garenums
garenums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garenums | garenumi |
| Ģen. | garenuma | garenumu |
| Dat. | garenumam | garenumiem |
| Akuz. | garenumu | garenumus |
| Lok. | garenumā | garenumos |
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ovālai sejas formai raksturīgs garenums, kas ir izteiktāks nekā platums.
- Brīnišķīgi kūpināta, piestampāta ar burvīgiem speķa gabaliņiem, tādā visnotaļ cienīgā, pieklājīgā garumā, arī smaržoja tik maigi un tik brīnišķīgi, tā bija tādā krāsā, tik sarkana, tik maiga, un kraukšķēja arī, kad es to košļāju, es vēl tagad visu laiku dzirdu, kā tā kraukšķēja, un tā bija sulīga, neko sulīgāku savu mūžu neesmu ēdis, un šis sulīgums un garšīgums vēl tagad varētu būt sulīgs un garšīgs, sarkanums un maigums vēl tagad sarkans un maigs, smaržīgums vēl tagad smaržīgs, lieliskums un apetītelīgums vēl tagad lielisks un apetītelīgs, garenums un apaļums vēl tagad garens un apaļš, kūpinājums vēl tagad kūpināts, un speķīgums vēl tagad speķīgs, bijusi man pacietība.