melnītis
melnītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melnītis | melnīši |
| Ģen. | melnīša | melnīšu |
| Dat. | melnītim | melnīšiem |
| Akuz. | melnīti | melnīšus |
| Lok. | melnītī | melnīšos |
melnīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melnīte | melnītes |
| Ģen. | melnītes | melnīšu |
| Dat. | melnītei | melnītēm |
| Akuz. | melnīti | melnītes |
| Lok. | melnītē | melnītēs |
Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūk, Pelēcīte, Raibulīte, Melnītis, Bļauka, Lāsīte…
- Melnītis, it kā nojauzdams saimnieces omu, iet rāmos soļos.
- Melnītis bubina, un tur laikam kāds nāk. Astrīda un Miška...
- Melnītis krāc un kārpa zemi, nejaudā pierast pie asinīm un nāves.
- Toreiz Nora ļoti steidzās, jo gribēja, lai Melnītis apdzen nāvi...