bārdainis
bārdainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bārdainis | bārdaiņi |
| Ģen. | bārdaiņa | bārdaiņu |
| Dat. | bārdainim | bārdaiņiem |
| Akuz. | bārdaini | bārdaiņus |
| Lok. | bārdainī | bārdaiņos |
Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nokļuvis spēkstacijas būvē, viņš atklāja, ka tur bārdaiņu netrūkst.
- Atveru vienu aci — tas mīzējs Bārdainis trinas pie manas gultas.
- – Mans vārds, – teica bārdainis, – ir Makkūls.
- Pāri vīru galvām bārdainis kā laso cilpu uzsviež Zanei savu balsi.
- Izbraucām ap pusdienlaiku, atlaidušies uz bārdaiņa ne pārāk mīkstajiem maisiem.