kuskokvimas kalni kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Aļaskas grēdas, garums — >1000 km, lielākais augstums - 1374 m.
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
Austrumsajāni Kalnu sistēma Dienvidsibīrijā, Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m virs jūras līmeņa, mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m.
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā.
Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu.
caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur".
apgabana Kaltēšanai izārdīta siena guba (gabana).
sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
Lonicera kamtschatica Kamčatkas sausserdis.
testa lauks kameras kalibrēšanai izmantojamā punktu kopa dabā vai laboratorijā ar zināmām koordinātām.
kamerdziedātājs Kamerdziedonis.
Kamtes Kamtes ezers - Karietes ezers Jumurdas pagastā.
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
Shepherdia canadensis Kanādas šeferdija.
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.).
kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā.
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
Kantabrija Kantabrijas kalni - atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā ("Cordillera Cantabrica"), gar Biskajas līci, Spānijā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2648 m.
Kāņu Kāņu ezers - Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezeru grupā Ģibuļu pagastā.
Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe.
Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera.
hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem.
uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt.
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
uršeklis Kaplim līdzīgs rīks zemes irdināšanai.
gankys kāpnes pie ārdurvīm.
gankas Kāpnes pie ārdurvīm.
Nardia scalaris kāpnīšu nardija.
kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
gnēze Kāposta, burkāna serde.
kūle Kāpostgalvas serde, kodols.
kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals).
kāpostnieks Kāpostu pārdevējs.
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis.
koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
arjergarde Karaspēka daļa, kas sedz atkāpšanos; arjergards.
aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā.
tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum.
karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
elettaria Kardamonaugi.
kardamons Kardamonaugs ("Elettaria").
gardemons Kardamons.
gardomājs Kardamons.
kardemo Kardamons.
asinhronais kardānsavienojums kardānsavienojums, kurā rotējošās savienojamās vārpstas griežas ar periodiski mainīgu leņķisko ātrumu.
sinhronais kardānsavienojums kardānsavienojums, kurā rotējošās vārpstas griežas ar nemainīgu leņķisko ātrumu neatkarīgi no to pagriešanās leņķa.
kardāns Kardānsavienojums.
kardiohalāzija Kardiālā sfinktera mazspēja.
Kairdīza Kārdifa - pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
Āberteivi Kārdigana, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberteifi_).
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti.
cardinalinae Kardinālstērstu apakšdzimta.
cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
sarkanā kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis cardinalis").
purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus").
sārtkrūšu kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Pheucticus ludovicianus").
kardināldekāns Kardinālu kolēģijas vadītājs.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
konklāve Kardinālu sapulce pāvesta vēlēšanai.
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
tīdīt Kārdināt.
kārdeklis Kārdinātājs.
nokārdināt Kārdinot novest līdz izmisumam.
radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās.
magnētkardiogrāfs Kardiogrāfs, kas rada un reģistrē elektriskos signālus, kuri ir proporcionāli sirds elektriskās aktivitātes magnētiskajiem impulsiem.
kardiograma Kardiogramma.
kardioķirurgs Kardioķirurģijas speciālists.
kardiologs Kardioloģijas speciālists.
sirds miocīts kardiomiocīts, sirds muskuļšūna.
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā.
potliņš Kareivju skārda katliņš.
sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm.
karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas.
karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus.
konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms.
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums.
lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji.
rūzorieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūzori" iedzīvotāji.
tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji.
tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji.
Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants).
skārsts Kārsts, zārds, ķirpa.
termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā.
četrdesmitais Kārtas skait. --> četrdesmit (40.).
četrdesmittūkstošais kārtas skait. --> četrdesmittūkstoš (40 000.)
miljardais Kārtas skait. --> miljards (1000000000.).
analogās izvades karte karte, kas nepieciešama, lai pārveidotu datora izvades cipardatus analogajā formātā.
ordinārus Kārtējs profesors, pār to stāv izkalpojis profesors jeb emerits, un apakš viņa ārkārtējs jeb ekstrāordinārijs.
tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju.
maile Kārtiņa pie murda.
beisuls Kārtiņa, ko izmantoja siena ārdīšanai; beisulis.
beisulis Kārtiņa, ko izmantoja siena ārdīšanai.
nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai); pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi.
kārdibens Kārumnieks, gardēdis.
karmēklis Kārumnieks, gardēdis.
kārsprāklis Kārumnieks, gardēdis.
laižņa Kārumnieks, gardēdis.
lamsteris Kārumnieks, gardēdis.
lamsters Kārumnieks, gardēdis.
ližga Kārumnieks, gardēdis.
smakars Kārumnieks, gardēdis.
laiziķis Kārumnieks; gardēdis, našķis; laiža.
gourmandise Kārums, gardums.
našķums Kārums, gardums.
liela muiža kas tur sevišķs (izsauksmes vārda nozīmē).
Cordylophora caspia Kaspijas kordilofora.
drušlags Kāstuvis; caurduris; duršlaks.
duršlaks Kāstuvis; caurduris.
drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma.
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
superiors Katoļu baznīcā reliģiska ordeņa vai kongregacijas priekšnieks.
penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
templieši Katoļu garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam).
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai.
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies").
bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
serviti Katoļu mūku ordenis, dibināts 13. gs.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus.
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis.
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu.
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
kongregācija Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā.
magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi.
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām.
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
kataržnieks Katordznieks.
disistolija Katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā.
ordeņa (arī medaļas) lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
pārdienu Katru otro dienu; pārdienām.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna.
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā.
kaulārde Kaulu noārdīšanās.
kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti.
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
birsnis Kaut kas irdens, drupans.
ķauzis Kaut kas irdens.
suklacis Kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds.
pampars Kaut kas slikts, lamuvārds.
landvēģis Kaut kas smirdīgs.
smirdi Kaut kas smirdīgs.
negaidījums Kaut kas tāds, kas nav pardzēts, gaidīts.
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
dairs Kautrīgs, piesardzīgs.
šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām.
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
seal Kažokādu tirdzniecībā apzīmējums roņu ādai; tumšbrūni krāsota roņāda.
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
kešju Kešjukoks - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale").
Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m.
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m.
kinetokardiogramma Kinetokardiogrāfisks pieraksts.
desbūda Kiosks, stends, kur pārdod desas.
Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā.
Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m.
Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m.
antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās.
blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
tmēse Klasiskā dzejā salikta vārda sadalīšana, iešaujot starp viņa sastāvdaļām vienu vai vairākus vārdus.
antablements Klasiskā ordera augšējā horizontālā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un dzegas.
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
klaudzis Klaudzieni, dārdoņa.
zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
noktambulācija Klejošana naktī, miegā; mēnessērdzība.
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
klīvars Klibiķis (lamu vārda nozīmē).
klamata Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
klemete Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
klaidīt Kliedēt, izšķērdēt.
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi.
Vorda klintene klinteņu suga ("Cotoneaster wardii").
Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
mūķene Klostera vai ordeņa sieviešu kārtas locekle.
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms.
literārā ataksija klupšana vārdos.
ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax").
Sardinops sagax Klusā okeāna sardīne jeb ivass.
knīkstēt Klusām ņurdēt.
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds).
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4).
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
iepiktoties Kļūt dusmīgam, izgrūst dusmīgus vārdus.
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā); atbalsoties.
izdzirsties Kļūt dzirdamam, zināmam.
padzirsties Kļūt dzirdamam.
gaišoties Kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
noļekstēt Kļūt gurdenam, nogurušam.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
izburbēt Kļūt irdenam, arī porainam.
izčūgarāt Kļūt irdenam, drupanam, mīkstam.
čaugot Kļūt irdenam, mīkstam, birstošam.
izkurcināties Kļūt irdenam, porainam (par zemi).
izčaurēt Kļūt irdenam, porainam.
izčaurēties Kļūt irdenam, porainam.
izkūdroties Kļūt irdenam.
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt.
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
pārakmeņot Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
nozust Kļūt nesadzirdamam (par skaņu).
pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.).
iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
leksikalizēties Kļūt par vārdu (par vārdu savienojumu).
izčāgāt Kļūt porainam, viscaur irdenam.
iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
nosalēties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
nosalināties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām); parādīties (sejā, tās daļās) - par sārtumu.
piesmirst Kļūt smirdīgam; piesūcināties ar kādu smaku.
apsmirst Kļūt smirdīgam.
sasmirst Kļūt smirdīgam.
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
pieslāpt Kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
spurāties Kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
aplepis Kļuvis gurdens, gauss, gļēvs.
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
situla Kniedēts bronzas skārda spainis, nereti lietots kā pelnu urna.
izkraukšināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
izkraukšķināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
izkraukstināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums.
motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos.
Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi.
privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga.
blokkods Kods, kura vārdiem ir fiksēts garums.
bidzīklis Koka kārts ar kuru var pārbīdīt ārdus; kārts bīdīšanai.
dzindziņš Koka rotaļzirdziņš, uz kura bērni šūpojas.
dandals Koka runga pašaizsardzīnai, parasti 4-8 pēdas gara.
jēdriņš Koka serde.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
delba Koka stumbrs vai dobums koka serdē.
zveigzda Kokarde pie cepures.
kokarda Kokarde.
kokards Kokarde.
meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
koktirdzniecība Kokmateriālu, zāģmateriālu tirdzniecība.
Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu.
urdekls Koks, ar ko urda.
dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.).
apserde Koksne ap koka serdi.
juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā.
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi.
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes.
HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber").
MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)").
bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
Hyla arborea kokuvarde jeb parastā kokuvarde.
hyla Kokuvardes.
mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas.
kvislings Kolaboracionists, persona, kas sadarbojas ar okupantiem; pēc V. Kvislinga vārda.
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
koloniālkaraspēks Koloniju karaspēks metropoles aizsardzībai.
Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes.
paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
perimiokardīts Kombinēts perikardīts un miokardīts.
skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
franšīze Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam.
frenčaizings Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam.
vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus.
pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
vēži Komisijā nodotas, bet nepārdotas grāmatas, ko sūta atpakaļ izdevējam.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
malapropisms Komiski neprecīzs kāda vārda vai vairāku vārdu lietojums.
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.).
rekompensācija Kompensācijas atjaunošanās, piem., hroniski recidivējošas sirds dekompensācijas gadījumā.
paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci.
onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
poliakords Kompleksas struktūras akords.
hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē.
komenda Komturija - bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
ciparķēde Komunikācijas kanāls, pa kuru var pārraidīt cipardatus.
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
kardiolīts Konkrements sirdī.
eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas.
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
saulsargs Konstrukcija telpu aizsardzībai pret tiešajiem un atstarotajiem saules stariem.
silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs.
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
kontrdancis Kontrdeja.
tirgvedības kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir atbalstīt tirgvedību, koordinēt noieta (preču realizācijas) plānošanu, kontroli un informāvijas plūsmu.
sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos.
Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai).
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
verbalizēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja darbības vārdos.
interjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja interjekcijās.
numeralizācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos.
numeralizāšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos.
pronominalizēšanās konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja vietniekvārdos.
adverbācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos.
adverbēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos.
adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos.
substantivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z).
globālā ģeocentriskā koordinātu sistēma koordinātu sistēma ar sākumpunktu Zemes centrā, fiksēta ar novērošanas staciju tīklu, kas izveidots Zemes rotācijas mērījumiem; sistēmu izmanto kosmiskās ģeodēzijas problēmu risināšanai.
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
inerciālsistēma Koordinātu sistēma, kurā ir spēkā inerces princips.
aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts.
koordinātu tīkls koordinātu sistēmai atbilstošs vertikālu un horizontālu līniju tīkls.
kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
internacionāle Koordinējoša institūcija, ko dibinājušas strādnieciskas (leiboristiskas) un sociālistiskas organizācijas.
koordinācija Koordinēšana, darbību, kustību, norišu, jēdzienu utt. saskaņošana, to savstarpējās atbilstības radīšana.
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
hemiapraksija Koordinētu kustību spējas zudums ķermeņa vienā pusē.
OEM Kopā ar jaunu datoru pārdotā programmatūra, kas paredzēta izmantošanai tikai šajā datorā.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu (ikonu).
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater").
Calceolaria x herbohybrida kopējs nosaukums tirdzniecības vietās visām kalceolāriju šķirnēm.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros.
melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene).
en bloc kopumā; visu vienlaikus; vairumā (par tirdzniecību).
geoponici Kopvārds senatnes autoriem, kas rakstījuši par lauksaimniecību.
kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
filloms Kopvārds visiem auga lapu veidojumiem: lapa vispār.
olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
cordaitidae Kordaīti.
kordaitācejas Kordaīti.
cordaitales Kordaītu rinda.
korbalets Kordebalets.
dihroīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls.
jolīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls.
cordyline Kordilīnes.
dienvidu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline australis").
krūmu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline fruticosa").
sarkanā kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline rubra").
galotņu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline terminalis").
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (spāņu valodā "Andes"), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
Ziemeļamerikas Kordiljeri Kordiljeru kalnu sistēmas ziemeļu daļa (angļu val. "Cordilleran Highlands"), garums - \~9000 km, platums - 800-1600 km.
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato.
kordīts Kordīti.
kardits Kordīts - bezdūmu šaujampulveris.
NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
bibimpabs Korejiešu ēdiens; tvaicēti rīsi podiņā ar dažādiem viegli apceptiem dārzeņiem, riekstiem, jūras zāli un papardes dzinumiem un ceptu olu pašā vidū.
Vongvi Korejiešu šamaņu mitoloģijā - to cilvēku ļaunie gari, kuri miruši vardarbīgā nāvē.
kor. Korespondents (kopā ar uzvārdu).
kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
korintiešu orderis korintiskais orderis.
Lonicera korolkowii Koroļkova sausserdis.
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms.
heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums.
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
rūcoņa Krākoņa, dārdoņa, rīboņa.
gārdzenēt Krākt, gārgt; gārdzināt.
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
sirdslapu krambe krambju suga ("Crambe cordifolia").
tamaša Krāmu pārdevējs.
lomščica Krāpniece, kas izkrāpj naudu pārdevējam, parādot lielu naudaszīmi, bet, neiedodot to, pieprasa un saņem atlikumu no it kā samaksātas naudas summas par nopirkto preci.
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention").
šmugulmanis Krāpnieks (tirdzniecībā); blēdis.
šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
baratērija Krāpšana ar tirdznieciskiem rēķiniem.
hromestēzija Krāsas sajutās asociācija ar dzirdes, garšas vai ožas sajūtām.
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Dicentra spectabilis krāšņā sirdspuķe.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā.
skārst Kraut labību zārdā.
skārstīt Kraut labību zārdā.
zārdēt Kraut, likt zārdā.
zārdot Kraut, likt zārdā.
karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
komerckredīts Kredīts, ko pārdevējs preču formā piešķir pircējam, uz laiku atliekot maksājumu par pārdotajām precēm.
hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens.
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus.
Pteris cretica Krētas spārnpaparde.
ārdoņa Krietns lauku darbu strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
ārdams Krietns strādnieks (kas visu kā ārdīt izārda).
ārdonis Krietns strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
tamga Krievijā līdz 17. gs. - tirdzniecības darījumu nodoklis.
Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.).
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu.
kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks.
streļci Krievu caru miesas sardze 16. un 17. gs.
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi").
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
Aleksandrs Ņevskis krievu lielkņazs (1220.-1263. g.), pēc uzvaras Ņevas kaujā pār zviedriem (1240. g.) ieguva pievārdu "Ņevskis".
oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs.
častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
ivans Kriminālgrupas vadonis, kas neatklāj īsto vārdu.
kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam.
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.
Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece.
deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē).
Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
krustamais (arī krustāmais) vārds kristītais vārds.
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
galilietis Kristus prievārds.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti.
Sparassus crispa krokainā kazbārde.
leucocoprinus Kroksardzenes.
dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii").
brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii").
sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes").
ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus").
urods Kroplis (lieto kā lamuvārdu).
Cordyline fruticosa krūmu kordilīne.
kaucens Krupis, varde.
ķaupis Krupis, varde.
parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi.
torakālā ķirurģija krūšu dobuma orgānu (gk. sirds un plaušu) operācijas.
LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border").
birka Krūšu uzšuve ar uzvārdu.
ksifopagotomija Ksifopāga pārdalīšana divos indivīdos.
suka Kuce (lieto kā lamuvārdu).
Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
NIS Kuģis (tirdzniecības) ar atomdzinēju (angļu "nuclear ship").
posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu.
ekstirpators Kultivators augsnes dziļirdināšanai un nezāļu iznīcināšanai.
dziļkultivators Kultivators augsnes irdināšanai visā aramkārtas dziļumā.
tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
Barbilophozia kunzeana Kunces bārdlape.
Ms. kundze (_lieto kopā ar uzvārdu_); šī uzrunas forma neatklāj, vai sieviete ir precējusies.
kdze Kundze (kopā ar uzvārdu, piem., Liepiņas kdze, arī k-dze).
k-dze Kundze (kopā ar uzvārdu).
kgs Kungs (kopa ar uzvārdu, piem., Liepiņa kgs, arī k-gs).
k-gs Kungs (kopā ar uzvārdu).
eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu).
dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju.
Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
blechnum gibbum kuprainā ēnpaparde.
Ku Kurčatovijs, ķīmiskā elementa rezerfordija simbols, kas tika lietots bijušajā PSRS līdz 1997. gadam.
Kurdu kalni Kurdistānas kalni Āzijas dienvidrietumos.
Kurdistāna Kurdistānas reģions, Irākas Republikas administratīva vienība.
PKK Kurdistānas strādnieku partija - marksistiska kurdu partija, kuras mērķis ir neatkarīga Kurdistāna.
Kurdistāna Kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. "Kurdistan"), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irakas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā.
kurmanci Kurdu valodas dialekts.
zazaki Kurdu valodas dialekts.
kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
kurns Kurls, nedzirdīgs.
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai.
šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi).
cārot Kustēties, spārdīties (par zīdaini).
libertiānisms Kustība par seksuālo mazākumu līdztiesības atzīšanu un prostitūcijas tiesisku un sociālu aizsardzību.
ekofeminisms Kustība, kas meklē garīgu apskaidrību, sintezējot feminismu un rūpes par apkārtējās vides aizsardzību.
Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās).
hiposinerģija Kustību koordinācijas traucējums.
braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas.
ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
pārkust Kūstot pārdalīties.
iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas.
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
titlonīms Kvalifikācija vai statuss, ko lieto kā nosaukumu, ja autora vārds nav zināms.
lādiņu konjugēšana kvantu lauka teorijas operācija, kurā visas sistēmā ietilpstošās elementārdaļiņas tiek aizstātas ar tām atbilstošajām antidaļiņām.
dīvainība Kvantu skaitlis, kas raksturo elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā (hadronus).
leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis.
varšķis Kvekšķis (suns); tāds, kas rūc, ņurd.
eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu.
salu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia sarda").
kalnu ķeģis ķeģu suga ("Acantis flavirostris syn. Carduelis flavirostris").
gaišais ķeģis ķeģu suga ("Acantis hornemanni syn. Carduelis hornemanni").
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium").
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium").
botrychium Ķekarpapardes.
Exochorda racemosa ķekaru eksohorda.
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem Gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji.
Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs.
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā.
spīrēt Ķepuroties, spārdīt, mocīt.
ķeprot Ķepuroties, spārdītie.
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties.
lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
spirenēties ķepuroties, spārdīties.
kapačāties Ķepuroties, spārdīties.
ķēbaroties Ķepuroties, spārdīties.
ķeburēties Ķepuroties, spārdīties.
ķeparāties Ķepuroties, spārdīties.
ķeparoties Ķepuroties, spārdīties.
ķeperēt Ķepuroties, spārdīties.
ķeperēties Ķepuroties, spārdīties.
ķeproties Ķepuroties, spārdīties.
ķepurēties Ķepuroties, spārdīties.
ķiparāties Ķepuroties, spārdīties.
saspīrenēties Ķepuroties, spārdīties.
saspirināties Ķepuroties, spārdīties.
spirāties Ķepuroties, spārdīties.
spurduļot Ķepuroties, spārdīties.
stikāt Ķepuroties, spārdīties.
stikāties Ķepuroties, spārdīties.
šuinīties Ķepuroties, spārdīties.
Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
gārciens Ķērkšana; gārdziens.
atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis.
katafilakse Ķermeņa dabisko aizsardzības spēju pavājināšanās.
pasirds Ķermeņa daļa zem sirds; - pakrūte.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
zobainā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine dentata").
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama.
sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
trīslapu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine trifolia").
varžot Ķert vardes (vēžošanai).
nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
mīznīca Ķēve, kas spārdās.
plaukaste Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
plaukastīte Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
kārnīties Ķildoties; ārdīties.
Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
cikelis Ķīļbārda; zoda bārda.
ciķelis Ķīļbārda; zoda bārda.
kazas (arī āža) bārda ķīļbārda.
āža bārda ķīļbārda.
āža (kazas) bārda ķīļbārda.
bukumbārda Ķīļbārda.
cikelbārda Ķīļbārda.
kazbārda Ķīļbārda.
kazbārdiņa Ķīļbārda.
skicele Ķīļbārda.
cikelītis Ķīļbārdiņa.
unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju.
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
nematocīdi Ķīmiskas vielas, ko izmanto augu aizsardzībā nematožu iznīcināšanai.
speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
ftors Ķīmisks elements, bezkrāsaina, stipri smirdoša gāze, tas pats kas fluors.
smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
Aruncus sinensis Ķīnas kazbārdis.
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
Angelica sinensis Ķīnas zirdzene.
pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
Emituofo Ķīniešu vārds budisma bodhisatvam Amitābham.
kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
nan- Ķīniešu vietu vārdos: dienvidu.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
ķīvulis Ķivulis ("Carduelis spinus").
plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
labas ausis laba dzirde.
smalka dzirde laba dzirde.
ignominia Laba vārda, "labas slavas" zaudēšana.
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem.
dalbiņš Labības statiņš vai zārds.
kirpa labības zārds.
valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
labestība Labsirdība, labvēlība.
bonomija Labsirdība, vientiesība.
bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība.
laba sirds labsirdība.
labsirdīgums Labsirdība.
badinage labsirdīga, jautra izjokošana.
agate Labsirdīgā, labā.
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
saulains Labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī gaišs (6).
lāga dvēsele labsirdīgs, izpalīdzīgs cilvēks.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
labinīgs Labsirdīgs, laipns.
bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks.
Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā.
Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii").
oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam).
medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā).
vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
kardioarteriālais intervāls laika sprīdis no sirds galotnes grūdiena līdz spieķa artērijas pulsa sitienam.
kardioaortālais intervāls laika sprīdis starp sirds galotnes grūdienu un pulsa viļņa sākumu aortā.
statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām.
saimnieciskās darbības cikls laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja gk. uz R, zviedri - uz A.
izometriskais intervāls laiks no sirds kambara kontrakcijas sākuma līdz asins izgrūšanas sākumam.
postapokalipse Laiks pēc pastardienas.
saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
Mūža licējiņa Laimas pievārds.
žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi).
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana.
lama Lamas, lamu vārds.
elnēties Lamāties; lamājoties lietot vārdu "elne".
ģembas Lamu vārda nozīmē mute, žoklis.
jods Lamu vārda nozīmē.
jupis Lamu vārda nozīmē.
nešķīstais Lamu vārda nozīmē.
nešķīstenis Lamu vārda nozīmē.
gānu vārdi lamu vārdi, apsaukāšanās.
mutesvārdi Lamu vārdi.
debess kalējs lamu vārds
nagadauzis Lamu vārds (utubunga, tirgus kliedzējs).
bušuruncis Lamu vārds (vīrietim).
urva Lamu vārds cūkai.
kablis Lamu vārds garam cilvēkam.
žerkle Lamu vārds negantam kustonim.
plektiņš Lamu vārds pavieglam vīrietim.
naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam.
repis Lamu vārds tam, kas ar netīrumiem aprepis.
ēberis Lamu vārds vecam zirgam.
grebeze Lamu vārds veciem cilvēkiem.
ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
spēcīgs (arī stiprs) vārds (arī izteiciens) lamu vārds, lamas; nopēlums.
līpiņš Lamu vārds, lišķis.
biezs (arī apaļš, trekns) vārds lamu vārds; ass vārds vai teiciens.
desa Lamu vārds: muļķis, nelga, vientiesis.
apaļš vārds lamu vārds.
nolamas vārds lamu vārds.
Judaša kapšuks lamu vārds.
ragaņs lamu vārds.
dirsknābis Lamu vārds.
dirslēgs Lamu vārds.
impampa Lamu vārds.
impampis Lamu vārds.
jozups Lamu vārds.
kalmācis Lamu vārds.
kazēdis Lamu vārds.
kvērpslis Lamu vārds.
lams Lamu vārds.
maule Lamu vārds.
naģēns Lamu vārds.
pluka Lamu vārds.
her Lamuvārda aizvietotājs.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu.
žalva Lamuvārds - mauka.
šmirda Lamuvārds - smaka, smirdoņa.
bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
beļa Lamuvārds – klaiņojoša kuņa, kuce.
bužuruncis Lamuvārds (cilvēkam).
teļāks Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
teļapēteris Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
teļabrencis Lamuvārds (muļķis).
tarbača Lamuvārds (nekrietna, ķildīga sieviete).
amaka Lamuvārds (sacīts par zirgu).
vārnākslis Lamuvārds (uz ļaunu cilvēku).
pāpe Lamuvārds (vārgam cilvēkam).
klīma Lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam).
kunnis Lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam.
varkale Lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj.
šķulis Lamuvārds bērnam.
žvangus Lamuvārds biezi saģērbtam cilvēkam.
spiga lamuvārds cilvēkam ar sliktu stāju.
kramausis Lamuvārds cilvēkam un novājējušam lopam.
jēlausis Lamuvārds cilvēkam, kas neko nevar izvest galā.
skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši).
vēžavas Lamuvārds cilvēkiem, kas vienmēr nokavē.
ķurka Lamuvārds degunam.
suspuris lamuvārds dusmīgam cilvēkam.
bandžalis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
bandžolis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
bandžulis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
cūka Lamuvārds dzērājam.
mākoņa Lamuvārds dzērājam.
župciķis Lamuvārds dzērājam.
župciks Lamuvārds dzērājam.
židavs Lamuvārds ebrejam.
žīdavs Lamuvārds ebrejam.
vērzaka Lamuvārds garam, nejaukam cilvēkam.
cervele Lamuvārds grūti savaldāmai govij.
penēzis Lamuvārds iedomīgam cilvēkam.
šļempis Lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam.
šļampata Lamuvārds kādam, ka lēni iet.
knēkšis Lamuvārds kādam, kas "smalki runā".
terzele Lamuvārds kādam, kas ir nekārtīgs, lempīgs.
svēpšķis lamuvārds kādam, kas neskaidri runā.
šņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
šņergulis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
žņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
smerška lamuvārds kādam, kas smird.
ļēpuča Lamuvārds kādam, kas vienmēr pārāk lēni iet.
tabakas repis lamuvārds kādam, kurš pārāk daudz smēķē.
steinis Lamuvārds klibam, tizlam.
kleiba Lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam.
kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
kruķīte Lamuvārds mazai meitenei.
pirkšis lamuvārds mazam bērnam.
sesks lamuvārds mazam bērnam.
drapšķis Lamuvārds mazam bērnam.
drepis Lamuvārds mazam puikam.
kobiņš Lamuvārds mazam un vājam cilvēkam.
krupe Lamuvārds meitenei.
pastalas Lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam.
žoža Lamuvārds neizveicīgai sievietei.
izava Lamuvārds nekārtīgi saģērbtam cilvēkam.
svīķītis lamuvārds nenopietnam ("pavieglam") cilvēkam.
slemka lamuvārds nepatīkamai personai.
utēlis Lamuvārds noskrandušam ubagam.
setuks lamuvārds pēc dabas niecīgam cilvēkam.
krūka Lamuvārds resnai sievietei.
rumba lamuvārds resnam cilvēkam.
bremžuks Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
taucis Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
storcka Lamuvārds sieviešu kārtas radībai.
skverna Lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam.
maitānīca Lamuvārds sievietei, maita 1(3).
sutņu kule lamuvārds sievietei.
sātanīca lamuvārds sievietei.
skrudze lamuvārds sievietei.
ģēda Lamuvārds sievietei.
kņecka Lamuvārds sievietei.
krīpša Lamuvārds sievietei.
lemesnīca Lamuvārds sievietei.
stucele Lamuvārds sievietei.
stute Lamuvārds sievietei.
vanadze Lamuvārds sievietei.
vanadzene Lamuvārds sievietei.
žļecka Lamuvārds sievietei.
merklis Lamuvārds sliktam bērnam.
žabis Lamuvārds sliktam cillvēkam.
bruslaks Lamuvārds sliktam cilvēkam.
suņu sedilka lamuvārds slinkam cilvēkam.
kūkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
kutkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
kūtkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
stulmenis Lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam.
ļēmurs Lamuvārds sliņķim vai izlaidīgam cilvēkam.
stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam.
ķapsis Lamuvārds sunim, kas apēdis ko neatļautu.
kudla Lamuvārds sunim.
ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam.
stendere Lamuvārds tūļīgam cilvēkam.
čujāks Lamuvārds vājam gara auguma cilvēkam.
nātenis Lamuvārds vārgulim.
kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
grička Lamuvārds vecai sievietei.
ņurka Lamuvārds vecai sievietei.
bumbuļčačis Lamuvārds vecam cilvēkam.
žeicka Lamuvārds vieglas uzvedības sievietei.
slemberis lamuvārds vīrietim.
subraks lamuvārds vīrietim.
tillkājis Lamuvārds vīrietim.
žēckus Lamuvārds vīrietim.
tiriss Lamuvārds zēnam, puikam.
bleika Lamuvārds, apsaukāšanās vārds.
purgonis lamuvārds, ar ko apsaukāt kādu, kas bieži visu sabojā.
suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
kraipans Lamuvārds, ar kuru izsmej vājāko.
kraņa Lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni.
šmerla Lamuvārds, izsaka nicinājumu.
štemplis Lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu.
kruilis Lamuvārds, kreilis.
lamiens Lamuvārds, lamas.
teļausis Lamuvārds, muļķis.
župka Lamuvārds, palama dzērājam.
župnicka Lamuvārds, palama dzērājam.
klepča Lamuvārds, parasti savienojumā "sūdu klepča".
utricis Lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks.
biezs vārds lamuvārds; ass vārds vai teiciens.
gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
šmarva Lamuvārds; smerdelis.
mētrs Lamuvārds; spoks.
nomauka Lamuvārds: maukas bērns.
strūgu polis lamuvārds.
perdeļmeška lamuvārds.
puņķis lamuvārds.
pupuks lamuvārds.
sātens lamuvārds.
smirda lamuvārds.
spitālis lamuvārds.
baltsprāklis Lamuvārds.
bļurba Lamuvārds.
burbākls Lamuvārds.
capis Lamuvārds.
čempuris Lamuvārds.
cūcietis Lamuvārds.
gāzeknis Lamuvārds.
gļemauris Lamuvārds.
gliemēsts Lamuvārds.
gozele Lamuvārds.
griezauka Lamuvārds.
griezaunieks Lamuvārds.
grieztoga Lamuvārds.
grīstaga Lamuvārds.
huļi Lamuvārds.
jemšika Lamuvārds.
kaņāda Lamuvārds.
kazzobs Lamuvārds.
ķēpars Lamuvārds.
ķepasls Lamuvārds.
ķēpurs Lamuvārds.
ķēvpautis Lamuvārds.
klamba Lamuvārds.
klanga Lamuvārds.
klijāns Lamuvārds.
klijārs Lamuvārds.
klīkājis Lamuvārds.
kramauzis Lamuvārds.
krampausis Lamuvārds.
krams Lamuvārds.
kramšķis Lamuvārds.
krapis Lamuvārds.
kraupe Lamuvārds.
krausts Lamuvārds.
krīna Lamuvārds.
krinka Lamuvārds.
krunta Lamuvārds.
krunte Lamuvārds.
kruzis Lamuvārds.
kuika Lamuvārds.
kulāns Lamuvārds.
kumeļkupris Lamuvārds.
kurmkasis Lamuvārds.
langa Lamuvārds.
lāpītava Lamuvārds.
lēkausis Lamuvārds.
ļemausis Lamuvārds.
ļetauris Lamuvārds.
ļetausis Lamuvārds.
letere Lamuvārds.
ļēvars Lamuvārds.
ļumbaks Lamuvārds.
lumpārs Lamuvārds.
maikata Lamuvārds.
maitmugurs Lamuvārds.
mangrītelis Lamuvārds.
merga Lamuvārds.
mežānietis Lamuvārds.
mežāns Lamuvārds.
miļļa Lamuvārds.
mirokšļi Lamuvārds.
naģe Lamuvārds.
parva Lamuvārds.
pasaulsnelieta Lamuvārds.
pausis Lamuvārds.
pautēris Lamuvārds.
peska Lamuvārds.
pezna Lamuvārds.
piguta Lamuvārds.
piķmice Lamuvārds.
pizuķis Lamuvārds.
pļara Lamuvārds.
pluduris Lamuvārds.
pļugausis Lamuvārds.
pluncens Lamuvārds.
pļūrša Lamuvārds.
pūna Lamuvārds.
purduksnis Lamuvārds.
purmulis Lamuvārds.
putalācis Lamuvārds.
puziķis Lamuvārds.
riška Lamuvārds.
sakasnis Lamuvārds.
šeists Lamuvārds.
sēkāzis Lamuvārds.
šķerla Lamuvārds.
skrābans Lamuvārds.
šļāga Lamuvārds.
slambans Lamuvārds.
slaņa Lamuvārds.
slēpsna Lamuvārds.
šņaibaklis Lamuvārds.
spicdegune Lamuvārds.
steneklis Lamuvārds.
stilbakāja Lamuvārds.
stupele Lamuvārds.
sūddzeseris Lamuvārds.
sūdzeseris Lamuvārds.
suņaste Lamuvārds.
švēplis Lamuvārds.
terva Lamuvārds.
tiltriķis Lamuvārds.
ula Lamuvārds.
ule Lamuvārds.
ulmāka Lamuvārds.
utars Lamuvārds.
utārs Lamuvārds.
utnabags Lamuvārds.
utukaija Lamuvārds.
utulācis Lamuvārds.
utuvanags Lamuvārds.
užbans Lamuvārds.
ūzma Lamuvārds.
vanckatiene Lamuvārds.
varla Lamuvārds.
vātulis Lamuvārds.
vēdzele Lamuvārds.
veļmiess Lamuvārds.
vemekls Lamuvārds.
venckulis Lamuvārds.
vilkate Lamuvārds.
virķele Lamuvārds.
vutainis Lamuvārds.
zamšķis Lamuvārds.
zanka Lamuvārds.
žaustaļa Lamuvārds.
žebenīce Lamuvārds.
zeleksis Lamuvārds.
ževeris Lamuvārds.
žlencka Lamuvārds.
žmarva Lamuvārds.
zormīns Lamuvārds.
zubdreķis Lamuvārds.
žulis Lamuvārds.
zuperdancis Lamuvārds.
žurks Lamuvārds.
žvagulis Lamuvārds.
zvaulis Lamuvārds.
lombardi Langobardi.
lombardieši Langobardi.
longobardi Langobardi.
Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži.
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
paraleksija Lasīšanas traucējums, vārdu un zilbju jaukšana.
lasīt balsī lasīt dzirdami.
snabrenēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt.
snabrināt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt.
snabarēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu.
lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm.
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
norantīt Lasot katru vārdu skaidri izrunāt (kā noskaldīt).
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms.
blende Laterna raktuves apgaismošanai (koka laterna, kas no iekšpuses izsista ar skārdu).
LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.).
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem.
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
Uliks Latīņu vārds Odisejam, Homēra eposa varonim.
ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
LLVV Latviešu literārās valodas vārdnīca.
Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
vecītis Latviešu mitoloģijā - Dieva pavārds.
caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
Dieveklis Latviešu mitoloģijā - pagāniskā dieva vai gara apzīmējums, kāds tas dots kristietiskajā, piešķirot šim vārdam niecinošu pieskaņu.
stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
Dieviņš Latviešu mitoloģijā - Pērkona pavārds.
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
Jopķis Latviešu mitoloģijā - velna pavārds.
Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
Roķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Vilcis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Viļķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
Bēlis Latviešu mitoloģijā – viens no mājas gara pavārdiem.
Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem.
Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
Tūškuma māte latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt.
vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus.
locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
LDPAB Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība.
baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
LNS Latvijas Nedzirdīgo savienība.
Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
Kara ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums 1922.-1940. g.
Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju.
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
LSA Latvijas Snovborda asociācija.
LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
LŽF Latvijas Žēlsirdības fonds.
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
laukdurvis Lauka durvis, ārdurvis.
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
kurtis Laukirbe ("Perdix perdix", senāk "Perdix cinereal").
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā.
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens.
saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens.
château lauku saimniecība vai pils (Francijā), kuras vārdā nosauc apkaimē ražoto vīnu.
mājvārds Lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; māju vārds.
māju vārds lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; mājvārds.
reģistrētas partnerattiecības laulībai alternatīvs tiesisks pāra attiecību regulējums, kas nodrošina partneru tiesisko aizsardzību (piemēram, mantojuma saņemšana, sociālās garantijas).
lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
karalina Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
ķeizarkronis Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
serga Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sergas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sirdslauztiņa Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sirsniņas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sirdslauztas lauztās sirdis ("Dicentra spectabilis").
pārlauzt Laužot pārdalīt.
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
efūzija Lavas izplūšana Zemes virspusē un izvirdumiežu veidošanās.
vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu.
lāzerķirurģija Lāzera izmantošana ķirurģiskās operācijās, piem., audu pārdalīšanai.
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā.
Lonicera ledebourii Ledebūra sausserdis.
pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem.
Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam.
cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa.
leibgarde Leibgvarde.
leibgvardija Leibgvarde.
nieder- Lejas-, vācu vietu vārdos.
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
mikrostruktūra Leksikogrāfijā - elementu (datu) izkārtojums vārdnīcas (vai datubāzes) šķirklī.
lemma leksikogrāfijā - šķirkļa vārds.
makrostruktūra Leksikogrāfijā - šķirkļu izkārtojums vārdnīcā (vai datubāzē).
leksikogrāfs Leksikogrāfijas (1) speciālists; vārdnīcu sastādītājs.
norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums.
salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem).
frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā.
lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks.
suma Lempis, muļķis (lamuvārda nozīmē).
sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
lēzēt Lēnām, vārdu pa vārdam sakot, citus aprunāt.
landlords Lendlords.
dūdulis Lēns cilvēks (lamu vārda nozīmē).
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju.
direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
panteris Leopards; pantera.
Leo pardus leopards.
lēsens Lēsena zeme - sarkana, ļoti irdena purva zeme ar koku atliekām.
Rana lessonae Lesona varde.
dīķa varde Lesona varde.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
Laiarda Liārda, upe Kanādā.
aldolāze Liāžu klases ferments, kas katalizē cukuru noārdīšanos un biosintēzi organismā.
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m.
Isfjords Līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos ("Isfjorden"), Špicbergenas piekrastē, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem iesīd šļūdoņi.
Gilsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā.
Hvamsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā.
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m.
Stūrfjords Līcis Norvēģu jūrā ("Storfjord"), Norvēģijas rietumu piekrastē, garums - 90 km.
garašķis Līdaku murds bez iedzelkšņa.
pirātisms Lidaparātu vardarbīga sagrābšana lidojuma laikā.
lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
ad absurdum līdz absurdam.
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
kardiotoniskie līdzekļi līdzekļi sirds mazspējas ārstēšanai.
netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
klakaris Līdzekļu izšķērdētājs.
pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
abrāzijas-akumulācijas līdzenums līdzenums, kas veidojas jūras viļņiem noārdot reljefa pacēlumus un aizpildot ar nogulumiem pazeminājumus.
izotopiskais multiplets līdzīgu elementārdaļiņu grupa, kuras daļiņas stiprajās mijiedarbībās izturas vienādi.
jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
pretimpircējs Līdzsolītājs izpārdošanā, izsolē.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda).
pleonasms Liekvārdīgs izteiksmes veids.
stiepts Liekvārdīgs.
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija; sākas no kreisā sirds kambara.
lizums Liela auguma cilvēks; lamu vārds.
kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā).
Macrolepiota procera lielā dižsardzene.
baltkvēle Liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam).
Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei.
Platycerium grande lielā platragpaparde.
siga Lielā sīga ("Otis tarda").
pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
vardene Liela, riebīga varde.
papards Lielais papards - parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
Aleksandra I Zeme Lielākā Antarktikas sala Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km2 (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus.
Jaundžordžija Lielākā no Jaundžordžijas salām ("New Geoargia"), Zālamana salu rietumos, platība - 1800 kvadrātkilometru.
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža).
Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km.
Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai.
sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
klauģis Lielībnieks, pļāpa, tukšvārdis.
ragalops Liellopi, ragulopi; lietots arī kā lamuvārds.
lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs.
grand-maitre Lielmestrs, ordeņa mestrs.
lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi.
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
aristologs Liels gardēdis.
languste Liels jūras vēzis ar ļoti gardu gaļu; langusts.
kūris Liels murds reņģu zvejai.
mutainis Liels runātājs, kam vārds vietā.
supermārkets liels tirdzniecības uzņēmums.
lielveikals Liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa.
kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
aglomerēšana Lielu, porainu gabalu veidošana no irdena, smalku daļiņu materiāla.
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
absolūtā orientējuma elementi lielumi, kas nosaka stereomodeļa stāvokli ģeodēziskajā koordinātu sistēmā.
izkliedes amplitūda lielums, kas kvantu mehānikā kvantitatīvi raksturo mikrodaļiņu un elementārdaļiņu izkliedi.
Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
izkliedes matrica lielumu kopa (matrica), ar ko kvantu mehānikā raksturo sistēmas pāreju no viena stāvokļa citā, mikrodaļiņām vai elementārdaļiņām savstarpēji mijiedarbojoties (izkliedējoties).
Lennewarden Lielvārde.
Lennewarden Lielvārdes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
Jumpravmuiža Lielvārdes novada apdzīvotās vietas "Jumprava" bijušais nosaukums.
lielvārdieši Lielvārdes novada apdzīvotās vietas "Lielvārde" iedzīvotāji.
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji.
Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
jaunciematieši Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunais ciemats" iedzīvotāji.
jaunaustrinieši Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaustriņas" iedzīvotāji.
senči Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
annēnieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" iedzīvotāji.
kaibalieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kaibala" iedzīvotāji.
lāčplēsieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
sencieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
Lielvārdes pilsētas lauku teritorija Lielvārdes pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
Lenewarde Lielvārdes pils vāciskais nosaukums 13. gs.
Lāčplēsis Lielvārdes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
Exochorda x macrantha lielziedu eksohorda.
LTN Liepājas tirdzniecības nams (rāj.).
LTP Liepājas tirdzniecības pārvalde (rāj.).
parastā liepa liepu suga ("Tilia cordata", arī "Tilia praviofilia"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
splenolīze Liesas audu noārdīšana.
izstumšana Lietas vai tiesības valdījuma atņemšana ar vardarbību pret valdītāja personību vai arī slepeni un viņam promesot.
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
gam Lieto "zem" vietā pirms vārdiem, kas sākas ar burtu "g".
manes Lieto (savienojumā "vai manes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
rību Lieto atkārtojumā, lai aprakstītu dārdošu troksni.
stiks Lieto atkārtojumā, lai raksturotu paātrinātus sirdpukstus.
griezin Lieto darbības vārda "griezt" pastiprināšanai.
griezin Lieto darbības vārda "griezties" pastiprināšanai.
griezinies Lieto darbības vārda "griezties" pastiprināšanai.
bļā Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
bļaha Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
blē Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
blin Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
bļin Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
bļinčik Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
bļāviens Lieto kā lamuvārda aizstājēju.
bļiņčiki Lieto kā lamuvārda aizstājēju.
bļoda Lieto kā lamuvārda aizstājēju.
kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
kā suņāda lieto kā lamuvārdu nesaticīgam, ķildīgam, agresīvam cilvēkam.
kā tārpizēda lieto kā lamuvārdu skopam, nenovīdīgam cilvēkam.
guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
beļeg Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
blad Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļadj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļadz Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļaģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļe Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļē Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļeģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļīīīn Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļiņ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļini Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļins Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļjads Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nahui Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nahuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nāhuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
fak Lieto kā lamuvārdu, lai izteiktu negatīvas emocijas.
bļedstvo lieto kā lamuvārdu.
kā klinklāviņš lieto kā lamuvārdu.
kuces bērns lieto kā lamuvārdu.
kuces dēls lieto kā lamuvārdu.
kuņas bērns lieto kā lamuvārdu.
kuņas dēls lieto kā lamuvārdu.
dirsgrauzis Lieto kā lamuvārdu.
greiža Lieto kā lamuvārdu.
ibiomaķ Lieto kā lamuvārdu.
durtin Lieto kā pastiprinājumu vārdam "durt".
atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
klai Lieto lai pastiprinātu vārdu "visi".
maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
ibitīt Lieto lamuvārda "ibiomaķ!" aizstāšanai.
klejšmete Lieto lamuvārda nozīmē, ja kas neveicas, neizdodas.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
ibeņ Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
iben Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
ibio Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
maķ Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
matj Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
pīī Lieto rupja vārda vietā.
čukstin Lieto savienojumā "čukstin čukst" vārda "čukstēt" pastiprinājumam.
čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
gaisin Lieto savienojumos ar darbības vārdiem "izgaist, gaist", to darbības uzsvēršanai.
caurin Lieto vārdu "caur, cauri" pastiprināšanai.
neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
kva Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1), vienīgi.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi.
nij Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu; īsts.
pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin.
jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
jel Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
vis lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; [pat]{s:977}; [lai]{s:976}
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
tur lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
aļa Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
patēm Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
šurpu Lieto, lai pastiprinātu vietas apstākļa vārda vai tā nozīmē lietota vārda nozīmi.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin (2).
kana Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin.
diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
bidta Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības, šķietamības niansi.
štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam.
štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam.
dzird Lieto, lai pievērstu uzmanību kam dzirdamam.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
celtin Lieto, savienojumā ar darbības vārdu "celt", lai pastiprinātu tā nozīmi.
lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu.
izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
sekondhends Lietota prece (pārdošanai).
sekonhends Lietota prece (pārdošanai).
lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu.
īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
tirgotājs lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam.
sekndhend Lietots apģērbs, apavi u. c; veikals, kur tos pārdod.
šrota Lietotu atomobiļu tirdzniecības vieta.
šrote Lietotu atomobiļu tirdzniecības vieta.
sekondhends Lietotu preču pārdotava.
sekonhends Lietotu preču pārdotava.
spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos.
Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus.
bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem.
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
nosaucējfunkcija Lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana; nominatīvā funkcija.
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
īpašvārds lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes.
kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes.
ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā.
substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis.
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
abstraktas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc darbību, pazīmi vai nemateriālu parādību.
kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu.
konkrētas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc materiālu objektu.
vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu.
substantīvs Lietvārds.
locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
Lifēra Liforda, pilsēta Īrijā ("Leifear"), tās nosaukums īru valodā.
absorbējama ligatūra ligatūra no dzīvnieku audiem (piem., ketguts), ko noārda dzīvo audu enzīmi.
precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu.
pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām.
aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu.
komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
fiksēta maksājuma apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu.
atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas.
līkumaine Līkā; priedes pievārds.
starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem.
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu.
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
apostrofēt Likt apostrofu; rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt.
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā.
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā.
spārdināt likt, ļaut spārdīties.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
ex iure likuma vārdā, pēc tiesas.
signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
sausais likums likums, kas aizliedz vai ierobežo alkoholisku dzērienu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu.
Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
codex Likumu grāmata; Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja grāmatu no vairākiem vaskotiem dēlīšiem; vēlāk papirusa un pergamenta grāmatas.
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros.
kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
kāpuru līme līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
lineāra transformācija lineāras telpas attēlojums sevī, ko apraksta bāzes vektoru koordinātu matrica vai lineāru funkciju sistēma.
Gymnocarpium dryopteris Linneja kailpaparde.
ozolu kailpaparde Linneja kailpaparde.
Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms.
spīlas Linu audekls aizsardzībai pret sauli.
spīle Linu audekls aizsardzībai pret sauli.
spīlis Linu audekls aizsardzībai pret sauli.
pogulis Linu pievārds (jo augļi pogas - pogaļas); pogainis.
pogainis Linu pievārds (jo augļi pogas - pogaļas).
bunte linu šķiedra, iepakota pārdošanai (8 kg).
dvaccatka linu šķiedra, iesaiņota pārdošanai (8 kg); dvacatka (1).
galveņa linu šķiedra, iesaiņota pārdošanai (8 kg).
kulstīšana Linu, vilnas u. c. šķiedru apstrādes operācija, ko veic pēc irdināšanas un pirms kāršanas - pilnīgāk uzirdina šķiedras un atdala lielākos piemaisījumus.
dabas lirika lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības.
folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
nanolitrs Litra mijardā daļa.
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
Velves Andrejs Livonijas ordeņa mestrs 1241. g. un 1248.-1253. g.
Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils.
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
ovolizīns Lizīns, kas noārda olas baltumu.
Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā ("Leeuwarden").
Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis").
Žerarda lobēlija lobēliju suga ("Lobelia x gerardii").
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums.
atkarīgais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā.
neatkarīgais locījums locījums, kas vārdu savienojumā vai teikumā lietojams sintaktiski neatkarīgi no citiem vārdiem.
tiešais (arī neatkarīgais) locījums locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
atkarīgais (arī netiešais) locījums locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
konjuģēt noriseni locīt darbības vārdu.
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē.
komutējams tīkls Ethernet lokālais tīkls _Ethernet_, kas abonentu vai tīkla segmentu pievienošanai izmanto komutatorus - ātrdarbīgus slēdžus.
darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem.
lombis lombards.
lombardi Lombards.
sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
Longforta Longforda, pilsēta Īrijā ("An Longfort"), tās nosaukums īru valodā.
dzirde lopu dzirdinātava
dzirdīkla Lopu dzirdinātava.
lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls; lorda vai baroneta sieva.
lordmaijers Lordmērs.
lordmajors Lordmērs.
lords-mers Lordmērs.
itilordoze Lordoze bez sānu izliekumiem.
lards Lords.
lorts Lords.
teni Lordu nosaukums Skotijā viduslaikos.
augšnams Lordu palāta Anglijas parlamentā.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Degterova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dekterova" nosaukuma variants.
Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants.
pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji.
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants.
Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
burduškieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Burduški" iedzīvotāji.
orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā.
Pater noster lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs ..."; pirmie šīs lūgšanas vārdi.
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
lumesti Lumsti - zirdzinājiem līdzīgs stāds māju tuvumā.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
vels Ļauna pārdabiska būtne; velns.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs.
baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
aizsprādzināt Ļaut gandrīz nosprāgt, daļēji nomērdēt.
izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
nomuldināt Ļaut nīkuļot, nogurdināt.
apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem).
ievedināties Ļauties kārdinājumam.
likt novārdoties ļauties, lai novārdo.
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line").
VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
pārkrest Ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku).
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu.
šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slābans, slābs.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
komerckultūra Ļoti izplūdis jēdziens, ar ko var apzīmēt jebkura veida kultūru, kuru "ražo" pārdošanai un peļņas gūšanai.
hiperlordoze Ļoti izteikta lordoze.
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
par smieklu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
par neko ļoti lēti, par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt, pārdot)
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
izmučīt Ļoti nogurdināt (cilvēku, dzīvnieku).
izmocīt Ļoti nogurdināt.
samocīt Ļoti nogurdināt.
dziezna Ļoti novārdzis dzīvnieks.
traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
trisstāvu vārds ļoti rupjš lamu vārds (parasti krievu).
daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds.
kā medus ļoti salds, gards.
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
pelni Ļoti sausa, smalka irdena zeme.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
kā dimants ļoti skaisti, zaigojoši mirdzēt.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
dziļai Ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.).
izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
ugunīgs Ļoti spožs, mirdzošs (par acīm).
minimi Ļoti stingrs mūku ordenis, 15. gs. dibināts.
iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību).
bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
velnāds Ļoti, pat pārdabiski stiprs.
kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
murīds Māceklis, kas apgūst islāma slepenās mācības; sevišķi bij sastopami dervišu ordenī.
arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
onomatika Mācība par īpašvārdu attīstību.
topika Mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā.
onomatoloģija Mācība par vietu vārdiem.
ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji.
jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji.
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji.
Lagomadžore Madžores ezers ("Lago Maggiore") Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m.
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros.
jūgs Magnētvada daļa, kas savieno serdes, uz kurām atrodas spoļu tinumi.
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu.
dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes.
liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības.
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus.
rožvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē rozi.
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles.
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu.
tūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem ārstē tūsku.
zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas).
asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
caramba Maigs spāņu lamuvārds.
mikrostarpināšana Mainīga platuma starpu izmantošana rakstzīmju atdalīšanai dokumentā un vārdu izlīdzināšanai tekstā.
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes.
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā.
dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā.
priedi Maiņas priekšmeti senajā tirdzniecībā.
prieds Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana (tirdzniecība kā savstarpēja apdāvināšana).
prieda Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana.
uzliesmojoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās izvirdumu, uzliesmojumu, sprādzienu u. tml. rezultātā.
maitēns Maita, lamuvārds.
maitiņš Maita, lamuvārds.
kerka Maizes uzturdeva.
krovņaks Maizes uzturdeva.
dzīvojamā vienība māja, dzīvoklis, pārvietojamā māja, viena vai vairākas istabas, ko apdzīvo kā atsevišķu mājokli, vai brīvs apdzīvošanai pardzēts atsevišķs mājoklis.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
penāti Mājas pavards, dzimtās mājas.
spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
identifikācija mājdzīvnieku apzīmēšana ar vārdiem vai numuriem.
ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
pilsmajors Majordoms.
lepete Mājputnu, parasti vistu, bārda.
klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
brokeris Mākleris, starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos; brokers.
kurtjē Mākleris, tirdzniecības aģents (1).
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
mielofāgs Makrofāgs, kas noārda mielīnu.
atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
celmu nauda maksājums par koku pārdošanu uz celma un koku ciršanas biļetes izsniegšanu.
Gilberta-Varšamova robeža maksimāli iespējamais bināra lineāra blokkoda vārdu skaits pie uzdotā koda garuma un Heminga attāluma starp koda vārdiem.
amnēstika Māksla aizmirst, sevišķi nepatīkamus pārdzīvojumus.
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
mākslis Mākslas darbs, meistardarbs.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu.
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem.
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena.
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Irish Sea"), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
Dryopteris marginalis malu ozolpaparde.
Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana").
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
Indijas mangusts mangustu suga ("Herpestes edwardsi").
bitu apdare manipulēšana ar atsevišķiem baita vai vārda bitiem, ko pieļauj dažas programmēšanas valodas.
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
pārdošana par brīvu cenu mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu.
tirgošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu; pārdošana
iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot.
neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
silybum Mārdadži.
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
marnavainis Mardavainis.
Barka Mardža - pilsēta Lībijā.
Tulipa marjolettii Mardžoleta tulpe.
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
Marmora Marmora jūra (angļu val. "Sea of Marmara") atrodas starp Eiropu un Mazāziju, Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardaneļu šaurums - ar Egejas jūru, platība - 12000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 250 m, lielākais dziļums - 1389 m.
doriešu orderis masīvākais, smagnējākais arhitektūras orderis ar kolonnām bez bāzes, ar gludām, vienkāršām, taisnām formām, kas augšā beidzas ar vienkāršu divdaļīgu kapiteli.
pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā.
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
zīmes bits mašīnvārda bits, kurš norāda, vai attēlotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss.
mātēns Māte (mīļvārdiņa veids).
analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas.
telpiskā inversija matemātiska operācija, kuras rezultātā sistēmas mikrodaļiņu telpisko koordinātu zīme mainās uz pretējo.
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
materiāla punkta pārvietojums materiāla punkta stāvokļa maiņa, ko raksturo ar tā rādiusvektora vai trīs koordinātu izmaiņu laikā.
ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
sirds mātere māteru suga ("Leonurus cardiaca").
šķirtene Matu, bārdas celiņš.
šķirtne Matu, bārdas celiņš.
kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds).
māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
Polystichum minutum mazā cietpaparde.
apucītis Mazā pirkstiņa vārds.
sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni.
ķaupīte Maza vardīte.
vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
spicbārdiņa Maza, smaila bārdiņa.
fonēma Mazākā skaņu valodas vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
spacija Mazākā starpa vārdu un burtu starpā tipogrāfiskos iespieddarbos, astotdaļa petita.
piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem.
flageolete Mazās flautas senākais veids, piemēram, īru skārda stabule.
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu).
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu).
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
pakablīt Mazliet aizskārt ar vārdiem.
paērst Mazliet atārdīt.
pačaganēt Mazliet irdināt, uzbužināt.
pacērot Mazliet ķepuroties, spārdīties.
pakausēt Mazliet nogurdināt.
paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
pašķērst Mazliet, nedaudz izšķērdēt.
pavizuļoties Mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt.
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi.
spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās.
minidisks Mazs lāzerdisks skaņu ierakstei un atskaņošanai ar speciālu ierīci - minidisku bloku.
arķis Mazs, dzenams zirdziņš.
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris.
ķikurainis Mazs, jauns dzīvs radījums; pavārds gailim; ķikuris.
mazvārdīgums Mazvārdība.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
bļemba Medaļa, ordenis, rotas kareklis.
bļembuks Medaļa, ordenis, rotas kareklis.
bļenduks Medaļa, ordenis, rotas kareklis.
klunkurs Medaļa, ordenis.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
kardioangioloģija Medicīnas nozare par sirdi un asinsvadiem.
kardiopatoloģija Medicīnas nozare par sirds slimībām.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kardiodinamika Medicīnas nozare, kas pētī sirds darbu un tajā patērēto enerģiju.
aritmoloģija medicīnas nozare, kas pētī sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
kardioķirurģija Medicīnas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt.
sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām.
diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg.
Medilas Medilas ezers - Gardaunis Variešu pagastā.
hordiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres plakne vērsta pret cilindra sienām; izplatītākās ir četru apkāru hordiālas medus sviedes.
koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām.
Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi mehāniskas sistēmas kustības diferenciālvienādojumi vispārinātajās koordinātās.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
ripers mehānisms ceļu uzirdināšanai.
meistarstiķis Meistardarbs (1).
meistarstiķis Meistardarbs (2).
m. Meita (kopā ar tēva vārdu: Jāņa m.).
dzirkstacīte Meitene ar mirdzošām acīm.
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš).
Macrolepiota puellaris meiteņu dižsardzene.
pilnteksta meklēšana meklēšana, kuras procesā tiek pārbaudīts katrs dokumenta vārds.
varašāt Meklēt vardes vēžu ēsmai.
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
vabule Melna govs; šādas govs vārds.
olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos.
melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
svelpīte Melnais meža strazds ("Turdus merula").
melnais meža strazds melnais mežastrazds ("Turdus merula").
lakstīgalas pusbrālis melnais purva strazds ("Turdus merula").
nakča Melnas govs vārds.
naktala Melnas govs vārds.
melle Melnas krāsas govs vārds.
filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums.
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe.
triāža Melnas sadauzītas kafijas pupiņas, kuras pārdod jau samaltas.
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
melnbārzdains Melnbārdains.
melnbārzdis Melnbārdis.
dūkala Melnbrūnas govs vārds.
Mielezers Melnezers Smārdes pagastā.
santala melnīgsnējas govs vārds.
mantale Melnīgsnējas govs vārds.
ogra Melnīgsnējas govs vārds.
vabale Melnīgsnējas govs vārds.
melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis").
kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs.
bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni").
MAC Membrānārdes komplekss (angļu "membrane attack complex").
memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
lunātiķis Mēnessērdzīgais; garīgi slimais.
kāvs Mēnessērdzīgais.
naktskāvs Mēnessērdzīgais.
lunātisks Mēnessērdzīgs.
bromomenoreja Mensturācijas ar smirdīgiem izdalījumiem.
psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
mērdeklis Mērdēklis.
mērdaļa Mērdelis.
izmirdināt Mērdēt badā.
tīpēt Mērdēt badā.
džībināt Mērdēt.
mirdēt Mērdēt.
mirdināt Mērdēt.
mirināt Mērdēt.
salināt Mērdēt.
Michalow Mērdzene.
Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants.
Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants.
mērdzenieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" iedzīvotāji.
mērdzinieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" iedzīvotāji.
Mērdzine Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" nosaukuma variants.
mihalovieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
mikalavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
silagailieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji.
Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski.
stiglavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Stiglava" iedzīvotāji.
šalajieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
šalojieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants.
Michalova Mērdzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
jūras navigācijas kartes tīkls meridiānu un paralēļu, sfērisko un speciālo koordinātu attēlojums.
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m.
mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
organizētā vardarbība mērķtiecīga, organizētā grupā veikta vardarbība pret cilvēku, grupu vai kopienu varas, ietekmes vai kontroles pastiprināšanas nolūkā.
izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā.
tēmīgs Mērķtiecīgs un piesardzīgs.
metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
standarts mērs kokmateriālu tirdzniecībā (165 vai 180 kubikpēdas).
GeV Mērvienības gigaelektronvolts apzīmējums; miljards elektronvoltu (ASV BeV).
commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu.
ārdīkla Mēslu ārdāmās dakšas ar diviem zariem; ārdeklis.
ārdeklīši Mēslu ārdāmās dakšas.
ārdīkļi Mēslu ārdāmās dakšas.
ķirnīt Mēslus no vezuma ar ārdīkli vilkt.
sklāsts Metāla aizbīdnis, aiztaisāmais mājas ārdurvīm.
caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana.
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs.
monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
izoleucīns Metīl-etīl-aminopropionskābe, viens no proteīnu noārdīšanas produktiem.
sfigmokardiogrāfija Metode grafiskai pulsa viļņu un sirds pukstienu reģistrēšanai.
elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai.
elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai, sirds muskuļa elektrisko potenciālu pierakstīšana.
Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
pretkūļu metode metode, ko izmanto kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā savstarpējo sadursmju pētījumiem, lai palielinātu daļiņu savstarpējo ātrumu sadursmes brīdī.
telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti.
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
korozijaizsardzība Metožu un līdzekļu kopums metāla konstrukciju un izstrādājumu aizsardzībai pret koroziju.
nanometrs Metra miljardā daļa.
metriskais režģis metriskajā fonoloģijā - grafiska shēma, kurā vārda dalījums pēdās attēlots nosacīta režģa punktu veidā.
metriskais koks metriskajā fonoloģijā - grafiska shēma, kurā vārda dalījums pēdās ir attēlots simboliska koka veidā.
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
koloniālkaraspēks Metropoles karaspēks koloniju aizsardzībai.
koloniāltirdzniecība Metropoles tirdzniecība ar savu koloniju.
protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu.
paraksiālā mezoderma mezoderma, kas novietojas gar notohordu un nervu cauruli.
fotorašanās Mezonu un citu elementārdaļiņu rašanās, atomu kodoliem un nukloniem mijiedarbojoties ar augstas enerģijas fotoniem.
mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens.
mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds.
meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
kvadrāts Meža iedalījuma vienība mežniecības meža kopšanas, aizsardzības un izmantošanas darbiem.
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council").
sungurķis Meža zirdzene ("Angelica silvestris").
angelikas Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
dzirdzenāji Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
gārša Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
līčstiebri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
līčstiebrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
līčstriebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
saulessakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
saute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
šaute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
šautes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
šautra Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
sautrene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
šautrsakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
sautusakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
sente Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
smirdenes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
stabuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
striebuļi Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
striebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
striebuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
svilpene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
zirdzenājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
zirdzinājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
zirdzine Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
zirdzinis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
zirgstobri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
zirgstobrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
angelica silvestris meža zirdzene.
melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
kūrortu meži meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
aizsargājamie meži meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis.
mežulis Mežonis (kā lamuvārds, bet ar maigāku noskaņu nekā "mežonis").
saudzējamais mežs mežs, kura apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzība un kokmateriālu ieguve.
meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
mežsardziene Mežsardzene.
mežsardzīša Mežsardzene.
biemis Miegamice (lamuvārda nozīmē).
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms.
mieslot Mieloties ar gardiem ēdieniem.
gvarde Miesassardze.
apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē.
dveiļi Mieži ("Hordeum").
miezis Mieži ("Hordeum").
vārpate Mieži ("Hordeum").
divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
brachioloģisms Mīkla, paruna, sakāmvārds.
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē.
fizikālas izcelsmes stresori mikroklimata novirzes no sanitāri higiēniskajām normām, dzīvnieku transportēšana, pārdzīšana u. c.
ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
puvums mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process; pūšana
pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process.
šļacāns Mīksta, irdena masa, šķidra viela.
traskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
trusans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
truskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos.
mīkstsirdīgums Mīkstsirdība.
mīkstsirdīte Mīkstsirdīga meitene.
mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
sirdslapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster cordifolius").
Āberdaiglēde Milfordheivena, pilsēta Velsā, Lielbritānijā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberdaugleddau_).
bidze Mīlināmais vārds aitai.
jirīte Mīlināmais vārds aitai.
naipulītis Mīlināmais vārds bērnam.
gāgacīte Mīlināmais vārds bērniem un mājputniem.
dūdulis Mīlināmais vārds.
muža Mīlināmais vārds.
pupucīte Mīlināms vārds.
aizkamāt Mīlinot, draiskuļojot nogurdināt.
Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
eskorts Militārs konvojs, sardze.
patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
miljarddaļa Miljardā daļa.
biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
arbūzs Miljards (piem., latu, dolāru).
Gyr Miljards gadu.
gigahercs Miljards hercu.
gigakalorija Miljards kaloriju.
kubikkilometrs Miljards kubikmetru.
gigalitrs Miljards litru.
gigametrs Miljards metru jeb miljons kilometru.
gigaoms Miljards omu.
gigavats Miljards vatu.
mld Miljards.
MIPS Miljons operāciju sekundē; procesora ātrdarbības mērvienība (angļu "millions of instructions per second").
galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm.
miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē.
čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim.
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
hondroklasts Milzu šūna, kas noārda skrimsli.
čubele Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube.
čubenīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube.
čubīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube.
čube Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā.
čubiņa Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā.
cibulītis Mīļvārdiņš (runājot ar bērnu).
pūpaliņa mīļvārdiņš aitai.
baraniņa Mīļvārdiņš aitai.
baranķīte Mīļvārdiņš aitai.
bicainīte Mīļvārdiņš aitai.
bigucis Mīļvārdiņš bērnam.
drāzteliņa Mīļvārdiņš bērnam.
suksariņš Mīļvārdiņš bērnam.
tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
pumpucis mīļvārdiņš cilvēkiem.
rūcītis mīļvārdiņš cūkai.
čugiņa Mīļvārdiņš cūkai.
uice Mīļvārdiņš cūkai.
kabele Mīļvārdiņš govij un ķēvei.
guča Mīļvārdiņš govij.
luža Mīļvārdiņš govij.
pūpaliņa Mīļvārdiņš govij.
tpruciņa Mīļvārdiņš govij.
tpruka Mīļvārdiņš govij.
tpruse Mīļvārdiņš govij.
tprutaliņa Mīļvārdiņš govij.
siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam.
Mačus Mīļvārdiņš kādam putnam (vēlams gailim); paliels gailis.
cika Mīļvārdiņš kazai.
ciga Mīļvārdiņš kumeļam vai zirgam.
joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt.
čubelīte Mīļvārdiņš mazai meitenei.
judelis Mīļvārdiņš mazam bērnam; nerātnis.
cibis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
maigulītis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
mažulis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
ņibra Mīļvārdiņš meitenei.
žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei.
pīpučiņa Mīļvārdiņš sievietei.
tprutulēns Mīļvārdiņš teļam.
mātuža Mīļvārdiņš vai noniecinoša uzruna mātei.
tūpīte Mīļvārdiņš vistai.
ausainis Mīļvārdiņš zirgam.
kužiņa Mīļvārdiņš zirgam.
čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
pūkainis mīļvārdiņš.
pūpalīte mīļvārdiņš.
mututiņa Mīļvārdiņš.
pūknāsis Mīļvārdiņš.
pūknāsītis Mīļvārdiņš.
pūknāstiņš Mīļvārdiņš.
mielvārdīte Mīļvārdīte.
cabe Mīļvārds (mīlinoša iesauka).
dakaris Mīļvātrdiņš mazam bērnam.
paramīmija Mīmika, kas neatbilst pārdzīvojumam.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās un pazemes tukšumu veidošanās.
pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos.
minokss Miniatūrs fotoaparāts, kuru 1937.-1944. g. ražoja rūpnīcā VEF Rīgā, sava laika smalkmehānikas meistardarbs.
moll Minora skaņkārtas (arī akorda) apzīmējums burtu notācijā.
kardiotoksiskā miolīze miokarda deģenerācija intoksikācijas ietekme infekcijas slimību gadījumos.
miokardiorāfija Miokarda ievainojuma sašūšana.
MI Miokarda infarkts (angļu "myocardial infarction").
kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
miokardiogramma Miokarda kustību grafisks attēlojums, ko iegūst ar miokardiogrāfu.
kardiomiopeksija Miokarda sašūšana ar krūšu muskuļu segatu, lai uzlabotu sirds kolaterālo asinsriti.
mioendokardīts Miokarda un endokarda vienlaicīgs iekaisums.
strutainais miokardīts miokardīts ar nekrozes perēkļu un abscesu veidošanos miokarda.
mioperikardīts Miokardīts kopa ar perikardītu.
toksiskais miokardīts miokardīts, kas radies eksogēna ķīmiska aģenta vai baktēriju (piem., difterijas korinebaktēriju) toksīna ietekmē.
intersticiālais miokardīts miokardīts, kas skar gk. miokarda intersticiālos fibrozos audus; novēro reimatisma gadījumā.
miokarditis Miokardīts.
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
mirdzums Mirdzeklis.
mirdzāt Mirdzēt (1).
mirdzāt Mirdzēt (2).
izmirdzēt Mirdzēt un pabeigt mirdzēt.
varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt.
sprigot Mirdzēt, dzirkstēt.
apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
spaitīties mirdzēt, laistīties.
spogāt Mirdzēt, laistīties.
spogot Mirdzēt, laistīties.
lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt.
margāt Mirdzēt, mirguļot.
spulgot Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot.
mergot Mirdzēt, spīdēt.
švitēt Mirdzēt, spīdēt.
žibu Mirdzēt, spīdēt.
zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt.
strēlot Mirdzēt, starot.
zvirnēt Mirdzēt, vizēt, kvēlot.
spīdelēt Mirdzēt, vizēt.
spīduļot Mirdzēt, vizēt.
zvidzēt Mirdzēt, vizēt.
zvidzināt Mirdzēt, vizēt.
zvidzināties Mirdzēt, vizēt.
zvīgznāt Mirdzēt, vizuļot.
zilbēt Mirdzēt, zaigot.
blizēt Mirdzēt, zibēt.
mārgot Mirdzēt.
mirdzot Mirdzēt.
ņirdzēt Mirdzēt.
svīlot Mirdzēt.
vīpnot Mirdzēt.
zibstīt Mirdzēt.
zvaigot Mirdzēt.
bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
koronas efekts mirdzizlādes veids – mirdzizlāde, kas rodas stipri neviendabīgā elektriskā laukā.
Anemone fulgens mirdzošā anemone.
Fouquieria splendens mirdzošā fukjērija.
Mandevilla splendens mirdzošā mandevila.
segmentina nitida mirdzošā ūdensspolīte.
atmirdzēt Mirdzoši atspoguļoties (kur).
pērle Mirdzošs (kā) piliens.
spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
margojošs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
margots Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
margs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
spilktans Mirdzošs, spīdīgs.
dīvs Mirdzošs, spīdošs.
skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
aizmirdzēt Mirdzot attālināties; aizmirgot.
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iemirdzēties Mirdzot parādīties (acīs) - par asarām.
kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
mirdzoņa Mirdzums, spīdums, atspīdums.
marga Mirdzums.
mirdza Mirdzums.
mirdze Mirdzums.
zaigulis Mirdzums.
zvaiga Mirdzums.
sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību.
familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
Pana mitoloģizēts uguns tēls prūšiem, pavarda uguns, pie kā vērsās ar lūgšanām un lūgumiem.
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces.
NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā.
pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
trencināt Mocīt, pagurdināt.
izpīnēt Mocīt, vārdzināt, spīdzināt.
gandināt Mocīt, vārdzināt.
gronēt Mocīt, vārdzināt.
mocināt Mocīt, vārdzināt.
mužļāt Mocīt, vārdzināt.
peņģelēt Mocīt, vārdzināt.
tārpināt Mocīt, vārdzināt.
vēknēt Mocīt, vārdzināt.
žņurgāt Mocīt, vārdzināt.
žurbīt Mocīt, vārdzināt.
spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim.
vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem.
imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu.
modnieks Modes lietu izgatavotājs, pārdevējs.
Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
pievārdzināt Mokot novārdzināt.
mokša Mokši - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
ligandi Molekulas vai joni, kas kompleksajos savienojumos ar koordinatīvo saiti saistīti ar centrālo atomu.
Molodogvardeiska Molodohvardijska, pilsēta Ukrainā.
monarda Monardas 1.
Monarda didyma monardu suga.
Monarda fistulosa monardu suga.
galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu.
inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
Mordaiķu ezers Mordaiķezers, ezers Rendas pagastā.
Medulāju ezers Mordaiķezers, ezers Rendas pagastā.
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
Sausmežu ezers Mordangas-Kāņu ezers Ģibuļu pagastā.
mordvini Mordvieši.
mordviņi Mordvieši.
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša.
erzji Mordviešu tautas lielākā grupa (~2/3), pašnosaukums - erzja.
Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.).
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
morfotaktika Morfēmu lineārais izkārtojums vārdā vai vārdformā.
transformācija Morfēmu un vārdu savienojumu pārveidošana citā konstrukcijā, piem., darāmās kārtas pārveidošana ciešamajā.
antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden").
Lonicera morrowii Morova sausserdis.
horda Muguras stiegra (hordaiņu tipa dzīvniekiem).
histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki.
galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
Adžlūna muhāfaza Jordānijā (_ʻAjlūn_), valsts ziemeļrietumu daļā.
ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem.
fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot.
karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus.
dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda).
ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
ņurda Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
ņurdēkls Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
frater Mūks, ordeņa brālis.
frāters Mūks, ordeņa brālis.
profess Mūku ordeņa loceklis jeb regulārs klēriķis, kas nodevis mūka solījumu.
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce; mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošā institūcija.
dormitorijs Mūku vai ordeņbrāļu kopēja guļamtelpa klosteros vai pilīs.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
teļaputra Muļķe; lamuvārds sievietei.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām.
ieģerkle Murda atvere.
iedzerknis Murda daļa - iedzirklis.
aste Murda gals.
kule Murda gals.
ģerkle Murda iedzirknis; ieeja murdā.
ģerkste Murda iedzirknis.
cirkste Murda ieejas caurums (arī iedzirklis).
tērga Murda sakustēšanās, zivīm ielienot.
viengalīgais murds murda veids ar ieeju tikai vienā galā.
divgalīgais murds murda veids, kurā zivis var iekļūt no abiem galiem.
murdus Murda.
narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas.
murdveidīgs Murdam līdzīgs.
atdzirknis Murds ar piltuvveida ieeju, no kura zivs nevar izkļūt.
vienspārna murds murds ar vienu murda vidū piestiprinātu spārnu.
rīkšu murds murds, kas pagatavots no rīkstēm.
nāruns Murds, venteris zivju ķeršanai zem ledus.
budzis Murds.
miroža Murds.
murda Murds.
murde Murds.
varsi Murds.
varsīši Murds.
varzi Murds.
muldas Murgi, absurdas lietas.
muldi Murgi, absurdas lietas.
murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis.
puntuļot Murmināt pie sevis, ņurdēt.
porkāties Murmināt pretī, ņurdot iebilst.
dundināt Murmināt, ņurdēt, dūkt.
Asplenium ruta-muraria mūru sīkpaparde.
aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
muskardinoze Muskardīnas izraisīta kukaiņu slimība.
krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
miotomija Muskuļaudu pārgriešana vai pārdalīšana.
govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi").
statiskā ataksija muskuļu koordinācijas traucējumi miera stāvoklī.
disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā.
pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
mutesvārdi Mutvārdi, runas forma.
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
orāla tradīcija mutvārdos saglabājusies tradīcija.
saukt Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem; politiskā pārruna.
kamanda Mutvārdu pavēle, rīkojums kādas darbības veikšanai.
starpniektulkošana Mutvārdu tulkošana ar citas valodas starpniecību (no starpniekvalodas).
tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs.
distanttulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distantā tulkošana.
distantā tulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distanttulkošana.
buramvārdi Mutvārdu vai rakstīts vārdu savienojums, formula, kam piedēvēta maģiska spēja.
atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
puskadenca Muzikāla teikuma noslēgums ar kādu blakus pakāpes akordu, gk. ar dominantu vai subdominantu.
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels.
akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem.
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu; akordeona spēlētājs.
virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis.
NAA Nacionālā aizsardzības akadēmija.
mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā.
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā).
NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
NAP Nacionālās aizsardzības pārvalde (Japānā).
petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda.
ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās.
nākamotrdien Nākamajā otrdienā.
prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā.
fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu.
divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides").
naktēt Naktī stāvēt sardzē.
pastarnakts Nakts pirms pastardienas.
aizvakarnakts Nakts pirms vakardienas.
naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks.
čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda.
namduris Namdurvis - mājas ārdurvis, galvenās durvis.
ng Nanograms - grama mijardā daļa.
nm Nanometrs, metra miljardā daļa.
bekgemons Nardi - galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram (angļu val. "backgammon").
nardia Nardijas.
zemessomiņu nardija nardiju suga ("Nardia geoscyphus").
kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris").
čeks Narkotiku mērvienība, to pārdodot vai pērkot (līdz 10 g).
Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
stalgums Našķis, gards kumoss, delikatese.
nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
non olet pecunia nauda nesmird.
aitnauda Nauda, ko iegūst pārdodot aitas, aitu gaļu.
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo.
diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
eskrou Naudas summas deponēšana bankā uz citas personas vārda, lai tā varētu saņemt šo naudas summu tikai pēc noteiktu nosacījumu izpildes.
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
notrampelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
notrembelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
rāvējs Nāves pavārds.
nažnieks Nažu fabrikants, nažu pārdevējs.
šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam.
pagājiens Ne pārāk tāls gājiens (kas nav nogurdinošs).
neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
kambiāta Neakorda skaņa uz vājās taktsdaļas.
pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas.
nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
grodenapls Neapoles vārdā nosaukts zīda audums.
automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs.
eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi.
ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas).
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
laist gar kanti neatļauti dot projām darbā uzticētās materiālās vērtības, saņemot atlīdzību; neoficiāli pārdot.
onomatolālija Neatvairāma dziņa atkārtot vārdus.
NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis").
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
kamols Nedalāms (vārdu, skaņu) kopums.
vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara.
frazeoloģisks saaugums nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes; idioma.
uzirt Nedaudz atārdīties.
pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
ieskurbināt Nedaudz piedzirdīt, apreibināt.
pakarcināt Nedaudz purināt, spārdīties.
pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt.
pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
jundīt Nedot miera; urdīt.
nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
šmergots Negaidītas grūtības; sirdssāpes.
palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā.
pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs.
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet.
panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
logastēnija Neirastēniski runas traucējumi; vārdu aizmiršana, sajaukšana.
frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
blieka Neirdena zeme.
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
antineitrīno Neitrāla elementārdaļiņa, kas ir antidaļiņa attiecībā pret neitrīno.
Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka.
auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ.
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
rīt vārdus neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds).
uzbirkstīties Nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus.
nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
saķeparāt nekārtīgi saspārdīt.
izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) nekaunīgi, pārdroši zagt.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
nectarascordum Nektāraskordes.
Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum").
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
pisarainis neķītrs lamuvārds.
koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās.
koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
tūšķis Nelabais (kā lamuvārds).
nes Nelabi ož, smird.
dvakot Nelabi smakot, smirdēt.
nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
lielais vīrs nelaimes pavārds, arī nāves iemiesojums
točka Nelegāla alkoholisko dzērienu pārdotuve.
narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
spirķiks Nelegālā spirta un alkohola pārdevējs tirgū.
melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
brošētājs Neliela ierīce dokumentu sastiprināšanai ar caurduramām adatiņām (skavotājs).
dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārda.
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa.
elektrostarteris Neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai.
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
aundeguns Neliela paparde ("Botrychium matricariae").
sīkpaparde Neliela paparde.
Lokerbi neliela pilsēta Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem.
sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
kardināla birete neliela purpurkrāsas galvassega - kardināla atšķirības zīme.
pičuks Neliela skārda lampa.
tirdziņš neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
kunnēns Neliela, jauna pļavu varde.
kunnulēns Neliela, jauna pļavu varde.
lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
murdēns Neliels murds.
sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
bierstube Neliels restorāns, kurā pārdod alu.
noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
bondzis Neliels skārda trauks; kārba; bondzele.
bondzele Neliels skārda trauks; kārba.
skārdinis Neliels skārda trauks.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
vokābulārijs neliels, bieži sistemātiski sakārtots vārdu saraksts; īsa vārdnīca.
sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis.
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
izplinderēt Nelietderīgi iztērēt, izšķērdēt.
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1).
piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu).
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs.
ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs.
laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības.
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
Satversmes Aizsardzības birojs nemilitāra valsts drošības institūcija, kas veic, organizē un koordinē visas izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, saņem, apkopo, analizē un izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju.
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt.
grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
ruminēt nemitīgi un atkārtoti domāt par savu šābrīža emociju vai pārdzīvojumu iemesliem, sekām un simptomiem
akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
sine nomine nenorādot vārdu vai nosaukumu.
paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās.
pektorālā ektokardija nenormāla sirds novirze uz krūškurvja priekšējās sienas pusi.
atrimegālija Nenormāla sirds priekškambara paplašināšanās vai palielināšanās.
oksiakoja Nenormāli asa dzirde.
mikrokardija Nenormāli maza sirds.
mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
lajs Neordinēts reliģiskas kopienas loceklis vai tas, kas nepilda īpašas reliģiskas funkcijas.
Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm.
imperfektivitāte Nepabeigtība (darbības vārdam).
niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu).
aizārdīties Nepamanot izārdīt par tālu.
reabilitēšana Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas labā vārda, labās reputācijas atjaunošana.
reabilitācija nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas vārda, labās reputācijas atjaunošana.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
aberēties Nepārdomāti runāt.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
otoze Nepareiza skaņu un vārdu uztvere.
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana.
nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
žanis plēve nepatīkama, paviegla persona; lamuvārds.
kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
koiba Nepatīkams cilvēks; lamuvārds.
malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts kumoss (arī malks, piliens) nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
mākonis Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
glosārs Nepazīstamu, senu vārdu izskaidrojums.
incognito Nepazīts: ar svešu, pieņemtu vārdu.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
sirds mazspēja nepietiekama sirds funkcionēšana ar sekojošu dekompensāciju.
mitrālā nepietiekamība nepietiekama sirds kreisā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās sirds kreisā kambara dilatācijas vai anatomiska vārstuļa defekta dēļ.
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
pusvārds Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
aisīties Nerātni un ņirdzīgi smieties.
aloritmija Neregulārs sirds ritms.
lekecinēt Neritmiski darboties (par sirdi).
mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags.
mēmiķis Nerunīgs, vārdos skops.
horeofrāzija Nervoza vārdu vai frāžu atkārtošana, nepievēršot uzmanību to formai vai saturam.
stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
aizmirst nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi.
bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums.
karīcāt Nesaprātīgi lietojot izšķērdēt.
perati Nesaprotama vārdu virkne.
abrakadabra Nesaprotams, neloģisks vārdu savārstījums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei.
vidēt Neskaidri pamirdzēt.
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
bezskaņas vārdi neskanīgi vārdi; vārdi bez skaņas.
anartrija Nespēja artikulēti runāt, veidot balsienus vai vārdus.
disloģija Nespēja izteikt domas vārdos.
žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
logagnozija Nespēja pazīt izrunātu vai uzrakstītu vārdu; vārdu aklums.
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
ataksafāzija Nespēja sakārtot vārdus teikumā.
sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
semantiskā afāzija nespēja saprast vārdu nozīmi.
agramatisms Nespēja vārdus pareizi gramatiski izveidot un teikumā sakārtot.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2.
pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa, spins 0.
mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai, piedalās stiprajā mijiedarbībā.
hiperons nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir lielāka par nuklona masu; ir zināmas četras grupas - lambda (λ), sigma (Σ), ksī (Ξ) un omega (Ω).
mefīte Nešpetna smirdoņa, kas paceļas no ūdeņiem un zemes.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
NTMI Netransmurālais miokarda infarkts (angļu "nontransmural myocardial infarction").
tergloties Neturēt vārdu.
nerakls Neuzirdināts (par tīrumu, zemi).
proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko.
klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam.
enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam.
perfidija Neuzticība, vārda neturēšana, nodevība.
palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot.
Ābels Nevainīgs cietsirdības upuris.
dvīņi Nevajadzīgi, divreiz salikti vārdi.
bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas.
dziesmotā revolūcija nevardarbīga varas maiņa Latvijā 1988.-1991. gadā.
piespiešana Nevardarbīgās cīņas metode - pārmaiņu uzspiešana vai nepieļaušana pretēji pretinieku gribai.
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
suhaja Nevardarbīgs noziegums.
nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
anizohronija Nevienādība laikā, piem., sirds kambaru nevienlaicīga savilkšanās.
pušplēsts vārds neviens vārds, neviens balsiens.
ne pusvārda nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
ne pušplēsta vārdiņa (arī vārda), arī ne ar pušplēstu vārdiņu (arī vārdu) nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
spietato Nežēlīgi, cietsirdīgi; nesaudzīgi.
cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos.
metilhidantoīnskābe NH2CON(CH3)CH2COOH, kreatinīna noārdīšanās produkts.
šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši.
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām.
ķipars Nicināms vārds sunim.
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
puvēns nicinošs vārds.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā "Amsterdam"), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis.
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird.
zaimi Nievājoši vārdi, kas vērsti pret Dievu vai reliģiskas pielūgsmes objektu.
pusgada kamzolis nievājošs izteiciens lamuvārds.
čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
tamga No 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai.
skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde.
serdes dēlis no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēts dēlis, kas satur necaurzāģētu serdi.
buru maiss no buru auduma pašūts maiss ar apaļu dibenu un attiecīgajai burai nepieciešamajiem izmēriem, uz tā sāniem uzraksta buras nosaukumu un jahtas vārdu.
leksiskais aizguvums no citas valodas aizgūts vārds.
ģerundijs No darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās.
deverbāls No darbības vārda atvasināts.
bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
kā baušļus no galvas, automātiski, nepārdomājot.
īsinājums No garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu.
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
apelativējums No īpašvārda darināts sugas vārds.
tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
kompozītorderis No joniskā un korintiskā ordera elementiem radīts orderis.
rīkstainis No kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks.
rīkstenis No kārklu u. c. zariem pīts murds.
rīkstens No kārklu u. c. zariem pīts murds.
bucis No kārklu vicām pīts murds.
kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
elipse No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
svikļi No krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds.
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
susinbačka no māja uz māju ceļojošs krievu tirgotājs, kas pārdeva pārtikas preces.
mētronimiks No mātes vārda atvasināts vārds, piem., Annēns, t. i. Annas dēls.
agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
ex godown no noliktavas, kas nozīmēja, ka preces skaitās pārdotas ar saņemšanu pārdevēja noliktavā.
dievināšana No pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli.
talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
aizdimdēt No rībošas, dārdošas skaņas aizkrist ausīm, tikt apdullinātam.
rīstenis No rīkstēm pīts murds.
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
sirdsdibenīgs No sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs.
izčolāties No sirds izpļāpāties.
izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
sokoli No slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai.
smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
švābi No vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds.
akronīms No vairāku vārdu sākuma burtiem veidots nosaukums.
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
saistītā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas atkarīga noteikta, nemaināma vārdu secība teikumā.
brīvā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas neatkarīga brīvi maināma vārdu secība teikumā.
kardiolipīns No vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei.
iedzīvotāju nosaukums no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus; katoikonīms.
topoantroponīms No vietvārda veidots personvārds.
apvālis No visām malām valnī uzkasīts izārdīts siens kaltēšanai.
ab imo pectore no visas sirds, vaļsirdīgi.
van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību.
pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības).
noērst Noārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
norazierēt Noārdīt; demolēt.
noērsināt Noārdīt.
nodrukšķināt Nobirdināt (skalu).
Collybia dryophila nobiru vērdiņsēne.
aizburt Noburt, apvārdot.
nopincot Noburt, apvārdot.
nopindzot Noburt, apvārdot.
nomāšināt Noburt, novārdot.
ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
nodarbināto pārstāvji nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām.
uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
pūšļoties Nodarboties ar pūšļošanu, vārdošanu.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
nodārdināt Nodārdēt (1).
uzdimdināt Nodārdēt (atkārtoti).
sarucināt Nodārdēt (par pērkonu).
sarūcināt Nodārdēt (par pērkonu).
nodērdēt Nodārdēt.
nodrimēt Nodārdēt.
noducēt Nodārdēt.
nodudzēt Nodārdēt.
nopekstēt Nodārdēt.
norībēties Nodārdēt.
sadunēt Nodārdēt.
sagraust Nodārdēt.
sarūkt Nodārdēt.
alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai.
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu.
Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot.
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
propuļiķ Nodot vai pārdot nozagto.
nogrimt sevī nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
dzirteklis Nodzirdāms jauns lops.
dzirdoklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš vai jērs.
dzirdeklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš.
nodzirdināt Nodzirdīt (1).
nodzirdināt Nodzirdīt (2).
džirulis Nodzirdīts jauns jērs.
dzirdulis Nodzirdīts jauns lops.
dzirulis Nodzirdīts jauns lops.
nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt.
notrencināt Nodzīt, nogurdināt.
apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt.
nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
noseivot Noglabāt (datordokumentu).
nobraucīt Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas).
nocirpt Nogriezt (matus, bārdu, ūsas).
izcirpt Nogriezt matus, bārdu, ūsas (kādā ķermeņa daļā).
noīļāt Nogrūst, nospārdīt.
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
nokausēt Nogurdināt (1).
novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
nokausēties Nogurdināt sevi.
nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot.
apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
sagaust Nogurdināt, lēnam kļūt.
noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt.
noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt.
izmērdelēt Nogurdināt, nomērdēt.
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
gurzāt Nogurdināt.
kausināt Nogurdināt.
kusināt Nogurdināt.
nogurdēt Nogurdināt.
nogurināt Nogurdināt.
nogurkšēt Nogurdināt.
nogurkšķēt Nogurdināt.
notvicināt Nogurdināt.
novājāt Nogurdināt.
piegurdināt Nogurdināt.
piekausēt Nogurdināt.
piekusināt Nogurdināt.
klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas.
kukse Noguris, novārdzis cilvēks.
izgurt Nogurt, kļūt apātiskam, gurdenam.
aizkušņi Nogurums, gurdenums.
gurlums Nogurums, gurdenums.
redzēties nojaust, pardzēt.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet.
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
apkratīt Nokratīt, nobirdināt (lielāku skaitu objektu).
apgraudēt Nokratīt, nobirdināt (piem., labību no vārpām, sodrējus).
apgrandīt Nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
narvot Noķengāt, nolamāt, aizskārt (vārdiem).
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds.
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
noliedz. Noliedzamais (vietniekvārds).
negatīva (vārda) forma noliegta (vārda) forma.
nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nenogurdināms Nolieguma divdabis --> nogurdināt.
ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks.
Eparha grāmata nolikumu kopojums Bizantijā, kas reglamentēja Konstantinopoles tirdzniecības un amatniecības korporāciju darbību, sastādīta 10. gs. sāk.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas.
apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana.
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
nodžibināt Nomērdēt.
nomirdēt Nomērdēt.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
NSD Nominālā standartdeva (angļu "nominal Standard dose").
nomirdināties Nomirdināt sevi.
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt.
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
aizbeigt Nomocīt, nogurdināt.
iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
noņurdēties Noņurdēt (2).
nomuļļāt Noņurdēt bārdā.
novirt Noņurdēt bārdā.
noknukšēt Noņurdēt.
noknukšēties Noņurdēt.
noknukšķēt Noņurdēt.
noknukšķēties Noņurdēt.
notrillināt Noplītēt, izšķērdēt naudu.
notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu.
applītēt Noplītēt, izšķērdēt.
nošēkāt Noplītēt, izšķērdēt.
pārdzenāt Nopļautu sienu vai labību žāvējot ārdīt (3).
nopūlināt Nopūlēt, nogurdināt.
nopurduļāties Nopurdulēties.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš.
audi- Norāda uz dzirdi.
audito- Norāda uz dzirdi.
ventrikulo- Norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu.
-toms Norāda uz ķirurģisku instrumentu, ko lieto audu pārgriešanai vai pārdalīšanai.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
cac- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
caco- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
kak- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
kako- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
brom- Norāda uz nelabu smaku, smirdoņu; uz bromu.
bromo- Norāda uz nelabu smaku, smirdoņu; uz bromu.
anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
salping- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
salpingo- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
-tomija Norāda uz pārgriešanu, pārdalīšanu, atvēršanu.
kardi- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
kardia- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
kardio- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
aku- Norāda uz skaņu, uz dzirdi.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
tepatēm Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē lietvārds.
eko- Norāda uz vārda saistību ar ekoloģiju.
log- Norāda uz vārdiem, runu, valodu, domāšanu, zinātni.
logo- Norāda uz vārdiem, runu.
-onīms Norāda uz vārdu, nosaukumu.
nekro- Norāda vārda saistību ar nāvi, miršanu, atmiršanu, līķiem, mirušo pasauli (nekrofilija, nekrofils, nekrologs, nekropole, nekrotisks, nekroreālists, nekroze u. c.).
līdz Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
norād. Norādāmais (vietniekvārds).
mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda.
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
noštuidīt Norāt; ar vārdiem nomierināt.
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta.
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu.
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu.
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board").
atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
lidlauka kontrolpunkts nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātas).
nominatīvā funkcija nosaucējfunkcija - lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana.
nominēšana Nosaukšana - īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu.
nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā).
nogodāt Nosaukt (kādā vārdā).
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
iedot vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
piešķirt vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā.
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot.
izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
nosasirdīties Nosirdīties.
nosirsties Nosirdīties.
nosirstīties Nosirdīties.
etimoloģizēt Noskaidrot vārda izcelšanos, izcelsmi.
noškurināt Noskurināt (piemēram, bārdu, spalvu).
nokasīt Noskūt (ar bārdas nazi, asmeni).
noskust Noskūt (bārdu).
noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām.
antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana.
nosmirst Nosmirdēt.
nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
noīļāties Nospārdīties.
virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
nobojot Nostiprināt tīklu (murdu u. tml.) ar akmeņiem.
atšķirstīt Nošķirt, izārdīt.
noteic. Noteicamais (vietniekvārds).
izraut no konteksta noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar rakstītu vai mutvārdu tekstu vai tā daļu.
cenavāt Noteikt cenu kam pārdodamam.
locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
antroponimikons Noteikta etnosa vai noteikta autora lietoto personvārdu kopums.
aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze.
tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem. R. pret dabas aizsardzības noteikumiem.
teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
perihorda Notohordas apvalks.
notoģenēze Notohordas attīstīšanās.
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
nopurdelēties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties.
apgraudāt Notraukt, nobirdināt.
sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
saģindējis novājējis, noliesējis, novārdzis.
krilla Novājējis, novārdzis cilvēks.
noģindējis Novājējis, panīcis, novārdzis.
olbaltumvielu distrofija novājējums olbaltumvielu noārdīšanās dēļ.
sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
ģiltine Novājējusi sieviete (kā lamuvārds).
pagurināt Novājināt, nogurdināt.
pagrauts Novājināts (par lopu); novārdzināts.
noraudzīt Novārdot (slimību).
nonīcināt Novārdzināt, badināt, iznīcināt.
aizkamot Novārdzināt.
nopleicēt Novārdzināt.
novārēt Novārdzināt.
hektisks Novārdzinošs.
dūdulis Novārdzis cilvēks, kas vienmēr ar nokārtu seju.
čābulis Novārdzis cilvēks.
ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka.
noņuris Novārdzis, saguris, nomocīts.
vargans Novārdzis, vājš dzīvnieks vai putns.
izvārdzis Novārdzis.
nokvercis Novārdzis.
nokverpis Novārdzis.
nokverzis Novārdzis.
nokvērzis Novārdzis.
nosircis Novārdzis.
novalks Novazāts priekšmets (lamuvārds).
archaisms Novecojies vārds vai izteiciens; arhaisms.
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
noriebt Novērst ar burvju vārdiem.
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
reducto ad absurdum novešana līdz absurdam (kā pierādījuma veids).
propoļs Nozagtā nodošana vai pārdošana.
propuļs Nozagtā nodošana vai pārdošana.
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
narkomafija Noziedzīga organizācija, kas gk. nodarbojas ar narkotiku nelegālu ražošanu un tirdzniecību.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
signifikācija Nozīme (īpaši vārda nozīme); nozīmes izskaidrojums, paziņojums.
sajēgums Nozīme (piemēram, vārdam).
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem.
(vārda) leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
derivatīvā nozīme nozīme, ko atvasinājumam piešķir vārddarināšanas afikss.
palielinājuma nozīme nozīme, ko vārdam piešķir palielinājuma afiksi.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
enantiosēmija Nozīmes pretstatība - pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam.
gārļi Nūjas abās zivju murda pusēs.
rīkstiņš Nūjiņa pie kuras piestiprina vardi vēžu pievilināšanai vēžojot.
skaitlenis Numerālis, skaitļa vārds.
nospīrāt Nuospārdīt.
aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
benediktieši Nursijas Benedikta 6. gs. dibinātā katoļu mūku ordeņa locekļi.
ņirbums Ņirboņa, krāsu mirdzums.
apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
izņirgt Ņirdzīgi izsmiet.
noņirgt Ņirdzīgi noteikt, pateikt.
šīpņot Ņirdzīgi smaidīt; šīpļot.
šīpļot Ņirdzīgi smaidīt.
ņirdzības Ņirdzīgs izsmiekls.
ņirdzīgi Ņirdzīgs.
viebains Ņirdzīgs.
nerga Ņirga, ņirdzējs.
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association").
purkšt Ņurdēt (par suni).
urkšināt Ņurdēt, kurnēt, rukšināt.
duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt.
žmurkstēt Ņurdēt, muldēt.
kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties.
īkšķēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
īkstēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
ņurkšt Ņurdēt, murrāt.
murkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
pamurkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
vurkšt Ņurdēt, rūkt (par suni).
ņurķēt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
ņurkt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
vurkšķēt Ņurdēt, rūkt, rukšķēt.
svurkšt ņurdēt, rūkt.
dorrēt Ņurdēt, rūkt.
jundēt Ņurdēt, rūkt.
rūkoņoties Ņurdēt, rūkt.
urkšt Ņurdēt, rūkt.
urkstēt Ņurdēt, rūkt.
vurkt Ņurdēt, rūkt.
ņurrāt Ņurdēt.
purpans Ņurdētājs, īgņa.
purpins Ņurdētājs, īgņa.
ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis.
kurnas Ņurdoņa, kurnoņa.
kurnoņa Ņurdoņa, neapmierinātība.
atņurdēt Ņurdot atsaukties (parasti par suni).
ņurdza Ņurdzeklis.
ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā.
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.).
netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu.
tiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju akuzatīvā vai valodās, kurās locījumu nav, - ar nomenu bez prievārda.
ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā.
brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem.
pilsonis oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
Ilzīte Ogres kreisā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums - 12 km.
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
lāčplēšnieki Ogres novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
ochrana Ohrana, apsardze.
oksfordširdouni Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšires Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīri Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīrieši Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
albumoze Olbaltumvielu noārdes starpprodukts, kas rodas gremošanas procesā.
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
jonika Olinājums - ornamentāls motīvs (joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās), kas sastāv no izliektiem, olai līdzīgiem veidojumiem un ko ietver valnītis.
ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
Omorda ezers Omarda ezers Beļavas pagastā.
Omordas ezers Omarda ezers Beļavas pagastā.
Amardas ezers Omarda ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Amodas ezers Omardas ezers Gulbenes novadā.
lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds.
dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
toponomastika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta vietvārdus.
antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
perikardiolīze Operācija perikarda atbrīvošanai no salipuma ar epikardu.
Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus.
operdziedonis Operdziedātājs, operas solists.
punktdatne Operētājsistēmā "UNIX" - datnes vārds, kas sākas ar punktu.
datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei.
EXE datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne, kuras vārda paplašinājumā ietilpst sufikss "EXE", kuru izmanto, lai apzīmētu datni, kas satur pārvietojamu izpildāmu programmu.
vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
ceļa vārds operētājsistēmas MS-DOS priekšraksts, kas norāda datnes vārdu un tās precīzu atrašanās vietu uz cietā diska.
ārējā komanda operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ programma, ko ielādē atmiņā un kas tiek izpildīta tikai tad, kad tās vārdu ievada ar sistēmas uzvednes palīdzību.
kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
Ordangen Ordangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
klunkuris Ordenis, medaļa.
ordeņbrālis Ordeņa (1) loceklis.
ordeņbrālis Ordeņa (2) loceklis.
ordeņmestrs Ordeņa 2 (2) mestrs.
ordeņa statūti ordeņa apraksts, ka arī priekšraksts par to, kādā kārtība ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
ordeņlente Ordeņa lente.
konvents Ordeņa pils brāļu sapulce.
ordeņpils ordeņa^2^(2) pils.
žeļezki Ordeņi un medaļas.
bļahi Ordeņi, medaļas.
ordeņlenta Ordeņlente.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās.
kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
orders Orderis.
reordinācija Ordinācijas atkārtošana.
ordināte Ordināta.
ordinatūra Ordinatora amats.
ordinands Ordinējamais; persona, kas saņem ordināciju jeb tonzūru.
iesvētīt Ordinēt (garīdznieku).
O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis.
O. S. B. Ordinis Sancti Benedicti - benediktiešu ordeņa loceklis.
ordonance Ordonanse.
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri.
Nabalas horizonts ordovika stratogrāfiskā vienība Baltijā, biezums Latvijā — 3-26 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
ordovika periods ordoviks, pleozoja ēras otrais periods.
medulektomija Orgāna serdes, piem., virsnieru serdes izgriešana.
ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē).
biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē.
epifilakse Organisma aizsardzības reakciju pastiprināšanās.
afilakse Organisma aizsardzības reakciju trūkums.
elektrostimulācija Organisma audu vai atsevišķu orgānu (piem., sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām.
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot.
filakse Organisma pašaizsardzība pret infekciju.
imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
homovanilīnskābe Organisma vielmaiņas produktu katelhamīnu noārdīšanās produkts, kas atrodams urīnā.
saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
reducenti organismi, kas noārda bojāgājušo organismu organiskās vielas līdz neorganiskajām vielām.
juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
dozimetrijas dienests organizācija, kas nodarbojas ar dozimetriju un tehniskā personāla aizsardzību pret radioaktīvo un jonizējošo starojumu kodolreaktoros un citās iekārtās.
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
aizsargaparāts Orgānu kopums, kas veic organisma aizsardzības funkcijas.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
OSB Orientētās šķiedru plātnes (angļu "oriented strand board").
OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
fināle Ortogrāfiski vai ortoēpiski nozīmīgas vārda beigas.
Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē.
Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.).
kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos.
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas.
Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m.
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas.
Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas).
konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi).
otaļa Otrdien dzimusi govs; šādas govs vārds.
otardie Otrdien.
otardien Otrdien.
otarniek Otrdien.
oterdien Otrdien.
otrodie Otrdien.
otrodien Otrdien.
otainīte Otrdienā dzimusi telīte.
2diena Otrdiena.
O Otrdiena.
otardiena Otrdiena.
otardiene Otrdiena.
otarnieks Otrdiena.
oterdiena Otrdiena.
oternice Otrdiena.
oternieks Otrdiena.
otrodiena Otrdiena.
otrudiena Otrdiena.
otrudiene Otrdiena.
oturdiena Otrdiena.
oturdiene Otrdiena.
otradien Otrdienā.
otrdien Otrdienā.
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
dryopteris Ozolpapardes.
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
papurtināt Pa daļām izšķērdēt.
ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību).
ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles.
sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība.
sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība.
sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība.
tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai.
pabalsts apgādnieka nāves gadījumā pabalsts, kas tiek nodrošināts mirušās personas pārdzīvojušajiem, kuras ir apgādājusi mirusī persona.
dakraut Pabeigt zārdot (kā) daļu.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
padārdināt Padārdēt.
izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
izpužināt Padarīt čauganu, irdenu; izbužināt.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
papužināt Padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt.
kūdrot Padarīt irdenu, izkūdrot.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
izkūdrāt Padarīt irdenu.
izkūdrot Padarīt irdenu.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt.
apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt.
apsmirdināt Padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu).
apsmerdēt Padarīt smirdīgu.
sasmacināt padarīt smirdošu.
izspožināt Padarīt spožu, mirdzošu.
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā.
interneta darbības padome padome, kas ir atbildīga par interneta standartu veidošanu un interneta biedrības darbības koordinēšanu.
tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
padzirst Padzirdēt.
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt.
padzērdināt Padzirdināt.
paģirināt Padzirdināt.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Goliševas pagasts pagasts Ludzas novada ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas robežas, robežojas arī ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastu.
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju.
Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu.
Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā.
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja.
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja.
Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja.
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja.
Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja.
Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja.
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu.
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts.
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja.
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja.
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja.
exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
imperfekts Pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību.
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula.
babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
pagurds Pagurdens.
paviegls Pairdens (par augsni).
paridināt Pairdināt.
pusbārda Paīsa bārda; vaigubārda.
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
pakužināt Pajaukt, paārdīt.
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus.
peķis pakaļa (lamuvārds).
raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija).
mest skatu (arī skatienu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls".
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
Valolas ezers Pakšēnu ezers Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
pļundurība Palaidnība, izšķērdība.
skrule palaidnīga ķēve; lamuvārds aitai.
nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt.
liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
svāpoņa palama, lamuvārds.
pasauka Palama, pievārds.
paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
bradikardija Palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušjam mazāks par 60 reizēm minūtē.
brahikardija Palēnināta sirdsdarbība.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
kamma Pāli valodas vārds, kas atbilst budistu jēdzienam karma.
aizbildiņa Palīdzība, aizsardzība, aizbildnība.
cetermordio Palīgā, glābiet ("zetermordio").
palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
izteicēja palīgteikums palīgteikums, kas konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu sastata izteicēja nominālo daļu virsteikumā.
apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis.
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem.
palse Palsa govs; šādas govs vārds.
melnais paltuss paltusu suga ("Reinhardtius hyppoglossoides").
novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs.
pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
meža apsaimniekošanas plānošana pamatdokumentu izstrāde, lai nodrošinātu racionālu meža apsaimniekošanu, vides aizsardzību, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
pamāmiņa Pamāte (mīļvārdiņš).
(ie)dzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
iedzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
sadzīt (arī iedzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
izspīdzināt Pamatīgi mocīt, vārdzināt.
izčubināt Pamatīgi sadalīt, uzirdināt.
ieguldījumu vidējā vērtība pamatlīdzekļiem: 1/2 no summas, ko iegūst, saskaitot to iegādes izmaksas ar iespējamiem pārdošanas ieņēmumiem, kurus varētu iegūt to ekspluatācijas perioda beigās.
archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
ruciņš Pamazināmā forma vārdam rutks.
pamērdināt Pamērdēt.
pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
kā dieva nepieņemts pamests, atstāts, novārdzis.
paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt.
pamirgt Pamirdzēt.
pamirkšķēt Pamirdzēt.
pavidēt Pamirdzēt.
oidēma Pampums, audu piesūkšanās ar šķidrumu, novērojama dažādās sirds, nieru u. c. slimībās.
pamurdzīt Pamurdzināt.
atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt.
apgurdināt Panākt, ka apgurst; nogurdināt.
atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas).
iemirdzināt Panākt, ka iemirdzas.
aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
aizsargpanelis Panelis, kas nodrošina aizsardību.
baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
nošerpis Panīcis, novārdzis.
pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts.
pamurdīties Paņurdzīt.
papārksne Paparde.
papārsis Paparde.
paparsnis Paparde.
papārsnis Paparde.
papērde Paparde.
paperksne Paparde.
paparda Papardes ("Filices").
papārde Papardes ("Filices").
papardiņas Papardes ("Filices").
papardis Papardes ("Filices").
papardite Papardes ("Filices").
papardites Papardes ("Filices").
papardītes Papardes ("Filices").
papards Papardes ("Filices").
paparīte Papardes ("Filices").
paparkliņa Papardes ("Filices").
paparkši Papardes ("Filices").
papārkšiņa Papardes ("Filices").
paparkšķi Papardes ("Filices").
paparkšķīte Papardes ("Filices").
paparkšķītis Papardes ("Filices").
paparksne Papardes ("Filices").
paparkste Papardes ("Filices").
paparkstes Papardes ("Filices").
paparkstiņa Papardes ("Filices").
paparksts Papardes ("Filices").
paparņi Papardes ("Filices").
paparnīte Papardes ("Filices").
paparšiņa Papardes ("Filices").
paparšķi Papardes ("Filices").
papāršķi Papardes ("Filices").
papārzds Papardes ("Filices").
paparži Papardes ("Filices").
paparziņa Papardes ("Filices").
paparzītis Papardes ("Filices").
paperde Papardes ("Filices").
papērksne Papardes ("Filices").
papernis Papardes ("Filices").
paperži Papardes ("Filices").
filices Papardes.
pabarži Papardes.
paperkši Papardes.
papvardīte Papardīte.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds).
surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā.
balstvakcīna papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
pārbaudes bits papildus bits vārdā vai ziņojumā, kuru pievieno datu kodiem, lai konstatētu iespējamās kļūdas datu pārraides un apstrādes procesā.
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai.
grafikas paātrinātājs paplašināšanas plate ar grafikas līdzprocesoru un ātrdarbīgu brīvpiekļuves atmiņu, kas paredzēta grafisko zīmēšanas operāciju paātrināšanai.
arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)").
pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
Heminga attālums par Heminga attālumu d(u, v) starp diviem vienāda garuma koda vārdiem sauc šo vārdu atšķirīgo pozīciju skaitu.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
izvērsties Par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
terminoloģiskā funkcija par terminu izmantotā vārda vai vārdkopas funkcija, kas apvieno nosaucējfunkciju jeb nominatīvo funkciju un apzīmētājfunkciju jeb definitīvo funkciju.
lamatkuģis Par tirdzniecības kuģi nomaskēts kaujaskuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdeņu iznīcināšanai.
derēt Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
baisma Parādība, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu); arī pārpūlēt.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
izkākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
komparatīvs Pārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos.
translācija paralēlā pārnese – ģeometriska transformācija plaknē vai telpā, pārbīdot figūru vai koordinātu sistēmu par noteiktu nogriezni (vektoru) un nemainot koordinātu asu virzienus.
izkliedes fāze parametrs, kas kvantu mehānikā raksturo mikrodaļiņu un elementārdaļiņu elastīgo izkliedi.
ģeokods Parametrs, kas parāda ģeogrāfiskā objekta telpisko novietojumu pēc adreses, pasta koda, koordinātām vai cita, viennozīmīga kodējuma.
pārsvaidīt Pārārdīt (žāvējamo masu).
pārmejāt pārārdīt.
Pogonatum urnigerum parastā bārdaine.
Barbilophozia barbata parastā bārdlape.
papari Parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum", senāk "Pteris aquilina").
vienkāju paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
ērgļa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
ērgļu paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
Jāņa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
Pteridium aquilinum parastā ērgļpaparde.
Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms.
gludā purvpaparde parastā purvpaparde.
purvāju purvpaparde parastā purvpaparde.
Thelypteris palustra parastā purvpaparde.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina").
Athyrium filix-femina parastā sievpaparde.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
Matteuccia struthiopteris parastā strauspaparde.
Rana temporaria parastā varde.
meža dižskābardis parastais dižskābardis.
Fagus sylvatica parastais dižskābardis.
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
Lonicera xylosteum parastais sausserdis.
meža sausserdis parastais sausserdis.
baltskabardzis Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skabarda Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skābarde Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skabārdis Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skābardze Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skābarži Parastais skābardis ("Carpinus betula").
vīksna Parastais skābardis ("Carpinus betula").
vīksne Parastais skābardis ("Carpinus betula").
Carpinus betulus parastais skābardis.
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis.
Dryopteris thelypteris parastās purvpapardes "Thelypteris palustris" nosaukuma sinonīms.
inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
serijs Parasti arī krimināliesauka, ja vārds ir Sergejs.
pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
sakārdināties Parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt.
mērdēties Parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas.
sērt Parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
ieskanēt Parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
ieskanēties Parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
kluss Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
sabeigt Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
pušplēsts Parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
atslēgburts Parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu.
mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums.
teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā.
kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
teknonīmija Paraža, saskaņā ar kuru pēc bērna piedzimšanas tā vecāki iegūst jaunus personvārdus, kas tieši norāda uz viņiem kā konkrētā bērna vecākiem.
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu).
pāršļaukt Pārcirst, pārdalīt.
Gratia supernaturalis pārdabiska (ārpus dabas kārtības esoša) žēlastība.
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā.
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
pārdabīgs Pārdabisks (1).
pārdabīgs Pārdabisks (2).
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
aizredzība Pārdabisku spēku un norādījumu paredzēšana.
mistifikācija Pārdabiskuma piedēvēšana.
pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti).
redistribūcija Pārdalīšana; izvietošana citādā veidā.
pārsadalīties Pārdalīt (ko) savā starpā.
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
pārrantīt pārdalīt divās daļās.
pāršālēt Pārdalīt, sadalīt (telpu), iebūvējot sienas.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt); pievienot (kādam kopumam).
serafims Pardao - portugāļu Austrumindijas sudraba monēta.
pardau Pardao.
šerafins Pardao.
Zadvinje Pārdaugava.
Aizdaugavas hercogiste Pārdaugavas hercogiste.
Pārdaugavas province Pārdaugavas hercogistes sākotnējais nosaukums no 1562. g. līdz 1566. g.
Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā.
pārdagains Pārdegains.
pārdeglaiņš Pārdegains.
pārdegojs Pārdegains.
pārsvilt pārdegt.
pāradesmit Pārdesmit.
pāridesmit Pārdesmit.
zveņģis Pārdevēja palīgs.
uzprasījums Pārdevēja pieprasītais cenas palielinājums virs ražotāja noteiktās cenas.
veikalnīca Pārdevēja.
bupečnieks Pārdevējs bufetē; bufetnieks.
kiosknieks Pārdevējs kioskā.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks.
tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem.
kolportieris Pārdevējs, kas preces iznēsā pa mājām.
iznēsātājs Pārdevējs, kas preci iznēsā.
dārdzinieks Pārdevējs, kurš uztur augstas cenas.
komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs.
bodes zellis pārdevējs.
bodzellis Pārdevējs.
pārdevnieks Pārdevējs.
pārkristīt Pārdēvēt (citā vārdā).
pārkrustīt Pārdēvēt (citā vārdā).
pārsaukties Pārdēvēt sevi.
pārcelt Pārdēvēt.
pārdāvāt Pārdēvēt.
pārsaukt Pārdēvēt.
pārkristīties Pārdēvēties (citā vārdā).
pārkrustīties Pārdēvēties (citā vārdā).
pārdīdzēt Pārdiedzēt.
pārdien Pārdienām.
pārdieņām Pārdienām.
pārdienis Pārdienām.
pārdieņš Pārdienām.
pārdilināties Pārdilt.
pārdimt Pārdimdēt (1).
pārdimt Pārdimdēt (2).
iejemt naudu pārdodot (ko), iegūt (naudu).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
pārlika Pārdoma.
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt.
nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
iekšējais monologs pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
sagāda Pārdomas.
apliciens Pārdomāšana, apdomāšana.
pārlikt Pārdomāt (1).
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
pārlikt prātā pārdomāt, apdomāt.
apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties.
atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā.
pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
pārprātot Pārdomāt, pārlikt prātā.
atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas.
apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
pārsmadzeņot Pārdomāt.
struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu.
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus.
dīls pārdošana ar starpnieku.
subhastatio Pārdošana izsolē.
mazumtirdzniecība Pārdošana tieši patērētājam (tirdzniecības pēdējais posms).
pārdeva Pārdošana, pārdevums.
pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu.
pārdevums pārdošanas rezultāts; pārdotais
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas).
dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
iziet pasaules tirgū pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām; tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
zem rokas pārdot (arī tirgoties) pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
subhastēt Pārdot izsolē.
pārdot preces vairumā pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
mētāt zaļo pārdot marihuānu.
spusķiķ šmotki pārdot nozagto.
kolportēt Pārdot preces (piem., grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
tirgoties Pārdot preces; apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
dot uz parāda (arī uz krīta) pārdot pret vēlāku samaksu.
aizpārdot Pārdot prom, tālāk.
laist zem āmura pārdot ūtrupē.
ūtrupēt Pārdot ūtrupē.
aukcionierēt Pārdot vairāksolīšanā.
izpārdavot Pārdot vienu pēc otra (vairākus vai daudzus).
laist Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
sist (arī spert) gaisā pārdot.
spert (arī sist) gaisā pārdot.
uzsist (arī uzspert) gaisā pārdot.
uzspert (arī uzsist) gaisā pārdot.
uzsist gaisā (kaut ko) pārdot.
sist gaisā, arī uzsist gaisā pārdot.
(uz)sist (arī (uz)spert) gaisā pārdot.
atdot Pārdot.
bodaķ Pārdot.
lomiķ Pārdot.
noandelēt Pārdot.
nolīferēt Pārdot.
nolikvidēt Pārdot.
nopārdot Pārdot.
pārdāvāt Pārdot.
pārdavot Pārdot.
tirgāties Pārdot.
tolkaķ Pārdot.
zavaļiķ Pārdot.
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
pārsadoties Pārdoties.
OD Pārdozējums (angļu "overdose").
pārdrāzt Pārdrāzties (1).
pārdrāzt Pārdrāzties (2).
pārsadrāzties Pārdrāzties.
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
žārbuļoties Pārdroši kāpelēt.
pārdrošinieks Pārdrošnieks.
pārdrosis Pārdrošnieks.
pārdrosminieks Pārdrošnieks.
pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
smaule pārdrošs patvaļīgs gars.
bezprātīgs Pārdrošs, fantastisks.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa rd.