nosargāt
Lietojuma biežums :
nosargāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
nosargāt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
1.1.Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
2.Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
2.2.Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
3.Sporta spēlēs — nepieļaut pretinieka darbību (piemēram, laukuma daļā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri