dīvainums
dīvainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīvainums | dīvainumi |
| Ģen. | dīvainuma | dīvainumu |
| Dat. | dīvainumam | dīvainumiem |
| Akuz. | dīvainumu | dīvainumus |
| Lok. | dīvainumā | dīvainumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Bovijs mums visiem, ārpus rāmjiem esošajiem, parādīja, ka dīvainums ir vērtīgs.
- Tā mēmā meitene pievilka ar savu dīvainumu, kaut ko neaptveramu, ko viņš alka vēlreiz piedzīvot.
- Savdabīgu dīvainumu viņai piešķīra jauni, balti slēpotāju cimdi un diluši džinsi.
- Par dīvainumu es nebūtu iedomājies, ja mans franču paziņa, būdams Latvijā, nepievērstu tam uzmanību.
- Nekrofīlija guva samērā plašu atzinību par uzbudinošo dīvainumu un iespēju uzņemties pilnīgu un bezkompromisa iniciatīvu ars armandi