nosarmot
nosarmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosarmoju | nosarmojam | nosarmoju | nosarmojām | nosarmošu | nosarmosim |
| 2. pers. | nosarmo | nosarmojat | nosarmoji | nosarmojāt | nosarmosi | nosarmosiet, nosarmosit |
| 3. pers. | nosarmo | nosarmoja | nosarmos | |||
Pavēles izteiksme: nosarmo (vsk. 2. pers.), nosarmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosarmojot (tag.), nosarmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosarmotu
Vajadzības izteiksme: jānosarmo
1.Pārklāties ar sarmu.
2.parasti formā: trešā persona Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to dalām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet zirgiem spalva ap nāsīm nosarmojusi.
- Pūšot lēnam vējam, atsevišķos rajonos veidosies migla, koki nosarmos.
- Ārā dzedrs agra rudens rīts, zāle vietām nosarmojusi, es skatos pa logu un galvā uzskaitu visu redzēto, tas parasti palīdz savākties.
- Ap četriem no rīta viņš pie apvāršņa ieraudzīja dažus izstīdzējušus kokus, priežu skujas bija balti nosarmojušas, tur bija arī vairāki bērzi un kļavas.
- Ieraugot ar sniegbaltu segu klātos tīrumus un teiksmaini nosarmojošos kokus, tropu joslā dzīvojošās sievietes bija tik ļoti izbrīnītas, ka nespēja acis no ekrāna atraut.