gurdums
gurdums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurdums | gurdumi |
| Ģen. | gurduma | gurdumu |
| Dat. | gurdumam | gurdumiem |
| Akuz. | gurdumu | gurdumus |
| Lok. | gurdumā | gurdumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tā pēc neziņas mierpilnā gurduma viņu bija piemeklējis domas nemierpilnais gurdums.
- Tas ir nomoda miers, ko nepiesārņo miega gurdums un sapņa aizmirstība.
- Rūgtais malks un sātīgās pusdienas radīja tīkamu gurdumu.
- No iejaukšanās viņu atturēja arī nepārvarams gurdums.
- Tikmēr eiforiju aizstāja aizvien pūkaināks gurdums.