Paplašinātā meklēšana
Meklējam nu.
Atrasts vārdos (823):
- nu:3
- nu:1
- nu:2
- nui:1
- nuk:1
- nux:1
- Anu:1
- gnu:1
- nuba:1
- nubi:1
- nudi:1
- nuga:1
- nuit:1
- nuja:1
- nuka:2
- nuka:1
- nukā:1
- nuks:1
- nula:1
- nule:1
- nulē:1
- nuni:1
- nupi:1
- nutā:1
- nute:1
- nuts:1
- nuža:1
- čanu:1
- Danu:1
- gānu:1
- kanu:1
- Manu:1
- menu:1
- nūnu:1
- sānu:1
- Sinu:1
- anus:1
- nucka:2
- nucka:1
- nudie:1
- nudze:1
- nudze:2
- nueri:1
- nugae:1
- nugot:1
- nuķis:1
- nulai:1
- nulei:1
- nuleņ:1
- nulet:1
- nulēt:1
- nulīt:1
- nulle:1
- numen:1
- numur:1
- nunc-:1
- nungi:1
- nuņķi:1
- nuņņa:1
- nuovo:1
- nupat:1
- nurga:2
- nurga:1
- nurse:1
- nutki:1
- nuzgi:1
- Amanu:1
- Bannu:1
- Kalnu:1
- Kihnu:1
- Klānu:1
- Pernu:1
- Rannu:1
- Ruhnu:1
- Vennu:1
- Višnu:1
- agnus:1
- alnus:1
- annus:1
- Anuja:1
- Anuļa:1
- anura:1
- Anusi:1
- Anuta:1
- Anuži:1
- Aunuu:1
- Benue:1
- Enuga:1
- Enugu:1
- fanum:1
- genua:1
- genus:1
- nubuks:1
- nucels:1
- nucene:1
- nuciņa:1
- nucula:1
- nudien:1
- nukeri:1
- nulējs:1
- nulīst:1
- nullis:1
- numers:1
- numida:1
- nummus:1
- numuji:1
- numurs:1
- nunumi:1
- nuņņas:1
- nuņņāt:1
- nuphar:1
- nurags:1
- nurlīt:1
- nurrāt:1
- nuskas:1
- nuskat:1
- nuskāt:1
- nutria:1
- nužģis:1
- apkunu:1
- Arnanu:1
- Bešenu:1
- bezēnu:1
- Bunēnu:1
- Čigānu:1
- Kamanu:1
- Kāmenu:1
- Kazēnu:1
- Kokenu:1
- Kotonu:1
- Kuļānu:1
- Nasinu:1
- Šošonu:1
- Vecānu:1
- Ahunui:1
- Aknupe:1
- anuaki:1
- anulēt:1
- Ānunds:1
- ānungs:1
- Aunuva:1
- Avanui:1
- Bahnus:1
- Banuze:1
- Bānuži:1
- benuji:1
- bonuss:1
- Brinuā:1
- brīnum:1
- bununi:1
- cygnus:1
- Cygnus:1
- cornus:1
- crinum:1
- činuks:1
- Čornuo:1
- damnum:1
- Dinuba:1
- dohnuķ:1
- dvinuķ:1
- einuhs:1
- einuks:1
- eunuhs:1
- Faunus:1
- gainuķ:1
- ganums:1
- ginuhi:1
- nudiena:1
- nugalvs:1
- nuklejs:1
- nukleo-:1
- nuklīdi:1
- nukloni:1
- nukucis:1
- nuķieši:1
- nulepat:1
- nuļovka:1
- numerēt:1
- numeris:1
- numfori:1
- numurēt:1
- nuncijs:1
- nunčaks:1
- nupatan:1
- nupatās:1
- nupatēm:1
- nupatēs:1
- nurkšēt:1
- nurniks:1
- nurzaji:1
- nustava:1
- nutrija:1
- nutrijs:1
- nuželēt:1
- nužgums:1
- nužināt:1
- nužniks:1
- Adišenu:1
- aizaknu:1
- Anabanu:1
- arvienu:1
- atkalnu:1
- bezšūnu:1
- Kaupēnu:1
- Kaušanu:1
- Kazeinu:1
- Klepinu:1
- koisanu:1
- krāģēnu:1
- Krišānu:1
- Kromānu:1
- Mariānu:1
- Mudurnu:1
- Pakalnu:1
- todienu:1
- Vaglānu:1
- acinuss:1
- Aļanula:1
- annuite:1
- Annuška:1
- Anubiss:1
- Anučina:1
- Anulēna:1
- anullēt:1
- Anumavu:1
- Anurugu:1
- anusīts:1
- Aranuka:1
- Arinusa:1
- balanus:1
- bednums:1
- benuārs:1
- bērnuks:1
- Brihnum:1
- brīnum-:1
- Brīnumi:1
- brīnums:1
- brūnumi:1
- brūnums:1
- Brūnupe:1
- būgnums:1
- burnuss:1
- cecinus:1
- Cernuns:1
- colonus:1
- cotinus:1
- černuha:1
- dāsnums:1
- dienuds:1
- dīnunga:1
- dīnungs:1
- ditonus:1
- Dominus:1
- Dotnuva:1
- druknuķ:1
- duknums:1
- dulnums:1
- duranuķ:1
- durnums:1
- dušnums:1
- dvanums:1
- dzenuls:1
- dzinums:1
- dzirnus:1
- Ebinurs:1
- Ēķinupe:1
- elknuši:1
- ēnulīte:1
- enurēze:1
- Ešnunna:1
- falonuķ:1
- Fananui:1
- genuīns:1
- gyrinus:1
- nuajadas:1
- nubēkula:1
- nucenīte:1
- nudienas:1
- nudieniņ:1
- nukleārs:1
- nukleāze:1
- nukleīds:1
- nukleīns:1
- nukleoni:1
- nukleoze:1
- nukleuss:1
- nulējais:1
- nulltais:1
- nullvads:1
- numenius:1
- numerāls:1
- numinozs:1
- nummurēt:1
- numulīti:1
- nunataks:1
- nupatējs:1
- nupatnās:1
- nurmieši:1
- nutācija:1
- nutēvele:1
- nutrjoks:1
- nuvējais:1
- nužģināt:1
- atsārsnu:1
- atsērsnu:1
- bezbērnu:1
- bezsalnu:1
- divbērnu:1
- divdienu:1
- Kaņepēnu:1
- līdzsānu:1
- lietvēnu:1
- pārdienu:1
- pretmīnu:1
- sausmanu:1
- sešdienu:1
- zemkalnu:1
- acainums:1
- ačgārnus:1
- aeternus:1
- agrīnums:1
- aizknupt:1
- Aknupīte:1
- alburnus:1
- alkanums:1
- alnulīns:1
- annullēt:1
- annunaki:1
- Annupīte:1
- anuitāte:1
- anunnaki:1
- anuttara:1
- appinums:1
- aptinums:1
- Ardanuča:1
- atenuēts:1
- atzinums:1
- Aunupīte:1
- Avinurme:1
- balsnums:1
- blāknums:1
- blāznums:1
- blechnum:1
- brienums:1
- briknums:1
- brūnulis:1
- carcinus:1
- carpinus:1
- cenuroze:1
- cinkanuķ:1
- cinutiņa:1
- cyprinus:1
- Circinus:1
- conubium:1
- coprinus:1
- cornutus:1
- čaganums:1
- Černuška:1
- čirkanuķ:1
- Danubius:1
- denuncēt:1
- dicranum:1
- diženums:1
- drēgnums:1
- drominus:1
- druknums:1
- dūkanums:1
- dzenulis:1
- Dzesnupe:1
- Dzeznupe:1
- Dzilnupe:1
- dzinulis:1
- dzirnums:1
- dzirnupe:1
- Dzirnupe:1
- Eikinupe:1
- Eiķinupe:1
- eleagnus:1
- ēnainums:1
- Eridanus:1
- ernuters:1
- fraxinus:1
- Ganusova:1
- ganuzēns:1
- garenums:1
- germanus:1
- nucifraga:1
- nuclearia:1
- nučfiltrs:1
- nuistavas:1
- nukleāzes:1
- nukleoīds:1
- nullēšana:1
- nullforma:1
- numerālis:1
- numismāts:1
- numizmāts:1
- nummuliti:1
- numurzīme:1
- nunnācija:1
- nuocierss:1
- nupatanās:1
- nupatiņās:1
- nuristāņi:1
- nutalioze:1
- ārpuscenu:1
- atšaubinu:1
- bezierunu:1
- bezspārnu:1
- četrdienu:1
- daudzšūnu:1
- divspārnu:1
- dujdubenu:1
- Grabažānu:1
- Grabažūnu:1
- Kastamonu:1
- Kembrianu:1
- Marmarinu:1
- Maskarēnu:1
- piecdienu:1
- plānsienu:1
- pušķžaunu:1
- starpšūnu:1
- starpzonu:1
- Terenganu:1
- trīsdienu:1
- ačgārnums:1
- Akaonuira:1
- Akminuoji:1
- Akmynuojs:1
- Āķenupīte:1
- alkainums:1
- annuitāte:1
- anthrenus:1
- anulācija:1
- anulēšana:1
- anulocīts:1
- Anuļupīte:1
- Anušavans:1
- anuštubhs:1
- anužnieki:1
- asnainums:1
- Ašnunnaka:1
- athysanus:1
- attagenus:1
- Bajannuru:1
- Bajanulgī:1
- balganums:1
- bālganums:1
- bālgenums:1
- baltanums:1
- Barūnurta:1
- Bensonupe:1
- bērnuguļa:1
- bērnunams:1
- bērnuragi:1
- bērnurīts:1
- bimanuāls:1
- blāksnums:1
- blāzgnums:1
- brachinus:1
- brīnumīgs:1
- Brīnumupe:1
- campanula:1
- Caunupīte:1
- cildenums:1
- ciņainums:1
- connubium:1
- coregonus:1
- čauganums:1
- dēkainums:1
- delphinus:1
- Delphinus:1
- dictamnus:1
- Dyunuokli:1
- dīvainums:1
- Dotnuvēle:1
- Drihednua:1
- drupanums:1
- dubinuška:1
- dūņainums:1
- einuhisms:1
- einuhoīds:1
- elaeagnus:1
- eļļainums:1
- enudācija:1
- epitonuss:1
- femininum:1
- gallinula:1
- ganudiena:1
- Ganukrogs:1
- ganumeita:1
- ganupuika:1
- garsnuķis:1
- gaudenums:1
- genuabura:1
- glanulārs:1
- nubilitāte:1
- nudofobija:1
- nudomānija:1
- nukleolīns:1
- nukleoliti:1
- nukleotīdi:1
- nukleozīdi:1
- nukleozīds:1
- nulladrese:1
- nullibisti:1
- nullificēt:1
- nullipleks:1
- nullpunkts:1
- numerācija:1
- numerainis:1
- numerators:1
- numernieši:1
- numerologs:1
- nummularia:1
- numulācija:1
- numurātors:1
- numurrinda:1
- nunciatūra:1
- nuželēties:1
- nužinājums:1
- nužināties:1
- augstkalnu:1
- Baldiešēnu:1
- baltspārnu:1
- bezpersonu:1
- daudzbērnu:1
- daudzdienu:1
- divcēlienu:1
- divgājienu:1
- divkopienu:1
- melnspārnu:1
- Moldovjanu:1
- platspārnu:1
- Rostueatnu:1
- sīkpilienu:1
- smailpurnu:1
- smeilpurnu:1
- starpkalnu:1
- šaurspārnu:1
- trejdibenu:1
- vienādsānu:1
- Ahsonnutli:1
- akačainums:1
- Ākātamnuei:1
- akotainums:1
- alginurēze:1
- Annužezers:1
- Anuanuraro:1
- Anuanuruna:1
- anullēšana:1
- apknubināt:1
- aptuvenums:1
- asakainums:1
- asarainums:1
- atenuācija:1
- atknubināt:1
- atomnumurs:1
- ažūrpinumi:1
- baltganums:1
- bangainums:1
- bārdainums:1
- bedrainums:1
- bērnubērni:1
- bērnudārzs:1
- bērnumeita:1
- Biernupīte:1
- binukleārs:1
- blusainums:1
- brīnumaini:1
- brīnumains:1
- brīnumbeka:1
- brīnumpuķe:1
- brīnumzeme:1
- burnusteni:1
- carthamnus:1
- celmainums:1
- cetorhinus:1
- cicinnurus:1
- cirtainums:1
- čulgainums:1
- deminutīvs:1
- denudācija:1
- denudatīvs:1
- denunciats:1
- dienuvidus:1
- diminuendo:1
- diminutīvs:1
- dīvainulis:1
- dubļainums:1
- duļķainums:1
- dzeltanums:1
- dzeltānums:1
- dzeltenums:1
- dzenukšiņa:1
- Dzeznupīte:1
- dzirnupīte:1
- Dzirnupīte:1
- dzirnutiņa:1
- epipremnum:1
- ēršķainums:1
- fliktenula:1
- frāžainums:1
- genuklasts:1
- nukleoloīds:1
- nukleosomas:1
- nullgalotne:1
- nullisomija:1
- nullvektors:1
- numismātika:1
- numizmātika:1
- nurmižnieki:1
- aizcitdienu:1
- arlabudienu:1
- četrcēlienu:1
- daudzekrānu:1
- daudzfotonu:1
- divvirzienu:1
- pieccēlienu:1
- priekškalnu:1
- pusotrdienu:1
- septiņdienu:1
- smailspārnu:1
- starpmorēnu:1
- starpokeānu:1
- starprajonu:1
- starpsezonu:1
- trīscēlienu:1
- trīskopienu:1
- vairākbērnu:1
- vairākdienu:1
- virssmaganu:1
- acanthinula:1
- aizknubināt:1
- akmeņainums:1
- Andžanuvuri:1
- angiotonuss:1
- antinukloni:1
- antirrhinum:1
- anulorāfija:1
- Anuradapūra:1
- anuteļnieki:1
- Arevamanuks:1
- Bajanundura:1
- bērnudienas:1
- Bērzkalnupe:1
- binuclearia:1
- brāzmainums:1
- brīnumārsts:1
- brīnumbērns:1
- brīnumdarbs:1
- brīnumdaris:1
- brīnumjauks:1
- brīnumspēks:1
- brīnumsvece:1
- callorhinus:1
- Capricornus:1
- ciānurskābe:1
- cyphorhinus:1
- cīpslainums:1
- ctenuchidae:1
- čemurainums:1
- čokurainums:1
- denuncējums:1
- denuncēšana:1
- denuncētājs:1
- denunciants:1
- denutrīcija:1
- dobumainums:1
- drudžainums:1
- dūmakainums:1
- dumbrainums:1
- Dzegsnupīte:1
- dzelžainums:1
- Dzilnuciems:1
- dziļumnulle:1
- dzirnutiņas:1
- dzirnuviņas:1
- dzīslainums:1
- ekdionurīda:1
- enukleācija:1
- gabalainums:1
- gymnorhinus:1
- nukleīnbāzes:1
- nukleīnskābe:1
- nukleofugāls:1
- nukleopetāls:1
- nukleotidāze:1
- nukleozidāze:1
- nullcirkulis:1
- nullenerģija:1
- nullisomiķis:1
- numeroloģija:1
- numismātiķis:1
- numismātisks:1
- numurindekss:1
- nurmuižnieki:1
- beztriepienu:1
- daudzcēlienu:1
- daudzmiljonu:1
- divdiapazonu:1
- plakanspārnu:1
- sešdiapazonu:1
- starppersonu:1
- vienādspārnu:1
- acanthocinus:1
- aerosinusīts:1
- agranulocīts:1
- antinukleārs:1
- Anurādhapura:1
- Athanasianum:1
- Bajanundžūla:1
- bārkstainums:1
- binukleācija:1
- blakusnumuri:1
- brīnumlietas:1
- burbuļainums:1
- campanulales:1
- campanularia:1
- caurumainums:1
- chaenorhinum:1
- chlorophanus:1
- conioselinum:1
- červeļainums:1
- dekanulācija:1
- denunciācija:1
- dinukleotīds:1
- diplocolenus:1
- dzeloņainums:1
- ecdyonuridae:1
- einuhoīdisms:1
- ektonukleārs:1
- fliktenuloze:1
- frajernutsja:1
- genuaklīvers:1
- genufleksija:1
- Ginnungagaps:1
- nukleohistons:1
- nukleokapsīds:1
- nukleosintēze:1
- nukleotoksīns:1
- nullifikācija:1
- nullmeridiāns:1
- numeroloģisks:1
- numurpiešķire:1
- autoelektronu:1
- četrdiapazonu:1
- Kuovtakeaitnu:1
- piecdiapazonu:1
- pirmseksāmenu:1
- pirmsvēlēšanu:1
- pretpartizānu:1
- trīsdiapazonu:1
- vairākcēlienu:1
- anuloplastika:1
- Ardžavinanuna:1
- argyranthenum:1
- Avelinulopisa:1
- bezkrāsainums:1
- bolboschoenus:1
- brīnumaparāts:1
- brīnumdokters:1
- brīnumpasakas:1
- brīnumsavants:1
- brīnumskaists:1
- brīnumsvecīte:1
- campanulaceae:1
- ciānurīnviela:1
- degranulācija:1
- dvīņspārnulis:1
- dzelkšņainums:1
- dzīvokļnumurs:1
- ekrānuzņēmums:1
- elektrotonuss:1
- Fērantardenuā:1
- Frenuālegrāna:1
- galvanotonuss:1
- genuaštagbura:1
- nukleoalbumīns:1
- nukleoalbumoze:1
- nukleoproteīds:1
- nukleoproteīns:1
- numeralizācija:1
- aizcitotrdienu:1
- priekšeksāmenu:1
- priekšvēlēšanu:1
- abrenunciācija:1
- agranulocitoze:1
- Ampasimanuluča:1
- angiogranuloma:1
- blefaroklonuss:1
- brīnumdarītājs:1
- dakriosinusīts:1
- dzymdynuotuoji:1
- Dzirnklānupīte:1
- ekstranukleārs:1
- emprostotonuss:1
- etalonuzdevums:1
- nukleārmedicīna:1
- nukleomikrosoma:1
- numeralizāšanās:1
- aizcitpirmdienu:1
- aizcitsestdienu:1
- aizcitsvētdienu:1
- aizcittrešdienu:1
- septiņdiapazonu:1
- anelektrotonuss:1
- atskabargainums:1
- daudzkrāsainums:1
- diskontinuitāte:1
- nukleofagocitoze:1
- aizcitpiektdienu:1
- formilkinurenīns:1
- aizcitceturtdienu:1
- dezoksinukleotīdi:1
- chamaepericlymenum:1
- nukleocitoplazmisks:1
- nukleoglikoproteīds:1
- dezoksiribonukleāzes:1
- dezoksiribonukleotīdi:1
- Drobeta-Turnuseverina:1
- dezoksiribonukleīnskābe:1
Atrasts vārdu savienojumos (61):
- (nu) un tad?
- (nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi)
- cik nu
- Ej (nu) gulēt!
- ej (nu) sazini
- Ej nu ej!
- ej nu sazini
- Ej nu!
- Ej nu! arī Ej, ej!
- gan jau nu
- gan nu
- jau nu, arī (jau) nu gan
- kā (nu) kurš
- kā (nu) ne
- kā (nu) to ņem
- kā nu kurš
- kā nu ne
- ka vai nu
- kāds (nu) kurš (arī kurais)
- kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos)
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod!
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!
- ķer nu čigānu krūmos
- Ko (nu) (tu) dziedi!
- ko nu
- ko nu vairs
- Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu!
- kopne Nu Bus
- kur (nu) kurais
- kur (nu) paliks
- kur nu (vēl)
- kur nu (vēl), arī kur tad (vēl)
- kur nu vēl, arī kur tad vēl
- Kur nu!
- lai nu
- lai nu paliek
- nak nu
- nu ir aste zem bluķa
- nu ir kapi
- nu ir sūdi vagā
- nu ir vāks
- nu ir velns kurvī
- Nu kā?
- nu ko
- Nu moins!
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki viens cilvēks!
- nu tu vari zicēt
- Nu un tad?
- Nu un?
- nu, (vai) zini
- nu, vai zinies
- še tev nu bija
- tā (nu) ir, kā ir
- Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod!
- tāds (nu) ir, kāds ir
- tas (nu) ir par daudz
- vai nu
- vai nu ne
- vai tad nu atritu vairs saritinās
Atrasts skaidrojumos (9998):
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- tertium non datur "trešais nav dots"; vai nu - vai arī; viens no diviem.
- traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
- brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
- vienstibus (Augs) ar vienu kātu.
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
- (sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu)
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- ekrānšāviņš [ekrānuzņēmums]{s:2458}
- N [neitronu bumbas]{s:1929} apzīmējums.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- kilotonna 1000 tonnu.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- oktostilons 8 kolonnu rinda.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- ājas Ābece bērnu valodā.
- Blastodacna atra ābeļu dzinumu kode
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium").
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
- birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu).
- telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās.
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia")
- Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
- Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica")
- sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla")
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos.
- sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā.
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu).
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu
- dermoflebīts Ādas vēnu iekaisums.
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa.
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
- ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum")
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
- pāradām Adīt vienu kārtu ar vienu dzīparu, otru kārtu ar citu.
- dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā.
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
- individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi)
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi.
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma.
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- master Agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
- sucināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"; sukināt.
- sukināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!".
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- stereoapstrāde Ainu apstrāde, izmantojot stereoinstrumentus.
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos.
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- bēja Aita (bērnu valodā).
- cirka Aita ar cirtainu vilnu.
- lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu.
- garvillene Aita ar garu vilnu.
- ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm.
- ēzelīte Aita ar smalku, sprogainu vilnu.
- kūkailis Aitāda ar vilnu.
- kutkailis Aitāda ar vilnu.
- kūtkailis Aitāda ar vilnu.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- plaktis Aitu aknu slimība.
- griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze).
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
- rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu.
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas
- lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
- popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
- mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana.
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana.
- aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
- aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
- aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
- aizdangāt Aizbrist (pa purvainu vietu).
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
- baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
- balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.).
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizkančīt Aiziet (bērnu valodā).
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā).
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu).
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus
- aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
- aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu).
- dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
- ģeržaķ mazu aizstāvēt partneri; uzturēt sarunu
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu.
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- atkārst Akārtoti kārst vilnu.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
- platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
- ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu.
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- parahepatīts Aknu apaudu iekaisums.
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
- hepatofīma Aknu audzējs vai abscess.
- aknu dēle aknu blakts
- plakts Aknu blakts.
- hepatorāfija Aknu brūces sašūšana.
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
- redija Aknu dēles attīstības stadija.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- Fasciola hepatica aknu fasciola
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
- glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums.
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
- dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti.
- hepatīts Aknu iekaisums.
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
- dehepatizācija Aknu izoperēšana.
- holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana.
- holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana.
- holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās.
- hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana.
- hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana.
- hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība.
- hepatoptoze Aknu noslīdējums.
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
- hepatocīts Aknu parenhīmas šūna.
- akngaļa Aknu pastēte.
- perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums.
- hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze.
- hepatorekse Aknu plīsums.
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts.
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
- Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
- hepaticae Aknu sūnu klase.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hepatolīze Aknu šūnu sairšana.
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
- Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
- Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
- Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- alatavs Alatau - kalnu grēda.
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
- semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
- oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
- acetāli Aldehīdu un ketonu atvasinājumi.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi
- skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
- Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
- kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum")
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
- žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
- riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi
- monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados)
- šnababode Alkoholisko dzērienu veikals.
- šnabene Alkoholisko dzērienu veikals.
- šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
- brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
- skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
- brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- alkšņukoks Alksnis ("Alnus").
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
- alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
- Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Austrumalpi Alpu kalnu austrumu daļa, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā.
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
- viola Alts (mūsdienu stīgu instruments).
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- rotācija amatpersonu maiņa
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu
- reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
- venovenostomija Anastomoze, kas savieno vienu vēnu ar otru.
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu.
- pankreatojejunostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tukšo zarnu.
- ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu.
- cekokolonostomija Anastomozes izveidošana starp aklo zarnu un lokzarnu.
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
- ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
- gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu.
- gastrokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un lokzarnu.
- gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku.
- gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu.
- ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu.
- ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
- ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
- kolosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp S veida zarnu un lokzarnu.
- ureterosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un S veida zarnu.
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
- ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā.
- ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
- ureteroenterostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un zarnu.
- hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
- hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi.
- hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu.
- hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
- splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma
- arkāde Anatomisks veidojums, kas sastāv no vairākiem lokiem (artēriju, vēnu).
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
- īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis
- endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
- anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ"
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
- karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās.
- pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- anuitāte annuitāte
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
- tetrastils Antīkā arhitektūrā četru kolonu templis.
- piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
- diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
- eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- rēzusa antiserums antiserums, kas reaģē ar vienu vai vairākiem rēzusfaktoriem
- antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu.
- antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu.
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum")
- anullēšana Anulēšana.
- atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
- atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
- atderināt Anulēt saderināšanos.
- dzēst sodu anulēt sodu
- annullēt Anulēt.
- Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
- Anušavans Anušavans Sosanvers.
- Sosanvers Anušavans Sosanvers.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
- Omophron limbatum apaļais resnulis
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- globomieloma Apaļšūnu mieloma.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
- miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
- smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu
- čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
- čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
- apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu.
- apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
- karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu).
- aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
- Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
- Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
- Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā
- Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
- Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
- Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
- Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
- Vecumi Apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
- Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
- Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
- Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
- Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
- Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
- Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
- Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
- Cimpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Bernāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Lipuški Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ragaviki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Rengentova Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sanaude Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
- Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
- Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
- Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
- Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
- Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
- Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
- Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
- Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
- Raubēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
- Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā
- Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
- Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
- Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā
- Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā
- Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Laivacums Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Budži Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Bākarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā
- Igauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
- Tarasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
- Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
- Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
- Zeimuļi-Puzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
- Cepurītes apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā
- Visagals apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā
- Brēmeles apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Brīnumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Noriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Rāvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Sprosti apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
- Āriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Birzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Bucenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Cirsenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Darankas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gospori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Grāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gumertgrāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iesalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iztekas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Kusini Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Lauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sergunta Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Stūrišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Vuceni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Aizpore Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Aptaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Cielauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Drēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eņģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eriņbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Gaigalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Gercāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Gulbinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Jaunbirzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kazimirovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kazuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kivlenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Knutenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kūkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Kūkusiliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Laivacumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lielojuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Liepsaliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Līpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Novomisle Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Oškalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Pastalojāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Peiveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Pētermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Podusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Prīdauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rubeņkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rusinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Samuldruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Skrūzmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Soltumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Stares Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Stepores Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Sumanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Švirksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Tomiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Upesmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Vecāsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Vilmenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Alksnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Brisla Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Brūveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Būmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Čirvolnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Gardrivieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Lūzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Mālkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Medņevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Nīcgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pelēčāre Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Piļupsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Pundurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Rogonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Rudzētiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Šauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Soltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Spriudi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Staņislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Steķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Vārpsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Vidi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Babinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Čipāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Fridrihsgofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kārļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kauparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kļavsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Krivoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Kroļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Lauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Livzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Patašiene Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Promi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Pūtkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Putnovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Slapkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Šultes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sutri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Tiltova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ušacki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Ārsmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Cūkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Gaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Kalnapurvs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Kāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Peisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Siladieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Silasproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Silavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Smelcēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Spēlesķeiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Stiklēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Vanagsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Veiguri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Vuškārnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā
- Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā
- Ciukori apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā
- Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
- Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
- Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
- Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Aizalksne Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Alussala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Aptacieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Augšmukti Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dēļusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Abramovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Aizupīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Apšinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Asinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Batarāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Beleviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ceglineica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Češļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Čirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Drinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Jaunlesna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kakarvieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kises Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Kūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Lempi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Lizdiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Mortuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Mosāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ozinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Piļcine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Piziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Plasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Poikas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Raibie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Rūbežneica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Rudzusīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Semuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Skūškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Smaudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Smuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Špuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Taunaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Trimaļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Turcines Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Vacainīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Veitulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Vēršukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Viļumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zakari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zarečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zileņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zimkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Zuiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dervāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dreizi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Geikina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ignašāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jeroškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Košeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Litavniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Manuhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Minkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Niperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Pocelujevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Punduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Račeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Šļahotska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Sļesarovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Smuškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Staroščiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Taraputki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tumenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Vipinga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Zemesgols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
- Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
- Bierzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bilinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bliseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Brožgola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Caunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Cepleiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Čornie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Drikaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gabri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gļaudas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gleizdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Goldadiervīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Īvulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaudzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaundzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jūrdži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kapiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kloneites Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kristiņkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kuciņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Laigolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Laizani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Leškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Livzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Lozdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Maigļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Mazuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miglinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miglinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Mikitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miurinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Obrumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Opiņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pārkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Piļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pujati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pūramola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Razgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rejeņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rūbežnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rudukova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Sārņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Saukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Šķesteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Smilktinis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Soloviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Sosiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Upeitnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ūzuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Vilkadūbīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Znūteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Zuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Aleksandropole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Blūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Cepļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Cimuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Izdegas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Jadvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Kvedervecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Mizovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Lielie Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Neicenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Romānvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Spričvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Zeļtovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā
- Stankeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā
- Tartaks apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā
- Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Baldieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
- Kokāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Pušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Seimuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Piļpuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Ceipinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Justi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Kārkliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Kazusala apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Kluši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Kristakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Ļovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Stirnenes muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Mazie Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Mazie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Lielie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Robežveipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Rokuli apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Skapstati apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Šķēles apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Smilšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Stradiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Višņevski apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Vutnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
- Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ciematnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lazdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
- Brikuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Brivci apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Lauzinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Lavrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Malmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Masaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Mukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Meža Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Lilie Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Viļānu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Notra apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Šautines apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Solaskungi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Teveņāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Ugrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zosēnu pagastā
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Emburga Apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā.
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Akācijas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Maltas Trūpi apdzīvota vieta (vidējciems) Galēnu pagastā
- Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā
- Krogzemji apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā
- Tožas apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā
- Brandeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
- Jersika Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Turki Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem, pagasta centrs.
- Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunsilavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
- Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
- Lizdēni apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā
- Sauļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā
- Janopole Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jupatovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
- Rasnupļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
- Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
- Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus
- Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
- Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
- Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
- Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā
- Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā
- Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Kanči apdzīvota vieta (viensēta) Rencēnu pagastā
- Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
- Tiaņšuihai apdzīvota vieta Aksaičinas teritorijā (starp Ķīnu un Indiju)
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
- Anakena apdzīvota vieta Čīlē (_Anakena_), Lieldienu salas ziemeļaustrumu daļā
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
- Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba
- Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
- Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā (_Avinurme_), Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
- Linakila apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salā Rīgas līcī
- Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē
- Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
- Virdžīnija apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistes dienvidrietumu daļā; Akaonuira
- Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
- Anučina apdzīvota vieta Krievijā (_Anučino_), Piejūras novadā
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
- Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
- Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
- Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
- Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
- Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā
- Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos
- Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
- Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
- Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
- Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
- Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
- Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē
- Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
- Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
- Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
- Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
- Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
- Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
- Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē
- Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
- Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
- Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
- Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
- pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis.
- kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā.
- oranžsula Apelsīnu sula.
- Anemone apenina Apenīnu anemone.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi.
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- apcirpt Apgriezt, saīsināt (spārnus).
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
- aiztušīt Apgrūtināt elpošanu.
- dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu
- sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu
- ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- uzpuģīt Apģērbt (bērnu).
- prikinutsja Apģērbt jaunu uzvalku.
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
- uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
- nokrecelēt Apkaisīt ar sienu vai mēsliem.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
- apskleist Apklāt ar plānu kārtu.
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
- apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
- apkņubināt Apknubināt.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
- aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
- Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- ringot Aplikt zirgam seglu siksnu.
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
- smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum")
- kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda")
- maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu
- kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- apcepurot Apmičot jaunu sievu.
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- divvārpu aponogetons aponogetonu suga ("Aponogeton distachyos")
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- saprecināt Apprecināt (vienu ar otru).
- plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
- superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- mezglu potenciālu aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras vispirms aprēķina shēmas mezglu potenciālus
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- aplupīt Aprīt (par ēdienu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
- apgvelzt Aprunāt, informēt, runāt (visā apkārtnē un kādam par ļaunu).
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
- aplaidot Apsist jaunu laivu ar sānu dēļiem.
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
- nomīzt Apslapināt ar urīnu.
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
- nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu).
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- apmalot apstrādājot kokmateriālu, apzāģēt, nogriezt sānu malas
- uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- plaunāt Apstrādāt ar plaunu.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā.
- uzkaķēt Apstrādāt savienojamās daļas, tās apstrādājot un piemērojot vienu otrai.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedapstrāde.
- spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedienapstrāde.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu.
- iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu.
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
- aizkleidot Apšūt (sienu, ēku) ar dēļiem.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana.
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu.
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
- Rietumrumānijas kalni Apuseni, Karpatu kalnu sistēmas daļa.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
- kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu; apvienojumā, savienojumā.
- UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
- apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ).
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
- dis- Apzīmē "šķiršanu", "dalīšanu".
- zum Apzīmē bites zumēšanu.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
- zvaps Apzīmē troksni, kas rodas veicot lēcienu.
- ļer Apzīmē tukšu pļāpāšanu vai riešanu.
- krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- LGBT apzīmējums lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienai
- tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana.
- avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma.
- shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- nonummurēt Apzīmēt ar numuru, nozīmogot.
- aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem.
- SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās).
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
- iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
- identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu.
- nourrāt Ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras.
- uzdukņīt Ar (dūres) sitienu uzmodināt no miega.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko).
- šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos
- izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā
- apbarots Ar apburtu ēdienu apmāts, prātā aptumšots.
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls)
- kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes
- bārisks Ar atmosfēras spiedienu saistīts.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
- mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1).
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
- aizberzties Ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- hidroizols Ar bitumenu piesūcināts azbestkartons.
- bomēt Ar bomi, kam piejūgts zirgs, bīdīt kopā (izžāvēto sienu).
- atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem).
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- brūnganmelns Ar brūni melnu nokrāsu.
- brūngans Ar brūnu nokrāsu; iebrūns.
- pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
- zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
- pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
- atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
- atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
- atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
- atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu
- izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
- bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
- nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
- apkūkot Ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts.
- padzeltāns Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- šņercīgs Ar ēdienu neapmierināts, tāds, kas nopeļ ēdienu.
- ekseles Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- ekši Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums
- elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- enterogramma Ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts.
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- deglīgs Ar gangrēnu (brantu) saslimis.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
- uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- aplīpināt Ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
- grāmatrūpnieks Ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- izgremt Ar gremšanu iznīcināt.
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- ietriecināt Ar grūdienu iekustināt.
- pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
- kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
- dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt.
- sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu)
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- hennas māksla ar hennu veidoti raksti un simboli uz roku un kāju ādas; mehndi
- idrains Ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks.
- obmiķ Ar iedzeršanu nosvinēt veiksmi.
- pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
- atteceņus Ar ieskrējienu, skrējienā.
- iesnains Ar iesnu pazīmēm.
- -tipija Ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija).
- tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
- ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties)
- ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties)
- ekspiratorisks Ar izelpošanu saistīts.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- aizgrieznis Ar izkapts griezienu vālā nenopļauta zāle vai labība.
- ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
- alinea Ar jaunu rindu.
- atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
- sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu
- dasalikties Ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu.
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- jo dienas (arī gadus), jo ar katru dienu (_arī_ gadu)
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- mādīt Ar kaunu padzīt.
- dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
- pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
- aizkāsēt Ar klepošanu novirzīt no kādas domas.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- tacito consensu ar klusu piekrišanu
- knierēt Ar knābi kārtot (spalvas, par putnu).
- izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
- izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
- knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
- gods Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu
- ICL Ar kristieša sveicienu.
- izkūdīt Ar kūdīšanu izdabūt ārā.
- jēlkula Ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība.
- juceknis Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- juči Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumsalmi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- ķeizariņš Ar ķeizargriezienu dzimis bērns.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- nopekāt Ar ķepu, ķetnu sist, nosist.
- atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
- aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- bradikrotisks Ar lēnu pulsu.
- viņķelēt Ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros).
- augst- Ar lepnumu, iedomību saistīts.
- villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- vāgot Ar līmeņrādi noteikt horizontālu virzienu.
- kliedējums Ar līni nostiprināts darvota buru auduma tinums ap virvi vai trosi.
- noviedēt Ar ļaunu skatienu kaitēt.
- noskatīt Ar ļaunu skatienu noburt.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
- mālājgans Ar mālainu nokrāsu.
- mālājgaņš Ar mālainu nokrāsu.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- izburkšināt Ar mašīnu kult (labību).
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- depāt Ar maziem soļiem iet (par bērnu).
- ģuģināt Ar mazu bērnu runāties vai to mierināt.
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
- kama Ar medu pilns šūnu gabals.
- pīca Ar medu pilns šūnu gabals.
- iemelns Ar melnu nokrāsu; melngans.
- pamells Ar melnu nokrāsu.
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizmest Ar metienu attālināt.
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- izmest Ar metienu novietot.
- pamest Ar metienu novietot.
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
- grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
- aizplēsties Ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- kababiši Ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos.
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
- strebamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- strebjamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- acis iepletis ar nepacietību, ieinteresētību, izbrīnu
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- amzotonisks Ar nevienādu spriegumu; ar nevienādu osmotisko spiedienu.
- vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
- apmelīgs Ar noslieci uz apmelošanu.
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm
- -skopija Ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (process, darbība).
- ogļot Ar ogli iekrāsot melnu, nomelnot.
- nooglēt Ar ogli melnināt (krāsot melnu).
- oļāt Ar oļiem nolīdzināt upes dibenu.
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- pārvedējs Ar pārvešanu uz akmens vai metāla nodarbināts strādnieks.
- atsvībināties Ar pātagas vicināšanu aizstāvēties.
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust
- priģelēt Ar pērienu skubināt.
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- piekārtotājs Ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs.
- bullīšputra Ar pienu savārīts jaunpiens.
- steļķe Ar pienu vārīta kartupeļu piezputra.
- stepiņa Ar pienu, taukiem vai eļļu sagatvotas grūstas kaņepes.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- pietinkšķināt Ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- jamāt Ar pilnu muti ēst (par bērniem).
- mulmēt Ar pilnu muti ēst.
- valbāt Ar pilnu muti ēst.
- slāt Ar pilnu muti runāt.
- sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst)
- žammāt Ar pilnu muti, skaļi ēst.
- pilnmutēm Ar pilnu muti.
- piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
- nagāt Ar pirkstiem maisīt, rakņāt ēdienu.
- īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
- knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
- noplaunāt Ar plaunu noblietēt (jaunu māla klonu).
- trihoms Ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas.
- immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
- izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
- pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
- atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
- izkramstīt Ar purnu (zobiem) pārmeklēt.
- žļargāt Ar purnu izgāzt no siles ēdamo.
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts; ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- saklidzināt Ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt.
- atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
- atraut Ar rāvienu atvērt.
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- ķāpāt Ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt.
- mastiklis Ar rokām darbināma linu maļamā mašīna.
- izķāpāt Ar rokām izgrābstīt (ēdienu), izķencēt, izķērnāt.
- palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma
- bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
- paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
- rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu; ierūsgans.
- sklero- Ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti).
- atsakuprāties Ar saliektu, kuprainu muguru atnākt.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām
- sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- aditīvs Ar saskaitīšanu dabūjams.
- cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
- aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom).
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- izaicināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu)
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- traucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt kādu
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs)
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- trasas maiss ar sienu vai salmiem piebāzts maiss
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- atkliest Ar sitienu atbildēt uz sitienu.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzsist zilumu ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- pasitināt Ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu.
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist.
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- cīrēt Ar skatienu iztaustīt, lūrēt.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku)
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- basaiņš Ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām).
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- nozvelt Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
- aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
- aizspert Ar spērienu attālināt.
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
- paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
- piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
- saspiest Ar spiedienu izveidot (ko); ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
- nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
- spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums; pressavienojums.
- izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
- saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- saspiest Ar spiedienu savienot, sastiprināt.
- uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- iespļaudīt Ar spļāvienu ievirzīt.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
- pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- spridzināt Ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- septāls ar starpsienu saistīts
- iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- kabaleta Ar stretas paņēmienu veidots ārijas vai dueta noslēguma posms 19. gs. itāļu operās vai oratorijās.
- strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
- idrains Ar sūcekļainu serdi, piem., doņi.
- sūniens Ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs.
- čūksla Ar sūnu klāts cinis; cūksla.
- cūksla Ar sūnu klāts cinis.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- aizsviest Ar sviedienu attālināt.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest (3).
- pasviest Ar sviedienu novietot.
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
- pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
- autotipija Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
- iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- vārīt Ar šāvienu nogalināt.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam)
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- aizkusīgs Ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
- tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus
- uz acīm ar trauka dibenu uz augšu
- notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- iztriekt Ar triecienu izsist.
- notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- patriekt Ar triecienu pavirzīt.
- dasist Ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes.
- piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
- tumšzaļgans Ar tumši zaļganu nokrāsu.
- kvēpstēt Ar tvanu vai kvēpiem piepildīt.
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- igni et ferro ar uguni un zobenu
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- uro- Ar urīnu, urīnvielu izvadorgāniem saistīts (piem., uroloģija, urometrs).
- uztaujāties Ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt.
- ieskaustīt Ar vāli sākt kulstīt (linus).
- pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
- pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- apvēzt Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi); apvērst.
- atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
- damascējums Ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
- izoosmotisks Ar vienādu osmotisko spiedienu.
- vienirbu Ar vienu (koka) adāmadatu adīt.
- monokulārs Ar vienu aci.
- vienass Ar vienu asi.
- vienasmens Ar vienu asmeni.
- viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
- vienfāzes Ar vienu fāzi.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
- vienlemeša Ar vienu lemesi.
- vienmasta Ar vienu mastu.
- vienmotora Ar vienu motoru.
- atņēmiens Ar vienu ņēmienu atlikšanai saņemto rindu kopums.
- vienpakāpes Ar vienu pakāpi; ar vienu posmu.
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
- vagonsūtījums Ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons.
- vienpupīšu Ar vienu pupu.
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- vienroce Ar vienu roku pļaujama izkapts.
- vienroķe Ar vienu roku pļaujama izkapts.
- viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
- vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps.
- vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma.
- vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps.
- vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps.
- vienstāva Ar vienu stāvu.
- una corda ar vienu stīgu
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- aizbliest Ar vienu vārdu apklusināt.
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
- vienžubura Ar vienu žuburu.
- vilnājs Ar vilnu apaugusi vieta.
- novaļas Ar zālienu vai zemi aizsargāti pamati.
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu; arī iezaļgans.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
- zobenots Ar zobenu bruņots.
- piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu
- nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
- marraba Arābu lociņinstruments ar vienu stīgu.
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres.
- djebel Arābu salikteņos nozīmē kalnu, kalnāju.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- Alagezs Aragacs - kalnu masīvs Armēnijā.
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
- pītrāt Ārdīt (sienu, salmus).
- rušināt Ārdīt (sienu).
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- lenšdzinis Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstu nolasīšanu no magnētiskās lentes.
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā.
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
- vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību
- edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu.
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments.
- ovi Arhitektūrā ornamenti putnu olu veidā, nostādīti vienā rindā.
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja.
- slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- apmīzt Arī par skudru kodīgā šķidruma izdalīšanu.
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
- ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- beblis Arkls ar (vienu) lemesi neiekoptas zemes uzplēšanai.
- vienlemeša arkls arkls ar vienu lemesi
- vienlemešarkls Arkls ar vienu lemesi.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs.
- sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- proskripcija Ārpus likuma izsludināto personu saraksts.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- antigēna terapija ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos
- antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
- heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā.
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
- opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- monoterapija Ārstēšana ar vienu ārstniecības līdzekli.
- orinoterapija Ārstēšana kalnu klimatā.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās
- piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
- alkālijterapija Ārstēšana, lietojot sārmainu diētu, medikamentus, minerālūdeņus.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
- uzvārdot Ārstēt ar vārdošanu, apvārdot.
- kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
- bērnu ārsts ārsts - speciālists bērnu slimībās
- gastroenterologs Ārsts, kuņģa un zarnu slimību speciālists.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- arterioze Artērijas sienu deģenerācija.
- sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu.
- trombarterīts Artēriju sienu iekaisums ar trombozi.
- ligācija Artēriju, vēnu vai izvadkanālu nosiešana.
- arterioloskleroze Arteriolu sienu skleroze un sabiezēšana.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- epipremna Ārumu dzimtas ģints ("Epipremnum").
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus
- arvienam Arvienu.
- arvienim Arvienu.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu.
- dakrioma Asaru punkta aizsprostojums, kas izraisa asarošanu.
- Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- Xmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas nodrošina 128 baitu datu pārsūtīšanu un kļūdu atklāšanu, izmantojot kontrolsummas.
- Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
- imūnkompleksi Asinīs cirkulējošo antigēnu-antivielu kompleksi.
- trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
- eritrocitūrija Asins izdalīšanās ar urīnu; slimības pazīme; hematūrija.
- haimatoma Asins izplūdums vai nu audos, vai kādā dabiskā dobumā.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- cognatus Asins radinieks, saistīts ar dzimšanu.
- cognatio Asins radniecības saites, ko nodibina vai nu laulība, vai kas pastāv arī bez tās.
- hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu.
- eiglobulīns Asins seruma globulīnu frakcija, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst vājos neitrālo sāļu šķīdumos.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu.
- acharnement asinskārs niknums
- hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā.
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi
- granuloblasts Asinsrades posma šūna, no kuras rodas granulocīti.
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
- konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās.
- angiotonuss Asinsvada tonuss; angiotonicus, a, um, adj.
- neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī.
- vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
- angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum")
- Hūkera asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum hookerianum")
- dakriohemoreja Asiņainu asaru atdalīšanas.
- hromodakrioreja Asiņainu asaru izdalīšanās.
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
- arterioversija Asiņošanas apturēšana, izvēršot artērijas sienu ar intīm u uz āru.
- haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi.
- karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- hematūrija Asiņu izdalīšanās ar urīnu.
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta.
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula").
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia").
- dzīšana asnu, stiebru, vasas veidošana augot
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- kreftīgs Ass, pikants (par ēdienu).
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
- ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
- tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
- octiduum Astoņu dienu laiks, termiņš.
- oktastils Astoņu kolonnu kārtojums vienā rindā.
- astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu.
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
- siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli.
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem.
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- sasprostot Atbalstīt vienu pret otru un sastiprināt.
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- saņēmiens Atbilde uz sveicienu.
- atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
- atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
- atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- celt klausuli atbildēt uz telefona zvanu
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu.
- ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus.
- nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu).
- atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
- kancelēt Atcelt, anulēt (datora darbību).
- anullēt Atcelt, noteikt par nederīgu; anulēt.
- atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
- izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
- izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
- bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- atdeviem Atdošām, uz atdošanu.
- aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- rindēt Atdzesēt līdz remdenumam.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
- atsalt Atdzist (par ēdienu).
- atsavēsināties Atdzist, kļūt vēsākam (par ēdienu).
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija
- atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- muru Atkārtojumā "muru, muru" un savienojumā "muru murumis" apraksta murmināšanu, pļāpāšanu, burbuļošanu.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu.
- trila Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- tūbā Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- tūbo Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- ulē Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- rieri Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa.
- rieru Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa.
- vaija Atkārtojumā izsaka pārsteigumu, izbrīnu.
- ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai.
- vaju Atkārtojumā mēdz lietot kā refrēnu.
- stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu.
- tūļu Atkārtojumā raksturo lēnu, tūļīgu rīcību.
- teku Atkārtojumā raksturo skriešanu, rikšus.
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- učū Atkārtojumā vai kādā salikumā lieto kā šūpošanas refrēnu.
- pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu.
- žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu.
- tram Atkārtojumos lieto kā refrēnu.
- pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā
- repetito est mater studiorum atkārtošana ir zināšanu māte
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- repetēt Atkārtot cita kuģa raidītus signālus informācijas tālāknodošanai, vai arī apstiprinot saņemšanu.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- atmārks Atkārtota linu mērcēšana.
- enurēze atkārtota nespēja kontrolēt urinēšanu jeb urīna nesaturēšana
- reoksidēšana Atkārtota skābekļa saistīšana (piem., hemoglobīnam) pārmaiņus ar reducēšanu.
- raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- iespārdināt Atkārtoti izraisīt speršanu, iemācīt spert (par zirgu).
- apjādelēt Atkārtoti jājot šur un tur, dresēt jāšanai jaunu zirgu.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- apmīžalēt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
- apmīžļāt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās
- izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu
- rībenēt Atkārtoti rībēt (par pērkonu).
- zumbīt Atkārtoti runāt par vienu un to pašu tēmu.
- malt vienu miezi atkārtoti runāt vienu un to pašu
- uzstumdīt Atkārtoti stumt uz augšu vai vienu virs otra.
- lēkāt Atkārtoti veikt īsus pārlidojumus (par putnu).
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- interaktīvais atkļūdotājs atkļūdošanas rutīna, kas dod iespēju veikt programmas atkļūdošanu dialogrežīmā
- nomīstas Atkritumi (pakulas) linus kulstot.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
- salētināt Atlaist, pazemināt cenu.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- grindvalis Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Klusā okeāna delfīnu suga.
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- Atlasa kalni Atlass, kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos.
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
- maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā).
- mats atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
- maša Atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu
- delkrēdere Atlīdzība, kuru saņem komisionārs par preces pārdošanu komitenta uzdevumā trešajai personai.
- izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu
- izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
- spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
- palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
- destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu
- izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei
- paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu
- parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- hibridizācija atoma elektronu orbitāļu savstarpējās sadarbības veids
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
- hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni.
- elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
- atomskaitlis Atomnumurs.
- hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons.
- pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu).
- retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
- kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Asaru ezers atradās Rušonu pagastā, nosusināts
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- šķirināt atradināt (bērnu) no mātes krūts
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
- bezbērnu atraitne atraitne, kurai nav bērnu
- atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt.
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
- meningoblastoma Ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu.
- limfoepitelioma Ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām.
- meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
- gasēt Ātri braukt ar automašīnu.
- kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
- signālaugi Ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas.
- raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
- nospolēt Ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu).
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt.
- skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā
- samikāt Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst.
- samikot Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst.
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
- Gaudīšu ezers atrodas Andzeļu pagastā, platība - 6,7 ha; Vucānu ezers; Vucinu ezers
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums
- Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
- Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
- Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
- Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
- Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni.
- pretblējiens Atsauksme uz blējienu ar blējienu.
- atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
- atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu.
- remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana.
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni.
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa
- privātuzņēmums Atsevišķas personas vai personu uzņēmums.
- singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
- seksuālā aversija atsevišķu seksuālo paņēmienu vai paņēmienu kopuma, kā arī kāda partnera noraidīšana
- intrasomātiskā izlase atsevišķu somatisko šūnu izlase
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
- parēt Atsist cirtienu cīņā.
- apducēt Atskanēt visapkārt (par pērkonu u. c.).
- smīkstēties atskanēt, noplīkšķēt (par sitienu)
- autoremontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic automašīnu remontu.
- paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus.
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
- dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
- attaisīt siksnu atsprādzēt, atraisīt siksnu
- piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu).
- kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
- atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni.
- muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
- primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē
- šķirināt atšķirt, atdalīt vienu no otra
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- aerofotogrāfēšanas bāze attālums starp diviem tuvākajiem viena maršruta projekcijas centriem jeb attālums starp stereomodeli veidojošo ainu projekcijas centriem
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās
- tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
- rentgentelevīzija Attēla pārraidīšana no rentgenaparatūras uz televizora ekrānu.
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām)
- vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli.
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas
- nogleznot Attēlot, nozīmēt, nokopēt (gleznu).
- tapetes Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu.
- elektronattēls Attēls, kuru uz kameras raidlampas veido elektronu emisija no fotokatoda; izraisa luminoforu un uztvērējelektrodu darbības inerce.
- attēlveidošana Attēlu elektroniska atveidošana datorā, izmantojot skenēšanu.
- pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru
- dzimumu attiecības attiecības un mijiedarbība starp dzimnumiem, galvenokārt personiskajā vai sociālkultūras līmenī
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- idioneirāls Attiecīgs tikai uz vienu nervu vai vienīgi uz nervu sistēmu.
- hepatoportāls Attiecīgs uz aknu portālo sistēmu.
- homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
- arteriovenozs Attiecīgs uz artēriju un vēnu.
- amficentrisks Attiecīgs uz asinsvadu pinumu ar aferentu un eferenta stumbru.
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- bazioalveolārs Attiecīgs uz bazionu un alveolāro punktu.
- bazinaziāls Attiecīgs uz bazionu un nazionu.
- bronhokavernozs Attiecīgs uz bronhu un kavernu.
- ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- diasostisks Attiecīgs uz higiēnu vai veselības aizsardzību.
- hipohormonāls Attiecīgs uz hormonu iztrūkumu.
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģa sienu.
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģi un vēdera sienu.
- kineziodisks Attiecīgs uz kustību impulsu vadīšanu.
- ileocekāls Attiecīgs uz līkumaino un aklo zarnu.
- ileokolisks Attiecīgs uz līkumaino zarnu un lokzarnu.
- eigonisks Attiecīgs uz mikrobu bagātīgu augšanu kultūrā.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- arkiohroms Attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
- galaktopoētisks Attiecīgs uz piena veidošanu un sekrēciju.
- išiorektāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu.
- centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- anorektāls Attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu.
- hemifaciāls Attiecīgs uz vienu sejas pusi.
- iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
- iliospināls Attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu.
- dentocementāls Attiecīgs uz zoba dentīnu un cementu.
- dentonazāls Attiecīgs uz zobiem un degunu.
- bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
- vurvulēt Attiecina arī uz tetera un dažu citu putnu balss skaņām.
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu; terminu ekvivalence
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- hiponīmija Attieksmes starp hiperonīmu, resp., virsjēdziena nosaukumu, un tā hiponīmiem, resp., apakšjēdzienu nosaukumiem.
- sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu)
- izspaļot Attīrīt linus no spaļiem.
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
- lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta.
- atzale Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums.
- atzals Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- bezdimensijas lielumi atvasināti fizikāli lielumi, kuru dimensijā pamatlielumu pakāpes rādītājs ir nulle
- perikardiostomija Atveres izveidošana perikardā caur krūšu sienu drenāžas nolūkā.
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
- noplātīt muti atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai
- skaldīšana atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku apakšējā blakusslāņa savienojumu izmantošanu viena aplūkojamā slāņa savienojuma uzturēšanai
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā
- konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā
- segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem
- iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu
- multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī
- atblokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas veic vairāku vienā aplūkojamā slāņa protokola datu blokā iekļautu servisa datu bloku identificēšanu.
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
- protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
- atradze Atzarojums (kalnu grēdai).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu.
- apmazgāt Atzīmēt (kādu notikumu) ar iedzeršanu.
- aplaistīt Atzīmēt (kādu pirkumu vai notikumu) ar iedzeršanu.
- (no)dzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- nodzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
- apslapināt Atzīmēt ar iedzeršanu.
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai.
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- notio Atzinums, saprašana, zināšana, jēdziens.
- vainot atzīt kādu par [vainīgu]{s:1996}, piedēvēt kādam [vainu]{s:1997}
- nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu.
- ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko)
- raskolotsja Atzīt savu vainu.
- raskruķitsja Atzīt savu vainu.
- ploceidae Audējputnu dzimta.
- bubalornis Audējputnu dzimtas ģints.
- dinemellia Audējputnu dzimtas ģints.
- euplectes Audējputnu dzimtas ģints.
- philetairus Audējputnu dzimtas ģints.
- quelea Audējputnu dzimtas ģints.
- vidua Audējputnu dzimtas ģints.
- bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns
- baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli")
- dzelteraibais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes capensis")
- ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus")
- sārtais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes orix")
- Maurīcijas fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia rubra")
- Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns
- Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs
- sabiedriskais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Philetairus socius")
- Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis")
- sarkanknābja audējputns audējputnu dzimtas suga ("Quelea quelea")
- smailastes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua macroura")
- paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns
- karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns
- lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem.
- linaudekls Audekls no linu šķiedras; linaudums.
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu.
- drēģis Audekls, uz kā uzber pelnus un nokāš sārmu.
- ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu.
- Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
- horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
- horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
- ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
- evokators audu hormons, kas piedalās šūnu diferencēšanas procesā
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
- peritiflīts Audu iekaisums ap aklo zarnu.
- perisinusīts Audu iekaisums ap gaisu saturošu sinusu.
- periperikardīts Audu iekaisums ap perikardu, rada salipumus ar pleiru un krūšu sienu.
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem.
- periflebīts Audu iekaisums ap vēnu; vēnas sienas ārējā slāņa iekaisums.
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- pastozitāte Audu mīkstums, izblīdums, ļenganums.
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
- detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma.
- endogēnais metabolisms audu proteīnu metabolisms
- macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai.
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums.
- heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās).
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- mikrodisekcija Audu vai šūnu sadalīšana zem mikroskopa.
- hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās.
- sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija
- panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
- komplicētais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst no vairākām šķēru un audu sistēmām
- sīkrakstainais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, dažādi kombinējot galvenos un atvasinātos pinumus
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas
- trinītis auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts; audums, kam ir šāds pinums; saržs
- plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis.
- plācītis Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums.
- satīna auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido audu pārsedzes, bet kurš nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5
- atlasa auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido šķēru pārsedzes, bet kas nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5
- lielrakstainais auduma pinums auduma pinums, kuram raksturīgi lieli raksti, ieaustas puķes, ģeometriskas figūras, ornamenti utt.
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- atsmitēšana Auduma šķēru atbrīvošana no smites ar ķīmisko vai bioloģisko paņēmienu.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem.
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti.
- linaudums Audums no linu šķiedras.
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā.
- puszīds Audums no zīda metiem un kokvilnas, vilnas vai linu audiem.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- pušnuotiņs audums, kuram meti linu, bet audi - vilnas
- kancerēmija Audzēja šūnu klātiene asinīs.
- autofāgija Audzēja šūnu noārdīšanās makrofāgu vai paša audzēja citu šūnu ietekmē.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
- aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām.
- luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
- vilnāties Audzēt vilnu.
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
- Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja
- tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas.
- skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras.
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- bazaltiskais augīts augīta paveids, satur titānu un mangānu
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību.
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
- eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā.
- peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām.
- stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu.
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints.
- pektāze Augļu enzīms, kas pārveido pektozi par pektīnu.
- perinatālā mirstība augļu un jaundzimušu bērnu mirstība perinatālajā periodā
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru.
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- virs jūras līmeņa augstāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
- Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
- Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
- Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Veļki Javornīks augstākā virsotne Javornīku kalnu grēdā Slovākijā, augstums - 1072 m
- Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
- Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
- Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
- Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
- Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
- Ailaošaņs augstākā virsotne šajā kalnu grēdā, augstums 3166 m
- Dahšteins Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 2996 m
- Munkusardiks Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3491 m vjl.
- Ortless Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3899 m
- Munguntaiga Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3976 m
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
- Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
- Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas.
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos.
- macrojugata Augstāko vienādspārnu tauriņu apakškārta.
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- papīrbalts monitors augstas kvalitātes monohroms monitors, kas attēlo melnu tekstu vai grafiku uz balta fona
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
- komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami.
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
- alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- Allium oreophyllum augstkalnu sīpols
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
- augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā.
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis.
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei
- dzīves dārdzība augsts cenu līmenis
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu
- simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma.
- hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība.
- līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm).
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- tilles Augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu.
- ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
- poguļa Augu auglis, īpaši arī linu auglis.
- sporti Augu augšanas punktu meristēmas šūnu (pumpuru) mutācijas.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
- abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- vinblastīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
- vinkristīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
- paklitaksels Augu izcelsmes pretvēža preparāts, kas kavē šūnu dalīšanos.
- skosta Augu jaunie dzinumi, arī galotnes.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā
- spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
- amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
- fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā
- galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
- hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
- ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
- galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
- organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
- epiblēma Augu sakņu ārējie vienkārtas segaudi, kuriem tāda pati izcelšanās, kāda ir virszemes orgānu epidermai.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
- fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- plastīdas Augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli
- fitoplazma Augu šūnu protoplazma.
- obliterācija Augu šūnu un audu saplakšana.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- organoīdi Augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
- šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi.
- agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai.
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
- nēsāt uz rokām Auklēt (bērnu).
- uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt.
- ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
- ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
- Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
- plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā.
- nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- kompresijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā aukstumaģentu (amonjaku, freonu u. c.) saspiež kompresorā
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
- Auneļa ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā.
- Auņu ezers Aunejas ezers Rundēnu pagastā.
- pustekulis auns ar vienu sēklinieku
- aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa").
- ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
- kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
- klokē Austa vai adīta drāna ar burbuļainu reljefu.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām.
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām.
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
- Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
- Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā.
- Radziņu ezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
- Radziņezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
- Radziņš Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
- khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā.
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
- zilspārnu austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Vermivora pinus")
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem
- kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis").
- kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale").
- tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti.
- sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus")
- dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus")
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
- saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
- vīsti Autiņi (bērnu).
- sovista Autiņš bērnu tīšanai.
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums").
- posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu
- pienmašiņa Autocisterna, kas transportē pienu.
- pienmašiņš Autocisterna, kas transportē pienu.
- piensavācējs Autocisterna, kas transportē pienu.
- pienvāģis Autocisterna, kas transportē pienu.
- lauka emisija autoelektronu emisija
- tuneļemisija autoelektronu emisija
- hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas.
- autolaistītājs Automašīna ar cisternu un smidzinātāju.
- ciklops Automašīna ar vienu degošu lukturi.
- radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers.
- autošovs Automašīnu izstāde un demonstrējumi.
- kalabahs Automašīnu mūķīzeris.
- autoplacis Automašīnu novietne (piem., automašīnu pārdošanai).
- autoražotājs automašīnu ražotājs
- autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma).
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas.
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
- darbgalva Automātisku līniju un agregātmašīnu mehānismu bloks apstrādes vai salikšanas operāciju veikšanai.
- zirneklis Automatizēta programmatūra, kas globālajā tīmeklī veic dokumentu meklēšanu un izguvi, kā arī veido katalogus.
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma)
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
- komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs.
- gāzturbīnu lokomotīve autonoma lokomotīve ar gāzturbīnu primāro dzinēju
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- oktoploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir astoņi haploidāli hromosomu komplekti (8x).
- pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x).
- heksaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir seši haploidāli hromosomu komplekti.
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- ATU Autotransporta uzņēmums (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 5. ATU).
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
- slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki.
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- veldīte Aužamo steļļu paminu stiprinājuma stienis.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums.
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
- stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- atombumba Aviobumba, kurā sprādzienu izraisa urāna vai plutonija atomu kodolu dalīšanās reakcijā atbrīvotā enerģija; kodolbumba.
- dienas avīze avīze, kas iznāk katru dienu
- dienas laikraksts avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu
- penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu").
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum")
- fintinalaceae Avotsūnu dzimta.
- parastā avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis antipyretica")
- Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica")
- hipnu avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis hypnoides")
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
- šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
- B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
- Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints.
- bacilūrija Baciļu izdale ar urīnu.
- uzbadīt Badot radīt ievainojumu vai punu.
- mamons Bagātība kā ļaunuma sakne.
- izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- mielošanās Bagātīga ēdienu, dzērienu baudīšana.
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- mageirokofobija Bailes gatavot ēdienu.
- peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas.
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
- gliobaktērija Baktērija ar gļotainu apvalku.
- Erwinia uredovara baktērija, kas sintezē karotīnu
- amfitrihi Baktērijas ar vienu viciņu katrā galā.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
- gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
- grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- saprogēniskās baktērijas Baktērijas, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus)
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
- triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā.
- donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe
- heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
- bakteriūrija Baktēriju izvadīšana no organisma ar urīnu.
- opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas.
- holerafāgs Bakteriofāgs, kas inficē holeras vibrionu.
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus")
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi
- gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides")
- Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
- Baldieša grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā.
- Baldiešu grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā.
- valerianaceae Baldriānu dzimta.
- valerianacejas Baldriānu dzimta.
- baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bolabosis Baldriānu ģints augs.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
- adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos.
- žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
- bālgenums Bālganums.
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
- Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- bala Balinājums (linu).
- klātne Balināšanai izlikto linu klājums.
- kalēt Balināt linu audeklu, linus.
- patilāt Balināt linus.
- balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- kārseknis Balinātu linu kaudze.
- pietalināt Balinot (linus) ļaut tiem pietiekoši izbalot.
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- Ilīrijas pussala Balkānu pussala.
- Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
- baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum").
- dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- tireokrikotomija Balsenes elastīgā konusa pārgriešana.
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- telefonbalsojums balsošana pa telefonu
- telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
- vēlēšanu biļetens balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlējamo kandidātu vai kandidātiem (arī vēlēšanu liste)
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
- balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- stebers balsts linu kulstīšanai
- stuoveņa balsts linu kulstīšanai
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana")
- baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
- plēka Baltās pelnu pārsliņas.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- Connochates gnou baltastes gnu
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- Baltiešu veterānu līga baltiešu kara veterānu organizācija Kanādā, nodibināta 1977. g.
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- Baltijas jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle.
- Kolnu meži Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnumeži" nosaukuma variants.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- Oenanthe hispanica baltnuguras akmeņčakstīte
- bianco balts (par vīnu)
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī.
- dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
- difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī.
- aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
- Chlidonias leucopterus baltspārnu zīriņš
- dižā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum magnum")
- nokarenā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum nutans")
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
- baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
- bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- Impatiens balsamina balzamīnu sprigane
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas.
- musaceae Banānu dzimta.
- helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia").
- pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
- smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns
- paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes
- Bullīšu ezers Bancānu ezers Kalna pagastā.
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti.
- korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
- korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus).
- krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā.
- mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā.
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
- zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
- barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
- sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- bergs Bargs (par pērkonu).
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA
- deiteroplazma Barības dzeltenums olšūnā.
- deitoplazma Barības dzeltenums olšūnā.
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
- fāžveidīgā putnu ēdināšana barības sastāva izmaiņas atkarībā no putnu ganāmpulka vidējās produktivitātes izmaiņām
- antibarioni Barionu antidaļiņas - antinukloni, antihiperoni un rezonansi.
- šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru).
- kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum")
- nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum")
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu.
- galaktotrofija Barošana vienīgi ar pienu.
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- ūbelēt Bārt (bērnu).
- cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
- Sūnciems Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sūnuciems" nosaukuma variants.
- bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints.
- bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
- Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos.
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
- batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints.
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela
- baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai.
- pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- staķēt Bāzt (sienu šķūnī).
- Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti
- bebru pauti bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
- beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga
- dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
- dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums.
- anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos.
- hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
- Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
- Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- nokāpt no korķa beigt dzeršanu, pļēgurošanu
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām.
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
- dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
- neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
- raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus")
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
- parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga
- Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms.
- Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija
- bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu
- čapa Bērna kāja (bērnu valodā).
- toža Bērna kāja (bērnu valodā).
- pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā).
- bērna aprūpe bērna uzraudzība un rūpes par tā pamatvajadzību nodrošināšanu
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
- pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
- piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
- burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj.
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā)
- drēbītes Bērnu autiņi.
- smalksne Bērnu bars, pulks.
- būzēlis Bērnu biedēklis.
- bībis Bērnu bubulis.
- teknogonija Bērnu dzemdēšana.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- pedotrofija Bērnu higiēna.
- mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
- tušķis Bērnu knupis.
- mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
- BMS Bērnu mūzikas skola.
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
- politeknija Bērnu pārbagātība.
- dryuksts bērnu pēršana
- zabene Bērnu priekšautiņš.
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli
- vāģīši Bērnu ratiņi; rotaļu ratiņi.
- rateņi Bērnu ratiņi.
- važiņi Bērnu ratiņi.
- apakšpakšos iet bērnu rotaļa
- drypatā īšona bērnu rotaļa (slēpšanās)
- ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
- ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
- aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
- aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
- ķereklis Bērnu rotaļa.
- sietiņš Bērnu rotaļa.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
- rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- bādmodere Bērnu saņēmēja, vecmāte.
- saņemtava Bērnu saņemtava - dzemdību telpa.
- bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu
- vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē
- vacumi bērnu slimība
- naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- globuošonuos bērnu spēle (slēpšanās)
- pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas.
- kustu Bērnu spēles ar akmentiņiem.
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
- stociks bērnu stāvgaldiņš
- muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
- bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
- bezbērnība Bērnu trūkums.
- priekšlaicīga nāve bērnu un agrīnā vecuma pieaugušo (nereti līdz 60-70 gadiem) pāragra miršana
- BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola.
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums
- didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens.
- am Bērnu valodā apzīmē ēšanu, košanu.
- ipa Bērnu valodā istaba.
- ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos.
- bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
- gāga Bērnu valodā zoss.
- guža Bērnu valodā zoss.
- kinderpārtija Bērnu viesības.
- pedodontija Bērnu zobārstniecība.
- pedodontists Bērnu zobārsts.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi
- paidonoms Bērnu, zēnu uzraugs.
- bērnu dārzs bērnudārzs
- bērndārzs Bērnudārzs.
- dārziņš Bērnudārzs.
- binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
- Bernulli–Senvenāna vienādojums Bernulli vienādojuma analogs gāzes plūsmai.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus.
- trīt Berzēt (ķermeņa dalu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- strīķāt Berzēt (vienu pret otru).
- Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka.
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
- ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- Bešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- Biešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- Karašu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- Biešanas ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- Bišenu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- alecitāls Bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas.
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- žveirīt Bez mitēšanās raudāt (par bērnu).
- ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams
- bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
- ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā
- rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem
- mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris.
- ālava Bezbērnu sieviete.
- reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
- jauniešu bezdarbs bezdarbs gados jaunu sabiedrības locekļu vidū
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
- enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu
- pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu
- maršrutēšana CIDR bezklases starpdomēnu maršrutēšana
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss)
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
- bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu).
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- rotatorijas bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
- ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
- akreditīvs Bezskaidras naudas norēķinu forma.
- žironorēķini Bezskaidras naudas norēķinu forma.
- pasta žiro bezskaidras naudas norēķinu sistēma, ko dažādās valstīs organizē pasts
- mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings
- kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
- Rhinanthus apterus bezspārnu zvagulis
- bezspārnains Bezspārnu.
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
- personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus
- Percovkas ezers Bicānu ezera ziemeļaustrumu daļa Rušānu pagastā.
- Galinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
- Gaļinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
- Gelenovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
- pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
- bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai).
- bužot Biedēt bērnus ar bužu.
- baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- stumulgs Biešu vai burkānu ziedu kāts.
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama
- gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās).
- sulīngailīši Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu.
- pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens.
- biezīte Biezputra (bērnu valodā).
- bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā).
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai
- ķausēt Biezu ēdienu ēst.
- ķausīt Biezu ēdienu ēst.
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz.
- baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar")
- polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu.
- polihipermenoreja Biežas menstruācijas ar anomālu asiņošanu.
- kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
- vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!".
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni).
- akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
- aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
- ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
- šņūcīt Bieži šņaukt degunu.
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
- atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
- atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
- dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
- bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
- Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums.
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
- Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
- Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
- Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks.
- paslavas Bikses ar platu dibenu.
- progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota)
- nokarenā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia nutans")
- apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras).
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
- Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu
- bignoniaceae Binjonu dzimta.
- pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia").
- rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera").
- vīnu binjons binjonu suga ("Bignonia capreolata")
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
- biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
- organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
- ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums; biometrika.
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
- gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās
- bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
- parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu.
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
- nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
- homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
- ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
- pankarta Biržas cenu izsludinājums.
- norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
- baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier").
- norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem
- redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
- lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
- mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu
- inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
- medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja
- pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- mašīnvārds Bitu grupa, ko datora operatīvajā atmiņā ieraksta vai nolasa ar vienu komandu.
- kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā.
- piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri
- mākslīgais asfalts bitumenu maisījums ar pildvielām
- Beizagola ezers Bižas ezers Griškānu pagastā.
- Bižu ezers Bižas ezers Griškānu pagastā.
- Bišu ezers Bižas ezers Rundēnu pagastā.
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
- piezaris Blakus zars; dzinums.
- vienslejš Blakus, līdztekus, uz vienu pusi.
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- embrioblasts Blastocēles iekšējā šūnu masa, no kuras attīstās embrijs.
- lecitoblasts Blastomērs zigotas drostalošanās gaitā, kurā ir dzeltenums.
- blauzgas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas.
- blauznas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas.
- drauzains Blaugznu pilns.
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers.
- kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā.
- noblieķēt Blieķējot nostiprināt klonu.
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- himēnijslānis Blīvs asku sēņu un bazīdijsēņu sporveidojošo šūnu slānis.
- tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
- retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
- kretons Blīvs, stingrs kokvilnas (kaņepāju un linu) audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
- vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai
- ceratophyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē uz putniem un putnu ligzdās.
- blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria").
- blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria").
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle.
- bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu.
- Bogdošans Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā.
- Bogdoula Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā.
- ekskomunikācija Boikota veids, plānveida atturēšanās no sociālās attieksmes ar kādu personu vai personu grupu.
- bellboja Boja ar zvanu, kurš zvana viļņu iedarbības rezultātā.
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
- citotēze Bojātu šūnu atjaunošanās process.
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
- Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā.
- Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
- Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- bullītis Bomis, uz kura uztin linu audeklu.
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
- bosminidae Bosminu dzimta.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- gaidītājs Brāļu draudzes saiešanu regulārs apmeklētājs, kas vēl nav uzņemts par draudzes locekli.
- Brandelis Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
- galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem.
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu.
- sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
- bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus.
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu).
- raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa.
- kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu.
- ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu.
- penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu.
- kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni.
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
- dundulis Brēkulis (par bērnu).
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās
- pretslēguma bremzēšana bremzēšana, mainot dzinēja attīstītā griezes momenta virzienu
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām.
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
- purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum")
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus")
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
- palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu.
- brīnoti Brīnum.
- stebeklis Brīnuma darbs.
- stebekls Brīnuma darbs.
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
- velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
- Viola mirabilis brīnumainā vijolīte
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi
- brīnumspēks Brīnumains spēks.
- panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
- feerija Brīnumains, pasakains skats.
- burvju Brīnumains.
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
- brīndare Brīnumdare.
- taumatūrgs Brīnumdaris.
- ķeķi Brīnumi, ērmi.
- ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss.
- brīnas Brīnums, izbrīns.
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali.
- brīns Brīnums.
- dīva Brīnums.
- dīvs Brīnums.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- brīnumsvece Brīnumsvecīte.
- ugunsspicīte Brīnumsvecīte.
- teratoskopija Brīnumu izskaidrošana.
- Amerika Brīnumzeme.
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
- bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu.
- pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
- stiepats Britu staģe ("Inula britanica").
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- hemoglobinūrija Brīva hemoglobīna izdale ar urīnu.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- kolēģija Brīvprātīga vienas profesijas amatpersonu apvienība.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi.
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
- stūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
- ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji.
- lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji.
- meijdaģnieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meijdaģi" iedzīvotāji.
- brocenieki Brocēnu novada Brocēnu pilsētas iedzīvotāji.
- Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
- cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji.
- dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs.
- dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji.
- lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji.
- muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji.
- purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji.
- doktorātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Doktorāts" iedzīvotāji.
- kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
- kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
- klagātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Klagāti" iedzīvotāji.
- pločenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Ploči" iedzīvotāji.
- smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji.
- vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
- Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums.
- annenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Annaskalni" iedzīvotāji.
- bērzenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
- ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji.
- imantnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
- kalnsētnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" iedzīvotāji.
- slakternieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Slakteri" iedzīvotāji.
- strīķenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- bronhiocēle Bronhu sānu zara paplašinājums.
- bronhoplēģija Bronhu sienu muskuļu paralīze.
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
- termokaustika Brūču, vāšu, vainu izdedzināšana.
- erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
- pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
- brūnīgsnējs Brūngans, ar brūnu nokrāsu.
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns.
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
- zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- kafijbrūns Brūns kā kafija; kafijas brūnumā; tumšbrūns.
- Zosterops erythropleura brūnsānu briļļputniņš
- Molothrus badius brunspārnu govjustrazds
- Sylvia communis brūnspārnu ķauķis
- kalpiņš Brūnspārnu ķauķis ("Sylvia communis").
- Metylophorus nebulosus brūnspārnu ķērpjuts
- Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- erebia Brūnuļi.
- kapavums Brūnums.
- smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia")
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu
- divskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas divas pretējās sānu skaldnes
- četrskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas šķiedru garengriezienā četras sānu skaldnes
- trīsskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas trīs sānu skaldnes
- Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
- Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
- ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
- Gautama Budas ģimenes vārds; leģenda Budu attēlo kā cildenu princi, kurš dzimis karaliskā ģimenē.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
- Garuda budisma mitoloģijā - milzīgi putni, mūžīgie nāgu ienaidnieki, kuru spārnu vēzieni izsauc vētru
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
- pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu.
- duhkha Budismā tā dēvē visas ciešanas, ļaunumu un slimības.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos)
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās
- breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā.
- Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
- Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
- Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
- timpanomastoidīts Bungdobuma un aizauss paugura šūnu iekaisums.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
- vermeles Burbuļi vārot ēdienu.
- būciņš Burkāns (bērnu runā).
- Heterotrioza apicalis burkānu lapblusiņa
- burkānaite Burkānu lauks, pēc burkānu novākšanas.
- burkānājs Burkānu lauks, pēc burkānu novākšanas.
- pusēvele burkānu smalcināmais dēlis (ar ēveles grieznim līdzīgiem asmeņiem)
- savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota")
- karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni.
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
- Visnaga daucoides burkānu visnaga
- psilidae Burkānumušu dzimta.
- pretburvība Buršana pret citu buršanu.
- pretburvības līdzekļi buršanas līdzekļi, kas palīdz atspēkot citu buršanu
- čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu.
- atlicējs Burtlicis, kas nodarbināts ar tipogrāfiskā materiāla izjaukšanu un atlikšanu.
- saulieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji.
- sedieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji.
- startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa).
- taustene Burtu saliekamo mašīnu taustiņu galda apzīmējums.
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
- fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
- fordevinds Burukuģa kurss, kas sakrīt ar vēja virzienu.
- daimonomaģija Burvības ar ļaunu garu palīdzību.
- zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu.
- iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas.
- iznākt Būt (aprēķinu rezultātā).
- sasisties Būt apmātam ar kādu ideju vai personu.
- nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
- pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus); uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
- iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties.
- aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- aizagriezties Būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu).
- aizaliekties Būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu).
- slīdēt Būt ar slidenu virsmu.
- izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
- uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
- pļauties Būt derīgam pļaušanai (par izkapti, pļaujmašīnu).
- tripot būt halucinogēnu vielu ietekmē
- pazīt Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- pazinēt Būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.).
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- ievēlēties būt ievēlētam vēlēšanu rezultātā
- īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
- īgņoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- zalēties Būt izsalkušam, taupot uz ēšanu.
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu
- dīdelēties Būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu).
- liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- niknoties Būt niknam, paust niknumu.
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- apbarāt Būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes.
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- kreņķēt Būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas.
- piespanderēt Būt par cēloni, ka (kuņģī, zarnu traktā) uzkrājas gāzes; uzpūst.
- atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
- tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
- rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums. P. rājienu.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
- runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus.
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām
- buzis Būtne, ar ko bērnus baida.
- zemes darbs būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; [zemesdarbs]{s:2168}
- zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
- naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus.
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās.
- metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums.
- ramiprils C~23~H~32~N~2~O~5~, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors; lieto hipertensijas ārstēšanā.
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
- protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
- pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu.
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
- sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs.
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
- naftalskābe C10H6(COOH)2, peri-naftalīndikarbonskābe, pagatavojama oksidējot acenaftēnu.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
- peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds.
- trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
- ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
- temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
- noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu.
- triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
- pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
- perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
- minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis.
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
- marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
- ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos.
- sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi.
- rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela.
- zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
- tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
- periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi.
- periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
- palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu.
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
- tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
- fenolsulfonskābe C6H4(OH)SO3H, sastāv no trim izomēriem (orto-, meta- un parafenolsulfonskābes) pēdējo lietoja sāļu veidā par zarnu antiseptisku līdzekli.
- metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus.
- ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus.
- Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā.
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
- Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
- smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju
- duiņāt Caur degunu dungot.
- žmurkstēt Caur degunu vilkt.
- pūslīši Caurceļotāju putnu sugas, vērojami gk. jūrmalā un ezeru un upju malās.
- diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
- paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
- aerotūba Caurule ar gaisa virsspiedienu (hloretila ampula) vai zemspiedienu (ampula ar adatu bez šļirces asiņu noņemšanai no vēnas).
- balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai
- drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
- rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
- Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga
- cecin Cecinus.
- ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai
- Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- celīnu tīrīt celīnu notīrīt
- sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
- skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
- tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā.
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- rotunda Celtne vai telpa ar apļa plānu.
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
- krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā
- CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP).
- CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP).
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
- jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
- jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
- Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
- alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus.
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
- balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- CBR Ceļu būvniecības rajons (kopā ar kārtas numuru, pietn., 9. CBR).
- apakšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa)
- augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli)
- CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK).
- c&f Cena, ieskaitot kravas atvešanu (angļu "cost and freight").
- pamatcena Cena, kura tiek minēta līgumā par preču pirkšanu-pārdošanu.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
- sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
- sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
- sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- ideāls Centienu augstākais galamērķis.
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
- boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti.
- ziņojumapmaiņas komutators centrmezgls, kas nodrošina protokolu pārveidošanu dažādu ziņojumapmaiņu sistēmu sadarbībā
- intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
- cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Cenas muiža Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cena" nosaukuma variants.
- dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
- dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
- irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
- mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji.
- spartaknieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
- Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
- tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji.
- tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji.
- sadārdzināšanās cenu pieaugums
- preiskurants Cenu rādītājs, cenu saraksts.
- ceņņiks Cenu saraksts; cena.
- deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus
- svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- pept cept (bērnu runā)
- spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu.
- pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā).
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- Vilmota ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma willmotianum")
- Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus")
- Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus")
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu).
- izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
- ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
- ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
- mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji.
- Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
- pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- mazā cezūra cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra
- norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos.
- ciānhematīns Ciāna savienojums ar hematīnu.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena.
- Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena.
- judica Ciešanu laika 5. svētdiena.
- invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena.
- ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
- nospraņģēt Cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt.
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- nosiksnāt Cieši notīt ar siksnu.
- nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- balzīt Cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- spundēt Cieši satīt (bērnu).
- sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
- saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
- regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
- sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
- jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra.
- fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma.
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu.
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum")
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums.
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
- caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance).
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu).
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
- ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus")
- Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum")
- kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum")
- efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum")
- Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts.
- mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
- reprodukcijas jeb vairošanās cikls cikls, kas aptver apaugļošanu, grūtniecību un dzemdības
- AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās).
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- patrona cilindrisks kartona vai metāla plānsienu konteiners
- spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai.
- klangas Cilpa putnu ķeršanai.
- vanga Cilpa putnu ķeršanai.
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
- Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m
- Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m
- cilu austiņas cilu vienā vai abās ārmalās esošie izvirzījumi ausij līdzīgā formā, kas atvieglo cilu izņemšanu no likņa
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
- ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
- urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
- neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
- fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
- leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
- enterovīrusi Cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- enterobioze Cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
- gardeguns Cilvēks ar garu degunu.
- mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu
- žirafe Cilvēks ar lēnu domāšanu.
- vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
- bremze Cilvēks ar palēninātu domāšanu.
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
- nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- pūšļnieks Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
- gremznis Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
- denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
- pretīdzērājs Cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu).
- taisītājs Cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu).
- brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
- darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu.
- virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu; virēja.
- virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
- kasējs Cilvēks, kas grābj sienu.
- kasītājs Cilvēks, kas grābj sienu.
- griezējs Cilvēks, kas griež kādu mašīnu.
- sienenieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- sienotājs Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
- celočņiks Cilvēks, kas izcieš sodu par izvarošanu.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
- strāpētājs Cilvēks, kas kastrē sivēnus.
- klājējs Cilvēks, kas klāj uz zemes izmērcētos linus.
- putnkopējs Cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- čanga Cilvēks, kas maisa ēdienu (ēdot no kopējā katla).
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
- iemetājs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
- nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
- atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
- doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
- gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
- sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
- stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
- vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
- darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis.
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
- dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
- aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
- akumulatorists Cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem.
- aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
- augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
- audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
- aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
- žinātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu.
- burvis Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu.
- cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
- vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
- vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
- dirātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu.
- ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- ķērējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
- feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
- fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
- pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu
- grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
- jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts
- rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
- mašīnrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
- kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists.
- tanatologs Cilvēks, kas nodarbojas ar nāves cēloņu pētīšanu.
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
- numerologs Cilvēks, kas nodarbojas ar numeroloģiju.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
- pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
- riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
- sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists.
- sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- jahtsmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
- jahtsmens Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
- vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
- virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
- zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
- līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
- naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
- ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
- rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- sajējs Cilvēks, kas sien kūļus, linu saujas.
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
- brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
- daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
- daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs.
- runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
- kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
- zvanītājs cilvēks, kas veic telefona zvanu
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- plānotājs cilvēks, kas veido plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai
- arpavātājs Cilvēks, kas vētī labību ar vētījamo mašīnu.
- faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
- zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām
- izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
- čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
- līpiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis.
- lipiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu.
- dzinējs cilvēks, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- ķerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis.
- kerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus.
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē
- mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
- Lova cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium lowianum")
- delns Cimda daļa, kas aptver delnu.
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga
- dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku.
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā
- pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā.
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
- vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu.
- partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo".
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
- sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru).
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
- mazais cirslis ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā
- lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum")
- sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum")
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- rieza Cirtienu starpa pļaujot.
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
- cirvja vaigi cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam
- hidrocista Cista ar ūdeņainu saturu.
- homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu.
- epidermoidoma Cistisks epidermas šūnu veidojums.
- noģiedamā runa citas personas runas vai domu attēlojuma veids, kas robežojas ar tiešo un netiešo runu
- hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- ozonofors Citoplazmas granula.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
- cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu.
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
- schisandraceae Citronliānu dzimta.
- kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
- Callistemon citrinus citronu kalistēma
- Thymus citriodorus citronu mārsils
- grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde.
- nukleofagocitoze Citu šūnu kodolu fagocitoze.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
- Rihthofena grēda Cjiliaņšaņs, kalnu grēda Ķīnā.
- Cinlins Cjiņlins - kalnu grēda Ķīnā.
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
- coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot.
- cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms.
- ciga Cūka (bērnu runā).
- uša Cūka (bērnu runā).
- melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu.
- pārbaudāmā sivēnmāte cūka periodā no pirmās grūsnības konstatēšanas līdz pirmā metiena sivēnu atšķiršanai; kvalitāti pārbauda pēc pirmā metiena sivēniem
- čukra Cūkas gaļas treknums.
- vidstrops Cūkas sānu speķa gabals.
- vidtrops Cūkas sānu speķa gabals.
- krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa.
- ķunnis Cūkas snuķis.
- rakstulis Cūkas snuķis.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vienfāzes turēšana cūku turēšana, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur atnešanās aizgaldā
- trīsfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur trīs dažādās vietās: atnešanās aizgaldā, atšķirto sivēnu kūtī un nobarojamo cūku kūtī
- cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
- hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
- glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- gliceroze Cukurs, ko iegūst, oksidējot glicerīnu (glicerīna aldehīds un dioksiacetons).
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- čača Čāča 2 - stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens.
- izčakstināt Čakstinot pārmeklēt (sienu vai salmus).
- rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti
- Ziemeļamerikas čakste čakstu ģints suga ("Lanius ludovicianus")
- maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus")
- svītrainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius tigrinus")
- smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus")
- čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies.
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
- šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
- čaganums Čauganums.
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
- žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā
- Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
- salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
- kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia")
- īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata")
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- Plasmodium malariae četrdienu malārijas plazmodijs
- kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā.
- galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru
- taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši.
- romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
- tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
- cipt Čiepstēt (par jaunu cāli).
- romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
- čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns.
- Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
- čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība.
- sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
- džandala Čigānu pātaga.
- džandželīte Čigānu pātaga.
- ciganskaja Čigānu.
- ciganskij Čigānu.
- zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
- perpēt Činkstēt, dīkt (par bērnu).
- sarkanrīkles čipste čipstu suga ("Anthus cervinus")
- Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda
- nočekstēt Čukstus pabeigt (runu).
- tulas Čuras (bērnu val.).
- brūvēt Čurāt (bērnu runā).
- pelcēt Čurāt (bērnu valodā).
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- natura non facit saltus daba netaisa lēcienus
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš)
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts
- urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu).
- dabūt pa mici dabūt bargu rājienu
- dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
- dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
- dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
- dabūt trūkties (arī just) Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
- dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu.
- novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
- dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu
- dabūt siksnas dabūt pērienu
- dabūt žagarus dabūt pērienu
- dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam
- dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa ļipu dabūt rājienu
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu)
- dabūt pa seksti dabūt stingru aizrādījumu, rājienu
- dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
- personu (arī personāža) runa daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa
- bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas.
- daimonolatrija Daimonu pielūgšana.
- maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
- desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
- ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
- Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
- tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus
- pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām.
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- Vidusāzijas dungani daļa dunganu, kas dzīvo Kirgizstānā un Kazahstānā
- magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
- homeoloģiskās hromosomas daļēji homoloģiskas hromosomas, kurām tikai daļa gēnu izvietota vienādi
- puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
- apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
- pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus).
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- lauka kvants daļiņa vai fotons, kas pārnes vienu no fundamentālajām mijiedarbībām
- caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- daļskaitļa saīsināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- folketings Dānijas parlaments ar vienu palātu.
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā.
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
- sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu.
- peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus
- darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu
- vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu
- interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- rasposka Darba rati ar paplatinātu, lēzenu virsdaļu; raspuska.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
- kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
- badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas).
- kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai.
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
- mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas.
- suka Darbarīks linu pogaļu atdalīšanai; suseklis.
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli
- linkulstamā mašiņa darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai
- kulstāmais Darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai.
- transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi.
- sardze Darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
- atbalstīšana Darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu
- inženierija Darbība, kas saistīta ar projektu tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu, rekomendāciju izstrādi ražošanas un vadības, kā arī produkcijas realizācijas organizēšanas posmā.
- pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas)
- diversifikācija Darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā.
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
- nodrosējums Darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju.
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
- terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu
- pretspiegošana Darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus.
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums
- denunciācija darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums apsūdzēšanas nolūkā
- granulācija Darbība, process --> granulēt (1).
- granulācija Darbība, process --> granulēt (2).
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
- jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
- piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī.
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
- briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu.
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
- holīnerģisks Darbības ziņā līdzīgs acetilholīnam; stimulējams ar holīnu vai acetilholīnu; tāds, kas mobilizē holīnu vai acetilholīnu.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
- izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana
- rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
- darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
- svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības
- pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju.
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas
- ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu.
- ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu.
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
- pasūtījumdarbs darbs, kas radīts saskaņā ar vienošanos (līgumu) starp autoru un kādu fizisku vai juridisku personu, kura autoram pasūtījusi noteiktu darbu par noteiktu samaksu
- timeris Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
- timers Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
- dienas darbs darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā.
- frakts līgums darbuzņēmuma līgums par kravas pārvadāšanu
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
- mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
- padarīšanas Darīšanu kopums.
- vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt
- ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
- pužināt Darīt čauganu, irdenu; arī bužināt.
- miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt
- kaunot Darīt kaunu, kaunināt.
- sacīlināt Darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu.
- rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam)
- rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt
- apmiegot Darīt miegainu.
- leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- niknot Darīt niknu.
- pļekstināt Darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt.
- apremināt Darīt remdenu.
- atraisīt mēli kādam darīt runīgu, rosināt uz runāšanu
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
- lidojošais drakons darkonu suga ("Draco volans")
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
- čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
- signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs
- slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos
- datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu
- formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā
- atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem.
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem
- aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi
- diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu
- plānotājs Datora operētājsistēmas komponents, kas veic darbu izpildes plānošanu, inicializāciju un nobeidzi.
- datu pārvaldība datora operētājsistēmas pamatfunkcija, kas realizē datu organizēšanu, izvietošanu, glabāšanu un atjaunošanu
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
- diagnostikas programma datora programma, kas nodrošina kļūdu vai bojājumu atklāšanu un lokalizēšanu citās programmās vai ierīcēs
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
- datorekrāns datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju, [monitors]{s:2484}
- servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.)
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju
- translēšana Datorgrafikā - attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz otru.
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā
- tāluma mainīšana datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā, kas zīmēšanas programmās atvieglo sīku detaļu koriģēšanu
- daudzstūris datorgrafikā - vairākmalu objekts, ko var aizpildīt ar krāsu un pārvietot kā vienu veselu elementu
- translācija datorgrafikā – attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz citu
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- klizmatrons Datorizēta aparatūra zarnu trakta atbrīvošanai no sārņvielām; procedūra, ko veic ar klizmatronu.
- CNC datorizēta ciparvadība (angļu "computer numerical control")
- CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM
- CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM
- CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
- balss pasts datorizēta telefonu atbildes sistēma, kas pārvērš ienākošos ziņojumus cipardatos un saglabā tos diskā
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
- datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus
- redaktors Datorprogramma, kas veic datu vai citas programmas rediģēšanu.
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
- izstrādes sistēma dators ar specializētu programmatūru, kas atvieglo noteikta lietojuma datorsistēmas izveidošanu
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs
- satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi.
- datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
- kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību.
- QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru.
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
- ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem
- izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu.
- adaptīvais tilts datoru tīklā tilts, kas atceras datu saņēmēju adreses, lai nodrošinātu ātrāku pakešu maršrutēšanu
- gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu
- gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu
- drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu
- homogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno tikai viena tipa datorus, operētājsistēmas, tīklu kartes un kas izmanto vienu tīkla protokolu
- privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu
- tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem
- paplašināmā adresēšana datoru tīklu objektu adresēšanas veids, kas paredz dažāda garuma adrešu izmantošanu, ļauj palielināt adresējamo elementu skaitu un ietvert adreses laukā papildus informāciju par šo elementu struktūru
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla
- bezsavienojuma protokols datoru tīklu protokols, kas neparedz iepriekšēju savienojumu nodibināšanu starp datu sūtītāju un datu saņēmēju
- datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
- datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu.
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
- datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu
- uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju.
- integrētā datu apstrāde datu apstrāde, kurā datu vākšanu un citi datu apstrādes posmi ir apvienoti saskaņotā sistēmā
- pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās.
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu
- datu dzēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - datu izņemšana no datu bāzes atbilstoši noteiktiem kritērijiem, ko var veikt automātiski vai manuāli
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts
- datu modificēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - jebkura transakcija, kas atbilstoši pieņemtajiem kritērijiem atjauno vienu vai vairākus ierakstus datu bāzē
- datu vārdnīca datu bāzes pārvaldības sistēmā – tabula, kurā ir informācija par visiem datu bāzes elementiem, t. sk. ziņas par ierakstu un datņu tipiem, indeksi un cita informācija par datu bāzes izmantošanu
- atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi.
- pakešrežīma terminālis datu galiekārta, kas nodrošina datu formēšanu, nosūtīšanu un saņemšanu pakešu režīmā
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
- notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi.
- datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas
- vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija.
- divvirzienu plūsma datu kustība, kas notiek pa vienu un to pašu kanālu abos virzienos
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
- plūsmas vadība datu pārraides ātruma vadība to pārraides procesā, kas nodrošina datu pārraides un uztveršanas ātrumu saskaņošanu
- turpvērstais kanāls datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens sakrīt ar lietotāja informācijas pārsūtīšanas virzienu
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus
- sprādzienrežīms Datu pārraides metode, kas nodrošina datu savākšanu un ātru pārraidi vienotā blokā.
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
- apstiprināšana datu pārraides sistēmās - apliecinājums par datu saņemšanu
- apstiprinājums Datu pārraides sistēmās - apliecinājums par datu saņemšanu.
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
- datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
- datu apmaiņa datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu
- baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda
- nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- izlaisties (arī izmesties) punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
- izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- ķoķēt Daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu).
- pēķot daudz un ilgi (līdz apnikumam) vienu un to pašu runāt
- izplītēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskos dzērienus, iztērēt (naudu, līdzekļus).
- nopļēgurēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- noplencēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
- novillāt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot.
- kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.).
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- bērnīgs Daudzbērnu.
- velorallijs daudzdienu sporta sacensības ar velosipēdiem; velosipēdu maratons
- daudzdienas Daudzdienu velobrauciens.
- dekatrons daudzelektrodu elektronu lampa elektrisku impulsu uzskatāmai skaitīšanai decimālā sistēmā
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu.
- vasarzaļie augi daudzgadīgie augi, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu).
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
- ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma.
- metazofi Daudzšūnu dzīvnieki.
- metazoji Daudzšūnu dzīvnieki.
- organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
- blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
- primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā
- gastrocēle Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums gastrulas stadijā.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu; trešā dīgļlapa.
- gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās.
- gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis.
- morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
- mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās.
- mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu.
- drostalošanās Daudzšūnu organismu embrionālās attīstības stadija - olšūnu dalīšanās.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
- multicelulārs Daudzšūnu-; daudzkameru-.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- polisoma Daudzu ribosomu un vienas informācijas ribonukleīnskābes komplekss.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu.
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
- Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
- randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
- plundurēties Dauzīt spārnus, šad un tad plivināt spārnus.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- danaju dāvana dāvana ar ļaunu, nodevīgu nodomu, kas saņēmējam nes nelaimi
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
- naudas mešana dāvanu došana kristībās
- pogosts (pyrmais, ūtrais) dāvanu mešana jaunajam pārim (uz galda)
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai.
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu.
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi.
- uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
- paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem.
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- stručīt Dažādi pamācīt (gan uz labu, gan uz ļaunu).
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa.
- Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum")
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
- aeschnidae Dažādspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimta.
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
- spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
- frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta.
- Racomitrium heterostichum dažādšūnu sarmenīte
- borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums.
- liofilizācija Dažādu bioloģisku objektu (audu, orgānu) žāvēšana (atūdeņošana) zemā temperatūrā un dziļā vakuumā.
- valcis dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem; arī šāda darbmašīna
- miecvielu augi dažādu dzimtu augi, ko rūpnieciski var izmantot miecvielu (tanīnu) ieguvei
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē
- veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā
- sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis
- simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība.
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
- izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
- vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu.
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- vinegrets dažādu priekšmetu vai jēdzienu sajaukums
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē.
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
- oinografija Dažādu vīnu aprakstīšana.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
- Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums
- nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
- ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste.
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
- biljards Dažreiz tā sauc triljonu.
- daždien Dažreiz; dažu dienu.
- amfigastrijas Dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls.
- gametofora Dažu augu (piem., sūnu) daļas, kur veidojas gametangiji.
- maršals Dažu civilu amatpersonu nosaukums Polijā (piem., seima maršals).
- hemokoagulīns Dažu čūsku indes sastāvdaļa, kas veicina asins sarecēšanu.
- vaļdelfīns Dažu delfīnu sugu nosaukums.
- mahari Dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- hromofāns Dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns).
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
- hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
- dažlabdien Dažu labu dienu.
- alts Dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- teloblasti Dažu pirmmutnieku (tārpu, gliemju u. c.) mezodermas veidotājšūnas, kas atrodas gastropora sānu lūpās starp entodermu un ektodermu.
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- apofīze Dažu sēņu un sūnu veģetatīvo audu paplašinājums.
- tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
- brūcēšana Dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu.
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
- kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
- amfoteritāte Dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības.
- hromatotakse Dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
- čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
- kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus")
- pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus")
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu.
- ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties)
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
- surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu
- Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
- bucerotidae Degunragputnu dzimta.
- buceros Degunragputnu dzimtas ģints.
- snībis deguns (bērnu runā)
- sņukuris Deguns, purns, snuķis.
- sņukurs Deguns, purns, snuķis.
- snukurs Deguns, purns; snuķis.
- knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā).
- snurķis Deguns; snuķis.
- nīpucis Deguntiņš (bērnu val.).
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru
- relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
- plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
- akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
- putnu atražošanas spēja dējējputnu kvalitātes rādītājs, ko nosaka pēc olu apaugļotības un cāļu šķilšanās (procentos)
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte.
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
- ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants.
- ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa.
- kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule")
- delphinidae Delfīnu dzimta.
- delphinus Delfīnu dzimtas ģints.
- orcinus Delfīnu dzimtas ģints.
- phocoena Delfīnu dzimtas ģints.
- Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
- garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās
- parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus delphis")
- pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
- Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
- baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā
- krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna
- tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
- dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā
- ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
- zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
- Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā
- Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
- klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
- svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
- maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
- kulstamdēle Dēlis, uz kura kulsta linus.
- mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
- kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai.
- platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai.
- zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- dzirnupīte Dem. --> dzirnupe.
- jaunuviņa Dem. --> jaunuve.
- jaunuvīte Dem. --> jaunuve.
- krītiņāt Dem. --> krist (bērnu runā).
- linumiņš Dem. --> linums.
- ļurumiņš Dem. --> ļurums (parasti par bērnu).
- nucenīte Dem. --> nucene.
- nuciņa Dem. --> nuka.
- putnēns Dem. --> putns; arī putnu mazulis.
- sānupīte Dem. --> sānupe.
- snuķītis Dem. --> snuķis.
- tinumiņš Dem. --> tinums.
- vainuceņš Dem. --> vainuks.
- vainuciņš Dem. --> vainuks.
- ežiņa deminutīvs --> eža
- jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis.
- diminutīvs Deminutīvs.
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
- stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
- denudatīvs Denudācijai pakļauts.
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai.
- denunciants Denuncētājs - cilvēks, kas denuncē.
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
- idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
- brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum")
- Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi")
- imūndermatoloģija Dermatoloģijas nozare, kas pētī, kā imūnprocesi ietekmē ādas slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
- sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_)
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
- vienkāršā destilācija destilācija, kurā iegūst tikai vienu produktu
- azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu
- flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu.
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
- virsma detaļas konstrukcija, ko veido cilindrisku, plakanu, konisku, evolventu u. c. virsmu kopums
- iniciēšana Detonācijas procesa ierosināšana sprāgstvielā jeb jutīgākās (iniciējošās) sprāgstvielas sprādziens, kas izraisa citas sprāgstvielas sprādzienu.
- sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni
- adenīndezamināze Dezaminētājs ferments, kas katalizē adenīna pārvēršanu hipoksantīnā; rodas aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
- DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS
- hromozīns Dezoksiribozes un nukleoproteīna komplekss šūnas kodolā.
- frenastēnija Diafragmas tonusa pazemināšanās.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- dupleksā skenēšana diagnostikas metode kāju vēnu un nieru asinsvadu izmeklēšanai
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs
- magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs.
- histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu.
- citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra.
- cūce Dibens (bērnu runā).
- sudene dibens (sarunā ar bērnu)
- piža dibens, tūplis, okste (bērnu runā)
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
- nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula")
- saacot diedzēt (kartupeļu) asnus
- diegieloku Diegieloku vilnainīte - vilnaine ar linu malu.
- dūkurs Diegu cilpas putnu ķeršanai.
- dukurs Diegu cilpas putnu ķeršanai.
- pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā; šķēri.
- audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- iekšauds Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- aizgavēnis Diena pirms Pelnu dienas.
- ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt; ganu diena.
- Jurģu diena diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā.
- rītapuse Dienas daļa starp rītu un pusdienu.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- transporta dienests dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- mynamuos dīnys dienu minimums, kas gada laikā jānostrādā vienam kolhozniekam (XX gs. 50.-60. gados)
- priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām.
- aizvakar Dienu pirms vakardienas.
- dienrādis Dienu rādītājs, kalendārs.
- kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
- dīgšanas ilgums dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
- Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru.
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
- krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- Providentia universialis Dieva gādība un rūpes par pasaules uzturēšanu.
- kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs.
- baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
- pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks.
- dieva kociņš dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum").
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu.
- trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu.
- nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija.
- dīgestīvs Dīgestīvi līdzekļi - līdzekļi, kas veicina sagremošanu.
- digitalizēšana Digitalizācija 1(1) - pāreja uz digitālo jeb ciparu iekārtu izmantošanu dažādās nozarēs.
- haplofāze Dīgļšūnu attīstības fāze, kad kodoli ir haploīdi.
- blastoftorija Dīgļšūnu deģenerācija, ko ierosina stipri darbīgi faktori (indes, radioaktīvais izstarojums, alkohols u. c.).
- izknidēt Dīgstot izveidot asnus.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- knidēt Dīgstot veidot asnus.
- noknīst Dīgstot veidot asnus.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
- mārksne Dīķis linu mērcēšanai.
- grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu.
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas.
- zelta dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca sinuata")
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo.
- selinons Dinitroortokrezola preparāts, pieskares un zarnu insekticīds, ovicīds.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi.
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- Dziļūksnis Diņķēnu ezers Mārcienas pagastā.
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā.
- tetrasomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā ir četras viena tipa homoloģiskās hromosomas (2n+2).
- trisomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā ir trīs viena tipa homoloģiskās hromosomas (2n+1).
- nullisomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā trūkst viena homoģisko hromosomu pāra (2n - 2).
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu
- datora veiktspējas novērtēšana disciplīna, kas nodarbojas ar datora veiktspējas noteikšanu un pētī metodes, ar kuru palīdzību datora veiktspēju var uzlabot
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
- hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu.
- ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis
- vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs
- kontroldiskete Diskete, kurā pēc pozitīva ekspertīzes atzinuma saņemšanas ieraksta attiecīgās sistēmas programmu.
- kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
- tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem
- skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju
- ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis
- šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu
- apkušņi Dispozīcija nogurumam, gurdenumam.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms.
- dīvs Dīvains; arī brīnumains.
- ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums.
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
- folio Divas kontu grāmatas lappuses (kreisā un labā) ar vienu un to pašu kārtas numuru.
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- sinergīdas Divas šūnas segsēkļu dīgļsomā, kuras kopā ar olšūnu veido t. s. olaparātu.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē
- saknubis Divd. --> saknubt.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- ērcene Divdīgļlapju augs skarblapju dzimtā, ar gaišziliem ziediem, dzeloņainu augli, ar vāju peļu smaku, reti sastopams smilšainās vietās.
- goodeniācejas Divdīgļlapju augu dzimta kampānulātu (pulkstenīšu) rindā, zāļaugi, puskrūmi un krūmi, \~250 sugas, gk. Austrālijā.
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- bignonia Divdīgļlapju klases bijonu dzimtas ģints.
- trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
- ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
- krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
- taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
- diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus").
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- ambigvitāte Divdomīgums, kas rodas, lietojot neskaidrus terminus.
- ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- monauhēns Divgalvains indivīds ar vienu kaklu.
- Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
- trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji
- burtkopa Divi vai vairāki burti, ko izrunā kā vienu fonēmu.
- kopnumurs Divi vai vairāki periodiska izdevuma numuri (pēc kārtas), ko izdevniecība apvienojusi vienā vienībā.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu.
- dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels.
- ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa.
- Vespertilio discolor divkrāsainā sikspārņa "Vespertilio murinus" nosaukuma sinonīms
- gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim).
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- Cosmos bipinnatus divplūksnu kosmeja
- Staphylea bipinnata divplūksnu stafīleja
- bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni)
- šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia")
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām.
- Cloeon dipterum divspārnu viendienīte
- dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
- kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
- bisegmentektomija Divu aknu segmentu, t. i., vienas daivas rezekcija; hepatiskā lobektomija.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
- transstāvoklis Divu cieši saistītu gēnu izvietošanās homoloģiskās hromosomās tā, ka vienā hromosomā ir viena gēna dominantā alēle un otra gēna recesīvā alēle (Ab vai aB).
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- anastomoze Divu dobu orgānu vai asinsvadu savienojums operācijas ceļā.
- konjugācija divu dubulto saišu sadarbība pār vienu vienkāršo saiti starp atomiem
- sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu.
- kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā.
- morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība.
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
- superfetācija Divu olšūnu apaugļošanās divos atsevišķos ovulācijas periodos.
- parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām.
- taisnā bendzele divu paralēli blakus novietotu galu (trošu) sasaistījums (notinums ar diegu vai līni)
- maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
- molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā.
- partenomikse Divu sievišķo gamētu vai haploidālu šūnu saplūšana, kas izraisa somatisko partenoģenēzi.
- gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību
- divkārtošana Divu vai vairāku auduma kārtu sasaistīšana ar līmēšanu vai termisko paņēmienu.
- cisstāvoklis Divu vai vairāku cieši saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā homoloģiskajā hromosomā un šo gēnu recesīvo alēļu atrašanās otrā hromosomā.
- agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
- sinerģija Divu vai vairāku medikamentu, muskuļu vai orgānu "sadarbība".
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā.
- šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā.
- noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā
- līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- saistības fāze divu vai vairāku saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā vecākorganismā
- spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas.
- monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu (ar kādu no eksistējošajām vai pavisam jaunu)
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība
- kompresija Divu vārda zilbju reducēšana par vienu zilbi.
- aitiņas Divu veidu bērnu spēles.
- fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- kollimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte mērīšanas instrumentā.
- kolimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte optiskajos instrumentos.
- apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī).
- kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
- divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess.
- pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram.
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
- sūnekļa divzobe divzobju suga ("Dicranum affine")
- Bonžana divzobe divzobju suga ("Dicranum bonjeanii")
- vairzaru divzobe divzobju suga ("Dicranum flagellare")
- lielā divzobe divzobju suga ("Dicranum majus")
- kalnu divzobe divzobju suga ("Dicranum montanum")
- viļņainā divzobe divzobju suga ("Dicranum polysetum")
- slotiņu divzobe divzobju suga ("Dicranum scoparium")
- maldinošā divzobe divzobju suga ("Dicranum spurium")
- zaļā divzobe divzobju suga ("Dicranum viride")
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme
- mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor")
- govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus")
- diženība Diženums (1).
- diženība Diženums (2).
- majestātiskums Diženums; cienīgums.
- lielišķība Diženums.
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- anax Dižspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimtas ģints.
- avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama
- lielā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Aeschna grandis"), spārnu plētums - līdz 105 mm
- karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- dRNS DNS līdzīgā ribonukleīnskābe.
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
- palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums.
- akācijenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji.
- akācijnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji.
- avotiņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Avotiņi" iedzīvotāji.
- bīlastnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Bīlasti" iedzīvotāji.
- Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants.
- degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji.
- glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji.
- kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji.
- krimūnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Krimūnas" iedzīvotāji.
- lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji.
- parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji.
- Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants.
- siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- ektāzija Dobo orgānu (piem., bronhu, kuņģa) izstiepšanās, deformācija.
- antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā
- obturācija Dobumu, asinsvadu vai zarnu aizsprostojums.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
- Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- doga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- dogis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duģis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- rindkopa Dokumenta daļa, kas tekstapstrādes procesā sākas ar vienu speciālu rindkopas zīmi un beidzas ar otru.
- darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu.
- kinofotofonodokumenti Dokumenti, kas saistīti ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
- norēķins Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
- ratifikācijas raksts dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu
- transferkarte Dokuments par sportista pāriešanu citā klubā.
- izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu
- iegultais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko veido, izmantojot vienu lietojumprogrammu, un kas tiek pilnībā ievietots (iegults) izstrādājamajā dokumentā, kuru veido, izmantojot citu lietojumprogrammu
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
- apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu
- dzimšanas apliecība dokuments, kas apliecina personas piedzimšanu
- pase Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā
- uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu; izziņa.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- laulības apliecība dokuments, kurš apliecina laulības noslēgšanu starp divām personām
- laulības šķiršanas apliecība dokuments, kurš apliecina noslēgtās laulības šķiršanu
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos
- dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu.
- pieļāvums doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos)
- metakognicija Domāšana par domāšanu; atziņu sistematizācija.
- iecerēšana Domāšana par kaut kā īstenošanu, veikšanu, iegūšanu; tā paredzēšana.
- ekodomāšana Domāšana, kas vērsta uz organisma un vides mijattiecību uzlabošanu.
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2).
- jaunmītisms Domāšanas veids un literārais virziens, kas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā uzsāka mēģinājumus atjaunot mītisko domāšanu un mītisko pasaules uztveri.
- domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus
- vārdu serveris domēnu vārdu serveris
- sistēma DNS domēnu vārdu sistēma (angļu "Domain Name System (DNS)")
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
- akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu
- mononoja Domu koncentrēšana uz vienu vienīgu objektu.
- vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
- maigais donis doņu suga ("Juncus tenuis")
- guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
- izdzirdināt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
- izdzirdīt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
- izēdināt Dot bagātīgi ēst, bagātīgi pacienāt ar ēdienu.
- sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
- iekukuļot Dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
- dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
- dot ēst dot ēdienu
- triecināt Dot grūdienu, satricināt.
- izglītot Dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
- dadzirdīt Dot papildus dzert, lai uzturētu, uzbarotu mājlopus vai mājputnus.
- sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- ražāt Dot pienu.
- ieklāstīt Dot sitienu.
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu).
- apmērīties Doties uz pielaikošanu.
- Deremēnas dracēna dracēnu suga ("Dracaena deremensis")
- smaržīgā dracēna dracēnu suga ("Dracaena fragans")
- Godsefa dracēna dracēnu suga ("Dracaena godseffiana")
- apmaļu dracēna dracēnu suga ("Dracaena marginata")
- atliektā dracēna dracēnu suga ("Dracaena reflexa")
- atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
- taranēt Dragāt ar tarānu (2).
- taranēt Dragāt ar tarānu (3).
- Pūķu kalni Drakonu kalni Dienvidāfrikas Republikā.
- baletkomēdija Dramatiskā teātra veids, komēdija ar horeogrāfiskām ainām, nereti arī ar vokāliem numuriem.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem
- šarfe Drēbes josta ap vidu vai pār vienu plecu, arī garš un šaurs plecu lakats.
- garendrenāža Drenu izvietojuma veids, kad drenas virzītas gruntsūdeņu līmeņu vai arī zemes virsmas lielākā slīpuma virzienā.
- savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
- Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums.
- Zileni Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zileņi" nosaukums latgaliski.
- Dricēnu pagasts Dricānu pagasta bijušais nosaukums.
- Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā.
- ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
- drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa").
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu
- cilindrsieta drukāšanas šablons drukāšanas šablons, kurā drukājamais raksts veidots uz bezšuvju plānsienu cilindra sieta; izmanto rūpnieciskās iekārtās
- eirisomija Druknums.
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
- bašķis Druskas, ēdienu atliekas.
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
- Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- dubultais patentadījums dubultais adījuma prespinums, kurā visām cilpām ir viens uzmetums; dubultais patents
- dubultais puspatents dubultais prespinums, kurā adījuma vienas puses visas cilpas satur vienu uzmetumu
- atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi
- dijambs Dubults jambs, četrbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 3. īsu, 2. un 4. garu balsienu.
- rucināt ducināt (par pērkonu)
- ducinēt Ducināt (par pērkonu).
- apgraust Ducināt pa visu debess pamali (par pērkonu).
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- duglass Duglasa telpa - dobums starp maksts mugurējo sienu un dzemdi; Duglasa dobums.
- Saliņu ezers Dukanu ezers Cirmas pagastā.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns
- pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
- podicipediformes Dūkurveidīgo putnu kārta.
- suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm
- parastais dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes minuta"), dzīvo mitrās pļavās
- Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- kalnugrieze Dumbrvistiņu dzimtas suga, lielākais dumbrvistiņu dzimtas putns (ķermeņa garums - \~0,5 m), nelido, fitofāgs, Jaunzēlandē kalnu purvos.
- grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus").
- mazais dumpis dumpju suga ("Ixobrychus minutus")
- rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri.
- plimo Dūnu sega.
- virspēlis Dūnu sega.
- pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
- galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis")
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm)
- stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
- piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu; piedursajūgums.
- piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
- velnavāt Dusmās piesaukt velnu.
- apmauds Dusmas, īgnums.
- erras Dusmas, īgnums.
- apkaišana Dusmas, niknums.
- vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu).
- sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
- monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām.
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
- iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem.
- iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū.
- ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum.
- Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- karnīze Dzega, noslēguma josla, kas sienu atdala no jumta.
- polytrichaceae Dzegužlinu dzimta.
- parastais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum commune")
- krāšņais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum formosum")
- kadiķu dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum juniperinum")
- garsetas dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum longisetum")
- matainais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum piliferum")
- ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā.
- episkā dzeja dzeja, kas no liriskas dzejas atšķiras ar savu objektivitāti, stāstījumiem, aprakstiem un mierīgu, apcerīgu priekšmeta aplūkošanu
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu.
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
- dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
- nokarenais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus nutans")
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
- buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā.
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai.
- luteinizācija Dzeltenā ķermeņa izveidošanās; olnīcas folikulu šūnu pārveidošanās.
- ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē.
- ģirlicis Dzeltenais ģirlicis jeb parastais ģirlicis ("Serinus serinus").
- dzeltainīte Dzeltenais vizbulis ("Anemone ranunculoides").
- dzeltāmīte Dzeltenais vizbulis ("Anemone ranunculoides").
- gundegvizbulītis Dzeltenais vizbulis ("Anemone ranunculoides").
- hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- lignosulfīts Dzeltenbrūns šķidrums ar asu smaku; iegūst kā blakus produktu ražojot celulozi ar sulfīta paņēmienu.
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- citrīns Dzeltens kalnu kristāls.
- neosarvalsāns dzeltens pulveris, kas viegli šķīst ūdenī ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju, izmanto dažos medikamentos
- ksantoproteīns Dzeltens savienojums, kas rodas, proteīnu apstrādājot ar koncentrētu slāpekļskābi.
- urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
- dzeltane Dzeltenu, zeltainu matu bizes epitets.
- dzeltanums Dzeltenums.
- dzeltānums Dzeltenums.
- dzeltums Dzeltenums.
- zeltums Dzeltenums.
- Emberiza chrysophrys dzeltenuzacu stērste
- Dendroica coronata dzeltenuzastes kokķauķis
- mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru
- botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales").
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos
- garāmejas luksofors dzelzceļa līnijas sadales punkts ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos
- ceļa postenis dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu
- apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
- vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī.
- zvārte Dzelzs melnums.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- metromenorāģija Dzemdes asiņošana kombinācijā ar menstruālo asiņošanu.
- dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu.
- histerostomatomija Dzemdes mutes paplašināšana ar griezienu.
- metroflebīts Dzemdes vēnu iekaisums (pēcdzemdību drudža gadījumā).
- metrotromboflebīts Dzemdes vēnu iekaisums un tromboze, parasti kā pēcdzemdību metroendometrīta komplikācija.
- flebometrīts Dzemdes vēnu iekaisums.
- bērnoties dzemdēt bērnu
- izbērnoties Dzemdēt bērnu.
- iedzanāt Dzenājot pieradināt skriet, rikšot (parasti jaunu zirgu).
- rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot.
- baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama.
- jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- piciformes Dzeņveidīgo putnu kārta.
- saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem"
- nenne Dzēriens (bērnu val.).
- nēnes Dzēriens (bērnu valodā).
- ummas Dzēriens (bērnu valodā).
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
- late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu
- klātdzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot kādu (biezu, sausu) ēdienu.
- apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē).
- šļūda Dzērienu pasniedzējs.
- šļūderis Dzērienu pasniedzējs.
- tapinieks Dzērienu pasniedzējs.
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās.
- šlūteris Dzērienu pienesējs.
- piedzert Dzerot (alkoholiskus dzērienus), noreibt.
- salāpīt paģiras dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras
- uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
- salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
- dadzert Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
- dasaveselāties Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
- izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
- buhāt Dzert (alkoholiskos dzērienus).
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
- bliezt Dzert (alkoholisku dzērienu).
- iedundurot Dzert (alkoholisku dzērienu).
- trekterēt Dzert (alkoholisku dzērienu).
- trennēt Dzert (alkoholisku dzērienu).
- mest ogu dzert (alkoholiskus dzērienus)
- dūšu slīcināt dzert (alkoholiskus dzērienus)
- drapēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- dropēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- iešnabot Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- ļurbāties Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- plampīt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- pļumpēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- trimpelēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
- zūzāt Dzert (alu vai degvīnu).
- ummāt Dzert (bērnu runā).
- nennēt Dzert (bērnu val.).
- paunīt Dzert (jebkuru dzērienu).
- izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
- čaukāt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- maukt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- ninnāt Dzert (parasti par bērnu).
- nennāt Dzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- dzerstīties Dzert alkoholiskos dzērienus.
- pravīt dūšu dzert alkoholisku dzērienu
- cilāt pudeli dzert alkoholisku dzērienu
- sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
- lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras
- stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu.
- cilāt kausu dzert alkoholiskus dzērienus
- sist pa lampu dzert alkoholiskus dzērienus
- dot pa lampām dzert alkoholiskus dzērienus
- pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- (pa) sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- lillāt Dzert alkoholiskus dzērienus; žūpot.
- kost Dzert alkoholiskus dzērienus.
- šmorēt Dzert alkoholiskus dzērienus.
- žūpot Dzert alkoholiskus dzērienus.
- kerosiņiķ Dzert degvīnu, pļēgurot.
- kišimaķ Dzert degvīnu, pļēgurot.
- goževatsja Dzert degvīnu.
- kneipot Dzert degvīnu.
- kniepēt Dzert degvīnu.
- pogorčiķ Dzert degvīnu.
- šņabot Dzert degvīnu.
- šnapstīties Dzert degvīnu.
- pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē).
- vīnot Dzert vīnu.
- mest pa lampu dzert, iedzert alkoholisku dzērienu kopā ar kādu
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
- plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
- planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu).
- plostāt Dzertalkoholiskus dzērienus.
- vīnūzis Dzertuve; krogs, kurā tirgo vīnu.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
- gruiformes Dzērvjveidīgo putnu kārta.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija
- lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
- lallināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām.
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot.
- ļēlāt Dziedāt ganu dziesmas.
- ļēļāt Dziedāt ganu dziesmas.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- koloratūrdziedātāja Dziedātāja, kas dziedkoloratūrsoprānu.
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica").
- pūšļa dziednieks, vārdotājs, pūšļotājs, kas ārstē ar pūšanu
- sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
- lellot dziedot midzināt bērnu
- dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums.
- tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
- pārstaipienis dzija, kas aužot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa audekla vienu vai otru pusi
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
- gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu).
- pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu.
- dzeņputni Dzilnu dzimta.
- picidae Dzilnu dzimta.
- jynx Dzilnu dzimtas ģints.
- melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
- zaļā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus viridis")
- Dzilnene Dzilnupe Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā.
- Mācītājmuižas upe Dzilnupe, ietek Babītes ezerā.
- kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu.
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
- gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai
- ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- Filipīnu dziļvaga dziļvaga Filipīnu jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums — 10540 m zjl., ceturtā dziļākā dziļvaga pasaulē
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
- zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm
- augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- propagātorijs Dzimuma orgānu kopapzīmējums.
- coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu); piedzīvot (4).
- piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- onānija Dzimumdziņas apmierināšana, kairinot savus dzimumorgānus; onānisms.
- ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
- sviķītis dzimumloceklis (bērnu runā)
- kūsis Dzimumorgānu apmatojums.
- pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
- frimartīnisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kas izraisa dzīvnieku neauglību.
- disģenitālisms Dzimumorgānu attīstības traucējums; dzimumdziedzeru funkcijas traucējums.
- mezonefroma Dzimumorgānu audzējs, kas attīstījies no pirmnieres.
- hipogenitālisms Dzimumorgānu nepietiekama attīstība.
- ģenitoplastika Dzimumorgānu plastiska operācija.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
- digitācija Dzimumorgānu vai erotisko zonu kairināšana ar pirkstiem.
- masturbācija Dzimumtieksmes apmierināšana, mehāniski kairinot savus dzimumorgānus; partnera dzimumorgānu kairināšana ar roku; onānisms.
- froterisms Dzimumtieksmes novirze - baudas gūšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu (pūlī, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību
- necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ
- servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- tēlksenis Dzinulis, grūdiens.
- roseklis Dzinulis, stimulators.
- celmatvases Dzinumi, kas attīstās no koku celmiem.
- ūdenszari Dzinumi, kas attīstās no snaudpumpuriem uz kailiem skeletzariem.
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- augnis Dzinums, atvase.
- pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
- akumetrija Dzirdes pārbaude ar runu un kamertoņiem.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
- dzirdāmierīces Dzirdīšanas ietaises mājlopiem ganībās pie tekoša ūdens vai arī ar akas ierīkošanu.
- uzdzērdināt Dzirdot (ar barojošu dzērienu), uzbarot.
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
- aizkukot dzirdot dzeguzes kūkošanu, pareģot, zīlēt pēc tās
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!".
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
- dzilnis Dzirnu milna.
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka.
- Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka.
- dzirnavupe Dzirnupe.
- Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- garināt Dzisināt (krāsni, ēdienu).
- izstutīt Dzīt ārā (ar lamāšanu), iztrenkt.
- kičināt Dzīt prom, baidīt (dzīvniekus, parasti putnus, arī aitas).
- implantācija Dzīva organisma audu vai orgānu pārstādīšana.
- organogrāfija Dzīva organisma orgānu apraksts; orgāna grafisks, fotogrāfisks, rentgenogrāfisks attēls.
- balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
- epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- zīdaiņu mirstība dzīvi dzimušo bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā
- gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
- heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- inventāra numurs dzīvnieka numurs, pēc kura identificē katru ganāmpulka dzīvnieku
- pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte.
- bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- abranhiati Dzīvnieki, kam nav žaunu.
- melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
- sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu.
- kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
- monofiodonts Dzīvnieks, kura zobi individuālās attīstības gaitā nenomainās, t. i., dzīvnieks ar vienu dentīciju.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- ķiskas Dzīvnieku (parasti putnu) iekšas.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums.
- krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā
- eksterjera lineārā vērtēšana dzīvnieku eksterjera vērtēšanas metode, kas pamatojas uz eksterjera pazīmju aprakstīšanu; vērtē ar punktiem
- kriptorhisms dzīvnieku embrionālās dzimumorgānu attīstības anomālija
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
- apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
- elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru)
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
- radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.).
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu; dzīvnieku bentoss.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
- alohorija Dzīvnieku orgānu novietojuma maiņa ontoģenēzē vai filoģenēzē.
- interjers Dzīvnieku orgānu un audu iekšējā (anatomiskā un histoloģiskā) uzbūve.
- halotāna tests dzīvnieku stresjutības pārbaude ar narkotisko vielu – halotānu
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- hromatīns Dzīvnieku un augu šūnu kodola viela, kas veido hromosomas.
- nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību
- hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
- acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas.
- nukleārā grupa dzīvnieku vai putnu līnijas ģenētiskais pamats
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
- centrosoma Dzīvnieku, arī dažu augu šūnu kustību organoīds, kas parasti atrodas plātnīškompleksa zonā.
- telomerāze Dzīvo organismu šūnu sintezēts enzīms, kas atjauno telomēras.
- biotakse Dzīvo šūnu nošķiršanās un kārtošanās spēja.
- daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves
- odnohodka Dzīvoklis ar vienu izeju.
- DzER Dzīvokļu ekspluatācijas rajons (kopā ar kārtas numuru).
- uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus)
- merkurols Dzīvsudraba preparāts; nukleīnskābes un dzīvsudraba savienojums.
- biocitoneiroloģija Dzīvu nervu šūnu pētīšana.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- oksitropisms Dzīvu šūnu reakcija uz skābekļa kairinājumu.
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- Džilodags Džilo - kalnu masīvs Turcijā.
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu
- ebenaceae Ebenu dzimta.
- ebenaugi Ebenu dzimta.
- Japānas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros kaki"); persimons
- Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme
- Virdžīnijas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros virginiana")
- ebenales Ebenu rinda.
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
- nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
- Pashā Ebreju Lieldienu svētki.
- šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām.
- Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
- Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu
- moels Ebreju reliģiskā rituāla dalībnieks, kas veic apgraizīšanu.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
- Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum")
- gruzis Ēdiena atlieka, puteklis, granula.
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- menija Ēdienkarte; franču "menu" latviskojums.
- menijs Ēdienkarte; franču "menu" latviskojums.
- jama Ēdiens (bērnu valodā).
- ņemma Ēdiens (bērnu valodā).
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- amma Ēdiens bērnu valodā.
- ķunnis Ēdiens no cūkas snuķa.
- kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- dzjupka Ēdiens, kas pagatvots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu.
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas.
- pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
- pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū.
- ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu.
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
- kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu.
- izšmurgas Ēdienu atliekas.
- izšņakas Ēdienu atliekas.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana; kulinārija (1).
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
- pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
- terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde.
- žņerglīt Ēdienu izniekot, izrakņāt, izjaukt.
- fics Ēdienu izsniedzējs cietumā.
- menu Ēdienu kartes saraksts kafejnīcā vai restorānā.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
- pāņāties Ēdienu nicināt.
- noēda Ēdienu paliekas.
- šņaga Ēdienu paliekas.
- šņagas Ēdienu paliekas.
- šņagi Ēdienu paliekas.
- šņegi Ēdienu paliekas.
- balanģors Ēdienu pasniedzējs cietumā.
- moņģele Ēdienu sajaukums.
- ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
- meni Ēdienu saraksts, ēdienu karte.
- mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- atēdas Ēdienu un lopu barības pārpalikumi.
- galds Ēdienu veids.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
- dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- zvambāt Ēdot (ar pilnu muti) runāt.
- šļargāt Ēdot ar purnu izgrūstīt ēdienu ārpus siles.
- mūzāt Ēdot piebāzt pilnu muti.
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica")
- romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia")
- svītrainais efejvīns efejvīnu suga ("Cissus striata")
- Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
- Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
- Laspeyresia pactolana egļu dzinumu tinējs
- abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
- sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
- makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve.
- Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- Mneviss Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, ko attēloja kā melnu vērsi, starp kura ragiem atradās saules disks.
- Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
- mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos.
- euglenaceae Eiglēnu dzimta.
- euglenophyceae Eiglēnu klase.
- Euglena acus eiglēnu suga
- Euglena clara eiglēnu suga
- Euglena deses eiglēnu suga
- Euglena geniculata eiglēnu suga
- Euglena gracilis eiglēnu suga
- Euglena granulata eiglēnu suga
- Euglena hemichromata eiglēnu suga
- Euglena intermedia eiglēnu suga
- Euglena megalithos eiglēnu suga
- Euglena pisciformis eiglēnu suga
- Euglena proxima eiglēnu suga
- Euglena rubra eiglēnu suga
- Euglena sanguinea eiglēnu suga
- Euglena spathirhyncha eiglēnu suga
- Euglena spirogyra eiglēnu suga
- Euglena viridis eiglēnu suga
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
- Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Eimeria carpellii eimēriju suga, kas arī parazitē karpu zarnu epitēlijā
- Eimeria perforans eimēriju suga, kas arī parazitē trušu zarnu epitēlijā
- Eimeria subepithelialis eimēriju suga, kas parazitē karpu zarnu epitēlijā
- Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā
- Eimeria magna eimēriju suga, kas parazitē trušu zarnu epitēlijā
- einuhisms Einuha stāvoklis.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- einuks Einuhs.
- eunuhs Einuhs.
- Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m
- Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga.
- asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire").
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa).
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis).
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
- Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē.
- nosaklemsties Ejot pa dubļainu, nelīdzenu ceļu vai ar nepiemērotiem apaviem, nogurt.
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
- ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
- dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
- cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
- inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
- tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu
- ārapšuve Ēkas sienu apšuvums no ārpuses.
- kapitāliekārtas Ēkas un sistēmas, kas prasījušas nopietnus ieguldījumus.
- telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā
- ecdyonuridae Ekdionurīdu dzimta.
- ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu.
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- tirgus ekonomika ekonomiskā sistēma, ko raksturo privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, konkurence un cenu sistēma
- rūpniecības apvērsums ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu; rūpnieciskā revolūcija
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
- ekrānkadrs Ekrānuzņēmums.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu
- satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā.
- biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
- pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
- izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē
- izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu).
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
- parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
- logaritmiska funkcija eksponentfunkcijas inversā funkcija, kas definēta argumenta vērtībām, kas lielākas par nulli
- krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā.
- lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids
- idiohromīdijas Ekstranukleāras hromatīna daļiņas, kas piedalās šūnu dalīšanās procesā.
- formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
- atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem.
- baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Eikinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
- Eiķinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
- Ēķina Ēķinupe Burtnieku pagastā.
- Eiķenu upe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
- Ēķene Ēķinupe.
- Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- eleagnaugi Eleagnu dzimta ("Eleagnaceae").
- elaeagnaceae Eleagnu dzimta.
- eleagnaceae Eleagnu dzimta.
- šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi.
- eleagnales Eleagnu rinda.
- šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia")
- Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos
- kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra")
- asais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus pungens")
- čemuru eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus umbellata")
- Salix eleagnos eleganu kārkls
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
- elektromašīnpārveidotājs Elektriskā mašīna vai vairāku mehāniski savienotu elektrisko mašīnu agregāts dažādu elektriskās enerģijas parametru pārveidošanai.
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
- fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
- fāzes strāva elektriskā strāva trīsfāžu ģeneratora vai transformatora fāzes tinumā vai slodzes fāzes pretestībā
- trīsfāžu strāva elektriskā strāva trīsfāžu sistēmu slēgumos (fāzes, līnijas strāva, strāva nullvadā)
- nullvada strāva elektriskā strāva zvaigznē slēgtas trīsfāžu sistēmas nullvadā
- jonizācijas strāva elektriskā strāva, ko jonizācijas kamerā rada jonizējošā starojuma jonu un elektronu kustība
- grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
- zemesslēgums Elektriskais vadītājs, kura potenciāls ir lielāks par nulli, savienots ar zemi.
- amplitūdvoltmetrs Elektriskais voltmetrs, kas mēra sinusoidāla sprieguma amplitūdas vērtību.
- reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
- enkurs elektriskās mašīnas daļa, kurā darba laikā inducējas elektrodzinējspēks; līdzstrāvas elektromašīnās tā ir rotējošā daļa, sinhronajās mašīnās - stators ar tinumu
- ierosme elektriskās mašīnas darbam nepieciešamās magnētiskās plūsmas radīšana ar strāvu ierosmes tinumos
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- kontaktgredzens Elektriskās mašīnas rotora konstrukcijas elements, kam pievieno rotora tinuma izvadu.
- rotora tinums elektriskās mašīnas rotora tinums
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
- videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
- rotācijas frekvence elektrisko mašīnu rotoru apgriezienu skaits minūtē
- zemējums elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu elektrisks savienojums ar zemi
- aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
- tinumu vads elektrisko mašīnu, aparātu, iekārtu tinumu vads
- grafekons Elektrisko signālu elektronstaru atmiņas ierīce ar diviem elektronu kūļiem.
- elektrogrāfija Elektrisko un magnētisko paņēmienu kopums attēlu reproducēšanai.
- pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti.
- emiters Elektrods, kas ārēju apstākļu (sasilšanas, elektriskā lauka utt.) iedarbībā kļūst par elektronu avotu.
- fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs.
- ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli
- fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
- elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- magnetizēšanas tinums elektromagnēta tinums
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- nolieces spole elektromagnētiska spole, kura vada elektronu stara kustību katodstaru lampās
- pārejas frekvence elektromagnētiskā starojuma frekvence, ko nosaka enerģijas līmeņu attālums, starp kuriem notiek elektronu pāreja
- inducētais starojums elektromagnētiskie viļņi (fotonu plūsma), ko izstaro kvantu sistēma ārējā elektromagnētiskā lauka (starojuma) ietekmē
- ierosmes pols elektromašīnas magnētvada posms, uz kura novietots ierosmes tinums magnētiskās plūsmas radīšanai
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
- signalizācija elektromehāniska signālierīču sistēma, ar ko panāk vilcienu kustības drošību un precīzu darba organizāciju
- elektronstaru lampa elektronierīce, kas ar vienu vai vairākiem elektronstariem pārveido signālus, piem., elektriskus signālus pārvērš redzamos attēlos vai attēlus - televīzijas signālos; katodstaru lampa
- mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
- krioelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par elektriskā un magnētiskā lauka mijiedarbību ar elektroniem cietā vielā kriogēnā temperatūrā un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
- magnetoelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par magnētiskām parādībām dažādos magnētiskos materiālos un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
- komutators elektroniska aizdedzes sistēmas ierīce, kas automātiski atvieno un pievieno strāvu indukcijas spoles primārajam tinumam
- dekoders Elektroniska ierīce, kas izvēlas un lieto vienu no datu pārraides veidiem.
- vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
- loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu
- e-tūrisms Elektroniskais tūrisms - tūrisma komercdarbības realizēšana ar elektronisko līdzekļu palīdzību, kas apvieno visas tiešsaistes komercfunkcijas: e-komerciju, e-tirgvedību, e-finanses, e-pārvaldību, e-plānošanu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
- UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
- elektronu lēca elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli
- triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
- fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
- autoelektronu elektronu emisija no metāliem un pusvadītājiem stiprā ārējā elektriskajā laukā; tuneļa emisija
- termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu
- autoelektronu emisija elektronu emisija no vadošām cietvielām un vadošiem šķidrumiem lielā ārējā elektriskajā laukā (E \~ 10^9^ V/m)
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem
- deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
- ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
- elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas
- fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
- stara atpakaļgājiens elektronu kūļa strauja refrakcija pēc rindas izvērses pabeigšanas uz nākamās rindas sākumu
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem).
- oktods Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem; to lietoja frekvences pārveidošanas shēmās.
- tetrode elektronu lampa ar četriem elektrodiem - katodu, anodu, stūrējošo tīkliņu un ekrāntīkliņu
- vakuuma diode elektronu lampa ar diviem elektrodiem - anodu un kvēlināmu katodu
- pentode Elektronu lampa ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
- heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
- magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
- monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē.
- elektrods Elektronu lampas sastāvdaļa, kas tajā izraisa vai uztver vajadzīgos elektriskos procesus.
- replika elektronu mikroskopijā - pētījamā objekta virsmas kopija-nospiedums (oglekļa, kolodija vai citas plānas kārtiņas veidā), ko aplūko elektronu mikroskopā pētījamā objekta vietā
- EPR elektronu paramagnētiskā rezonanse
- iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti
- izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
- n-tipa vadāmība elektronu vadāmība
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm
- fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
- daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu
- lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
- elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
- interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
- elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus.
- gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem.
- galvanotonuss Elektrotonuss.
- elektronu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā
- elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
- jonu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā
- elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā
- triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
- baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
- hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
- dīvainās daļiņas elementārdaļiņas, kuru dīvainība (3) nav vienāda ar nulli (K mezoni (kaoni), hiperoni, un vairāki rezonansi, kā arī to antidaļiņas)
- daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības
- barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
- ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu
- analfabētisms elementāru zināšanu trūkums
- magnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem
- magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
- palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- rotācijas elipsoīds elipse, ko iegūst, elipsei rotējot ap vienu tās asi
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
- reflektoriskā apnoja elpošanas apstāšanās kā aizsargreflekss pret kairinošu gāzveida vielu ieelpošanu
- RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
- nonilaldehids Eļļa ar rožu un apelsīnu smaržu, lieto parfimērijā, tehniski iegūst no rīcineļļas.
- nāliķis Eļļa, kas rodas vīnam rūgstot, gatavojot degvīnu u. tml.
- sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām
- citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara.
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- ekstraembrionālā mezoderma embrija agrīnā mezoderma, kas, iespējams, attīstījusies no trofoblasta; veido daļu amnija, horiju, dzeltenuma maisu un savienotājstiebru
- epiblasts Embrija ārējo šūnu kārta.
- anālā membrāna embrija kloākas membrānas mugurējā daļa, kas noslēdz taisno zarnu
- omfaloģenēze Embrija nabas-saites vai dzeltenummaisa veidošanās.
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu
- hromoblasts Embrija šūna, kas attīstās par pigmentšūnu.
- kompetence Embrija šūnu spēja diferencēties induktoru nosacītos šūnu tipos.
- hipenhīma Embrionālie audi, kas veido pirmatnējo zarnu.
- blastoma Embrionālo šūnu ļaundabīgs audzējs.
- bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- psihiskā atkarība emocionāla diskomforta depresijas rašanās, ja pārtrauc vielas ievadīšanu
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē
- endogonaceae Endogonu dzimta.
- endogonales Endogonu rinda.
- Endogone lactiflua endogonu suga
- Endogone ludwigii endogonu suga
- Endogone macrocarpa endogonu suga
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
- enteroskops Endoskops zarnu lūmena apskatei.
- endotelioze Endotēlija šūnu hiperplāzija.
- endotoksēmija Endotoksīnu klātiene asinīs.
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
- enerģijas ražošana energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā
- enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- enerģijas tirdzniecība energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- izejas darbs enerģija, kas jāpatērē, lai atbrīvotu elektronu no cietvielas vai šķidruma
- pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa enerģija.
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
- Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
- Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
- pulkstenīšu enkiante enkiantu suga ("Enkianthus campanulatus")
- kuprainā ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum gibbum")
- jūrasspalvu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum penna-marina")
- vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā
- Enuga Enugu - pilsēta Nigērijā.
- kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
- tirozināze Enzīms fenoloksidāžu grupā, kas katalīzē tirozīna oksidēšanu, pārvēršot to melanina.
- nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē.
- fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā.
- kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
- fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos.
- sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē.
- lipoksigenāze Enzīms, kas katalīzē nepiesātināto taukskābju oksidēšanu, veidojot atbilstošos peroksīdus.
- polinukleotidāze Enzīms, kas katalizē nukleīnskābju hidrolīzi mononukleotīdos.
- oksidāze Enzīms, kas katalizē oksidēšanās un reducēšanās reakcijas, nodrošinot ūdeņraža vai elektronu pārnesi.
- ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena.
- ribonukleāze Enzims, kas katalizē ribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- transamināze Enzīms, kas katalizē transaminēšanu.
- nukleotidāze Enzīms, kas sašķeļ nukleotīdus nukleozīdos un fosforfosfātā.
- hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā.
- proteināze Enzīms, kas šķeļ natīvos proteīnus.
- nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
- oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus.
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis
- akantoma Epidermas dzeloņšūnu audzējs ģīmja ādā.
- keratinocīts Epidermas šūna, kas producē keratīnu.
- pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
- Janga epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium youngianum")
- plūksnainā epipremna epipremnu suga ("Epipremnum pinnatum")
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- ironiskā epitāfija epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
- epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī.
- epiteliolīze Epitēlijšūnu noārde.
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
- spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- suņu ērce ērču suga ("Ixodes ricinus")
- airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
- parastā ērgļpaparde ērgļpaparžu suga ("Pteridium aquilinum")
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
- ērkšķenājs Ērkšķainu krūmu audze.
- dzeloņplūme Ērkšķu plūme ("Prunus spinosa").
- haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem.
- haptofils Ērliha sānuķēžu teorijā attiecīgs uz receptoru, kuram ir afinitāte pret toksīna haptoforo grupu.
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
- pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
- utracis Ērzelis ar vienu pautu.
- escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas.
- iznīcinātājs Eskadras mīnukuģis.
- pursīt ēst (par mazu bērnu)
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- uzēsties Ēst (piemēram, augļus, saldo ēdienu) pēc pamatēdiena.
- pārpaurēties ēst apnikušu ēdienu
- žilīt Ēst ar bezzobainu muti.
- žulināt Ēst ar bezzobainu muti.
- skarnīties ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus
- apskarnīties Ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus.
- ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- pārēst Ēst vēlreiz (tai pašā ēdienreizē, arī to pašu atlikušo ēdienu).
- ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- imitators estrādes mākslinieks, kurš profesionāli nodarbojas ar imitēšanu
- hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs.
- Loba ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus lobbianus")
- Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
- agrumeļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no apelsīnu un citronu mizām.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas
- vīnetiķis Etiķis, ko iegūst, raudzējot vieglos vīnus.
- glutārskābe Etilēndikarbonskābe; veidojas no lizīna dažu dzīvnieku aknu homogenātos.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni.
- kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
- orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
- Kulsans etrusku mitoloģijā - romiešu Jānam līdzīgs dievs ar četrām sejām, kas simbolizēja četrus debesu reģionus
- kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai.
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
- iztvaikotne Evaporometrs - ierīce, ar ko mērī iztvaikošanu no dažādām dabiskām virsām.
- gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
- mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu.
- Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā.
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers
- Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
- Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
- Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers
- Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers
- Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
- Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers
- Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
- Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
- Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
- Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
- Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
- Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
- Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
- Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
- Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
- Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
- Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
- Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
- Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
- Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
- Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
- Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
- Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers
- Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers
- Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili
- Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
- Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
- Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
- Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
- Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers
- Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers
- Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers
- Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers
- Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha
- Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
- Ceperu ezers ezers Galēnu pagastā, platība — 3,6 ha
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
- Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers
- Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers
- Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
- Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
- Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers
- Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers
- Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
- Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
- Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
- Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
- Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
- Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
- Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
- Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
- Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers
- Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers
- Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
- Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers
- Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
- Rieviņu ezers ezers Kocēnu pagastā, platība - 3,7 ha
- Mucenieku ezers ezers Kocēnu pagastā, platība 3,8 ha; Mucenieka ezers
- Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
- Kāšūns Ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers.
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
- Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
- Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
- Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
- Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
- Pluncezers Ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers.
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers
- Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
- Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
- Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
- Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
- Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers
- Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
- Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers
- Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers
- Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha
- Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
- Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers
- Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
- Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers
- Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
- Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
- Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers
- Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha
- Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers
- Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
- Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
- Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha
- Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers
- Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha
- Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha
- Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha
- Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha
- Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Dzirkstums Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers.
- Brencītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers.
- Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
- Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
- Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
- Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
- Limenezers Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers.
- Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
- Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
- Vistu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - <1 ha
- Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers
- Vieķu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība — <1 ha
- Līņu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 3 ha; Linēnu ezers; Linu ezers
- Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
- Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
- Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%
- Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
- Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
- Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
- Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Žīguru ezers ezers Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Dūņezers
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m
- Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
- Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
- Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
- Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
- Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers
- Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
- Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
- Timbas ezers ezers Rencēnu pagastā, platība — 7,2 ha
- Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
- Zileņu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 2,8 ha
- Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
- Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha
- Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers
- Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
- Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers
- Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
- Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Linezers Ezers Rīgā, Biķernieku meža austrumu daļā, platība - 2,3 ha, garums - \~190 m, lielākais platums - \~110 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Linu ezers.
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
- Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- Pietenezers Ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers.
- Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers
- Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; Kavališku ezers
- Audeļu ezers ezers Rundēnu pagastā, platība 10 ha
- Lielais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, \~300 m no Rušonu ezera ziemeļrietumu krasta, platība - 48,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m
- Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers
- Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
- Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers
- Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
- Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C.
- Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m
- Sūnezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers.
- Mellupezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers.
- Kalnezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers.
- Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
- Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
- Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
- Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
- Sivēnu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,7 ha; Sivenu ezers
- Baložezers Ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis.
- Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
- Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha
- Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
- Zaļezers Ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
- Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
- Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
- Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
- Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
- Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha
- Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers
- Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m
- Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
- Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- Rudiņu ezers ezers Zosēnu pagastā, 169,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,3 km
- Medņu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 1 ha
- Slieķu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 17,5 ha
- Zosu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 4,4 ha; Zosans; Zosena ezers; Zosēnu ezers; Zoss ezers
- Heljašens ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
- Mekelns ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
- Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
- Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
- čit Ezoterismā apziņa, drīzāk gan tukša apziņa, jebkuru specifisku zināšanu trūykums.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- samana Ezoterismā dzīvības spēks, kas esot saules pinuma centrā.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes.
- tapas Ezoterismā tas ko jogas māceklim jādara katru dienu.
- virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu.
- sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum")
- dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
- pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia")
- mikrofāgs Fagocitējošs polimorfonukleārais leikocīts.
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
- apsūdzība fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības
- skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē.
- Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija.
- fantastico Fantastiski, brīnumaini.
- pozoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentu dozēšanu.
- grebļas Fašīnu dambis, aizsprosts.
- fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās).
- bonasa Fazānputnu dzimtas ģints.
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem.
- phasianidae Fazānu dzimta.
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
- coturnix Fazānu dzimtas ģints.
- lagopus Fazānu dzimtas ģints.
- numida Fazānu dzimtas ģints.
- phasianus Fazānu dzimtas ģints.
- tetrao Fazānu dzimtas ģints.
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā.
- Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām.
- perdix Fazānu dzimtas suga.
- parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās
- dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- PKU Fenilketonūrija (angļu "phenylketonuria").
- fenokritisks Fenokritiskās stadijas - embrioģenēzes stadijas, kurās embrijs ir jutīgs pret teratogēnu iedarbību.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem.
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
- dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu.
- glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā.
- carboligāze Ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu.
- antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību.
- enterokināze Ferments zarnu sulā, kas katalizē tripsinogēna pārvēršanu tripsīnā.
- aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās.
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu.
- amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos.
- depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
- trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu.
- adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē.
- dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma.
- dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
- aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos.
- diaminooksidāze Ferments, kas katalizē diamīnu oksidatīvo dezamināciju, veidojot attiecīgus aldehīdus, amonjaku un ūdeņraža pārskābi.
- galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu.
- glikozidāze Ferments, kas katalizē glikozīda šķelšanu.
- kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā.
- glioksalāze Ferments, kas katalizē metilglioksāla pārvēršanu par pienskābi.
- desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei.
- anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam.
- katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
- inulāze Ferments, kas šķeļ inulīnu fruktozē.
- fermentūrija Fermentu izvadīšana ar urīnu.
- abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā.
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu
- karboligāze Fermrents dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu.
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
- hepatotrombīns Fibrīna faktors, kas rodas aknās; pārejot asinīs, tas savienojas ar leikotrombīnu un veido trombīnu.
- fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā
- fibrinoreja Fibrīnu saturoša šķidruma izdalīšanās.
- fibromiksosarkoma Fibrosarkoma ar gļotainu deģenerāciju; fibrosarkomas un miksosarkomas kombinācija.
- epulofibroma Fibrozs smaganu audzējs.
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- sufidūciants Fiduciārs, kurš kādas atsevišķas mantas pārvaldīšanu uzticējis citai personai.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola)
- šūna Fiksēta garuma pakete, kas paredzēta pārsūtīšanai pa šūnu komutācijas tīklu.
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv).
- mizložņa Filipīnu mizložņa - māņmizložņa.
- PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
- filipīnieši Filipīnu Republikas pamatiedzīvotāji.
- Melanotus phillipsii Filipsa melnule.
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film".
- tiešā sekošana fokusam filmēšanas paņēmiens – operators vēro filmējamo ainu caur objektīvu, ar kuru filmē
- filogēnija Filoģenēze - dažādu organiskās pasaules taksonu vēsturiskā attīstība.
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu).
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- filtrprese Filtrs ar filtrējošu šķērssienu, kas darbojas ar spiedienu starpību.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus
- šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering").
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus
- specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
- mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus
- RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
- aifons Firmas "Apple" izgatavoto mobilo telefonu modeļu vispārējs nosaukums.
- Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
- tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā
- izohromfirniss Firniss, ko lieto eļļas gleznu pārklāšanai.
- hepatikostomija Fistulas izveidošana aknu izvadkanālā.
- cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu.
- cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu.
- phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta.
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība)
- eksplorācija Fizikāla izmeklēšana diagnozes nolūkā, sevišķi iekšējo orgānu palpācija.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- jutība Fizikālas iekārtas atbilde uz vienu vienību lielām izmaiņām iekārtas ieejā.
- kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu
- hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda)
- dimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē
- bezdimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā pamatlielumi ir nulles pakāpē
- elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
- elektronu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas
- integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas
- radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
- katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu.
- radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
- apvads Fizioģeogrāfiskās rajonēšanas taksonomisko vienību pakāpe, kas var būt rajonu grupa.
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- patoloģiskā fizioloģija fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patofizioloģija
- patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patoloģiskā fizioloģija.
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
- fitohormoni Fizioloģiski aktīvi savienojumi, kas kopā ar inhibitoriem regulē augu augšanu un attīstību.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu.
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai
- autofurgonu tūrists fiziska persona, kura atbilst visām tūrista pazīmēm un par ceļošanas veidu ir izvēlējusies pārvietošanos labiekārtotā autofurgonā, un par apmešanās vietām izmanto autofurgonu parkus, kempingus un piemērotus stāvlaukumus
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
- privātpersona Fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
- darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts
- filmas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- fonogrammas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu
- atkritumu radītājs fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- antropogrāfija Fiziskās antropoloģijas daļa, kas apraksta cilvēka orgānus.
- biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus
- privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
- uzņēmējsabiedrība Fizisko vai juridisko personu apvienības uzņēmējdarbības veikšanai.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls.
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu.
- FAD Flavonadenīndinukleotīds (ģenētikā).
- venogrāfija Flebogrāfija - rentgenoloģiska vēnu izmeklēšana pēc kontrastvielas ievades.
- phleogenaceae Fleogenu dzimta.
- koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu.
- ciprofloksacīns fluorhinolonu grupas antibiotika, ko lieto vairāku bakteriālu infekciju ārstēšanai
- centrēšanās fokusēšanās tikai uz vienu situācijas aspektu
- elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru).
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
- monofons Fonēma, kurai nav nozīmīgu alofonu.
- fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam.
- fonēmika fonoloģijas daļa, kurā pēta fonus^2^(2), kā lineāras segmentu rindas vienības un to apvienošanos fonēmās
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus.
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem.
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs
- Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu
- pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā.
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
- sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes.
- vitelīns Fosfoproteīns olas dzeltenumā.
- osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos.
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem
- pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
- elektromehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kurā bez strāvas avota var realizēt vienu vai vairākus patstāvīgus mehāniskus ekspozīcijas laikus
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
- pozitīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības atbilst to attiecībām uzņemtajā ainā
- negatīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības ir pretējas to attiecībām uzņemtajā ainā
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- analītiskā fotogrammetrija fotogrammetrijas nozare, kas pētī objektu ģeometrijas rekonstruēšanu ar analītiskām (matemātiskām) metodēm
- analogā fotogrammetrija fotogrammetrijas nozare, kas pētī objektu ģeometrijas rekonstruēšanu optiski mehāniskā instrumentā (analogajā stereoinstrumentā)
- stereoinstruments Fotogrammetrisks instruments, paredzēts aeroainu stereoskopiskai aplūkošanai, mērīšanai un ainās attēloto objektu ģeometriskai rekonstrukcijai.
- reprodukcijas tehnika fotomehānisko un elektromehānisko poligrāfijas mašīnu un ierīču kopums, ko lieto ilustrāciju iespiedformu izgatavošanai
- fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
- emisija Fotonu, elektronu, jonu un citu daļiņu izplūde no ķermeņiem.
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas.
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta
- pustonis Fototehnikā pelēkie toņi starp melnu un baltu.
- mikrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūst > 10 reižu palielinātus uzņemšanas objekta attēlus, ar optisku vai elektronu mikroskopu.
- franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā.
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
- Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
- Franku Mežs Frankenvalde, kalnu masīvs Vācijā.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
- diska frēze frēze ar zobiem uz diska cilindriskās virsmas un uz vienas vai abām diska sānu virsmām
- līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu.
- puspiruete frīstailā - salto ar pagriezienu par 180°
- frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids.
- bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
- salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- vienkāršā fūga fūga ar vienu tēmu
- ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem).
- Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
- Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
- trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss)
- lineārs operators funkcija, kas vienu vektoru telpu attēlo lineāri otrā vektoru telpā
- sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību
- blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- sociālais menedžments funkciju sistēma (plānošana, organizēšana, motivēšana, kontrole), kas vērsta uz sociālās institūcijas mērķa sasniegšanu
- disgonēze Funkcionāla dzimumorgānu patoloģija.
- orgānu sistēma funkcionāli vienota orgānu kopa, kas veic noteiktu funkciju
- datu multipleksors funkcionāls bloks, kas nodrošina datu pārraides vidē vienlaicīgu vairāku kanālu izveidošanu un izmantošanu
- koda pārveidotājs funkcionāls bloks, kas pārveido datu attēlojumu no viena koda citā kodā vai aizvieto vienu rakstzīmju kopas attēlošanas veidu ar citu
- ievadizvades kanāls funkcionāls bloks, kas procesora vadībā nodrošina datu pārsūtīšanu starp datora pamatatmiņu un ārējām ierīcēm
- pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum").
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
- Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
- Craterelus crispus gaileņu dzimtas sugas "Pseudocraterellus sinuosus" nosaukuma sinonīms
- gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- izlūkaviācija Gaisa karaspēka ieroču šķira, kas veic izlūkošanu no gaisa.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm.
- skegs Gaisa spilvenu ierobežojoša stinga sānu konstrukcija peldlīdzekļiem uz gaisa spilvena.
- papildešelons Gaisa transporta operācijās - apakšvienības, ko uz konkrētu zonu pārvieto pēc triecienešelona.
- relatīvais gaisa mitrums gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā
- kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā
- treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
- pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana.
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija.
- halogēnu lampas gaismas avots, kurā izmantota kāda no halogēnu gāzēm
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
- pseidofotestēzija Gaismas sajūta, kas rodas no citu maņu orgānu kairinājuma.
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
- gaismēnu līdzsvars gaismas un ēnu attiecības kinokadrā
- klērobskīrs Gaismas un ēnu izveidojums glezniecībā.
- diazotips gaismjutīga viela, kuras pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi
- kūdras pakaiši gaissausa sasmalcināta sūnu kūdra (frēzkūdra), kas labi uzsūc mitrumu un gāzi, saista slāpekļa savienojumus, palielina kūtsmēslu apjomu
- kolapss Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- viskozīns Gaiša smēreļļa, ko iegūst no naftas mazuta; ar to eļļo tvaikmašīnu cilindrus u. c. mašīnu daļas.
- ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
- mālains Gaiši dzeltens; dzeltenbrūns ar iesarkanu nokrāsu; mālu krāsā
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- rose gaišsarkans (par vīnu)
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
- galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda
- bārs Galds vai lete, kur gatavo dzērienus.
- pilns galds galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu
- tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz
- atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
- Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vidsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukums līdz 1945. g.
- Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski.
- gribulovieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribulova" iedzīvotāji.
- indānieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Indāni" iedzīvotāji.
- makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
- makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
- maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji.
- marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji.
- mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji.
- Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants.
- soboļevkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Soboļevka" iedzīvotāji.
- sondorieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji.
- vāverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
- Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
- Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
- vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
- Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
- voverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
- zarjieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zarja" iedzīvotāji.
- Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
- Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6)
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
- smalkā apstrāde galīgā apstrāde, kurā noņem ļoti planu materiāla kārtu
- apkārsties Galīgi pabeigt kāršanu.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
- sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne
- derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne
- gaula Galva (bērnu valodā).
- boze Galva (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju.
- klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida
- elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
- uzbauze Galvas virsa (bērnu runā).
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
- princips galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.)
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- aerofotoainas pamatpunkti galvenais punkts, galvenais satekpunkts, nullsagrozījumu punkts jeb ainas izocentrs
- ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām
- pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
- pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas; zināšanu minimums (kādā nozarē).
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
- politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
- pamattermini Galveno, nozīmīgāko kādas nozares terminu kopa.
- rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija.
- sponsors Galvotājs vai garantētājs, kas uzņemas atbildību par citu personu.
- papa Gaļa (bērnu runā).
- papiņa Gaļa (bērnu runā).
- pāpiņa Gaļa (bērnu runā).
- leļa Gaļa (bērnu valodā).
- pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma).
- teļa gaļa gaļa, ko iegūst no 14 dienu līdz 3 gadu veciem abu dzimumu teļiem
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- broilers Gaļai nobarots 50-70 dienu vecs putns.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
- baltums Gaļas treknums, taukums.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām.
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji.
- gametoģenēze Gametu - dzimumšūnu - veidošanās un attīstības process.
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
- disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums.
- agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
- fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai
- gani Gana darbs; ganīšana; ganu gaitas; ganīšanas vieta.
- Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
- Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā.
- kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
- Roberta gandrene gandreņu suga ("Geranium robertianum")
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
- aizslāpēt gandrīz nosmacēt (kādam aizspiežot degunu)
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
- ganumeita Gane (parasti pusaudze); ganu meita.
- ganu meita gane (parasti pusaudze); ganumeita
- ganglioblokators Gangliju bloķētājs līdzeklis, kas kavē nervu impulsu vadīšanu veģetatīvajos ganglijos.
- jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs.
- atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā.
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- ganuzēns Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns.
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis); ganuzēns
- gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem.
- olnīca Ganu ceļš; mājlopu ceļš no mājām uz ganībām.
- ganceļš Ganu ceļš.
- vakara ganījiens ganu gaitas pēcpusdienā
- rīta ganījiens ganu gaitas rīta cēlienā līdz pusdienlaikam
- pagani Ganu izpalīgi.
- pagaņi Ganu izpalīgi.
- zutinīca Ganu kule.
- stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem
- lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lopu suns ganu suns
- spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
- spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
- gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
- gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
- ganu meitene ganumeita
- ganmeita Ganumeita.
- ganu puika ganuzēns
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār.
- nērags Gara laiva ar plakanu dibenu.
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags).
- Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei.
- pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā.
- pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
- balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
- universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
- taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
- šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru).
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
- hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu.
- makao Garastainu papagaiļu suga.
- pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu
- staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu
- caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
- melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
- mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi.
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
- kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- ardeidae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta.
- ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta.
- garšņucis Garsnuķis.
- zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu).
- uzkreklis Garš linu krekls.
- grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos.
- aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra.
- zeptometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) metra.
- joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra.
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
- arhenterons Gastrulas dobums, kas veido embrija pirmatnējo zarnu.
- atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām.
- sapinkuļot gatavojot biezpienu un neizmīcot to pilnībā, tajā paliek pinkuļi
- lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- staravīt Gatavot (ēdienu).
- strapīt Gatavot (ēdienu).
- brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- darīt Gatavot (parasti alu, vīnu).
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
- ķausēties Gatavot biezu ēdienu.
- kukarēt Gatavot ēdienu.
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- gaudenība Gaudenums (1).
- gaudenība Gaudenums (2).
- Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā
- bradidiastaltika Gausas vai novēlotas zarnu kustības.
- gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā.
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
- koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids.
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
- torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2.
- nātrija spuldze gāzizlādes spuldze; pildīta ar nātriju, kas sildīšanas ietekmē iztvaiko un spīd ar dzeltenu gaismu
- izolējošā gāzmaska gāzmaska, kas pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides; elpošanai nepieciešamo skābekli iegūst ķīmiskā ceļā vai no skābekļa balona
- pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
- turbokompresors Gāzturbīnu dzinēja daļa, kas sastāv no kompresora un tā pievadturbīnas uz vienas vārpstas.
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
- galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā.
- nepārzāģētā josla gāžamā koka stumbrā iepretī aizzāģējumam atstātā josla, kas nodrošina koka krišanu vēlamā virzienā
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
- dubultnieki Geminātas jeb geminētie līdzskaņi, termins, ar ko dažādu valodu rakstībā nosauc divus vienu otram sekojošus vienādu līdzskaņu apzīmējumus.
- monotropija Gēna izpausme, kas skar tikai vienu pazīmi.
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
- gentianaceae Genciānu dzimta.
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- eustoma Genciānu dzimtas ģints ("Eustoma").
- eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum").
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gentianales Genciānu rinda.
- genciānaugi Genciānu rindas dzimta ("Gentianaceae").
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- rubijaugi Genciānu rindas dzimta, liānas ar pretēji izvietotām lapām, \~500 ģinšu, \~7000 sugu.
- Gentiana sino-ornata genciānu suga
- bezstumbra genciāna genciānu suga ("Gentiana actualis")
- asklēpiju genciāna genciānu suga ("Gentiana asclepidea")
- krustainā genciāna genciānu suga ("Gentiana cruciata")
- Daurijas genciāna genciānu suga ("Gentiana dahurica")
- dzeltenā genciāna genciānu suga ("Gentiana lutea")
- septiņdaivu genciāna genciānu suga ("Gentiana septemfida")
- Tibetas genciāna genciānu suga ("Gentiana tibetica")
- trīsziedu genciāna genciānu suga ("Gentiana triflora")
- Veronica gentianoides genciānu veronika
- epistatiskie gēni gēni, kas nomāccitu nealēlisku, t. s. hipostatisko gēnu darbību
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību.
- mutatorgēns Gēns, kas palielina mutāciju rašanās biežumu citos gēnus.
- regulētājgēns Gēns, kura galvenā funkcija ir citu gēnu aktivitātes kontrole, tie kodē attiecīgos represorus vai aktivatorus.
- iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
- gēninženierija gēnu inženierija
- ģenētiskā inženierija gēnu inženierija
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
- epistāze Gēnu mijiedarbības veids, kurā kāda gēna dominante vai recesīvā alēle nomāc cita nealēliska gēna darbību.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
- introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
- ģenomutācija Gēnu pārveidošanās.
- Genua bura genua
- genuabura Genua.
- genuaštagbura Genua.
- Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
- Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā.
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- hylobates Gibonu dzimtas ģints.
- gigartinales Gigartīnu rinda.
- phyllophoraceae Gigartīnu rindas dzimta.
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā.
- paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
- liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
- ciklotomija Glaukomas operācija, izdarot griezienu starenē vai pārgriežot to.
- irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma; siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- gleznība Gleznums.
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
- ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus")
- hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus")
- lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus")
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms
- pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
- macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
- glikociamīns Glikokola un guanidīna reakcijas produkts, kas, transmetilējot ar metionīnu, pārvēršas par kreatīnu.
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā.
- cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē.
- poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
- monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu.
- ganglioglioma Glioma, kurā ir daudz ganglijšūnu.
- Alpu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton alpinus")
- rāpulis Globālā tīmekļa kataloģizēšanas programma, kas sekojot hipersaitēm, veic dokumentu meklēšanu un izguvi; zirneklis.
- Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju
- mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
- holeglobīns Globīna savienojums ar vaļēju dzelzs porfirīna gredzenu; žults pigmenta veidošanās starpprodukts.
- hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs.
- protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis.
- apoferitīns Globulīnu tipa proteīns tievās zarnas gļotādas šūnās; piesaistot dzelzi, veido feritīnu.
- honēšana Gludapstrāde ar honu.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
- gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
- glužiņi Gluds, bez nelīdzenumiem.
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
- orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs.
- atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu.
- nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā).
- blenūrija Gļotu atdalīšanās ar urīnu.
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
- connochaetes Gnu.
- gņutāties Gnutāties.
- ulmaceae Gobu jeb vīksnu dzimta.
- salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu.
- aparas Godības, nobeidzot aršanu.
- nošķirības Godības, nošķirot bērnu no mātes krūts.
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- rīrināt Govis rietināt ar izsaucienu: rīru, rīro!
- govju mīža govju beka ("Boletus bovinus")
- kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm
- mūja Govs (bērnu valodā).
- baltsāne Govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
- strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
- mustala Govs ar tumšu purnu.
- govs aiziet ciet govs beidz dot pienu
- govs stāv (arī ir) ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā
- govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās)
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- puorslaucine govs, kas bez atnešanās otro gadu dod pienu
- slaucama govs govs, kas dod pienu
- cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu.
- puorslaucine Govs, kura vienu gadu nav slaucama.
- Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
- Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību).
- piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
- kasīt Grābt (parasti sienu).
- kast Grābt (parasti sienu).
- žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta.
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- iemiesojums Grafiska ikona, kas attēlo reālu personu kibertelpā.
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
- WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
- tehniskā dokumentācija grafiskie un teksta dokumenti, kas nepieciešami, lai organizētu ražošanu, veiktu izstrādājumu pārbaudes, reglamentētu iekārtu un objektu ekspluatāciju, kā arī veiktu to tehnisko apkalpošanu un remontu
- spraits Grafisks objekts (pikseļu kopums), kas pārvietojas pa datora ekrānu.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
- aizpildījums Grafisku objektu, piem., četrstūru, riņķu vai poligonu aizpildīšana ar krāsu.
- grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
- norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu.
- noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2).
- noraga Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības
- šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās.
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
- baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs
- špickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lapas puse ar nepilnu salikumu.
- spickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lappuse ar nepilnu salikumu.
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
- sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
- kases orderis grāmatvedības dokuments, kas apliecina naudas likumīgu saņemšanu uzņēmuma kasē un tās mērķtiecīgu izlietošanu
- kases izdevumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases
- kases ieņēmumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas saņemšanu uzņēmuma kasē
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- foliēšana Grāmatvedības grāmatu divu pretējo lappušu numurēšana ar vienu un to pašu numuru.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu)
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci
- rumba gramba, katrs paaugstinājums līdzenumā (sekls un garš)
- grumba Gramba; arī nelīdzenums.
- mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos.
- gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku.
- kokomelasma Granulāra ādas melanoze.
- mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē.
- hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
- sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt.
- lobocīts Granulocīts ar segmentētu kodolu.
- granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs.
- agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
- hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs.
- granulopeksija Granulu fiksācija.
- degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums
- dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum")
- rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
- puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata")
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
- paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
- kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās.
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
- nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- akmeņgravētājs Gravētājs, kas nodarbojas ar gravēšanu akmenī.
- gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
- savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
- grāvju arkls grāvju vai drenu tranšeju rakšanas ierīce
- Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem
- tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
- gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- monocystis Gregarīnu klases ģints.
- Gregarina cuneata gregarīnu suga
- Gregarina polymorpha gregarīnu suga
- Gregarina steini gregarīnu suga
- Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā.
- sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
- nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi.
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
- gremošanas trakts gremošanas orgānu kopums
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
- gremošanas aparāts gremošanas orgānu sistēma
- resnā zarna gremošanas trakta beigu daļa, kas lokveidā ietver tievo zarnu
- kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
- eipeptisks Gremošanu veicinošs.
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
- Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
- propilajs Grezni vārti uz Atēnu akropoli.
- luksuss Greznība, greznums.
- luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
- baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella")
- grezna Greznuma (rotas) lietas.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta.
- lukss Greznums, grezna dzīve, izšķērdība.
- stāte Greznums, greznība.
- mandrums Greznums, košums.
- grežņa Greznums, krāšņums, dārglietas.
- štāte Greznums; greznošanās.
- graznums Greznums.
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba.
- bidzēt Gribēt (bērnu valodā).
- namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu.
- Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka.
- atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- ditriglifs Grieķu doriskā antablementā 2 triglifu iekārtojums starp 2 kolonnu asīm.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
- grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas.
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls
- Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
- Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
- Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
- Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
- Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
- Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
- Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
- Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
- Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
- Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
- Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
- Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
- Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
- Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
- hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
- Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu.
- Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
- Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
- Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu.
- Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
- Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
- Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
- Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu
- Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
- Pleistens grieķu mitoloģijā - viens no Pelopa dzimtas pārstāvjiem, dažādos avotos minēts vai nu kā Atreja dēls, vai arī kā paša Pelopa dēls
- Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints
- kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu.
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l.
- phytotomidae Griezējputnu dzimta.
- phytotoma Griezējputnu dzimtas ģints.
- Čīles griezējputns griezējputnu suga ("Phytotoma rara")
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
- sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
- skāba grimase grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums
- sloks grimonis ("Cornus")
- bezvārdakoks Grimonis ("Cornus").
- bezvārde Grimonis ("Cornus").
- bezvārdis Grimonis ("Cornus").
- grisnons Grimonis ("Cornus").
- skaistkārklis Grimonis ("Cornus").
- slikons Grimonis ("Cornus").
- slīkons Grimonis ("Cornus").
- žīdoga Grimonis ("Cornus").
- žīdogukrūms Grimonis ("Cornus").
- Zviedrijas grimonis grimoņu suga ("Swida suecica syn. Cornus suecica")
- ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu).
- Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- janopolieši Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Janopole" iedzīvotāji.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji.
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimes rats.
- laimes rats grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimesrats
- dilbs Grozāmass - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu.
- iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
- iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
- grimbulains Grubuļains, nelīdzens; ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- grimbulaiņš Grubuļains, nelīdzens; ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- rāpalainc Grumbuļainu virsmu.
- krobas Grumbuļi, nelīdzenumi.
- mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
- gr. Grupa (kopā ar numuru).
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
- atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
- flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu.
- pļurkšināt Grūst atpakaļ ēdienu (par bērnu).
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
- pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas
- gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
- kolhi Gruzīnu ciltis, dzīvoja Melnās jūras DA un A piekrastē Kolhīdā, 6. gs. p. m. ē. tika izveidota Kolhīdas valsts.
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
- kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti.
- čanahi Gruzīnu ēdiens - jēra gaļas un dārzeņu sautējums.
- sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem.
- sacivi Gruzīnu ēdiens no vārītas putna gaļas asā mērcē.
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
- ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
- megreli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Megrēlijā un Abhāzijā, runā megrelu valodā.
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
- gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā.
- mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās.
- lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā.
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti.
- Gmerti Gruzīnu mitoloģijā - augstākais debesu dievs, demiurgs, pasaules kārtības iedibinātājs un uzturētājs.
- Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis.
- Dalī Gruzīnu mitoloģijā - medību dieviete, savvaļas dzīvnieku aizgādne.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī.
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
- Pirkuši gruzīnu mitoloģijā — dievišķais kalējs
- Mindortbatoni gruzīnu mitoloģijā — lauku un savvaļas puķu aizgādnis
- Dali gruzīnu mitoloģijā — medību dievība, meža zvērnu aizbildne
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos
- dauluri gruzīnu tautas deja
- čonguri Gruzīnu tautas stīgu instruments.
- saperavi gruzīnu vīna vīnogu šķirne, kā arī vīnogu vīna šķirne
- tkemali Gruzīnu virtuvē iecienīta mērce, kuras pamatā ir skābas plūmes.
- gruz. Gruzīnu-; gruzīnu valoda.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta.
- gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji.
- ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus")
- melnais gulbis gulbju suga ("Cygnus atratus")
- mazais gulbis gulbju suga ("Cygnus columbianus")
- paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
- čučēt Gulēt (parasti par bērnu).
- čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu).
- divstāvu gulta gulta ar vienu virs otras izvietotām guļvietām
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
- hidrostatiskais gultnis gultnis, kura darbību nodrošina ar hidrostatisko eļļošanu
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu
- aerostatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerostatisko eļļošanu
- hidrodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar hidrodinamisko eļļošanu
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā
- hidrostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, pievadot eļļu ar statisko spiedienu
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu
- dvīņu gultas gultu izvietojuma veids viesnīcā, kad vienā numurā blakus atrodas divas vienguļamās gultas
- čuča Guļa, gulēšana (bērnu valodā).
- suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu.
- apgulēt Guļot saspiest, nospiest (sivēnus) - par sivēnmāti.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- bandaga Gundega ("Ranunculus").
- kraupe Gundega ("Ranunculus").
- sviestpuķe Gundega ("Ranunculus").
- ugunspuķe Gundega ("Ranunculus").
- aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus").
- asinspuķe Gundegas ("Ranunculus").
- blusenes Gundegas ("Ranunculus").
- brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus").
- bundagas Gundegas ("Ranunculus").
- celceniks Gundegas ("Ranunculus").
- dedzītes Gundegas ("Ranunculus").
- gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus").
- gundedzenes Gundegas ("Ranunculus").
- gundedziņa Gundegas ("Ranunculus").
- gundenes Gundegas ("Ranunculus").
- gungunda Gundegas ("Ranunculus").
- gunsdega Gundegas ("Ranunculus").
- kašķporna Gundegas ("Ranunculus").
- kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus").
- kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus").
- kramppuķe Gundegas ("Ranunculus").
- pīpene Gundegas ("Ranunculus").
- pīpenīte Gundegas ("Ranunculus").
- rūgtene Gundegas ("Ranunculus").
- sūrenīte Gundegas ("Ranunculus").
- sūrine Gundegas ("Ranunculus").
- sūrinīte Gundegas ("Ranunculus").
- sūrne Gundegas ("Ranunculus").
- sūrnes Gundegas ("Ranunculus").
- trakulītes Gundegas ("Ranunculus").
- ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus").
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
- kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius")
- kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris")
- tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis")
- zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus")
- bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus")
- Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus")
- Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
- rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula")
- Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva
- villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama
- garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua")
- birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti
- daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus")
- ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens")
- plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans")
- Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva
- ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus")
- Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
- Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā.
- gurdums Gurdenums.
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra.
- uzgurnis Gurnu pārsegs, apvalks.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
- nonsenss Ģenētikā - mutācija, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu.
- multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
- mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
- ekoloģiskā ģenētika ģenētikas nozare, kas pētī gēnu izpausmes atkarību no ārējās vides apstākļiem
- imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
- embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
- citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
- terminējošie kodoni ģenētiskā koda tripleti, kas norobežo katra polipeptīda kodējošo rajonu mRNS sastāvā un nodrošina polipeptīdu sintēzes termināciju
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi.
- heterohromatīns Ģenētiski inerta hromatīna frakcija, kas sastāv no histona, dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes.
- akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
- hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi.
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs
- astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu
- aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
- reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
- metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku.
- austrumu garums ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna)
- rietumu garums ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna)
- jūras ģeoloģija ģeoloģijas nozare, kas pētī jūru un okeānu pārklāto teritoriju ģeoloģisko uzbūvi un okeānu ģeoloģisko vēsturi
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
- subakvālie procesi ģeoloģiskie procesi, kas norisinās zem ūdens, - nogulumu uzkrāšanās, ūdensbaseinu dibenu izskalošanās
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
- Balkonsas krauja ģeoloģisks veidojums Teksasā, kas iezīmē Edvardsa plato malu un raksturo būtiskas augstuma izmaiņas (\~līdz 300 m) no augstā plakuma uz zemajiem piekrastes līdzenumiem
- projektīvā ģeometrija ģeometrija, kurā aplūko figūru īpašības, kas ir invariantas pret projicēšanu, kā arī kolineācijas (projektīvās transformācijas)
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija
- diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā pēta telpas figūru un ķermeņu attēlošanu plaknē, izmantojot projekcijas
- topfigūra Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
- topzīme Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- punkts ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu)
- orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
- jūras ģeomorfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta jūru un okeānu gultnes reljefa veidošanos un izmaiņas
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- Cierķēnu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
- Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi.
- Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
- zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts
- liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes.
- bezbērnu ģimene ģimene, kurā kādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku vai citu faktoru dēļ nav bērnu; kas var būt pāra brīvprātīgs lēmums
- bioloģiskā ģimene ģimene, kura sastāv no vecākiem un viņu bērniem, neiekļaujot adoptētos bērnus
- daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu)
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- funkcionāla ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad ģimene darbojas kā viens veselums un atbilstoši savai sociālajai jēgai un visu ģimenei piederošo rīcība ir vērsta uz sociālās sistēmas (ģimenes) mērķa realizēšanu
- ģimenes sadzīves formas ģimenes vajadzību apmierināšanas veidu un paņēmienu kopums, kopdzīves paražas, rituāli un normas
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
- zaļgandzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus citrinella")
- dzeltenpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus mozambicus")
- sarkanpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus pusillus")
- dzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus serinus")
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti
- šarmantās daļiņas hadronu grupa, kam kvantu skaitlis ir atšķirīgs no nulles
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- milzu haizivs haizivju suga ("Cetorhinus maximus"), garums - \~15 m, pārtiek no planktona
- siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- halogēnūdeņraži Halogēnu savienojumi ar ūdeņradi, to ūdens šķīdumi ir stipras skābes, to sāļi - halogenīdi.
- psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- chamaesiphophyceae Hamesifonu klase.
- pleurocapsa Hamesifonu klases ģints.
- xenococcus Hamesifonu klases ģints.
- siphonemateles Hamesifonu klases rinda.
- chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints.
- endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints.
- koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
- stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam
- sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma.
- disomiķis Haploīds, kura šūnu kodolā viena no hromosomām ir divkāršā skaitā.
- smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti.
- vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu
- harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
- Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- dezoksiheksoze Heksozes rindas cukurs, kurā skābekļa ir par vienu vai vairākiem atomiem mazāk nekā normālā heksozē.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium").
- alanta Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alante Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alantes Helēniju staģe ("Inula helenium").
- ālants Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alīva Helēniju staģe ("Inula helenium").
- helēna Helēniju staģe ("Inula helenium").
- staģes Helēniju staģe ("Inula helenium").
- stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium").
- stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium").
- sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium").
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- parahēlijs Hēlija atoms, kurā spini abiem elektroniem, kas veido šī atoma elektronu apvalku, vērsti pretējos virzienos.
- ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām
- Peru heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium peruvianum")
- singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība.
- fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas.
- parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu.
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- hematoidīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts, pigments, kurā nav dzelzs; identisks ar bilirubīnu.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis.
- streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā.
- siderofors Hemosiderīnu saturošs makrofāgs.
- Ahalsopeli Hephstha - apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijas rietumu daļā, tās nosaukums gruzīnu valodā.
- pentagrīds Heptode - elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: katodu, anodu un pieciem tīkliņiem.
- artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
- hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors.
- barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu.
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
- pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē).
- heterosiphonophyceae Heterosifonu klase.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms.
- biorevitalizācija Hialuronskābes, aminoskābju, mikroelementu injekcijas ādā šūnu dzīvotspējas atjaunošanai un aktivizēšanai.
- hiasmu terminalizācija hiasmu pārvietošanās bivalentu vai multivalentu distālo rajonu virzienā
- reciprokie hibrīdi hibrīdi, kas iegūti ar reciproko krustošanu
- pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas
- virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi.
- Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- hidrohematocēle Hidrocēle ar asiņainu saturu.
- hidrocirsocēle Hidrocēle ar sēklsaites vēnu paplašinājumu.
- grozes hidrodzinējs hidrodzinējs, kura vārpsta pagriežas par noteiktu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi; lieto samērā reti
- kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs.
- alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs.
- limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju.
- tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
- ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
- augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru
- hiēnveidīgie Hiēnu dzimta.
- hyaenidae Hiēnu dzimta.
- crocuta Hiēnu dzimtas ģints.
- plankumainā hiēna hiēnu suga ("Crocuta crocuta")
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu
- lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
- himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes.
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
- posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus").
- sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus")
- kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus").
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
- cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
- mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus")
- fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums.
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
- Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
- amrita Hindu mitoloģijā - dievišķa nemirstības dzira, ko ieguva, kad dievi un asuras kūla okeānu.
- Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums).
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību
- Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
- Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
- Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums)
- Kali Hindu mitoloģijā - ļaunuma dēmons.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
- Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
- Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums).
- kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
nu citās vārdnīcās: