bārda
bārda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bārda | bārdas |
| Ģen. | bārdas | bārdu |
| Dat. | bārdai | bārdām |
| Akuz. | bārdu | bārdas |
| Lok. | bārdā | bārdās |
1.Zoda un vaigu apmatojums (vīriešiem).
PiemēriApgriezis bārdas matus, viņš tos sadedzināja.
- Apgriezis bārdas matus, viņš tos sadedzināja.
- Viņš pameta skatienu spogulī, pārvilka ar roku pār garajiem, sapinkātajiem matiem un nezin kāpēc slapjo bārdu.
- Daujots bija drukns, pamatīgs vīrs ar jau sirmojošu bārdu.
- Ar bārdu apaugusī seja nevēstīja neko labu.
Stabili vārdu savienojumiBārda kā suseklis. Dzīt bārdu. Kazas bārda.
- Bārda kā suseklis apvidvārds, frazēma — saka par spurainu bārdu
- Dzīt bārdu kolokācija — skūties
- Kazas bārda; āža bārda sarunvaloda, frazēma — ķīļbārda
- Veca vīra bārda apvidvārds — pie koka augošs ķērpju čemurs
- Žīda bārda apvidvārds, taksons — istabas puķe - nokarenā zebrīna ("Zebrina pendula")
Stabili vārdu savienojumiIr ar bārdu.
- Ir ar bārdu sarunvaloda, idioma — saka par ko novecojušu, visiem zināmu
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit