karnalīts
karnalīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | karnalīts | karnalīti |
Ģen. | karnalīta | karnalītu |
Dat. | karnalītam | karnalītiem |
Akuz. | karnalītu | karnalītus |
Lok. | karnalītā | karnalītos |
Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kara laikā sākta karnalīta ieguve ( karnalīts ir magnija, kas nepieciešams aviācijā, izejviela).
- Magnija sulfāts rūpniecībā ir lieltonnāžas produkts, ko iegūst no jūras ūdens un tādiem minerāliem kā kizerīts vai karnalīts.
- Daudzi kristālhidrāti atrodami dabā kā minerāli, piemēram, ģipsis C aS O·2HO vai karnalīts M gC l · KC l·6HO.
- 3104 10 00 0 - karnalīts, silvīts un pārējie neapstrādātie
- -karnalīts, silvīts un pārējie neapstrādātie dabiskie kālija sāļi