vaigubārda
vaigubārda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaigubārda | vaigubārdas |
| Ģen. | vaigubārdas | vaigubārdu |
| Dat. | vaigubārdai | vaigubārdām |
| Akuz. | vaigubārdu | vaigubārdas |
| Lok. | vaigubārdā | vaigubārdās |
Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savus plāniņos matus tas ar uzviju bija kompensējis ar varenu vaigubārdu.
- Mans vīrs ir dakteris Valmierā, un viņam ir vaigubārda.
- Vaigubārdu sabozis, vecākais inkvizitors nikni raudzījās Gloktā. “
- Viņam bija sirmi deniņi un vārnu izplūkāta vaigubārda. „
- Viņai ir vaigubārda kā kazai un kliba kāja!