laucis
laucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laucis | lauči |
| Ģen. | lauča | lauču |
| Dat. | laucim | laučiem |
| Akuz. | lauci | laučus |
| Lok. | laucī | laučos |
1.Zirgs vai vērsis ar balta apmatojuma plankumu pierē.
2.Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laucis ir kā maza, apaļa, taču ļoti kauslīga pīlīte.
- Pazīstamākie ir ormanīši, lauči, griezes, dumbrcāļi un sultānvistiņas.
- Dažām lauču un sultānvistiņu sugām ir raksturīgi uzknābja " vairogs".
- Laucis ir vidēji liels putns, un abi dzimumi izskatās vienādi.
- Lai arī lauča galvenā barība ir augi, tas ir visēdājs.