karināt2
karināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | karinu | karinām | karināju | karinājām | karināšu | karināsim |
| 2. pers. | karini | karināt | karināji | karinājāt | karināsi | karināsiet, karināsit |
| 3. pers. | karina | karināja | karinās | |||
Pavēles izteiksme: karini (vsk. 2. pers.), kariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: karinot (tag.), karināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: karinātu
Vajadzības izteiksme: jākarina
Kairināt, kārdināt; arī ķircināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dusmīgi būs tikai namsaimnieki un sētnieki, stiepjot un karinot karogus.
- Toreiz nošokēja arī manis teiktais — visādas lupatas man virsū nekarināsiet!
- Kāpēc Šveices kantonu nosaukumiem tiek karināts klāt vārds " kantons"?
- Katrs saņēma šokolādes tāfelīti un foršu kaklā karināmu ziepju burbuļu trauciņu.
- Pelēks kā no apsūbējuša sidraba izkalts koks karināja sarkanus ogu ķekarus.