novaktēt
novaktēt
1.apvidvārds Uzmanot, vērojot notvert, atrast.
1.1.Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
Avoti: ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēģinot viņus novaktēt, esmu pat sākusi šķielēt.
- Tēvu slēpnī novaktēja “ labā kaimiņa” sarunāti radinieki un ievainoja.
- — Citā reizē nebūtu pret, taču bail, ka puikiņas nenovaktēšu.
- To mirkli nenovaktēsi, kad kas pazūd no galda.
- Apsardzes darbinieki lūkojuši novaktēt, kas tiem brauks pakaļ, taču zagļi to nedarījuši.