Paplašinātā meklēšana

Meklējam maz.

Atrasts vārdos (501):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (9998):

atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bambino (mazs) bērns; zīdainis
(nav) ne kapeikas (nav) nemaz naudas
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
pingvīnēns [pingvīna]{s:2485} mazulis
lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus)
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā)
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm
bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām
benausis Aita ar mazām, īsām ausīm
aitmazgāšana Aitu mazgāšana
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds
aizdipāt aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem)
aizcibāt aiziet lēniem, maziem solīšiem
aizbumburēt aiziet maziem solīšiem
aizņirpāt aiziet maziem solīšiem
aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizcapāt aiziet; aiziet prom maziem solīšiem
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu)
meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens
akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā
Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
abutilon megapotamicum Amazones abutilone
Alocasia x amazonica Amazones alokāzija
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
karaliskā viktorija Amazones viktorija
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis
zundurs Apaļīgs mazs zēns
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes
caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
mikrokolorimetrs aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai
mikroviskozimetrs aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
mikrogonioskops aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā
vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
inkubators aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam)
apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus)
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā
Kalvciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā
Vilkastciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā
Kalēji apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā
Lakšciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Atari apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Iļķene apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā
Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs
Āpēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā
Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Aprāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Bitāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Dīķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā
Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Pikslauki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā
Alunēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Aparēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Bites apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā
Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā
Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Dienvidstacija apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā
Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā
Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā
Celenski apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Cerkazi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Čuksti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Kaltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Nēķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Rezaka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Tūja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Dacvari apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Dostas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Grēveles apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Kadilas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Otte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Ruķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Tarlapi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Vecanna apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Čonkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Ezerslokas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Adrakaši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Beja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Bundzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Kanaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lenkava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Rečiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Saļņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Siseņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Struņķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vecputrene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Visikums apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ievedne apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Mežtekas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Stiliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Tortuži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Petrova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Blūmreiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kaķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Luņķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Naglas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Alodzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Bāterava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Grundas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Mežnieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Sofikalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Žērveļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Blekteskalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Cirakalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Degumi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ezīšava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Lejaskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ežupalte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Golovkina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klaškina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Poļakova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Putrovka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Steržinova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Tupicene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Romeškalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vēzes apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Blūmji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Garoži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Kampji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Kārkļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Ratenieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Šķērsti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Ķavari apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā
Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā
Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā
Ādams apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā
Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā
Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā
Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Ostrovi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
Peisova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Bērži apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ciganova apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Egļeva apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
Auška apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Gailīši apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā
Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Augškalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Bardžūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grigani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Irbēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Kukuči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Rākani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Šķirāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Stiļķene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tervidāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tunkūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Valteķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Ciņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Dāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Guntas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Kundziņkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Rudzukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Strēļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Veizes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Brukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzimtmisa apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Airītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Juknišķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Lielsvirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Rudeņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Viteikas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Ceļmalnieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Kaģeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Likverteni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Mazbrukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Rīkani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Vidiņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Zulleni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Alitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baldišēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Cirsti apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dauguņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Eicēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Ģūģeri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Lielmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Pinderes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Rāmuļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Slaņķi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Graši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Papuļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes
Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Akmene apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā
Auzumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Bieranti apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā
Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Abragciems apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā
Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā
Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā
Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
Raņķi apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā
Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā
Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
Rūcupe apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā
Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā
Brandavas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Arbidāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Akmeņāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Bērzone apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
Apšukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Birzītes apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Daumanti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Mazeleja apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Zizma apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ūdeles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Īslīcas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Pakuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Smedēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Celmraugciems apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazlapsas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Poķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Braņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Lapas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Buķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klieņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Lielsesava apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Skursteņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Klīvmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Pogas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Žibukakts apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Zvīguļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Bandenieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Blankenfelde apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Buļļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Erverti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Roķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Šķīras apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Bičuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Gauriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Pēterkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Spurģi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā
Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Vējava apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas
Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā
Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā
Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Vecciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā
Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Doņikova apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
Rumpļi apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā
Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Cildi apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
Cimpēni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā
Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā
Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Prinosini apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Nīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas
Kurmāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas
Balande apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā
Mātras apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Mazīvande apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Jātele apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Upīškalns apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Vecvilgāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Zaļāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Rude apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Alturpe apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Krācnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Līzesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Tigas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Vēgas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Kaltiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Raidstacija apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Slipiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Āpciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Ezeri apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Jaunmeži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Kroņrenda apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Mazrenda apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ēdas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Rumbenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Veldze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Kundi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Grantiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jāmaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jaunziemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Klostere apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Ķoniņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Valāti apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā
Lāčplēsis apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā
Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā
Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā
Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Sinepes apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Inte apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
Dūči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Imšas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Lauči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Caunes apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Nadzežda apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Lipuški apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ragaviki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Rengentova apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Sanaude apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Dabari apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Grugules apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Jučova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņivņiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Opuļi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Reiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Garbari apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Anapole apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Astenci apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Gaveiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Brodaiža apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Stoponi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kaniņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Līdēre apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Šķūri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Grases apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Jaunbakāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Krampāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Laucene apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mežļaides apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Padoms apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Skutāneļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Tūjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Bakani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
Apšuriņķis apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liepnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Maisi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Mārtiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Stepes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Trekaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Tuteni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Veckalsnava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Anckani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Blākaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bukas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bulēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Gravasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grotūži apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grūslēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kaupiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lielstāpeles apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lubeja apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Namdari apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ruļmurēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Šķētes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Slieķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveiļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Telvieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tīrumskanuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tošpavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Vērmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Virgabaļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ziedaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Aburti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Anzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Cekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ķepši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ruķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Sāviena apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Silieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Stopāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Toce apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Randoti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Aizpurves apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Alžāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dēgļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dūkstupi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Jurjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ķimstnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Lielnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Pamati apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Asni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Cesvainieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Kalnagals apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Bāguņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Bērzmilni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Caurvēderi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Dravnieks apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Jaunpatkule apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Klaucēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Krieviņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Poļvarka apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Sprīzdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā
Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Ieķi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā
Stūri apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Ezerlīči apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Kaģi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā
Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Dīķeri apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā
Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Cenkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā
Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
Mazozoli apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novadā 72 km no Ogres un 13 km no Ērgļiem
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi
Aronijas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Jumpravas pagastā
Krapesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Aliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Diedziņš apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Šķērsteni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Vatrāne apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Cēsītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Krodzinieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Lielāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Plātere apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Vecķeipene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Vērene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Ogresmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā
Vecogre apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā
Jaunzāģeri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
Lībieškalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
Silavas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā
Viršņukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Suntažu pagastā
Aderkaši apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Bēvulēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Lakstene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Virticēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Zvaigznītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Arāji apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Berkava apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Apšukalni apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Damradi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Grēnes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Kalmes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Rājumi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Raubēni apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā
Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā
Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā
Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā
Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Stēģi apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
Anspoki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Dzeņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Sanauža apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Antonišķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Asinovka apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kategrade apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Giži apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Locinieki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
Vaives dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā
Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā
Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā
Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā
Treuhi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Brukāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rogozovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Pudinova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Šaurītes apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Vējpļavas apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Čapkova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tihanovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Kļasica apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Rogs apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mortišķi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tūmuži apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kacīte apdzīvota vieta (mazciems) Rites pagastā
Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā
Nāgelmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
Ūlupji apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Nida apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā
Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Plītes apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
Bunči apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
Piķurgas apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
Amberģis apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Garozas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Grīvaiši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Mauri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Ezerkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Kalnjāņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Ropmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Brūzilas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Kūdras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Pekšņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Pļuras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Rīteļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Lašupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā
Atvari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Dziras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Meldzere apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Piķeļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Puķukalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sesile apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Strazdi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Auniņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Lukas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Pakalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Pūteļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Lagzdiņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Tiruļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Ķinguti apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Vidzeri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Benkava apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā
Franči apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Lībji apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Silaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Zaņasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Zaņa apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus
Bukupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Būtnāri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Cāļlauks apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Grebūtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Ķiviļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Stālmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Viduskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Višķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā
Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
Dalbes apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Gāršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā
Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Plānupe apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Aijaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā
Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Seveļi apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā
Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā
Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Tukums apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā
Bračas apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā
Cērkste apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā
Mucukalns apdzīvota vieta (mazciems) Susāju pagastā
Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā
Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Īve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 24 km no Talsiem
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ezergaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lielvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lipsti apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lūši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Mazvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Pedvāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Režas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rinkule apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ambrakas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Anstrupe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dūmciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Grodnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Krievragciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Miegūze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Vīgrieze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Apšuciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Birziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Aizklāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Gambija apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Klīve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lielsalas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Pobuži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Vecpūņas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Balklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Džūkstesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Grauzde apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ķunduri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā
Dārtsmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Pētertāle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Snapji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Aizas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Bruži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Pičas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Sautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Vecsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā
Aizdzire apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Antiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
Blāzma apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Mariņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Beķermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Daigone apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Galciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Kalnēji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Mazlamiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Meiniķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Putnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vidusciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vildene apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Birztala apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Birzule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Cerība apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Plieņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Vilksala apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
Praviņas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Spirgus apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Vīksele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Aizpure apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Gaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Sēlīši apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Sloklejas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Vecmokas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Vilkāja apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
Rāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Viesatu pagastā
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā
Bazāni apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dumpiete apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dzirciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Rindzele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā
Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā
Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā
Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Staļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
Kalnstaldoti apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Ķeizarpurvs apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Bāci apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Lācupi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Kaģumciems apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Vērsīši apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
Baužmala apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Daliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā
Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā
Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā
Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Irbene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā
Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā
Dandzītes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Banku ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Puzenieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Speltes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Amele apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā
Akmeņdziras apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Ēvartciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Kamārce apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Krievlauki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Liepene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Miķeļtornis apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā
Amjūdze apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Desuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā
Leči apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā
Sise apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā
Abavmala apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Laidzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Pasilciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Vāverciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā
Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā
Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā
Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā
Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā
Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa
Cekule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa
Aizpurves apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas
dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus
jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām
apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem)
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem)
miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
apdūcīt Apmazgāt (1) (veļu)
apvelēt Apmazgāt (veļu)
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
ierobežojums apstākļi vai nosacījumi, kas aptur (kā) izplatību, pavājina, samazina (kā norisi, darbību)
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību)
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu)
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri
DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz
tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
sprincelīte Apzīmējums mazai meitenei
žēgurītis Apzīmējums mazam bērnam
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
apžavēt Apžūt (mazliet)
pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
šrapnelis ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā
izpačāties ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu
aizberzties ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam
senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus
pabadot ar grūtībām savākt (ko tādu, kā ir maz)
korķens ar iegareniem maziem puvumiem
ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi
pārstudēt ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu)
labot ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās)
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
uzsvaidzināt ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet
gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
remedijs ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē
alts ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli
čunčure ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava
depāt ar maziem soļiem iet (par bērnu)
sikāt ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties
atgāztēm ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu
pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
ģuģināt ar mazu bērnu runāties vai to mierināt
mazliesmains ar mazu liesmu degošs
susināt ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu
atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
uzspīlēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu)
mangoties ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz
uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru)
zulināt ar rokām mazgāt, berzt
sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt
palabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu)
apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
kaļicunja ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē
sijāt ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam
kaltēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu
žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
surdinēt ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru
knīpēt ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk
plus mīnus ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2)
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
atārdīt Ārdot atdalīt; ārdot samazināt
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms
arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu
pusotra zirga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
pusotrjūga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
Mihrs Armēņu mitoloģijā - debesu gaismas un saules dievs, Aramazda dēls
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi)
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus
palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas
heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā
kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība
osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes
menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi
narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju
vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem
arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē
aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi
vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu
atlaist atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.); samazināt (maksājumu, summu)
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus)
langvēģis Ateja, mazmājiņa
negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
decesija Atkāpšanās, samazināšanās
atgult Atkāpties, mazināties
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
apšaudelēt atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut
apspaidelēt atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot
pakraustīt atkārtoti mazliet notraukt, nosist
pacilināt atkārtoti mazliet pacelt
pakampstīt atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt
ielīņāties atkārtoti mazliet sākt līt
ielīņoties atkārtoti mazliet sākt līt
virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās
bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
bungāt atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti
šabraks atkritumi, mazvērtīgi sīkumi
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot
kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus
kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu
iekšējā konversija atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
aizmidrīt ātri aizskriet maziem solīšiem
ņirbņirbu ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru
Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana
drugt Atslābt, mazināties
piešļābt Atslābt, pamazināties
rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības
aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem
attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa
fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.)
bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem
grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve
hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli
hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo
inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus)
lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu
aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
dekonts Atvilkums, lēses summas samazinājums
abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās
detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma
trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata
atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas
satīna auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido audu pārsedzes, bet kurš nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5
atlasa auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido šķēru pārsedzes, bet kas nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu
bērns Auga atvase; mazs, jauns augs
sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām)
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
pagrants Augsne, kas mazliet satur granti
pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu
minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm)
tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
ļemenis augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus
pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks
ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš
hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas)
psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm
buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību
strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu)
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks
pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam
balodēns Baložu mazulis
šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis
celulozes dzeltēšana baltuma pakāpes samazināšanās gaismas un gaisa iedarbībā
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām
būķis Baļļa drēbju, veļas mazgāšanai; katls, kurā vāra un būķē veļu
drēbbaļļa Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu
drēbjbaļla Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti)
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali
baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais
čama Bedre atkritumiem un samazgām
duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību
mazaisgals Bērnība, mazotne
maziene Bērnība, mazotne
sīcis Bērns (parasti mazs)
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī
dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā)
atvasis Bērns, mazbērns
pizģuks Bērns, mazgadīgais
sīkais Bērns; mazgadīgais
knariņš Bērns; mazs puika
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt
spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
Operophtera fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
Ourapteryx fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
izberzt Beržot izmazgāt
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt
nosaberzties Beržot nomazgāties
paberzt Beržot pamazgāt
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
pārberzt beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai
propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
ļurināt bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu)
žulnīties bez vajadzības ilgi mazgāties
bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis
īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums
punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās
polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku)
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
bīglis Bīgls - mazs dzinējsuns
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam
maturācija Bioloģijā dzimumšūnas dalīšanās process, kurā hromosomu skaits samazinās uz pusi
radiostimulācija Bioloģisko procesu veicināšana ar mazām jonizējošā starojuma dozām
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot
parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai
mutmazgājamā bļoda bļoda sejas, roku mazgāšanai
Pan paniscus bonobo jeb mazais šimpanze
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma
brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns)
bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa
novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ
mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests
butka Būda; maza mājiņa
sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām
vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja
apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki
oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā
rēvēšana Buru laukuma (platības) samazināšana; rēvēšanās
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta
mazgāties būt (viegli) mazgājamam
retināt būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi)
vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
miglot būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām)
pabalināt būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams
pamērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
laupīt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd
paliekt būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas
pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
pavirpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo
pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
pāraust būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko)
saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
pavājināt būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs
krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
skopoties būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz
krist kopā (arī čupā) būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk
uzglabāties būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku)
miglot būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
migloties būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
reducēties būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe
samigloties būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm)
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
uzturēties būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes
paplukt būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2)
caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā
propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā
pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā
pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas
metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi
mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem
salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka
bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu)
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā)
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens
tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot
žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums
tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
veltņakauls cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds
dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75
iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
puņķutapa cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks
pamuļķis cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks
leptostafilīns cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks
atstumtais cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs
mikrokosms cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis
gremslis cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd
beznoža cilvēks, kam maz prāta
sadomazohists cilvēks, kam piemīt sadomazohisms
brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
minimālists cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām
mazumpircējs cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam
iereibis cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot
sīkēdājs cilvēks, kas maz ēd
kazaks cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt
mazgātājs cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}
piepalīgs cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus
sīkumtirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību
otrinieks cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu
pirtinieks cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī
babalmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs
babelis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
babelmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
mazpratējs cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks
mežonis cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks
setuks cilvēks, kura augums mazāks par vidējo
garleņķis cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka
zibeņnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
zibensnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība
iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem
Tichoporum caespitosum ciņu mazmeldrs
Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai
bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m
cīrulēns Cīruļu mazulis
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
jāvals Cūku dzēriens; samazgas
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte
sivēns Cūku mazulis
āpsis Cūku suga; maza cūciņa
glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu
čakstēns Čakstu mazulis, jauns putnēns
azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos
čūskulēns čūskas mazulis
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids
dakškas dakšas smagumu celšanai, mazās mēslu dakšas
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu)
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju
mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) daļa, kas ir mazāka par pusi
mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) daļa, kas ir mazāka par pusi
apārstēt daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli
atslogot daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu
atslogoties daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju
viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks
pusgaita darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.)
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
zemes bojāšana darbība, kas samazina zemes auglību un tās izmantošanas iespējas
tuvdarbība darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā
diversifikācija darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā
nodrosējums darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju
jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās)
dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte
cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu
kankaroties darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu)
mazinātājs darītājs --> mazināt
mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana
tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem
datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
datu elements datu datnes vismazākā apstrādājamā sastāvdaļa
skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
šļura daudz mazvērtīgu lietu
mikrotromboze daudz sīku trombu kapilāros u. c. mazajos asinsvados
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
plusve minusve daudzmaz
daudz maz daudzmaz
mazvien Daudzmaz
aplutināt Daudzmaz izlutināt
vienveidīgs apziednis daudzmaz vienāda veida un krāsas visas apziedņa lapas
gabalgabalos Daudzos mazos gabalos
poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki
autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
gonadotoksīni dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus
aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
kazlēns dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis
gludināšana dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu
eigenols dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa
kust Degot kļūt mazākam (par sveci)
mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns
leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu
cietiņš dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu
drupīt dem. --> drupu; mazliet, nedaudz
ežiņš dem. --> ezis; mazs ezītis
mazbērniņš dem. --> mazbērns
mazdziņa dem. --> mazgs, mezgls
mazdziņš dem. --> mazgs, mezgls
mazlietīn dem. --> mazliet
mazmeitiņa dem. --> mazmeita
maģiņš dem. --> mazs
maģīns dem. --> mazs
maziņš dem. --> mazs
mazīns dem. --> mazs
mazintiņš dem. --> mazs
kubelelis dem. --> mazs kubls
mazulēns dem. --> mazulis
paciņa dem. --> paka; maza paka
pamazīniņām dem. --> pamazām
pamazītēm dem. --> pamazām
pamazītiņ dem. --> pamazām
pamazītiņām dem. --> pamazām
pamazīns dem. --> pamazs
pupurtiņš dem. --> pupurs; maza drusciņa
putnēns dem. --> putns; arī putnu mazulis
somazdzeņas dem. --> samazgas
vardulēns dem. --> varde; varžu mazulis (pēc kāpura stadijas)
zvirbulēns dem. --> zvirbulis; arī zvirbuļu mazulis
damperis Dempfers - ierīce vibrācijas novēršanai vai to amplitūdas mazināšanai
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
detente Detante - sasprindzinājuma samazināšana (starp valstīm)
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
dūka Dibens (maza bērna)
dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu
pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
nejēgs Diezgan mazs un dumjš
progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu
dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana
hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu
dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas)
vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu)
mazgājams divd. --> mazgāt
mazināms divd. --> mazināt
pamazināts divd. --> pamazināt
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
QR kods divdimensiju svītrkods, balts kvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā aizpildīts ar mazākiem melniem kvadrātiem
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu - sadisma un mazohisma - apvienojums
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
ahorēze Doba orgāna (kuņģa, pūšļa) tilpuma samazināšanās
mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt
pilnais domēna vārds domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda
pamatēdiens Dominējošais ēdiens porcijā, veido vismaz 1/2 no kopējās porcijas apjoma un dod nosaukumu visam ēdienam; pārējo porcijas apjomu veido pamatēdienam atbilstīgas piedevas
sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
palaist grožus dot lielāku brīvību; mazāk prasīt no kāda
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu)
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem)
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties
kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks
grīdas lupata drēbes gabals grīdas mazgāšanai
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai
būķēšana Drēbju mazgāšana (sārmā)
būķēšanās Drēbju mazgāšana (sārmā)
trikātnīte Drēbju mazgāšanas trauks
kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
piretolīze Drudža pakāpeniska mazināšanās
dubultošanās drukas defekts – viena un tā paša elementa attēlošanās ar nelielu nobīdi, kas maina krāsu raksturlielumus, samazina attēla asumu, tādējādi ietekmējot attēla kvalitāti
krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
lupa Drumsla, mazs gabals, skranda
drumsla Drumstala; gabals, mazums
skrupata Drupata, mazumiņš
drusciņa Drupata, mazums
nodrupt Drūpot samazināties apmēros
pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz
krikšis Drusciņa, mazumiņš
krikšķis Drusciņa, mazumiņš; neliela alkohola porcija
druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ
žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens
bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks
vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu)
dzeguzēns Dzeguzes mazulis
ritornels Dzejā - mazas itāļu tautas dziesmiņas veids, 3 rindās, ar atskaņām 1. un 3. rindā
zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem
hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu
monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos
autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu
diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās
pusotra zirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību
histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu
bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties
bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes)
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
šļipstināt Dzert vai ēst ko šķidru maziem malkiem
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu
melisma Dziesmas izgreznojums, pamazinot un sadalot toņus
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu)
oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona
individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu
zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm
dzimstības samazināšanās dzimstības līmeņa samazināšanās noteiktā laika periodā
fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd
frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu
dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ
draņķēt Dzirdīt lopus ar samazgām
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība)
gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai
Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka
gramšļi Dzīvnieka mazie kauli
bērns Dzīvnieka mazulis
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam
oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi
pārnieks Dzīvnieku mātīte (visbiežāk aita), kurai ir divi mazuļi
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi
atšķiršana Dzīvnieku mazuļu atņemšana no mātes
atnešanās Dzīvnieku mazuļu piedzimšana
barības automāts dzīvnieku piebarošanas ierīce, no kuras tie var regulāri saņemt barību mazās devās
defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi
aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem
paciena Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli)
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes)
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes)
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā
Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā)
īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa
ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu
krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.)
sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu
ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
mērogojams fonts ekrāna vai printera fonts, kura izmērus var palielināt vai samazināt
fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu
aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes
Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās
mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru)
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
zemspriegums Elektriskais spriegums, kas ir mazāks par 1000 V
ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību
mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari)
mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana
īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva
hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs
gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās
taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums)
magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai
platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu
sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta
eozinopēnija Eozinofilo leikocītu normālā skaita mazināšanās perifērijas asinīs
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs
ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums
dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms
eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs
makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu
bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās
hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs
anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām)
pursīt ēst (par mazu bērnu)
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
žubīt Ēst ar maziem kumosiem; grauzt
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai
peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu
etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana
Alaižu ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Babīte ezers Auces novada Īles pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
Āķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asinsezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Bābons ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Aklītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts
Abaita ezers ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
Annužezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
ežuks Ežu mazulis
arhivēšana faila datu saspiešana, lai samazinātu tā apjomu
hromosomu pamatskaits faktiskais un teorētiskais vismazākais noteiktas sugas vai poliploīdu hromosomu skaits
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
magma Farmācijā vairāk vai mazāk noturīga nogulšņu suspensija ūdenī
diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
atmagnetizēšana Feromagnētisku ķermeņu paliekošās magnetizācijas samazināšana
reducētā kopija filmas kopija, kuras formāts kopēšanas procesā mainīts uz mazāku formātu
perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances
riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus
slokšņu finieris finiera loksne, kuras izmēri pēc garuma vai platuma ir mazāki par pusi no pilnformāta loksnes
interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
atmagnetizēšanas faktors fizikāls lielums, kas raksturo magnetizācijas samazināšanās atkarību no magnētiķa formas un izmēriem
hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā
bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana
asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes
darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
mikroplāzija Fiziskās attīstības aizture; nenormāli mazs augums
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā)
fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi
oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs
tetralīns Formu mazgājamais līdzeklis tipogrāfijās
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
izšķiršanas spēja fotogrāfiskā materiāla spēja skaidri izšķirt fotoattēlā mazas, tuvu stāvošas detaļas
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet
nepārtraukta funkcija funkcija, kuras argumenta bezgalīgi mazam pieaugumam atbilst bezgalīgi mazs funkcijas pieaugums
pilnais diferenciālis funkcijas bezgalīgi mazā pieauguma galvenā (lineārā) daļa
miopragija Funkcionālās aktivitātes samazināšanās
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi
datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību
koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
minifutbols Futzāls - futbols mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā
klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls
ražas gads gads, kurā kādas sugas koki zied bagātāk nekā citus gadus; pretēji – neražas gads, kad ziedu nav nemaz (eglēm)
sēst Gadu gaitā kļūt mazākam augumā
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls
applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
auksta gaisma gaisma, kurā ir ļoti maz sarkanā elementa
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija
anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
viskozīns Gaiša smēreļļa, ko iegūst no naftas mazuta; ar to eļļo tvaikmašīnu cilindrus u. c. mašīnu daļas
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu)
aizgaitne Gājums, gājiens, mazs līkums
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz
gargalvība Galvas platuma attiecība pret tās garumu procentos mazāka par 75
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
gamasina Gamazīnērces
gamazīni Gamazīnērces
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
medusbišu ērce gamazīnērču kohortas dzimta ("Laelaptidae")
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
necik Gandrīz nemaz
nekas Gandrīz nemaz; nemaz
pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts
čutne gandrīz, mazdrusciņ
Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu
ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna
gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu
šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis
gurdviļņi gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks
Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka
hipogeizestēzija Garšas maņas samazināšanās
hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē
baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
plikšināt Gatavot (mazus sieriņus)
nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt
iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet
izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt
subkritiska plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums ir mazāks par skaņas ātrumu
zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1)
centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos
šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu)
stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma
pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma
galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā
gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā
kserogels Gels, kurā ir maz šķidruma
mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā
subletālie gēni gēni, kas samazina organisma dzīvotspēju, obligāti neizraisot tā bojāeju
glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes
lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%
pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs
bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs
albatross golfā - izspēle, kurā ir par 3 sitieniem mazāk nekā plānots
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena
atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā)
mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa
minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā
oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās
tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā
gramēma Gramatiskā līmeņa mazākā vienība
gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu
sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas
briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts
mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana
hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet)
anulocīts Gredzenveida eritrocīts, kurā maz pigmenta
streločņiks Grēkāzis; vismazāk vainīgais (starp vainīgajiem kādā pārkāpumā, noziegumā)
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm
namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva
Pentesileja Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, dieva Arēja un Otreras meita
Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu
Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki)
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants
Hrīss grieķu mitoloģijā - Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs
Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru
uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju)
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums
pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ
knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem)
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi
vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai
turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu
dezoksiheksoze Heksozes rindas cukurs, kurā skābekļa ir par vienu vai vairākiem atomiem mazāk nekā normālā heksozē
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz
aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to
obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu
alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls
paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu
dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā
dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos)
bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos
pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos
neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā
vanne Ieapaļš mazgājamais trauks
bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu)
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes
mikrostomija Iedzimta nenormāli maza mute
mikrospondilija Iedzimti mazi skriemeļi
mikrogastrija Iedzimts mazs kuņģis
oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga
iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā
depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ
aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā
kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis
plaušu karsonis iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; pneimonija
ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās
neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs
vagonu mazgāšanas mašīna iekārta vagonu ārējai mazgāšanai
pievadaizvades multipleksors iekārta, kas apvieno maza ātruma elektriskos vai optiskos signālus lielāka ātruma optiskajos kanālos, kā arī veic pretējo darbību
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet
dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā
pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē)
splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem
meitasuzņēmums Iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem
pamazināmais stikls ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem
aizkara Ieliekums, maza zemesmēle
ielīkans ielīks, mazliet līks
mietenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs
mietens Iemainīts, mazvērtīgs zirgs
mītenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs
burzīt Iemērkt (mazgāšanai)
gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
gofrētais kartons iepakojuma materiāls, ko izgatavo, salīmējot vairākas papīra kārtas, no kurām vismaz viena ir no gofrēta papīra
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai
raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai)
ģēpelis ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna
lecināmās stelles ierīce govju, mazāk cūku, aitu un ķēvju lecināšanai
vājinātājs ierīce kalibrētai signāla sprieguma vai jaudas samazināšanai
mērgalva ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai
stabilizators ierīce kuģa zvalstīšanās samazināšanai
galvanoskops ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai
surdīne ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai
dempfers ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne
bolometrs ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai
manodetanders ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā
siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.)
klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
dekompresors ierīce spiediena pakāpeniskai samazināšanai hermētiskā kamerā
ultrafiltrs ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru
atturis ierīce trieciena atturēšanai vai mazināšanai; buferis
trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
demferis ierīce vibrācijas novēršanai vai amplitūdas samazināšanai
dempfers ierīce vibrāciju novēršanai vai to amplitūdas samazināšanai
hronoskops ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus)
heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
mazgātne ierīce, ietaise (kā) mazgāšanai
kanālu koncentrators ierīce, kas apvieno vairāku datu pārraides kanālu ietilpību un ļauj pārraidīt to pašu datu plūsmu pa mazāku kanālu skaitu
spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus
servokompensators ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi
griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
reduktors ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas
difuzors ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai
prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos
slēgta ierinda (arī rinda) ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
iebalēt iesākt balēt; mazliet, arī vietumis nobālēt
aizgrauzdēt iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt
aizgriezt iesākt griezt; mazliet iegriezt
aizgruzdēt iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt
iekust iesākt kust; mazliet izkust
ielobīt iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt
ielaupīt iesākt mizot; mazliet, arī vietumis nomizot
ierecēt iesākt recēt; mazliet sarecēt
aizrūsēt iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt
apsāpēties iesākt sāpēt, mazliet sāpēt
iesirmēt iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam
iesirmot iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam
iešķetināt iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt
iebālēt iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu
ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji
ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
skābenīgs Ieskābs, mazliet skābs
skarbans Ieskābs; mazliet ieskābis
kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi
mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju
īsā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar mazām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām, kas pārāk ātri tiek sarauta drukas laikā
iespiedkrāsas abrazivitāte iespiedkrāsas spēja mehāniski ietekmēt drukāšanas procesā ar to saskarē nonākošas virsmas (iespiedformu, ofseta gumiju u. c.); augstspiedē, sietspiedē un dobspiedē tā samazina formas tirāžizturību
POS materiāli iespiesta reklāma, kas paredzēta izvietošanai tieši mazumtirdzniecības vietās, – vobleri, cenu zīmes, norādes, kas ved pie noteiktas preces, u. c.
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu)
klipināt Iet ar maziem soļiem vai lēnām skriet
nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
dirbuļot Iet maziem, sīkiem solīšiem
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
ierubināt Ieurbināt - mazliet, arī vietumis paurbināt
mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus
puscena Ievērojami samazināta cena
iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā)
ādaks Ieziepēta vilnas lupata, ar kuru mazgā
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
refinansēšana Ikmēneša parādmaksājumu samazināšana
parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
izmazgāties ilgāku laiku, daudz mazgāt
izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
izmazgāties ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties
žulināties Ilgi plunčāties, ko mazgāt
dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola
žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu
nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās
pielīme ilustrācija, kas ir mazāka par grāmatas gatavo izmēru un ir pielīmēta uz iesietas grāmatas vāka vai kādā no tās lappusēm; to iespiež uz cita papīra atsevišķi no teksta
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem
tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem
indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
ratha Indijas mazo tempļu apzīmējums
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena
mikroprozops Indivīds ar nenormāli mazu vai nepilnīgi attīstītu seju
mikrodonts Indivīds, kam ir viens vai vairāki nenormāli mazi zobi
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
Indriķmuiža Indriķi, mazciems Trapenes pagastā
gamazidoze Infestācija ar gamazīdu ērcēm
kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
mikrometrs instruments ļoti mazu lineāru izmēru mērīšanai
mikrogrāfs instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā
dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai
atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām)
ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā
juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai
punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa
ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību
temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu
mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai
servodzinējs īpaša mazas jaudas mašīna elektrisko signālu pārveidošanai mehāniskā rotācijas kustībā
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām
automazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota automašīnu mazgāšanai
napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
gāzelīgums īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru
apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības
kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
kvalītatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā
kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai
kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi
tas pats dievs (ir) ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk
tas pats dievs ir (kaut kur) ir tāpat, tas pats, nav nemaz labāk
Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to
Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda
Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu
Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi
Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas
Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes
brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim
peskas Īsi, resni, mazvērtīgi lini
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
apnoje īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums
pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem
mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks
strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete
spundiņš Īss, mazs gabaliņš
pagāzelēties īsu brīdi, mazliet gāzelēties
pagrīļoties īsu brīdi, mazliet grīļoties
padzirkstēt īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
palīgoties īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties
paļodzīties īsu brīdi, mazliet ļodzīties
pakustēties īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
pakustēties īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem)
paraukt īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu)
paraukties īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu)
pasmaidīt īsu brīdi, mazliet smaidīt
pasmieties īsu brīdi, mazliet smieties
pasmīkņāt īsu brīdi, mazliet smīkņāt
pasmīnēt īsu brīdi, mazliet smīnēt
uzsmīnēt īsu brīdi, mazliet smīnēt
pavīpsnāt īsu brīdi, mazliet vīpsnāt
nepagalam It nemaz, nepavisam
ne (arī nav) uz to pusi it nemaz; ne mazākā mērā
nepavisam It nemaz; ne mazākā mērā
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
ne tik, cik melns aiz naga itin nekā, nemaz, necik
ne vilka itin neko, nekā, nemaz
ne par naga melnumu itin nemaz, necik
ne pēdas itin nemaz, necik, ne mazākā mērā
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām)
izgrundēt Izberzt, izmazgāt
brāķdēlis Izbrāķēts, mazvērtīgs dēlis; dēlis ar defektiem
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet
sabūckāt izdauzot (4) gludināt (pēc mazgāšanas)
noēzēties Izdegt ar mazu liesmu (par oglēm)
patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet)
morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu
uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju
atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust
aizkulties Izkult sev mazliet graudu
plēnīties Izkvēlot, pamazām izdzist
izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu)
izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai
ķeze Izlietne, samazgu trauks
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības
fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes
sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu
majorizēt Izmantot balsu vairākumu, lai noraidītu (piem., parlamentā) mazākuma ierosinājumus
izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram
izmaudāt Izmazgāt
iztrīt Izmazgāt
izvelgt Izmazgāt
izpingučot Izmazgāt (bērnu runā)
samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā; izmazgāt (kā lielāku daudzumu)
izbūķēt Izmazgāt (sārmā); izbalināt (sārmā)
piemazgāt Izmazgāt pietiekami, daudz
izvešāties Izmazgāt veļu
izzurināt Izmazgāt, izskalot
izžulināt Izmazgāt, lēni mazgāt
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt (visu)
augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes
paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis
apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam
ķīmiskais sarukums izmēru samazināšanās ķīmisko reakciju norises rezultātā
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu
dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu)
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2)
izpļunckāties Izpeldēties, izmazgāties
saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu)
pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu)
iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu
applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt
saraut izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību)
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku
Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu
dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku)
izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu)
izploncāt Izskalot, pavirši izmazgāt
izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu)
atmiekšķēšanās Izstrādājuma (piem., ģipša) mehāniskās stiprības samazināšanās mitruma ietekmē
žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību
izašķilties Izšķilties (par putnu mazuļiem)
miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem
litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu
atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties)
panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi
korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi
lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam
no vilka bēg, uz lāci krīt izvairoties no mazākā ļaunuma, sastopas ar vēl lielāku
uzpost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet
iebērnoties izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus
uzposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet
nošļaupt izveidot slīpu, mazāk asu, smailu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi
nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu)
apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
Mogera imaizumii Japānas mazā mogera
Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus
lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis
Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
pačāblis Jaunākais un mazākais cālis; pačablis
paķāblītis Jaunākais un pats mazākais vistas cālēns
paburvis Jaunāks un mazāk pieredzējis burvis, burvja māceklis
pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana
pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis
metienu izlīdzināšana jaundzimušo sivēnu pārvietošana no metiena ar lielu sivēnu skaitu metienā ar mazu skaitu
briedēns Jauns briedis; briežu mazulis
briedulēns Jauns briedis; briežu mazulis
gaidelis Jauns, mazs gailis
veprēns Jauns, mazs vepris
vērsēns Jauns, mazs vērsis
seskēns Jauns, neliels sesks; sesku mazulis
jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi)
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa
almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
spradzis jebkurš mazs, sīks radījums
sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta
funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs
kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā
Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis
jo lāci lād, jo lācis barājas jo vairāk ļaunu vēl, jo mazāk ļaunums skādē
saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis
dejonizācija Jonu koncentrācijas samazināšana
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns
duburs Jumta šķores galā maza pajume zem cekula
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli
divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju, savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m
Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m
Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km
Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m
Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m
Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
hipestēzija Jutīguma samazināšanās; maņu pavājināšanās
baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem
radiofrekvences kabelis kabelis augstfrekvences signālu pārvadei ar mazu vājinājumu plašā frekvenču diapazonā
migulis kāda dzīvnieka mazulis, kas guļ mātes migā
ekvivalentsvars kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu
redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija)
ārzdags kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā
tuba kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā
naibēklis kāda maza, tieva lieta
purle kāda maznozīmīga dzīva būtne
insuficience kāda orgāna (sirds, nieru) mazspēja
involūcija kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām
facilitācija kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā
redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam
sūkala kāda šķidruma mazumiņš
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
robežpunkts kādas kopas punkts, kura katrā apkārtnē atrodas vēl vismaz viens šās kopas punkts; akumulācijas punkts
katamorfoze kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze
zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
āmuls kāds ar gariem matiem un bārdu, kas ļoti maz runā
mazmutiņa kāds ar mazu muti
mazmutīte kāds ar mazu muti
šmalcuks kāds mazāks trauks smelšanai
knipaks kāds mazs auglis (piemēram, ābols)
skrullastiņš kāds mazs dzeltenraibs putniņš ar sarkanu asti
kniģelis kāds mazs kukainis, mūdzis
čaukstītis kāds mazs putniņš
ķirksteniņš kāds mazs putniņš
ceceriņš kāds mazs, pelēks putniņš
kvintiņš kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin"
meldziras kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām
knikulis kāds zināms mazs kukainis
spicbārdiņa kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa
spicbārdītis kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa
ķepsnītis kāds, kam ir mazs augums
sempurs kāds, kam ir mazs augums
tīpulis kāds, kas ātri iet, būdams maza auguma un īsām kājām
dikšķis kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns
peska kāds, kas ir mazs augumā
būba kāds, kas maz runā
būda kāds, kas maz runā
susliks kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns
birdeklis kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu
pamplis kāds, kuram ir mazs augums
sārnausis kāds, kuram ir nemazgātas ausis
mazmiedzītis kāds, kuram ir viegls miegs, kas maz guļ un agri ceļas
ļēkainis kāds, kurš lēnām, stīvi un mazliet gāzelējoties iet
palatnieks kāds, kurš mājo ārpilsētā pie pils vai mazākas pilsētas
ķauķis kāds, kurš maz ko ir redzējis un maz zina; nepraša
dipcis kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti
padairīties kādu brīdi mazliet baidīties
padrāztelēt kādu brīdi mazliet drāztelēt
pažvīkstēt kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot
pažulnīt kādu brīdi pavirši mazgāt
pašaust kādu brīdi vai mazliet šaust
pavataļāties kādu laiciņu, mazliet (šurp un turp) vāļāties
pabalot kādu laiku balināt; mazliet, daļēji balināt
nodriegāt kādu laiku mazliet slimot
noknosāties kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu
pabraucīties kādu laiku, mazliet pamasēt (paglaudīt)
plikucis Kails (parasti mazs) bērns
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami
pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
kaķēns Kaķu mazulis
nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m
Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
Kalvene Kalvenes stacija - apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi
palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot
canzonetta Kanconeta - maza kancone
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus
sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves
sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai
iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai
peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm
operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
kardiohalāzija Kardiālā sfinktera mazspēja
amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija
šlems kāršu spēlē (piem., vistā, bridžā) - visi stiķi; visi stiķi bez viena (mazais šlems)
vači Kāršu spēlē mazās kārtis, kas dod maz punktu
atbāzenes Kāršu spēle, kur izspēlēto kārti otrs spēlētājs var vai nu sist ar lielāku kārti vai atdot atpakaļ (atbāzt) ar mazāku; atbāžu cūkas
caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai
maza kārts kārts ar mazu vērtību
rāte Kārtu tiesas institūcija Krievijas miestos un mazpilsētās 1775.-1864. g. (Baltijā līdz 1889. g.)
ģešovka Kas lēts, arī mazvērtīgs
sūds Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs
huiņa kas maznozīmīgs; nieks
ņāka Kas mazs, niecīgs
širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks
repecis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš
repucis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš
pupucis Kas sīks, maza auguma
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai)
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem
katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai
punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs)
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai
inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem
iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu)
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
osteomioze Kaulu izmēru samazināšanās
deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
minimizācija kaut kā novešana līdz vismazākajiem izmēriem, līdz minimumam
īnis kaut kas ļoti maziņš, mazulītis
ņiburis kaut kas maziņš, ļoti sīciņš
ņiburs kaut kas maziņš, ļoti sīciņš
knipšelis kaut kas maziņš, sīks
knipšis kaut kas maziņš, sīks
makace kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
makacis kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
makata kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
veltens kaut kas mazs un apaļš
nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
knisls kaut kas mazs un vārgs
susnabki kaut kas mazs, bezvērtīgs
zīle kaut kas mazs, gabaliņš
ķidas kaut kas mazs, nederīgs
gņauba kaut kas mazs, nenozīmīgs
knīpa kaut kas mazs, nokniebts
ņirva kaut kas mazs, sīks, niecīgs
svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama
čuibas kaut kas mazvērtīgs
sijas kaut kas mazvērtīgs
plaucis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
plucis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
plūcis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
plunce kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
časka kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs
časkas kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs
ņerkšis kaut kas mazvērtīgs, nepilnvērtīgs, neizturīgs
lepnītis kaut kas neliels ar ko var lepoties; mazs izcīnīts zemes gabaliņš mežā
miltiņš kaut kas nenozīmīgs, mazs
jērene kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs
jērenīca kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs
čāža kaut kas nenozīmīgs, mazvērtīgs
ņība kaut kas niecīgs, mazs
naršķis kaut kas nolietots, mazvērtīgs
pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi
atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi
modestija Kautrība, apmierināšanās ar mazumu
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza
kazlēns kazu^1^(1) mazulis
izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību
klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai
sabiezēšana Keramisku suspensiju (šlikeru) plūstamības samazināšanās
lēnfilmēšana Kinouzņemšana, kurā kadru maiņas biežums ir mazāks par kadru maiņas standartbiežumu (16 vai 24 kadri/s)
atklabināties Klabinot pamazām atbrīvoties
atklabēt Klabot pamazām kļūt vaļīgam
klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
Klampja Klampja ciems - Klampju ciems, apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Klampju Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas novada Nīcas pagastā
Klampji Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Klampjuciems Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi
izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums
vecaugstums Klišeju pasūtināšanā oriģināla augstums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunaugstumam
vecplatums Klišeju pasūtināšanā oriģināla platums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunplatumam
jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam
jaunplatums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas platums, pretēji vecplatumam, t. i. klišejas oriģinālam
mazrunātība klusēšana, maz runājot
bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks
bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2)
samazināšanās kļūšana mazākam, vājākam, īsākam utt. nekā iepriekš
ieskābt kļūt (mazliet) skābam
apsirmot kļūt (parasti mazliet) sirmam
izbālēt kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust
izbalēt kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust
apdzeltēt kļūt iedzeltenam; mazliet nodzeltēt
sadilt kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā)
nokristies kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām)
pieklust kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni)
kristies kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti)
piestāties kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
pierimt kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
pabalēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
pabālēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2)
klajāties kļūt mazāk koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu)
kliedēties kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem)
klīst kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu)
bojāties kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam
atkāpties kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam
nobālēt kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu)
atslābt kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.)
nobālēt kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
izsīkt kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku)
kristies kļūt mazākam (par morālām vērtībām)
rauties kļūt mazākam (par piena izslaukumu)
rauties kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu
kust kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu)
izslābt kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā)
atsēst kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni)
padilt kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā)
nokrist kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
nokristies kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
pasaaudzēties kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
aizskurbt kļūt mazliet apskurbušam, iereibušam
aizbālēt kļūt mazliet bālam
ieskumt kļūt mazliet bēdīgam
iebrūnēt kļūt mazliet brūnam; kļūt mazliet tumšākam
pakuplot kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties
apduļķoties kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam
pamirkt kļūt mazliet ieskābušam (par gurķiem)
pabriest kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
pamiltināties kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā)
apvelgt kļūt mazliet mitram
apvilgt kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses)
ieskapstēt kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt
paplānēt kļūt mazliet plānākam
iesarkt kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām)
apsīkstēt kļūt mazliet sīkstam
pielaisties kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā)
apskābt kļūt mazliet skābam
piemākties kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam
ieslapt kļūt mazliet slapjam
aizslapt kļūt mazliet slapjam (mitram)
aptrult kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam
pakūdēt kļūt mazliet vājākam
padzist kļūt mazliet vājākam (par siltumu)
iedzeltēt kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt
paplukt kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam
padzeltēt kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām)
panīkt kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam
pierimt kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku)
paputēt kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu)
noslēgties kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem)
pagrabēt kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties
smigt kļūt niecīgam, mazam
gaist kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.)
apaugt kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu)
paplukt kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu)
paplūst kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
pabrūnēt kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties)
pabrūnēt kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām
pažūt kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku)
piemākties kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu)
žūt kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem)
slāpt kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu)
izdilt kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā)
dilt kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā)
paplukt kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
sadilt kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli)
plakt kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām
sarauties kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa
pārpūlēties kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas
saplakt kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam
sakristies kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ)
zaudēt kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums)
sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
piegurt kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā); pierimt
atslist kļūt vājākam, samazināties
nokrist kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām)
nokristies kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām)
vilgt kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam
pintiķis Knauķis, mazs vīrelis
knuzis Knislis, ods; maza, nievājama dzīvnieka apzīmējums
Imanta Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Mujāni" nosaukums līdz 1925. gadam
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti
neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai
kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana
neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme
laušanas koeficients koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās elektromagnētisko viļņu fāzes ātrums attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā (gaismas ātrumu)
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu
kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā
bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms
lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām)
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām
lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem)
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu
nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums
koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos
koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā)
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam
ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru
koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu
audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
kolhiceīns Kolhicīna kristālisks sairšanas produkts, mazāk aktīvs par kolhicīnu
kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību
paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents
grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas
vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība
nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem
krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu
ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD
Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu
operāciju koncentrācija komplicētāku operāciju izveidošana, apvienojot vairākas tehnoloģiskās pārejas ar nolūku samazināt tehnoloģiskā procesa izpildē aizņemto darbmašīnu vai darba vietu skaitu
tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors)
demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā
teikuma aktuālais dalījums konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā
metāliskais rādiuss konstante – puse no mazākā starpatomu attāluma vienkāršu elementu metālos
siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli)
applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai
Austrālija kontinents dienvidu puslodē (_Australia_), dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 6 štati un 2 teritorijas, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.)
negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi
loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
apvienojums Kopa AB, kas sastāv no visiem elementiem, kuri pieder vismaz vienai no kopām A un B
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas; arī samazgas
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
asinsslimības Kopējs nosaukums mazasinībai un bāluma kaitei; anaimijas
sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai
branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām
mērogkopētājierīce Kopēšanas ierīce, kas ļauj palielināt vai samazināt vajadzīgajā mērogā kopējamo attēlu saglabājot proporcijas
multipleksētā kopne kopne, kuras vadu skaits ir mazāks par pārraidāmo adrešu vai datu bitu skaitu. Izmantojot šādas kopnes, informācija tiek pārraidīta laikdales multipleksēšanas režīmā
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums
Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš
negatīva korelācija korelācija, kurā, palielinoties vienai pazīmei, otra samazinās
nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties
ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai
beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku
alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu
metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns
dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem
Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
kosmopolitizācija kosmopolītisma stiprināšana, nacionālās daudzveidības samazināšanās
lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību
kovārnēns Kovārņu mazulis
hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka
blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas
čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās
Delta E krāsu atšķirības mērvienība, mazākais nosakāmais atšķirības mērs
absolūtā kolorimetriskā metode krāsu piesātinājuma proporcionāla samazināšana, lai spilgtākās (piesātinātākās) krāsas ietilptu šaurākajā krāsu telpā un saglabātos krāsu nianses arī tajos toņos, kas ir ārpus mērķa krāsu telpas; upurējot spilgtumu un precizitāti, iegūst patīkamus toņus un vienmērīgas toņu pārejas
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu)
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
krauklēns Kraukļu mazulis
maztonnāžas kravas sūtījums kravas sūtījums, kura masa ir 10–20 t un kura pārvadāšanai nepieciešams tilpums, kas ir mazāks par 1/2 no četrasīgā vagona tilpuma
sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma
bunga krietni pieēdis mazāks lops, cūka
petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi
poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone
tvirst Krist no kājām, kad maz gulējis
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu
singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli)
krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm
kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta
krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai)
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba)
mīkrosomija Kroplaini mazs augums
nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
kreisēšanas ātrums kuģa ātrums, kādā ir vismazākais degvielas patēriņš
piestūrēšanas iekārta kuģa iekārta precīzai manevrēšanai bez velkoņa palīdzības, ja kuģa ātrums ir mazs
(kurss) pie vēja kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem
slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina
bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%
tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti)
lencēt Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam
lenčot Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam
viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums
apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
kumelēns Kumeļš (parasti jauns, mazs)
gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos
hipohilija Kuņģa sulas sekrēcijas samazināšanās
zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus
drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem)
libertiānisms Kustība par seksuālo mazākumu līdztiesības atzīšanu un prostitūcijas tiesisku un sociālu aizsardzību
rotācijas kustība kustība, kuras laikā vismaz divi cietā ķermeņa punkti uz rotācijas ass ir nekustīgi
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem)
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
hipokinēzija Kustību trūkums (organismam); mazkustība
švurkstins Kustīgs, nerātns mazulis
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas)
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
limfātisks temperaments kūtrs, mazkustīgs, vienaldzīgs
ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
merkurimetrija kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir mazdisociējošu dzīvsudraba savienojumu veidošanās
Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai
ķengurēns Ķenguru mazulis
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu)
materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu
zaudēšana ķermeņa masas samazināšana
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet)
mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g)
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā
asimetriskā sintēze ķīmiskās sintēzes veids, kurā, veidojoties jaunam asimetriskam centram (atomam), vienlaikus rodas optiski aktīvi produkti vai vismaz viens optiskais izomērs rodas pārākumā
depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji
sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību
cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli
antimutagēni Ķīmiski un fizikāli aģenti, kas samazina mutāciju biežumu
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%)
binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem
zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls
šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot
ķipurs Ķipars, mazs bērns
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ketguts ķirurģijā izmantojams materiāls (diegi), ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām
rinomejoze Ķirurģiska deguna sa mazināšana
čirgatēns Ķirzakas mazulis
šķirzatēns ķirzaku mazulis
ķīvitēns Ķīvītes mazulis
ķīvitīte Ķīvītes mazulis
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte
alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss
punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību
kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs
Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi
lācēns Lāču mazulis
lāčuks Lāču mazulis, lācēns
mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību
patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes
pļičēties Laistīt ūdeni mazgājoties
tilodas Laivas grīdas dēļi visas laivas garumā, ko parsti lieto mazākās laivās; tilaudas
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī
abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu
bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
kunnis lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam
skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši)
kulcenis lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam
kruķīte lamuvārds mazai meitenei
drapšķis lamuvārds mazam bērnam
pirkšis lamuvārds mazam bērnam
sesks lamuvārds mazam bērnam
drepis lamuvārds mazam puikam
kobiņš lamuvārds mazam un vājam cilvēkam
apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām
lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi
lapsēns Lapsu mazulis
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses)
pilums Lāse, mazums
knībāt Lasīt, vākt kopā ko mazu, sīku (parasti ogas)
ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties
sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai
smoltifikācija Lašu dzimtas zivju mazuļu pielāgošanās dzīvei jūrā
lasēns Lašu mazulis
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis
minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko un mazāk izglītoto vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu
agrārā krīze lauksaimniecības ražojumu pārprodukcija, kas noved pie nerealizējamu rezervju uzkrāšanās, cenu krišanās, ražošanas apjoma samazināšanās un ražotāju izputēšanas
intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela
mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
virbelēns Lauku irbes mazulis
lauvēns Lauvu mazulis
cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā
izohipocitoze Leikocītu kopīgā skaita samazināšanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām
anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām
leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs
leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei
mikromieloblastiskā leikoze leikoze ar mazo mieloblastu pārsvaru asinsainā
aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas
aplastiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits šo elementu ģenēzes trūkuma dēļ asinsrades orgānos
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem)
leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu
lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem
vaķēns Lempis (parasti par mazu, apaļīgu kucēnu)
peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas
pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem
efūzija Lēna (gāzes) izplūšana caur mazu atveri
largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo); samērā plaši
ielāpāt lēnām (ar maziem soļiem) ienākt
aizvirināt lēnām un pamazām aizvērt
skribināt Lēnām, maziem kumosiem ēst
apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt
kuģēt Lēnām, maziem solīšiem staigāt
vaļām Lēnām, pamazām
desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos
pamaziņām lēni, pamazām
nokukšināt lēni, pamazām padarīt, paveikt
līņāt lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi)
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana
šaurleņķis Leņķis, kas ir mazāks par 90 grādiem
alasi lēzeni, ieapaļi muldveida pazeminājumi mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajos atrodas mazi ezeri
alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas
redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai
pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību
bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu
steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars
samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt
anaimīns Līdzeklis pret mazasinību
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku
dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu
abiritāns Līdzeklis, kas mazina kairinājumu
antigalaktogogs Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju
antigalaktogons Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju
kardiotoniskie līdzekļi līdzekļi sirds mazspējas ārstēšanai
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā); mazliet saliekt
paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā)
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt
ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos
kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule)
dižgulta liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem
hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā
sinklinorijs liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām
kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls
majuskuls Lielais (versāl-) burts, pretstatā minuskuliem, jeb maziem burtiem
Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā
palielinošā kopēšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas
palielināšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas; palielinošā kopēšana
Dienvidsala Lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām, bet mazāk apdzīvotā, platība 150500 kvadrātkilometru
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
uzspīlējuma pielaide lielākā un mazākā u-a starpība vai urbuma un vārpstas pielaižu summa
vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība
robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze
terēns Lielāka vai mazāka zemes virsas daļa ar tās dabiskām reljefa formām un nekustīgiem objektiem
robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums
robežizmērs Lielākais vai mazākais pieļaujamais (kā) izmērs
vidējā spēle lielākās un mazākās spēles vidējā aritmētiskā vērtība
omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi
kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
burtslēgs lielo / mazo burtu režīma pārslēdzējs
puma liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu
relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c
strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi
vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%
slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.)
dik lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem
luļļu lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu
lullu lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu
laikam lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas
taču lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas
pavisam lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3)
kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
lejupēšana Lietojumprogrammu pārvietošana no lielāka procesora mazākā (parasti speciāli atvēlētā) procesorā, lai uzlabotu datu apstrādes sistēmas darbveici vai samazinātu datu apstrādes izmaksas
lāpīties Lietot alkoholu paģiru mazināšanai
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam
sīkumnieks Lietotu mantu mazumtirgotājs
smalklietiņš Lietus, kas līst mazām lāsītēm
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma
pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu
iespiest likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā)
padziedināt likt mazliet dziedāt
pērdināt likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī)
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus
atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes)
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu
limfocitopēnija Limfocītu normālā skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs
limfopēnija Limfocītu skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs
papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju
lineārais sarukums lineāro izmēru samazināšanās
robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa
minidruka līnijas vai attēli ar ļoti maziem burtiem vai cipariem, kas bez palīglīdzekļiem gandrīz nav saskatāmi
ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem
smalks (arī akls) linums linums ar mazām acīm
Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt
koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne
lopbarības sutinātājs lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai)
sutinātājs Lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai)
juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai
Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness
Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
fenobarbitāls Lumināls, miega (arī pretkrampju) līdzeklis, mazākās devās iedarbojas nomierinoši
ķēķis Lupata trauku mazgāšanai
auckeļs lupata virtuves trauku un mēbeļu mazgāšanai
Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
perniciozā anēmija ļaundabīgā mazasinība
leiomiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no mazdiferencētiem gludo muskuļu audiem
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni)
vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns)
iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot)
aizsautēt Ļaut mazliet apvīst
aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu
pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu)
aizlaidināt Ļaut pamazām aiziet
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes)
smieklīgs ļoti (parasti par ko mazu)
mazmaz Ļoti [maz]{e:57108}
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ
ķevens ļoti jauns un mazs dzīvs radījums (dzīvnieks vai bērns)
ultraakustiskie neitroni ļoti lēni neitroni, kuru ātrums ir mazāks nekā 5 m/s
atlantozaurs ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss
kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra)
tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga ļoti maz
tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest) ļoti maz
tik, cik kaķis uz astes var aiznest (ari panest) ļoti maz
tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) ļoti maz
ieknābāt ļoti maz ieēst (par cilvēku)
ieknābāties ļoti maz ieēst (par cilvēku)
pakņābt ļoti maz padarīt, paveikt
neko daudz ļoti maz, gandrīz nemaz
(kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā
pasaskripstināties ļoti maz, negribīgi ieēst
kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā
sīkdaļa ļoti maza (kā) daļa, sastāvdaļa
sīkdetaļa ļoti maza (kā) detaļa
mikrodeva ļoti maza (medikamenta) deva
pianisimo ļoti maza (skaņas) intensitāte
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
sīkaļa ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns)
liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris
punduris ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu
žuliks ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu
mikrokarte ļoti maza izmēra karte
mikrodzinējs ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs
pusmaltīte ļoti maza maltīte, no kuras nejūtas paēdis
grasis ļoti maza naudas summa; arī sīknauda
vērdiņš ļoti maza naudas summu; arī sīknauda
mikrosistēma ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā
pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem)
minimums ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe
minimums ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums
smiekla nauda ļoti maza, niecīga naudas summa; ļoti lēti
kosmiskais vakuums ļoti mazais daļiņu blīvums Kosmosā
sīkporas ļoti mazas poras
sīkzivis ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā)
mazsmaziņš ļoti maziņš
mazmazs ļoti mazs
mazsmazs ļoti mazs
mini ļoti mazs
kā cimdiņš ļoti mazs
kā īkšķītis ļoti mazs
pundurisks ļoti mazs
punduraugums ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem)
kriksis ļoti mazs (kā) gabals, daudzums
krikums ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska
atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties
pussolis ļoti mazs attālums
kulcens ļoti mazs cilvēks
sīkmanis ļoti mazs dzīvnieks vai augs
sīkaļa ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets
mikroelektrods ļoti mazs elektrods
piga ļoti mazs priekšmets
svirķis ļoti mazs sivēns
toiterjers ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne
komma ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem
lāse ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums
piliens ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2)
sīks ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām)
miniatūrs ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju)
miniatūra ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs
mikroabscess ļoti mazs, lokalizēts strutu sakopojums
sīkbūtne ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms
nožēlojams ļoti mazs, neievērojams, niecīgs
kripata ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums
kriksītis ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis
punkts ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums
makanītiņš ļoti mazs, sīks
mikroskopisks ļoti mazs, sīks
jegris ļoti mazs, vājš cilvēks
nanopasaule ļoti mazu lielumu (mazāku par mikrometru) pasaule; mikropasaules daļa, kurā lielumi mērāmi nanometros
melns kā katla dibins ļoti netīrs, nemazgāts
nūsmiteits ļoti netīrs, sen nemazgāts
naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz
ilpaks ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz
tauklodīte ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete
tritanomālija ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu
miniaturizēt ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā
mikrofotokopija ļoti samazināta (kā) fotokopija
mikrokopija ļoti samazināta (kā) kopija
mikrofilma ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija
izdilt ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem)
izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu)
izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.)
žļorka ļoti slikts ēdiens, samazgas
ķemmdzija ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas
pelīti ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru
saspiests ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu)
noknapināt ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami)
mikrokosmoloģija mācība par mazo pasauli, mācība par cilvēku
determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis
irracionālisms Mācība, ka jūtām piešķirama ne mazāka nozīme kā prātam; iracionālisms
descendences teorija mācība, ka visi organismi pamazām attīstījušies no nedaudz pirmveidiem
kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu)
cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu)
dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu)
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%)
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
veļoties Mainīt un mazgāt veļu
čurkslēns Mājas čurkstes mazulis
teļš Mājas govs mazulis
ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai
bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas
maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs
miniskaitļotājs Maksimāli mazu izmēru automātiskais elektroniskais skaitļotājs, kas paredzēts darbībai reālā laika režīmā (gk. procesu vai iekārtu automatizētajai vadībai), kā arī mazāka apjoma skaitļošanas darbiem
pantoplastika Māksla palielināt vai pamazināt plastiskus modeļus
aksesuārs Mākslas darbā - mazāk nozīmīgs motīvs vai tēlojuma detaļa
hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem
valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu)
viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras
dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā
titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu
poģis Māla pods, pods ar osu, mazs vecs nolietots trauks
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa
ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu
smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole
remārketings Mārketings pieprasījuma samazināšanās situācijā, kad tas skar visu veidu preces jebkurā laika posmā
laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem
vairākoperāciju mežizstrādes mašīna mašīna, kas cirsmā veic divas vai vairākas operācijas, kā arī vienkāršo mežizstrādes tehnoloģisko procesu, izslēdz operāciju starpelementus, novērš starpoperāciju dīkstāves, samazina nepieciešamos kapitālieguldījumus un darba izmaksas
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu
kārbu kartons mašīngludināts kartons, dažreiz kalandrēts, ko izmanto mazgabarīta taras izgatavošanai
matpedere matatspere, maza, tieva pulksteņa atspere
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību
abrazivitāte materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu
salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
uzbriešana materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju
atkvēlināšana materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu
sablīvēšana materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā)
sablīvēšanās materiāla tilpuma samazināšanās un blīvuma palielināšanās
rukšana materiāla vai izstrādājuma izmēru (un tilpuma) samazināšanās
eļļošana materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu
pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
antifrikcijas materiāli materiāli ar ļoti mazu berzes koeficientu
liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
tērēšana materiālu, enerģijas u.c. resursu mazināšana kādu darbību, procesu īstenošanai
jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
maģ maz
maģum maz
māz maz
peu maz
Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums
Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
cik nu maz, ļoti maz
cik Maz, ļoti maz
pitruks maza (eļļas vai petrolejas) lampa bez cilindra
lēta alga maza alga
struceits maza alus muciņa
sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma; maza apjoma mākslas darbu kopums
čipka maza aubīte
knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks
jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks
sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns
meitele maza auguma meitene, mazule
svēpurs maza auguma radījums
puņģis maza auguma resns dzīvnieks
Byturus tomentosus mazā aveņvabole
Begonia minor mazā begonija
Bithynia leachi mazā bitīnija
Polystichum minutum mazā cietpaparde
Hemerocallis minor mazā dienziede
mazā darvinžube mazā dzeņžuba
Camarhynchus parvulus mazā dzeņžube jeb mazā darvinžube
skaistuma kārpiņa maza dzimumzīme sejā; mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā
Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene
Eragrostis minor mazā eragroste
Sparganium minimum mazā ežgalvīte
Mergus albellus mazā gaura
karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā
Guzmania minor mazā gusmanija
Fannia canicularis mazā istabas muša
mikrodruka maza izmēra līnijas, attēli, burti, cipari un citi elementi, kas nav salasāmi bez palielinājuma (piemēram, izmantojot lupu); izmanto pret viltošanu aizsargājamo dokumentu izgatavošanā
Vinca minor mazā kapmirte
Caulinia minor mazā kaulīnija
petriņš maza krāsniņa rijas apgaismošanai
Tropaeolum minus mazā krese
Sphenolobus minutus mazā ķīļlape
Galerina mniophila mazā ķiverene
sīkā lēpe mazā lēpe
Nuphar pumila mazā lēpe
linu slēpsna maza linu sauja
Menura alberti mazā liraste
Medicago minima mazā lucerna
Volvariella pusilla mazā makstaine
Malva pusilla mazā malva
Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe
Chaenorhinum minus mazā mazvīrcele
pirka maza meitene
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns
Muscari botryoides mazā muskare
Narcissus minor mazā narcise
sīkā nātre mazā nātre
maza nauda maza naudas summa
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
Planaria torva mazā planārija
Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām
cūku plūme mazā plūme
Prunus domestica var. insititia mazā plūme
Larus glaucoides mazā polārkaija
Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms
Prymnesium parvum mazā primnēzija
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms
Utricularia minor mazā pūslene
Filago minima mazā pūtele
Lophocolea miknor mazā sekstīte
pekste maza sieviņa
Tetrax tetrax mazā sīga
Rumex acetosella mazā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
Labia minor mazā spīļaste
Emberiza pusilla mazā stērste
sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni
Polygonum minus mazā sūrene
Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne
dzīsla maza šķērsgriezuma elektriskās strāvas vadītājs
planciņa maza šķērsgriezuma zāģmateriāls, kura biezums ir līdz 25 mm un platums - līdz 80 mm
Briza minor mazā trīsene
Nymphaea tetragona mazā ūdensroze
petite maza un trausla (par sievieti)
poligonālie veidojumi maza un vidēja izmēra un reljefa formas sezonālā un mūžīgā sasaluma apvidos, kas rodas, saplaisājot gruntij
sīkupīte maza upe
Cerinthe minor mazā vaskainīte
Typha minima mazā vilkvālīte
mazie Mazā zāle (teātrī); aktieri, izrādes, kas notiek mazajā zālē
Poterium sanguisorba mazā zaļvālīte
Gagea minima mazā zeltstarīte
Geospiza fuliginosa mazā zemesžube
Pyrola minor mazā ziemciete
sīkzvaigznīte maza zvaigzne
neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa
čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa
pempele maza, neveikla sieviete
siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
svirplis maza, sīka auguma cilvēciņš
ļurķis Maza, sīka daļa; mazs priekšmets
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā
pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem
Anser erytropus mazaā zoss
Alle alle mazais alks
zīda gārnis mazais baltgārnis ("Egretta garzetta")
Egretta garzetta mazais baltgārnis jeb zīda gārnis
Sorex minutus mazais cirslis
Galba truncatulla mazais dīķgliemezis
Arctium minus mazais diždadzis
Tachybaptus ruficollis mazais dūkuris
mazā slīce mazais dūkuris ("Tachybaptus ruficollis", senāk "Podiceps fluvialis")
Ixobrychus minutus mazais dumpis
Acanthinula aculeata mazais dzeloņgliemezis
Picoides minor mazais dzenis
slaidais dzintargliemezis mazais dzintargliemezis
Dromaius minor mazais emu, iznīcināts 19. gs.
Aquila pomarina mazais ērglis
Cygnus columbianus mazais gulbis
Phosphaenus hemipterus mazais jāņtārpiņš
Rhea darvinii mazais jeb Darvina nandu
Balaenoptera acutorostrata mazais jostvalis
Pomatoschistus minutus mazais jūrasgrundulis
Callibella humilis mazais kalitrikss
Montifringilla davidiana mazais kalnzvirbulis
Enicmus minutus mazais krokainītis
Helosporus granularis mazais krunkainītis
Larus minutus mazais ķīris
mazais kurliks mazais ķīris ("Larus minutus")
Alauda gulgula mazais lauku cīrulis
mazais māņpaceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris")
mazais tirānceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris")
Catharus minimus mazais māņstrazds
Creadion carunculatus mazais maoristrazds
Thymus serpyllum mazais mārsils
Ficedula parva mazais mušķērājs
Darvina nandu mazais nandu
Araschina levana mazais nātru raibenis
Porzana parva mazais ormanītis
Hylesinus fraxini mazais ošu lūksngrauzis
Ailurus fulgens mazais panda
Orchesia minor mazais piepjkaruļnieks
mazais knipsītis mazais pirkstiņš
skripstiņš mazais pirkstiņš
Tomicus minor mazais priežu lūksngrauzis
Punctum pygmaeum mazais punktgliemezis
Clossiana freija mazais purvraibenis
Operophtera brumata mazais salnsprīžotājs
Thalictrum minus mazais saulkrēsliņš
Lycaena hippothoe mazais skābeņu zeltainītis
Pulicaria vulgaris mazais sūricis
Muscardinus avellanarius mazais susuris
lazdu susuris mazais susuris
Carpodacus erythrinus mazais svilpis
Ena obscura mazais torņgliemezis
Triturus vulgaris mazais tritons
Lemna minor mazais ūdenszieds
Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis
Achroia grisella mazais vaskasvilnis
Sterna albiformis mazais zīriņš
Rhinanthus minor mazais zvagulis
mazākā mērā mazāk
gaišie koļosa mazāk apdullinošas narkotiku tabletes
distrikts mazākā administratīvi teritoriālā vienība Krievijā 18. gs.
grupa mazākā apakšvienība dažu valstu armijās
valodas skaņa mazākā fonētiskā valodas vienība; latviešu valodas skaņas iedalāmas patskaņos, divskaņos un līdzskaņos
gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis
atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
mazākais robežizmērs mazākā pieļaujamā izmēra vērtība
dzejas pēda mazākā ritmiskā vienība pantā
apakšējā novirze mazākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
minimālais attēla elements mazākā vizuālās informācijas vienība, kas izšķirama televīzijas sistēmā
šiisms mazākais no diviem galvenajiem islāma pamatvirzieniem, kas atzīst vienīgi korānu; valsts reliģija Irānā
mazākais kopīgais dalāmais mazākais no skaitļiem, kuri dalās ar diviem vai vairākiem dotiem veseliem skaitļiem
minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās
fons mazākais valodas fonētiskais segments (skaņa) pirms tā identificēšanas ar konkrētu valodas patskani, divskani, līdzskani vai atbilstošo fonēmu
piešūšana mazākas piegriezumdetaļas vai furnitūras detaļas (piemēram, pogas) galīgā pievienošana lielākai piegriezumdetaļai, to piešujot
minoritātes nesēji mazākumnesēji
vombats mazam lācim līdzīgs somaiņu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo alās un ir fitofāgs; izplatīts Austrālijā;trīs sugas
peles acis mazas acis ar šaudīgu skatienu
skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s
viena zirga pedernieks mazas atsperu ecēšas, kuras velk viens zirgs
Begonia nitida mazās begonijas ("Begonia minor") nosaukuma sinonīms
cassa rollante mazās bungas
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm
Eragrostis poaeoides mazās eragrostes "Eragrostis minor" nosaukuma sinonīms
mazspēja mazas iespējas
signālspuldze mazas jaudas apgaismojuma spuldze elektrisko objektu un ierīču vadības paneļos, kas informē par objektu un ierīču darba režīmiem
Najas minor mazās kaulīnijas "Caulinia minor" nosaukuma sinonīms
portatīvs mazas pārnēsājamas ērģeles ar vienu manuāli (līdz 24 taustiņiem)
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
zemas prasības mazas prasības
lūškas mazas šķērēm līdzīgas plēšas, ar ko drēbnieks iepūš gaisu gludeklī
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana
cacarskīs gaileits mazas šķirnes gailītis
cacarskīs visteņa mazas šķirnes vistiņa
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms
sīksme mazas, sīkas zivis u. tml.
nojumes veida mītnes mazas, vieglas pagaidu celtnes cūku turēšanai vasarā, lai aplokā pasargātu dzīvniekus no saules, vēja un lietus
bērnu sile mazbērnu novietne
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns
mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls
mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita
Echinocererus subinermis mazērkšķainajs ehinocerejs
miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
maloļetka mazgadīga meitene
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt
saplaucēt mazgājot krāsainu audumu kopā ar ko baltu vai gaišu, pēdējo nejauši nokrāsot
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
uzmazgāties Mazgājoties vietā, kur līķis mazgāts, varot sev nelaimi uzmazgāt
mazgājamā mašīna (arī ierīce) mazgāšanas mašīna (ierīce)
mazgājums mazgāšanas rezultāts, izmazgātais
skulbēt Mazgāt dauzot ar mazgājamo koku
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu; ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu
tīras vilnas iznākums mazgātas tīras vilnas attiecība pret nemazgātu vilnu
smurgāties mazgāties laistot ūdeni visapkārt
planckāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties
plaņčkāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties; planckāties
maronas mazi augi ar dzelteniem ziediem, kas pavasarī lielā skaitā zied neuzartos laukos
berneļi mazi bērni
knīpati mazi bērni
sīkmaņi mazi bērni
sudaušķi mazi bērni
sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā
petit four mazi cepumi
vistiņi mazi garkula kūlīši, ar kuriem iesāk jumt salmu jumtus
sīkmaņi mazi priekšmeti, nieki
mākoņaitiņas mazi, balti mākoņi
mākoņu aitiņas mazi, balti mākoņi
alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu
gričkas mazi, nabadzīgi linu augi
peizuki mazi, niecīgi, nederīgi drēbes gabali jeb kas cits
elkšņuši mazi, sīki alkšņi
absorbēt mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības)
tērēt mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot
tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
rivēt mazināt buras
liberalizēt mazināt kontroli
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte
dzistin dzist mazināties
atlaist mazināties (par sāpēm)
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu)
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju)
cinītis maziņš izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā)
nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
biku mazliet
nelielā mērā mazliet
un poco mazliet
čut, čut mazliet
maķenīt mazliet (1)
mazdrusciņ mazliet (1)
mazlietiņ mazliet (1)
mazlietu mazliet (1)
mazuliet mazliet (1)
mazuliet mazliet (2)
mazdrusciņ mazliet (3)
mazlietiņ mazliet (3)
mazuliet mazliet (3)
apdziedēt mazliet (no virspuses) sadziedēt
piezobot mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot
birdināt mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt
aizkost mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost
papļunkšēt mazliet (viegli, ne skaļi) pļunkšēt
skāņš mazliet [skābs]{s:2197}; arī ieskābis
mazulietiņ mazliet 1
maķenīt mazliet 2(1)
maķenīt mazliet 2(2)
pakužināt mazliet aizskart (kādu)
pakablīt mazliet aizskārt ar vārdiem
patastīt mazliet apcirst, aptēst
apzeldināt mazliet apdedzināt
apdrāztelēt mazliet apdrāzt
apknabināt mazliet apdrupināt
pieēnot mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības
aplīdzināt mazliet apgriezt (matus)
apspriņģāt mazliet apkaisīt (apslacīt) ar sāli
aizknābāt mazliet apknābāt; _(biežāk)_ ieknābāt
pakrāpt mazliet apkrāpt, piekrāpt
apmirgot mazliet aplaistīt
aplietāt mazliet aplietoties, nolietoties, novalkāties
aplīņāt mazliet aplīt
piemākties mazliet apmākties (parasti par debesīm)
pamīļot mazliet apmīļot (kādu)
pamīļoties mazliet apmīļot vienam otru, citam citu
piemulst mazliet apmulst
aizplaucēt mazliet applaucēt
aptrupināt mazliet appūdēt
apgozēties mazliet apsildīties saulē
padzildināt mazliet apsvilināt (ar nātrēm)
uzsvilt mazliet apsvilt
noķirnāt mazliet aptraipīt, apsmulēt
apsvīnīt mazliet aptraipīt; apbružāt
apģiebt mazliet apzagt
apkabināt mazliet apzagt
apvītēt mazliet apžāvēt
atžūt mazliet apžūt
padragāt mazliet ar spēku dauzīt, graut
paderināt mazliet asināt
paērst mazliet atārdīt
panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties
pazvelties mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko)
aizirt mazliet atirt, atrist; pairt
aizplēst mazliet atplēst, atraut
atelpot mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba)
apkristīt mazliet atšķaidīt ar ūdeni
nokrāsa mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse
palabēties mazliet atveseļoties, atlabt
pasalabāties mazliet atveseļoties, atlabt
pasapravīties mazliet atveseļoties, atlabt
padzēsināt mazliet atvēsināt
pasavēsināties mazliet atvēsināties
augstiņāki mazliet augstāk
paāvīties mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus
pagalēties mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt
pagaloties mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt
iebaikst mazliet baidīties
pabaidīt mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās
pabaīst mazliet bail
pačuksnīt mazliet bakstīt
rētalains mazliet bakurētains
pabrammēties mazliet balamutēties, lielīties
pabrammaņot mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot
pabrammaņoties mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot
iebālgans mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais
aizbalināt mazliet balināt, darīt baltu
iebāls mazliet bāls; pabāls
čurnīt mazliet berzt, spaidīt (mazgājot)
ļorcka mazliet biezs šķidrums
ieblāvs mazliet blāvs
pabrokastot mazliet brokastot
iebrūngans mazliet brūngans; ar brūnganu nokrāsu
iebrūns mazliet brūns; ar brūnu nokrāsu; brūngans
pabrūvēt mazliet brūvēt, pabeigt brūvēšanu
paceļoties mazliet ceļot, savas intereses pēc
cietnējs mazliet ciets
čabelēt mazliet čaukstēt, pļāpāt
paciepties mazliet čiepstēt
padīkāties mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt
padīkties mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt
paviķināt mazliet čivināt
pačobīt mazliet darīt
tipināt mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
padroztalāt mazliet drāzt, griezt
padūcīt mazliet dūcīt 2(1)
iedugains mazliet duļķains
ieduļķains mazliet duļķains
pamurdināt mazliet duļķot, jaukt (šķidrumu)
padzejot mazliet dzejot
iedzeltens mazliet dzeltens; ar dzeltenu nokrāsu
pabaudīt mazliet ēst, dzert
pagaidīties mazliet gaidīt
iegaišs mazliet gaišs
pagribēties mazliet gribēties
pagrubināt mazliet grubināt
paknausēt mazliet iebarot (cūkas) ar (graudiem)
aizauzot mazliet iebarot ar auzām
iebungāt mazliet iedunkāt pa ribām
pacilāt glāzi (arī glāzīti) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu
pielāpīt paģiras mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras
iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu
iejamot mazliet ieēst
ieskrostīt mazliet ieēst
nosagrābāties mazliet ieēst
pakņābt mazliet ieēst
palupt mazliet ieēst
pasagrābāties mazliet ieēst
pasalizgāties mazliet ieēst
žogāt mazliet ieēst
palaizīt mazliet ieēst (ko), parasti laizot
aizbrokastēt mazliet ieēst brokastis
palaizīties mazliet ieēst, parasti laizot
iemērkt mazliet iegremdējot, apslapināt
iešņīkstēt mazliet iegriezt
nokrimšķināt mazliet ieklepoties, paklepot
pakniebt mazliet iekniebt
kraustelēt mazliet iekraut, likt kaudzītē
pakrecelēt mazliet iekrekšķināties
ielīkt mazliet ieliekties, parasti uz iekšu
ieguldzināt mazliet ieliet
iedzeltīt mazliet iepērt
iesvaipīt mazliet iepērt
ietēvot mazliet iepērt
ieveķēt mazliet iepērt
paplest mazliet ieplest (acis, nāsis)
paplest mazliet ieplest (muti, knābi)
paplest mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus)
aizplīst mazliet ieplīst
ieduzt mazliet ieplīst (par trauku)
paģirts mazliet iereibis
aizducēt mazliet ierūcās pērkons
pasēt mazliet iesēt
piedurt nagus mazliet iesist, pārmācīt
šķedens mazliet ieskābis (piens)
mēļš mazliet ieskābs
aizskrāpēt mazliet ieskrāpēt
ieskrabināt mazliet ieskrāpēt
pasmelt mazliet iesmelt (ko)
pazondēt mazliet ievākt kādas ziņas (par ko)
aizžagoties mazliet iežagoties
aizžāvēties mazliet iežāvāties
pačaganēt mazliet irdināt, uzbužināt
apbalināt mazliet izbalināt vai balināt apkārt
apbalināties mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu)
pabozt mazliet izbozt
paskaistināt mazliet izdaiļot, izgreznot
padalīt mazliet izdalīt, sadalīt
paglītot mazliet izglītot, skolot
apveitēts mazliet izglītots
apkapināt mazliet izkapināt (izkapti)
paklaidēt mazliet izklaidēt
paklaidēties mazliet izklaidēties
pabumbulēt mazliet izklaidēties; paslaistīties
paskolot mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības)
apkurtēt mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis)
piegludināt mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu)
pietēlot mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
pasaplesties mazliet izplesties
paskaistināt mazliet izskaistināt (1)
paskaistināties mazliet izskaistināties
paspūris mazliet izspūris
mazizturīgs mazliet izturīgs, neilgi izturīgs
pasarozīties mazliet izvingrināt ķermeni
pajārēt mazliet jārēties
pakancināt mazliet kaitināt vai sadusmot
karstins mazliet karsts
dakāsēt mazliet klepot
paklibot mazliet klibodams
paklibiski mazliet klibojot
pusklibu mazliet klibojot
daklibāt mazliet klibot
pieklibāt mazliet klibot
pieklibot mazliet klibot
klibēns mazliet klibs
paklibs mazliet klibs
pusklibs mazliet klibs
pasamilēties mazliet kļūdīties
paknābt mazliet knābāt
pieknapināt mazliet knapināt
iekonisks mazliet konisks
piekoriģēt mazliet koriģēt
pakramstīt mazliet kramstīt
pakrausēt mazliet krausēt
pakraustīt mazliet kraustīt
pakropls mazliet kropls
pakumps mazliet kumps
pakusls mazliet kusls
pacērot mazliet ķepuroties, spārdīties
paķizīt mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot
pakalēties mazliet liekties, locīties
ielīks mazliet līks
ielīkāns mazliet līks, izliekts
palīkumains mazliet līks, līkumains, ar līkumiem
lietuļot mazliet līt
uzšņakstināt mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt
lāsināt mazliet līt; pilināt
palupt mazliet lobīt, lupināt
kniksēt mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm)
ielietēt mazliet lokans, elastīgs
ielukns mazliet lokans, elstīgs
palūzt mazliet lūzt
piktīgs mazliet ļauns, dusmīgs
paļēgans mazliet ļogans
grozīties mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru)
paplienijs mazliet mālains
pamieļot mazliet meklēt mieles
pamēslot mazliet mēslot
dancināt mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem
patracināt mazliet mežonīgs, traks kļuvis, uzbudināts
slapens mazliet mitrs
slapins mazliet mitrs
slapjens mazliet mitrs
slapjīgs mazliet mitrs
epans mazliet muļķīgs cilvēks
nepagards mazliet negaršīgs
negludens mazliet negluds
knūdēt mazliet niezēt, kņudēt
iesānis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāniski mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņu mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņus mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
paapaļināt mazliet noapaļot, padarīt apaļu
paapaļot mazliet noapaļot, padarīt apaļu
apbalēt mazliet nobālēt; izbalēt (vispāri vai vietumis)
apbīties mazliet nobīties
pasabīties mazliet nobīties
ieslaidus mazliet nogāzens, kraujš
piegludināt mazliet nogludināt
pakrampt mazliet nogrābt
pakausēt mazliet nogurdināt
pakristies mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
pieplacināt mazliet noliekt (augus, to daļas)
pieliekt mazliet noliekt (priekšmetu)
pieliekt mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu)
apbrūķēt mazliet nolietot, apdeldēt; apvalkāt
apmazgāt mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm)
iemierināt mazliet nomierināt
pieklusināt mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu)
aizmizāt mazliet nomizot
pagraizīt mazliet nopelt
iemozēt mazliet nopērt
apveķēt mazliet nopērt ar roku
iesutināt mazliet noplaucēt
paplicināt mazliet noplicināt (tīrumu)
paplucis mazliet noplucis
nobirdināt asaras mazliet noraudāt
aprīvēt mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis)
paplunčāt mazliet noskalot
apskumt mazliet noskumt
pieskumt mazliet noskumt
apsusēt mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt
apsusināt mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses)
paticēt mazliet noticēt
pavirīt mazliet noticēt
aptīrīt mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri)
paziest mazliet notraipīt
pagraudāt mazliet notraukt
ietvīkt mazliet notvīkt
pavārgt mazliet novājējis
pussprādzinis mazliet novājējis
pussprādzis mazliet novājējis
pavājēt mazliet novājēt
pazagt mazliet nozagt
paņirkstēt mazliet ņirkstēt
atsīkt mazliet paaugties
aizoderēt mazliet pabarot (zirgu ar auzām)
pasvērt mazliet pacelt
piepacelt mazliet pacelt
uzkustināt mazliet pacelt, piepacelt
iemielot mazliet pacienāt
paķīlēt mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi)
padieties mazliet padejot
dziļš mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.)
aizganīt mazliet paganīt
apganīt mazliet paganīt, ganīt, pieradināt pie ganīšanas
apsmeķēt mazliet pagaršot
pabudžināt mazliet paglāstīt, paberzēt
uzpaijāt mazliet paglaudīt
pacirst mazliet pagriezt, pavērst uz otru pusi (žāvējamo sienu)
iepluinīt mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
ieknosīt mazliet pakasīt ar knābi
pakrekot mazliet paklepot, iekrekšķināties
pakrekoties mazliet paklepot, iekrekšķināties
papalaidņot mazliet palaidņot
ielakt mazliet palakt (par dzīvniekiem)
piepalīdzēt mazliet palīdzēt
dapalīdzēt mazliet palīdzēt, laiku pa laikam palīdzēt
paplesties mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
pakniksēt mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm)
apmaisīt mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā)
apmīcīt mazliet pamīcīt (mīklu)
pielabot mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu)
padricināt mazliet papurināt
padridzināt mazliet papurināt
pavairāk mazliet par daudz
drestelis mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona
notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) mazliet pāraudāt
piekārtot mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko)
apmīt dažus vārdus mazliet parunāties
pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus mazliet parunāties
pačolāt mazliet parunāties (klusi)
pavirzīt mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pabudīt mazliet paskubināt
pašļaucīt mazliet pastaipīt
iestiept mazliet pastiept, pagarināt
apsutināt mazliet pasutināt; apsautēt
piešķiebt mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi)
apvārīt mazliet pavārīt
pavirus mazliet pavērti; pusvirus
pasiet mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet
paspraust mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust
pasliet mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu)
pastiept mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
apžāvēt mazliet pažāvēt
apžāvēt mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt
iesūroties mazliet pažēloties
pačamdīties mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt
pasmādēt mazliet pelt
pabrāķēt mazliet pelt; arī pelt
maltīt mazliet pērt
paērcēt mazliet pērt
daputināt mazliet piebērt (miltus)
piedurt roku mazliet piedalīties kādā darbā, kādā norisē, strādāt, palīdzēt
aizgrasīties mazliet piedraudēt
ielingoties mazliet piedzerties
saldens mazliet pieglaimīgs, lišķīgs
pielīkt mazliet pieliekties
puspiemiegts mazliet piemiegts
apskramstīt mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem)
dašpļaut mazliet piespļaut
datrūkt mazliet pietrūkt
papiņķēties mazliet piņķēties
savlaicīgs mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš
laiku mazliet pirms laika
laikus mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika
ieplakans mazliet plakans
plakanīgs mazliet plakans (1); ieplakans
plakanīgs mazliet plakans (2)
paliegs mazliet plānprātīgs, muļķīgs
pabumbuļot mazliet plinkšķināt, spēlēt
padrebeļoties mazliet plosīties vai aušoties
pakrest mazliet purināt, kratīt
pakrēst mazliet purināt, kratīt
ieraibs mazliet raibs, paraibs
ieraibens mazliet raibs; ar nedaudz raibumiem
pieregulēt mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
ierindans mazliet remdens
pusrimdans mazliet remdens
pameņģēt mazliet rotaļāties, koķetēt, jokot, spēlēties
ieruds mazliet ruds
rūdans mazliet ruds
ierudans mazliet ruds; ieruds
ierudens mazliet ruds; ieruds
ierūgtens mazliet rūgtens; ierūgts
rūgtens mazliet rūgts (1)
rūgtens mazliet rūgts (2)
rūgtens mazliet rūgts (3)
ierūgts mazliet rūgts; rūgtens
ierūsgans mazliet rūsgans
apaukstēt mazliet saaukstēt; apsaldēt
apaukstēties mazliet saaukstēties; apsaldēties
iegramdīt mazliet sabārt
aizdravēt mazliet sabārt, norāt
iebārt mazliet sabārt; pabārt
aizēst mazliet sabojāt (par vielu)
aizvaiņot mazliet sabojāt, ievainot, aizskart
aizmudēt mazliet sabojāties
pasamaitāties mazliet sabojāties (par produktiem)
apdunēt mazliet sabojāties visapkārt
apņurkāt mazliet saburzīt
apburnīt mazliet saburzīt viscaur
apņurcīt mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu
aizburnīt mazliet saburzīt, sagumzīt
aizīdzināt mazliet sadusmot
aizšust mazliet sadusmot
aizdzelt mazliet sadzelt (parasti par bitēm)
pacirst mazliet sagrauzt (audumu, dziju) - par kodēm
paklupinēt mazliet sagrīļoties
apgumzīt mazliet sagumzīt
saldens mazliet saids (2)
pagrins mazliet saīdzis
aizīdzis mazliet saīdzis, sadrūmis
paīsināt mazliet saīsināt (piemēram, tekstu)
pakļūdīties mazliet sajaukt
iekalst mazliet sakalst
pačakāt mazliet sakapāt vai sacirst
aizkapāt mazliet sakapāt; iekapāt
aizkarsēt mazliet sakarsēt
apkarsēt mazliet sakarsēt
apkarst mazliet sakarst
iekarst mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam
aizkniest mazliet sākt dīgt
aizknist mazliet sākt dīgt
piekumpt mazliet sakumpt
apķemmēt mazliet saķemmēt
iesaldens mazliet saldens
iesalds mazliet salds
saldens mazliet salds (1)
palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
paknupt mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pakņupt mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
paknubs mazliet saliekts
pakukt mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu
pakukties mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu
pielīkus mazliet salīkušā stāvoklī
iesalkans mazliet salkans
diznēt mazliet salt, drebēt
iesāļš mazliet sāļš
damest mazliet samaksāt, atlīdzināt
pieremdināt mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti
pakristies mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu)
pamelot mazliet samelot
pasamelāties mazliet sameloties
aizjaukt mazliet samulsināt
iesānis mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņis mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāniski mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņu mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņus mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
ņudzēt mazliet sāpēt
iepīkt mazliet sapīkt
ieplacināt mazliet saplacināt
appūt mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses)
pierāt mazliet sarāt, izrāt
apkupināt mazliet saraudzēt, sarecināt
aprecēt mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt)
iesarkans mazliet sarkans
pasakužināties mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt
iesārtens mazliet sārtens; iesārts
iesārts mazliet sārts
piesalt mazliet sasalt
apsildīt mazliet sasildīt; pasildīt
apsildīties mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties
aizskaisties mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam)
pašķelvinēt mazliet saskalot, sakratīt (šķidrumu)
apskrambāt mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis)
apskrāpēt mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis)
aizslapēt mazliet saslapēt
paķērnāt mazliet sasmuļļāt, aptraipīt
paķezināt mazliet sasmuļļāt, aptraipīt
apspaidīties mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis)
pasvērt mazliet sasvērt (uz kādu pusi)
piesagāzties mazliet sasvērties
pasvērties mazliet sasvērties (uz kādu pusi)
iesvīst mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem
appīst mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties
iešķīt mazliet sašķīt
aptrūdēt mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses)
aptrunēt mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt
aiztrunēt mazliet satrunēt; ietrunēt
aptrupēt mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt
aptūkt mazliet satūkt
ietūkt mazliet satūkt
aizsautēt mazliet sautēt, sutināt
pievaldīties mazliet savaldīties
ievīst mazliet savīst
saldens mazliet sentimentāls
saldsērīgs mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls
iesīksts mazliet sīksts
iesilts mazliet silts
remdens mazliet silts
ierandans mazliet silts, remdens
ierandins mazliet silts, remdens
iesirms mazliet sirms
sirmēns mazliet sirms
sirmots mazliet sirms
iesirmans mazliet sirms, gaiši pelēcīgs
iesirmens mazliet sirms, gaiši pelēcīgs
ieskābens mazliet skābens
ieskābs mazliet skābs
skābens mazliet skābs (1)
skābens mazliet skābs (2)
ieskarbs mazliet skarbs; paskarbs
pačužināties mazliet slaistīties
paslavināt mazliet slavēt
ieslidens mazliet slidens
atslīpi mazliet slīpi
ieslīpu mazliet slīpi
ieslīpus mazliet slīpi
iestāvus mazliet slīpi
slīpeniski mazliet slīpi
slīpeniskis mazliet slīpi
ieslīps mazliet slīps
iestāvs mazliet slīps
iešļauks mazliet slīps, šķībs
iešļaups mazliet slīps, šķībs
ieass mazliet smails
pasmilktainis mazliet smilšains
pavīvināt mazliet spēlēt (vijoli)
iespīdīgs mazliet spīdīgs
iesprogains mazliet sprogains
pastunkāt mazliet stampāt
aizstostīties mazliet stostīties, raustīt valodu
nostreipaļāt mazliet streipuļot
iestūriski mazliet stūriski
iesūrs mazliet sūrs
sūrgans mazliet sūrs, ar sūru piegaršu
iestrīpains mazliet svītrains
iešķībaniski mazliet šķībi, slīpi, šķērsu
iešķībs mazliet šķībs; arī ieslīps
piešļupstēt mazliet šļupstēt
pašņaukt mazliet šņaukt
pašņūkt mazliet šņaukt
pašņaukāt mazliet šņaukt (tabaku)
pažvangot mazliet šūpot
pašvībināt mazliet švībināt
pašvirkstināt mazliet švirkstēt
iesānis mazliet tālāk, mazliet savrup
iesāņis mazliet tālāk, mazliet savrup
iesāniski mazliet tālāk, mazliet savrup
iesāņu mazliet tālāk, mazliet savrup
iesāņus mazliet tālāk, mazliet savrup
patārpains mazliet tārpu saēsts
paprāvoties mazliet tiesāties
paprāvāties mazliet tiesāties; paprāvoties
paprāvīties mazliet tiesāties; paprāvoties
pabrammēt mazliet trokšņot vai lamāties
ietumšs mazliet tumšs; patumšs
pakopiņāk mazliet tuvāk kopā
garām ejot mazliet un nebūtiski; starp citu
pažulīt mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi)
pautīt mazliet utīt
pacili mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
pacilu mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
pacilus mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
pamalus mazliet uz sāniem, malām
iesānis mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņis mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāniski mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņu mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņus mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
apbarāt mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai
paburbt mazliet uzblīst
pabrasēt mazliet uzdzīvot
palustināt mazliet uzjautrināt, ielīksmot
aizbaudīt mazliet uzkost
pasaglābties mazliet uzlaboties; kļūt apaļākam
aizplātīties mazliet uzliesmot
palīst mazliet uzplēst, pabeigt līdumu
papucēties mazliet uzposties
pasnigt mazliet uzsnigt
papucēt mazliet uzspodrināt
aiztulzt mazliet uztūkt, rodoties zemādas sārtojumam
aizmilzt mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam
iemilzt mazliet uztūkt, veidojoties augonim
pakraujš mazliet vai gandrīz kraujš
svabadans mazliet vai gandrīz svabads
paglēvs mazliet vai viduvēji gļēvs
pakarns mazliet vājš, kalsns
ievelgans mazliet valgans, pamitrs
ievilgans mazliet valgans, pamitrs
durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga
pagaudens mazliet vārgs, sanīcis
mīksta ola mazliet vārīta ola
pavējains mazliet vējains
locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
(iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
pavientiesīgs mazliet vientiesīgs
amuzītis mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks
piečabināt mazliet vietumis pielabot
pakrāpt mazliet viltīgi vilināt
iezaļgans mazliet zaļgans; ar zaļganu nokrāsu
iezaļš mazliet zaļš; ar zaļu nokrāsu
zemiņāk mazliet zemāk (bērnu runā)
pazibenēt mazliet zibsnīt
iezilgans mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu
iezils mazliet zils; ar zilu nokrāsu
paknābāt mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem)
iesērēt mazliet, arī vietumis aizsērēt (2)
ielauzīt mazliet, arī vietumis ielauzt
iegumzīt mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu)
iepluinīt mazliet, arī vietumis ieplēst
ieknibināt mazliet, arī vietumis nodrupināt
iesūnot mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas
ieurbināt mazliet, arī vietumis paurbināt
iebojāt mazliet, arī vietumis sabojāt
iebojāties mazliet, arī vietumis sabojāties
ieburzīt mazliet, arī vietumis saburzīt
iebužināt mazliet, arī vietumis sabužināt
iedriskāt mazliet, arī vietumis sadriskāt
iedurstīt mazliet, arī vietumis sadurstīt
iegraizīt mazliet, arī vietumis sagraizīt
iegumzīt mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru)
iekapāt mazliet, arī vietumis sakapāt
ieknābāt mazliet, arī vietumis saknābāt
ieņurcīt mazliet, arī vietumis saņurcīt
iepelēt mazliet, arī vietumis sapelēt
ieplaisāt mazliet, arī vietumis saplaisāt
ieplīst mazliet, arī vietumis saplīst
iepūt mazliet, arī vietumis sapūt
ierūsēt mazliet, arī vietumis sarūsēt
ieskrambāt mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu)
iespaidīt mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus)
iesprēgāt mazliet, arī vietumis sasprēgāt
ietrūdēt mazliet, arī vietumis satrūdēt
ietrunēt mazliet, arī vietumis satrunēt
ietrupēt mazliet, arī vietumis satrupēt; ietrunēt
ietrusēt mazliet, arī vietumis satrusēt
pabrīvēt mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību)
pabrīvot mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību)
pavērt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti)
pataisīt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2)
paņirgt mazliet, daļēji atņirgt (zobus)
paraisīt mazliet, daļēji atraisīt
pavērt mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu)
pavērt mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis)
pavērt mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu)
pavērties mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem)
paskalot mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem)
padurt mazliet, daļēji iedurt (ko)
pagrimt mazliet, daļēji iegrimt
palauzt mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt
pamērkt mazliet, daļēji iemērkt
pabalēt mazliet, daļēji izbalēt
pabalēties mazliet, daļēji izbalēt
pabālēt mazliet, daļēji izbālēt; pabālēt (1)
pabālot mazliet, daļēji izbālot; pabālēt (1)
pabirt mazliet, daļēji izbirt
pačākstēt mazliet, daļēji izčākstēt
padēdēt mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem)
padīgt mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām)
padrupt mazliet, daļēji izdrupt
pairt mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli)
paputināt mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
pairt mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu); mazliet, daļēji atrist (par bizēm)
paklīdināt mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2)
pakliedēt mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus)
pakliedēt mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām)
pakropļot mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot
pakurtēt mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām)
pakust mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā)
papaust mazliet, daļēji izpaust
paplaukt mazliet, daļēji izplaukt
paplest mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.)
paputināt mazliet, daļēji izputināt
paraibināt mazliet, daļēji izraibināt
parist mazliet, daļēji izrist, atrist
paspurt mazliet, daļēji izspurt (1)
paspurt mazliet, daļēji izspurt (2)
pašķērdēt mazliet, daļēji izšķērdēt
pašķīdināt mazliet, daļēji izšķīdināt
pakust mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu)
paslieties mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni
paslieties mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni)
palīst mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem
palietot mazliet, daļēji nolietot
pamelnēt mazliet, daļēji nomelnēt
paplakt mazliet, daļēji noplakt, saplakt
pasirmot mazliet, daļēji nosirmot
pavalkāt mazliet, daļēji novalkāts
panēsāt mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts
pavārgt mazliet, daļēji novārgt
pavērtēt mazliet, daļēji novērtēt
pamainīt mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt
paplūst mazliet, daļēji pazaudēt kontūras
paplukt mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu
paplukt mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu)
pabalēt mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu)
pabirzt mazliet, daļēji sabirzt
papostīt mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt
paburzīties mazliet, daļēji saburzīties
pairt mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu)
padīgt mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu)
padzīt mazliet, daļēji sadzīt
pagumzīties mazliet, daļēji sagumzīties; paburzīties
pakrokot mazliet, daļēji sakrokot
pakrokoties mazliet, daļēji sakrokoties
padeldēt mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu)
papelēt mazliet, daļēji sapelēt
pašķīst mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu)
papūt mazliet, daļēji sapūt
parullēt mazliet, daļēji sarullēt
patrūdēt mazliet, daļēji satrūdēt
patrunēt mazliet, daļēji satrunēt
patrupēt mazliet, daļēji satrupēt
pašķiebt mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas)
pavīst mazliet, daļēji savīst
paslīgt mazliet, daļēji slīgt
paaust mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu)
pasvīst mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu); paaust 1
pavīst mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju)
čut mazliet, druscīt
kaut cik mazliet, drusku
paņirkšēt mazliet, īsu brīdi čīkstēt
pakasīties mazliet, kādu brīdi grābt, kasīt (sienu)
paskabīt mazliet, kādu brīdi skabīt
pavāļoties mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties
papļūtīt mazliet, kādu laiku pārciest caureju
patupties mazliet, mazliet pietupties, kniksēt
suksītis mazliet, mazs gabaliņš
bišķiņ mazliet, nedaudz
bišku mazliet, nedaudz
drupu mazliet, nedaudz
drusku mazliet, nedaudz
par naga melnumu mazliet, nedaudz
par naga melnumu (arī tiesu, platumu) mazliet, nedaudz
par naga platumu (arī melnumu, tiesu) mazliet, nedaudz
par (viena) mata tiesu (arī galu) mazliet, nedaudz
par matu mazliet, nedaudz
par naga tiesu mazliet, nedaudz
pažākstīties mazliet, nedaudz ākstīties
pašņūkāt mazliet, nedaudz apošņāt
paveldzēt mazliet, nedaudz apslapināt
pamurzāt mazliet, nedaudz aptraipīt
pavaņķēt mazliet, nedaudz ar vāli sist
pažilīt mazliet, nedaudz asināt
pavēsmināties mazliet, nedaudz atvēsināties
pablēdīgs mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns
piegrozt mazliet, nedaudz draudēt, biedēt
pagraužļāt mazliet, nedaudz grauzt
pašķērst mazliet, nedaudz izšķērdēt
paprašņāt mazliet, nedaudz iztaujāt
paprāšņāt mazliet, nedaudz iztaujāt
pamušīt mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart
pašķesties mazliet, nedaudz ķildoties, rāties
pavizuļoties mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt
pamurcīt mazliet, nedaudz murcīt
papliekns mazliet, nedaudz noguris, piekusis
pavārstīties mazliet, nedaudz noskaidroties
padrāzns mazliet, nedaudz palaidnīgs
pašļaukt mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas)
paučāt mazliet, nedaudz paucināt
paučināt mazliet, nedaudz paucināt; paučāt
pamudēt mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
paplodzināties mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus
paveldzēt mazliet, nedaudz remdēt (slāpes)
pamurzāt mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt
paūkšņāt mazliet, nedaudz saukt, pasaukt
pieskrabināt mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt
pašmukstināt mazliet, nedaudz smakšķināt
pašmukšināt mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt
pašmukšķināt mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt
pašmūkšķināt mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt
pasmejus mazliet, nedaudz smejoties
pašķērst mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku)
pičāties mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā)
pastirināt mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties)
papost mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost
patūkt mazliet, nedaudz uzpampt
pašļaubs mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps
pamurgot mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot
paslidens mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums
paveicināt mazliet, nedaudz veicināt
pavilnot mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu)
pažūrēt mazliet, nedaudz, šad un tad lūrēt, lūkoties
pa druskai mazliet, nedaudz; drusku
paparkšināt mazliet, neilgi parkšināt
pastāvēties mazliet, neilgi stāvēt mierīgi
paspūtināt mazliet, neilgu laiku atpūtināt
pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
pašiverēt mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pašiverēties mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pabaidēt mazliet, neilgu laiku baidīt
pabarāt mazliet, neilgu laiku barot
pabekot mazliet, neilgu laiku bekot
pabekoties mazliet, neilgu laiku bekot
pabukšēt mazliet, neilgu laiku būkšķēt
pabūkšēt mazliet, neilgu laiku būkšķēt
pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
panīšķēties mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam
pakrabināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakribināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pačokāties mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu)
padaudzīt mazliet, neilgu laiku dauzīt
paknazerēt mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem)
papļummēt mazliet, neilgu laiku dzert; padzert
papļummēties mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties
pagatavēties mazliet, neilgu laiku gatavināt
paklabināties mazliet, neilgu laiku klabināties
pakopties mazliet, neilgu laiku kopties
papekelēt mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus)
paskulstīt mazliet, neilgu laiku kulstīt
paklopēt mazliet, neilgu laiku kult, putot
palauzelēt mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt
paklemburot mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet
paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
padraņķēt mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķēties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķot mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķoties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
pakušināt mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!"
paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
pagrebzdināt mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus
pakrabināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakribināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pašpacierēt mazliet, neilgu laiku pastaigāties
paplītēt mazliet, neilgu laiku pērt
papērties mazliet, neilgu laiku pērties
patusēties mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās
patusoties mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās
papļauties mazliet, neilgu laiku pļaut
papogāt mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu)
pamuzerēt mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt
pablorkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
pablurkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
paskribelēt mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi)
paravēties mazliet, neilgu laiku ravēt
papekelēties mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus)
parotaļāt mazliet, neilgu laiku rotaļāties
parotaļot mazliet, neilgu laiku rotaļāties
parotāt mazliet, neilgu laiku rotaļāties
papātarot mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.)
pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
pašņorgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties
pašņurgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties
paķinkāt mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku")
pastrādāties mazliet, neilgu laiku strādāt
pabrāķēt mazliet, neilgu laiku šķirot
patirvēties mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam
paandelēt mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot
paandelēties mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties
papindzelēt mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu
papasēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
pavaktēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
paķemmēt mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā)
pažaudēt mazliet, neilgu laiku žāvēt
pakārnīt mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu)
zāvads mazliet, neliels daudzums
puspavērts mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
puspievērts mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
apēvelēt mazliet, pavirši noēvelēt
apslīpēt mazliet, pavirši noslīpēt
apvīlēt mazliet, pavirši novīlēt
apvirpot mazliet, pavirši novirpot
ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties)
pieknābāties mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem)
biki-biki mazliet, tuvāk
daskriet mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā
iestreijāt mazliet, vietumis apkaisīt (ar sāli)
nočagāt mazliet, vietumis nopļaut
nopļaustelēt mazliet, vietumis nopļaut
pieslīpēt mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku
kaut kā mazliet, zināmā mērā
kā nekā mazliet, zināmā mērā; kaut kā
makanīt Mazliet; mazlietiņ
makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt
cik necik mazliet; vismaz drusku; kaut mazliet
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos
ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs
margināls maznozīmīgs
zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura
saskarne SCSI mazo datorsistēmu saskarne (angļu "Small Computer System Interface")
aptvarstīt Mazpamazām noķert (visus)
maz pamazītēm, arī maz pamazītiņām, arī maz pamazām mazpamazām; pamazām
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
Neoporteria paucicostata mazribu neoportērija
mustaps mazrunīgs, vientiesīgs cilvēks
rukšulītis mazs (balts un glīts) sivēns
ozalēns mazs (jauns) ozols
ozolēns mazs (jauns) ozols
nikucis mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš
kvencis mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns
tekulēns mazs (nepieaudzis) auns
guldzis mazs (šķidruma) daudzums
adagietto mazs adadžo, apzīmējums tempam, kas ātrāks par adadžo
galiota mazs airu kuģis; arī kara kuģis ar 1 rindu airu, ko lietoja 12. gs. grieķu uguns mešanai
tuļķis mazs ālants; sapals
elkšņēks mazs alksnis
geridons mazs apaļš galdiņš
troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai
sprūdeņš mazs ar dēli aizbīdāms lodziņš (1 baļķa platumā) priekšnamā
dakšiņarkls mazs arkls
ķeburis mazs arkls
ķēburis mazs arkls
zilvēders mazs asaris
dipleidoskops mazs astronomisks instruments vietējā laika tuvīnai noteikšanai
datnes vadības bloks mazs atmiņas bloks, ko operētājsistēma īslaicīgi piešķir, lai tajā varētu ierakstīt informāciju par lietojumam atvērto datni, kas parasti ir datnes identifikators, tās izvietojums uz diska, kā arī norāde par pēdējo lietotāja izmantoto pozīciju datnē
klinis mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai
mikrobs mazs autobuss
mikrobuss mazs autobuss
mazauto mazs automobilis
mazautomobilis mazs automobilis
mazpulciņš mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība
bebrēns mazs bebrs
čibulītis mazs bērniņš (runājot ar bērniem)
bambucis mazs bērns
bambucītis mazs bērns
bambulis mazs bērns
bambuls mazs bērns
bēcis mazs bērns
bezdelis mazs bērns
cabītis mazs bērns
cabulītis mazs bērns
deideris mazs bērns
dūlis mazs bērns
kinders mazs bērns
ķiņķēziņš mazs bērns
knābācis mazs bērns
kņābāns mazs bērns
knadzis mazs bērns
knaupis mazs bērns
knibucis mazs bērns
kniburs mazs bērns
knīpats mazs bērns
knipucītis mazs bērns
knirpis mazs bērns
knubucis mazs bērns
krapāns mazs bērns
krapučis mazs bērns
krikainis mazs bērns
kroplītis mazs bērns
kroška mazs bērns
kunkulis mazs bērns
makacītis mazs bērns
mazulis mazs bērns
mikucis mazs bērns
sisis mazs bērns
sūdbumbulis mazs bērns
sūdubambālis mazs bērns
ucens mazs bērns
ucītis mazs bērns
venkulis mazs bērns
knidzis mazs bērns (arī mazs dzīvnieks)
knabucis mazs bērns (parasti zēns)
brēkulis mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns
kūķītis mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām
buņģis mazs bērns vai lops, kas daudz ēd un dzer
knosa mazs bērns vai sīks dzīvnieks
šņurka mazs bērns vai sivēns
vēķis mazs bērns, kas ātri sācis staigāt
spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās
ļekainis mazs bērns, kas jau sāk rāpot
čapainis mazs bērns, kas mācās staigāt
čāvainis mazs bērns, kas mācās staigāt
kvarpucis mazs bērns, kas nevar pamosties
tāpaļa mazs bērns, kas pārvietojas tupus un rāpus
rāpans mazs bērns, kas rāpo
lekainis mazs bērns, kas sācis rāpot
sipka mazs bērns, kas skraida šurp un turp
meiznīks mazs bērns, kas slapina biksēs
tupenis mazs bērns, kas vēl mācās staigāt
počka mazs bērns, kas vēl nestabili staigā
lepucis mazs bērns, kas vēl nestaigā
velstiķis mazs bērns, kas visur maisās pa kājām
jeķis mazs bērns, kurš sāk izslieties
zoķis mazs bērns, kurš vēl zīž no pudeles
ņurulis mazs bērns, kuru joprojām zīda
kverpucis mazs bērns, kverpis
zūzenis mazs bērns, lelle
zūzins mazs bērns, lelle
kvaņķis mazs bērns, parasti raudulīgs
lelle mazs bērns, zīdainis līdz kristībām
bebijs mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
bebītis mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
čiepiņš mazs bērns; meitene, meita
čirka mazs bērns; meitene; puika
knupis mazs bērns; punduris
knupķis mazs bērns; punduris
lollītis mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt
čiepiņš mazs cālis
mazceļš mazs ceļš
mikromegass mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem
čankurs mazs cinis
ķikuris mazs cinītis
plaukstdators mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators
rokas dators mazs dators, ko var turēt vienā rokā un darbināt ar otru roku
knipsītis mazs daudzums (kādas vielas)
kimoss mazs daudzums pārtikas produktu
krimens mazs daudzums, kriksis
Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
klēpja sunītis mazs dekoratīvo šķirņu suns; arī mazs suns
dumbēris mazs dīķis ar neskaidru ūdeni
dumbieris mazs dīķis ar neskaidru ūdeni
ragolis mazs divlemešu arkliņš, ar ko senāk zemi aruši, bet vēlāk tikai vagas izdzen, stādot dārzājus
padacka mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst
dzīstiņa mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija
dzītiņa mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija
kamols mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu)
speners mazs dzīvnieks ar lielu vēderu
eržuks mazs ērzelis
apocens mazs ezeriņš purvā, atliekas no pārpurvota ezera
kabatas formāts mazs formāts
gastrokamera mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus
ņikucis mazs gabaliņš
ņikutis mazs gabaliņš
ņukucis mazs gabaliņš
skrimslis mazs gabaliņš
skripsts mazs gabaliņš
snucis mazs gabaliņš
šņucis mazs gabaliņš
drapacka mazs gabaliņš, drupata
skrumsla mazs gabaliņš, drupata
skrumslis mazs gabaliņš, drupata
šnipsta mazs gabaliņš, drusciņa
šņipsts mazs gabaliņš, drusciņa
mēzekls mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs
ikustiņš mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala
ikustītis mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala
lapacis mazs gabals (drānas, lauksaimniecības zemes)
žļurba mazs gabals, lauska
ploška mazs gaismeklis – trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts
konsole mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai
cingulis mazs gaļas vai cita kā gabaliņš
glomīza mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm
greblis mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai
trigantine mazs grieķu kuģītis ar vienu buru
čess mazs gruzis
bibis mazs ievainojums (bērnu valodā)
ieriķis mazs īlens
akoproze mazs izkārnījumu daudzums zarnās
buķelis mazs jērs
cigurs mazs jērs
cikuris mazs jērs
bundulis mazs jērs vai govs
bicis mazs jērs; auns (bērnu runā)
tupinēns mazs kartupelis
kalpaka mazs katliņš
globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani
žūksnis mazs klēpītis siena vai salmu
jēmurs mazs knēvelis
knapzaķis mazs knēvelis
ķesels mazs knisītis
gnūža mazs knislis
knuselis mazs knislis
ķīnis mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam
flažolets mazs koka pūšamais mūzikas instruments
spriks mazs koka sprungulītis
skaliņš mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem)
concertino mazs koncerts, parasti viendaļīgs
atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds
čeverītis mazs kropls cilvēks
kaukenis mazs krupis
bangins mazs kubls; neliels toveris
kuģītis mazs kuģis kā, parasti pasažieru, pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem
pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
bambucis mazs kukainis, maza vabole
bambucītis mazs kukainis, maza vabole
kuzlis mazs kumeļš
sīkkumeliņš mazs kumeļš
sugulis mazs kumeļš
ķikars mazs kumosiņš, drusciņa
staņģe mazs kustonis ar lielu vēderu
staņģis mazs kustonis ar lielu vēderu
staņķis mazs kustonis ar lielu vēderu
ķupsis mazs ķipim līdzīgs smeļamais trauks
skaka mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu
skakas mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu
palakatīte mazs lakatiņš, ko izmantoja zīdaiņa gurnu ietīšanai
taimans mazs lasis
lukičs mazs lauznītis
minidisks mazs lāzerdisks skaņu ierakstei un atskaņošanai ar speciālu ierīci - minidisku bloku
spelstiķis mazs lielgabals
īliņš mazs lietus mākonis
mikrosferocīts mazs lodveida eritrocīts; tie atrodami asinīs iedzimtas hemolitiskās dzeltes gadījumā
aušķinieks mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
migulītis mazs maizes gabals
skrimulis mazs maizes gabals ar biezu garozu
miekacītis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
miekasis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
piegāznis mazs maizes klaipiņš, sakasnītis
aizgoznītis mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni
skočterjers mazs medību suns ar asu (parasti melnu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
skaiterjers mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
špilkumiņš mazs mēriņš; neliels trauks
kapsele mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās)
builis mazs nazītis; neass nazis
krietele mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus
parcella mazs nodalīts zemes gabals
cintiņa mazs paaugstinājums purvā
autiņš mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai)
peļonka mazs palags zīdaiņa ietīšanai
zvirbuļvanags mazs piekūnveidīgo kārtas putns
knitiņš mazs plankums, punkts, sīks adījuma vai izšuvuma raksts
breksēns mazs plaudis
bebijs mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
bebītis mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
čižiks mazs puika
knabācis mazs puika
knipelis mazs puika
poģis mazs puika
polaks mazs puika
zemlaka mazs puika
poļaciņš mazs puika ar apgrieztiem matiem
žepkus mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses
puģis mazs puika; poģis
zekuts mazs puisēns
knauslis mazs puisēns, knauķis
stepka mazs puisītis, palaidnis
siklis mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū
spīdaliņa mazs putniņš
mazputniņš mazs putns
mazputnīte mazs putns
ģuņģis mazs putns, kas pavada dzeguzi
juņģis mazs putns, kas pavada dzeguzi
gurba mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim
kremajēri mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai
ambīlītis mazs rokas cirvītis, ķirvelis
ruņčelis mazs runcis
spīdzene mazs salms
spudiņš mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas
ārceļš mazs sānu ceļš starp laukiem
fascikuls mazs sējums, burtnīca
čunčis mazs silts mūrītis kur žāvēt zeķes un cimdus
kastaņeta mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes
suksis mazs sivēns
zuiķis mazs sivēns
cuģītis mazs sivēns; tauks sivēns
mazums mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums
česuls mazs spics darbarīks caurumu urbšanai
podžopņiks mazs spilvens uz krēsla vai sola
bukiņš mazs stirnu āzītis
sunuška mazs sunītis
sunušķis mazs sunītis
čučka mazs suns
piksis mazs suns
kuislis mazs suņu ods, trīsuļods
krīts mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai)
oligopozija mazs šķidruma patēriņš
būcenis mazs šķūnis vai piebūve
kvancis mazs šunelis
sīktelīte mazs teļš
kuliks mazs tītars
mikrotonometrs mazs tonometrs skābekļa un oglekļa dioksīda parciālā spiediena noteikšanai arteriālajās asinīs
pļuksis mazs traktors
čerjonka mazs trauciņš
doškāns mazs trauks
ķezulis mazs trauks, bļoda
appundurējis mazs un ar resnu vēderu
scilocefālija mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība
bemberis mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis
sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks
leitēns mazs vai jauns lietuvietis
pavezms mazs vai puspiekrauts vezums
varmācēns mazs varmāka; varmākas mazais dēls
pakišops mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes
bodele mazs veikals; sīktirgotava
peksis mazs vezums
voliks mazs vienmasta kuģis turkiem
knipis mazs vīrelis
čāčītis mazs vīriņš
zaltulēns mazs zalktis
dušenieks mazs zemnieciņš, kam ir piecas pūrvietas aramzemes; būdnieks, mazsaimnieks
kramplis mazs zēns
pigulis mazs zēns
poģelis mazs zēns
puisēns mazs zēns
puisītis mazs zēns
puiškans mazs zēns
puiškāns mazs zēns
šēpurs mazs zēns
sknabats mazs zēns
žemlaka mazs zēns
kulksnis mazs zēns ar izgāztu vēderu
puisietis mazs zēns, arī pusaudzis
puisis mazs zēns, arī pusaudzis
bumburs mazs zēns, pundurs
kajots mazs Ziemeļamerikas prēriju vilks
maks mazs zirgs, mazs vērsis
maksts mazs zirgs, mazs vērsis
lankšans mazs zvaniņš
traliņš mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur)
campanula mazs zvans
tinkšins mazs zvārgulis
tabakas maks mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakmaks
piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
pumpulis mazs, augumā atpalicis cilvēks
klēpja bērns mazs, auklējams bērns
pibītis mazs, īss lūžņu gabals no kāda gara priekšmeta
pimberis mazs, izveicīgs bērns
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris
Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams
rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis
pēplis mazs, nevērtīgs cilvēks
pempucītis mazs, niecīgs bērns
repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies
purpe mazs, raudošs bērns
vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis
svīķelis mazs, vājš sivēns
sprikstiņš mazs, veikls cilvēks
mājiņa uz vistas kājas mazs, viegli celts pagaidu miteklis
Batrachium eradicatum mazsakņu ūdensgundega
bandinieks mazsvarīga persona
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām
ņirba mazu mirgojošu punktiņu parādīšanā uz ekrāna, kad attēli displeja ekrānā maināsātrāk, nekā displeja aparatūra tos var apstrādāt
mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais
skrimaniņa mazumiņš, kripata
šķibirga mazumiņš, škipsniņa
piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs
šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa
sušķene mazvērtīga meitene
makulatūra mazvērtīga, nederīga literatūra
plika graša vērts mazvērtīgs
(plika) graša vērts mazvērtīgs
graša vērts mazvērtīgs
tikai graša vērts mazvērtīgs
safabricējums mazvērtīgs mākslas darbs
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds
kā vīļāda mazvērtīgs, niecīgs, neievērojams
kaut kāds Mazvērtīgs; mazsvarīgs
nav lāģišķs mazvērtīgs; neauglīgs (par augsni)
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana
meža rekonstrukcija mazvērtīgu mežaudžu novākšana un ražīgas mērķa audzes audzēšana to vietā
mazā mazvīrcele mazvīrceļu suga ("Chaenorhinum minus")
Carex pauciflora mazziedu grīslis
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms
Eleocharis quinqueflora mazziedu pameldrs
kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā
medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne
drastica Medicīnā stipri un mazās devās iedarbīgi caurejas līdzekļi
algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai
diflatils Medikaments pilienu un tablešu veidā, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās un meteorismu
levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus
atenolols Medikaments, beta adrenoblokators, kas samazina pulsa biežumu
verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
risperidons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
etosuksimīds Medikaments, pretkrampju līdzeklis, ko izmanto gk. mazo lēkmju gadījumos
belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu)
rēvers Mehāniska ierīce buru platības samazināšanai
atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai
planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu)
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem
meitasbērns Meitas bērns; mazbērns
meitbērns Meitas bērns; mazbērns
sīcene Meitene (parasti maza)
vārnot Meklēt vārnu mazuļus
bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas
mēmuris Mēmais, mazrunīgais
memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks
bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks
masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem
dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka
atmērcēt Mērcējot samazināt vārāmā sāls piedevu
mērīšanas robeža mērījumu diapazona lielākā vai mazākā vērtība
būķēt Mērkt un mazgāt veļu sārmā; balināt
audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs
gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums
uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem
bandāža Metāla gredzens uz mašīnu vai konstrukciju daļām nodilšanas samazināšanai un izturības palielināšanai
brūderis Metāla iekārta ar sildelementiem dzīvnieku mazuļu apsildīšanai pirmajās dzīves dienās
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana
apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu
vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
pudlingošana Metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
mikrometeorīts Meteorīts, kam ir ļoti maza masa
methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību
mikrorentgenogrāfija Metode ļoti mazu objektu rentgenattēlu iegūšanai un to aplūkošanai mikroskopā vairāku simtu reižu palielinājumā
naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija
vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju
ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
deci- Metrisko mērvienību salikto nosaukumu daļa, kas nozīmē desmitkārtēju samazinājumu, piem., decimetrs - 0,1 m, decigrams - 0,1 g.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
raudulēns meža pīles mazulis
raudavēns meža pīļu mazulis
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
apuriņš Meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs koku pudurs
neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu
purkāja mežs, kurā aug (tikai) mazas priedes
purvkāja mežs, kurā aug (tikai) mazas priedes
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība
migulītis Miegains mazs bērns
lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms
aleikēmiskā mieloze mieloze ar samazinātu leikocītu skaitu asinīs
hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
atenuācija Mikrobioloģijā patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem
nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga
mikroftalmija Mikroftalms, nenormāli mazi acāboli
miniatūrmodulis Mikromodulis - mazu izmēru funkcionāls radioelektroniskās aparatūras mezgls, kurā blīvi samontētas speciālas detaļas un elementi
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
mitigācija Mīkstināšana, mazināšana, norimšana
demulcents Mīkstinātājs (kairinājumu mazinātājs) līdzeklis
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu
kleseklis Milti ar samazgām cūkām
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam
čubelīte Mīļvārdiņš mazai meitenei
joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt
cibis Mīļvārdiņš mazam bērnam
maigulītis Mīļvārdiņš mazam bērnam
mažulis Mīļvārdiņš mazam bērnam
judelis Mīļvārdiņš mazam bērnam; nerātnis
dakaris Mīļvātrdiņš mazam bērnam
vieglie minerāli minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai
demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā
pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu
mikromodulis Miniatūrmodulis - mazu izmēru funkcionāls radioelektroniskās aparatūras mezgls, kurā blīvi samontētas speciālas detaļas un elementi; to izmanto lidaparātos, raķetēs un kosmiskajā tehnikā
midžināt Mirgot mazām gaismiņām; zibināties gar acīm
ligzda miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1)
norimstīties Mitēties, atslābt, mazināties
heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
cementa apmetums mitrumizturīgs, mazplastisks cementa javas apmetums
kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas
pennēt mocīt; rāt kādu, aizrādīt, mazgāt galvu
hostbāzēts modems modems, kas atsevišķu operāciju izpildei izmanto datora procesoru, un līdz ar to samazinās modema izmaksas
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru
sīknauda monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību
pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki
submorfs Morfa strukturāli mainīgā daļa, kas paplašina vai samazina pamatmorfēmu
demorfinizācija Morfīnisma ārstēšana, pakāpeniski samazinot morfija devas
ziemas eļļa motoreļļa ar mazu kinemātisko viskozitāti
funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai
hordotomija Muguras smadzeņu priekšējo vai laterālo traktu pārgriešana, lai mazinātu neciešamas sāpes
dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi)
arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu
hemiatonija Muskuļu spēka vai tonusa samazināšanās ķermeņa vienā pusē
mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem
semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs
bezrocība Nabadzība, mazturība
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
eļļa naftas pārstrādes produkts vai sintētisks šķidrums, ko lieto, lai samazinātu berzi starp mehānisma detaļām
onihoheterotopija Naga atrašanās neparastā vietā, piem., galafalangas laterālajā virsmā (visbiežāk uz mazā pirksta)
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
naudas plūsma naudas un naudas ekvivalentu pieaugums un samazinājums
tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
nav ne vēsts nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (no meklētā, bijušā, gaidāmā, solītā)
diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes
vismaz Ne mazāk kā
paralēlā montāža ne mazāk kā divas neatkarīgas darbības atspoguļojošu kadru apvienošana vienā epizodē, pamīšus montējot šo kadru fragmentus
neaizķert ar nagu kādu ne mazākā mērā neaizskart kādu
ne par sprīdi ne mazākā mērā, it nemaz
ne soli ne mazākā mērā, it nemaz, nevienā vietā
šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam
nicik Ne visai daudz; pamaz
noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
plonckāt Ne visai rūpīgi skalot, mazgāt
pačurnīt Ne visai rūpīgi, pavirši pamazgāt
nebe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba
nele Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba
nibe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes
inkubācijas atbirumi neapaugļotās olas, olas ar asins gredzeniem, miruši embriji, nosmaceņi, vārgie un kroplie putnu mazuļi
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto)
psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
nenorāts Neaudzināts, maz bārts
nebūt cienīgam kurpju siksnas atraisīt nebūt ne mazākā mērā kāda cienīgam
ne tik, cik vistas kājai (arī kājā) gaļas necik, it nemaz
ne par grasi necik, nemaz
ne par kapeiku necik, nemaz
ne par pimberi necik, nemaz
pasūrs nedaudz (mazliet) sāļš
nodzerties nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
pavaļināt nedaudz ļaut vaļu, mazāk nodarbināt
pažļudzināt nedaudz virspusēji mazgāt
bikšiņ Nedaudz, mazliet
patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē)
pavaldzēt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt
pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt
patukt Nedaudz, mazliet aptūkt, uzpampt
paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt
patīstīt Nedaudz, mazliet attīt
paskurbināt Nedaudz, mazliet berzēt
paknausēt Nedaudz, mazliet berzēt vai kasīt
paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
papelčēt Nedaudz, mazliet čurāt
pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt
pasnabarot Nedaudz, mazliet kārumoties
paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt
paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt
paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī
paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt
paraibot Nedaudz, mazliet krāsot raibās krāsās
pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu)
pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt
pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt
papesties Nedaudz, mazliet ķildoties
paķizināt Nedaudz, mazliet ķircināt
patītināt Nedaudz, mazliet ķircināt
palaboties Nedaudz, mazliet laboties
palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1)
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu
pavicot Nedaudz, mazliet luncināt, vēcināt
palaidināt Nedaudz, mazliet ļaut pa apli skraidīt
pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties
pamokšīties Nedaudz, mazliet māžoties
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt
paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus)
pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt
patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju)
paņerbināt Nedaudz, mazliet ņerbināt
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt
pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt
pavāzt Nedaudz, mazliet pacelt (cepuri)
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt
patilināt Nedaudz, mazliet palutināt
papaļāt Nedaudz, mazliet paļāt
paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt
pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt
paslānīt Nedaudz, mazliet pērt
patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt
papirkt Nedaudz, mazliet pirkt
paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties
patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt
paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt
paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties
pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties
patveicēt Nedaudz, mazliet sautēt
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt
paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam)
pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot
pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām
pasmails Nedaudz, mazliet smails
pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt
pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt
pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt
paspļaudīt Nedaudz, mazliet spļaut
paspļaut Nedaudz, mazliet spļaut
pastīvens Nedaudz, mazliet stīvs
patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties
pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu)
palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt
paskūtēt Nedaudz, mazliet uzrīdīt
patriept Nedaudz, mazliet uzziest
pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju)
pažavēt Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi žāvēt
paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu)
paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1
pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns
pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās)
pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot
pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt
kleņģis Nederīgas vai maz derīgas lietas
kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks
nedot ne grasi nedot, nemaksāt nemaz
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu
arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
susla Negaršīgs, mazalkoholisks alus
telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju
holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā
vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas
šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi)
ņermināt Negribīgi un maz ēst
ņermināties Negribīgi un maz ēst
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji
Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi
pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājums
šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs
šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs; šāds (un) tāds
pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt
paārstēt neilgu laiku mazliet ārstēt
pamaisīties neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū)
paadīties neilgu laiku, mazliet adīt
paadīt neilgu laiku, mazliet adīt (ko)
paaijāt neilgu laiku, mazliet aijāt
paaiztikt neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu)
paākstīties neilgu laiku, mazliet ākstīties
paālēties neilgu laiku, mazliet ālēties
paamizēties neilgu laiku, mazliet amizēties
paanalizēt neilgu laiku, mazliet analizēt
paplaukšināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
paskatīties neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot
papētīt neilgu laiku, mazliet apskatīt
patūkšt neilgu laiku, mazliet apspriesties
pavaldīt neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
pasmaržot neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu)
paost neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1)
pabaudīt neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam)
paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.)
paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus)
paārstēties neilgu laiku, mazliet ārstēties
paarties neilgu laiku, mazliet art
paart neilgu laiku, mazliet art (ko)
paasarot neilgu laiku, mazliet asarot
paasināt neilgu laiku, mazliet asināt
paasiņot neilgu laiku, mazliet asiņot
pašļaucīties neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī
paspēlēt neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu
pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
paaudzēt neilgu laiku, mazliet audzēt
paaudzināt neilgu laiku, mazliet audzināt
paauklēt neilgu laiku, mazliet auklēt
paaurot neilgu laiku, mazliet aurot
paausīties neilgu laiku, mazliet ausīties
paklausīties neilgu laiku, mazliet auskultēt
paausties neilgu laiku, mazliet aust
paaust neilgu laiku, mazliet aust (ko)
paaušoties neilgu laiku, mazliet aušoties
paāzēt neilgu laiku, mazliet āzēt
paāzēties neilgu laiku, mazliet āzēties
pabadināt neilgu laiku, mazliet badināt
pabadināties neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties
pabadīt neilgu laiku, mazliet badīt
pabadīties neilgu laiku, mazliet badīties
pabadoties neilgu laiku, mazliet badoties
pabaidīt neilgu laiku, mazliet baidīt
pabakstīt neilgu laiku, mazliet bakstīt
pabakstīties neilgu laiku, mazliet bakstīties
pabalināt neilgu laiku, mazliet balināt
paballēties neilgu laiku, mazliet ballēties
pabalsināt neilgu laiku, mazliet balsināt
pabaroties neilgu laiku, mazliet baroties
pabārstīt neilgu laiku, mazliet bārstīt
pabārt neilgu laiku, mazliet bārt
pabārties neilgu laiku, mazliet bārties
pabaurot neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties
pabēdāties neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties
paberzēt neilgu laiku, mazliet berzēt
paberzēties neilgu laiku, mazliet berzēties
paberzt neilgu laiku, mazliet berzt
paberzties neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties
pabiedēt neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1)
pabiedroties neilgu laiku, mazliet biedroties
pabikstīt neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt
pabirdināt neilgu laiku, mazliet birdināt
pabizot neilgu laiku, mazliet bizot
pablēdīties neilgu laiku, mazliet blēdīties
pablēņoties neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties
pablēt neilgu laiku, mazliet blēt
pablietēt neilgu laiku, mazliet blietēt
pablīvēt neilgu laiku, mazliet blīvēt
pablusoties neilgu laiku, mazliet blusoties
pabļaustīties neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt
pabļitkot neilgu laiku, mazliet bļitkot
paboksēties neilgu laiku, mazliet boksēties
pabradāt neilgu laiku, mazliet bradāt
pabradāties neilgu laiku, mazliet bradāt
pabrakšēt neilgu laiku, mazliet brakšēt
pabrakšināt neilgu laiku, mazliet brakšināt
pabrakšķēt neilgu laiku, mazliet brakšķēt
pabrakšķināt neilgu laiku, mazliet brakšķināt
pabraucīt neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
pabraukāt neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku)
pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
pabrēkāt neilgu laiku, mazliet brēkāt
pabriedēt neilgu laiku, mazliet briedēt
pabrikšēt neilgu laiku, mazliet brikšēt
pabrikšināt neilgu laiku, mazliet brikšināt
pabrikšķēt neilgu laiku, mazliet brikšķēt
pabrikšķināt neilgu laiku, mazliet brikšķināt
pabrīnīties neilgu laiku, mazliet brīnīties
pabrūnināt neilgu laiku, mazliet brūnināt
pabružāt neilgu laiku, mazliet bružāt
pabubināt neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu)
pabuldurēt neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru)
pabungot neilgu laiku, mazliet bungot
paburbulēt neilgu laiku, mazliet burbulēt
paburbuļot neilgu laiku, mazliet burbuļot
paburkšēt neilgu laiku, mazliet burkšēt
paburkšināt neilgu laiku, mazliet burkšināt
paburkšķēt neilgu laiku, mazliet burkšķēt
paburkšķināt neilgu laiku, mazliet burkšķināt
paburt neilgu laiku, mazliet burt
paburties neilgu laiku, mazliet burties
paburtot neilgu laiku, mazliet burtot
paburzīt neilgu laiku, mazliet burzīt
padumpoties neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
patrīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2)
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
pabūvēt neilgu laiku, mazliet būvēt
pabužināt neilgu laiku, mazliet bužināt
pabužināties neilgu laiku, mazliet bužināties
paceļot neilgu laiku, mazliet ceļot
pakalt neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
paurbties neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko)
paurķēties neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
pacepināt neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus)
pacept neilgu laiku, mazliet cept (ko)
pacirst neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko)
paciemoties neilgu laiku, mazliet ciemoties
pacīkstēties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
pacīkstīties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
pacilāt neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to)
pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver
pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu)
pacildināt neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (1)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (2)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (3)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (4)
pacirpt neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam)
pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi)
pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ko)
pacirtot neilgu laiku, mazliet cirtot
pacitēt neilgu laiku, mazliet citēt
pačabēt neilgu laiku, mazliet čabēt
pačabināt neilgu laiku, mazliet čabināt
pačabināties neilgu laiku, mazliet čabināties
pačakstēt neilgu laiku, mazliet čakstēt
pačakstināt neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu)
pačapstināt neilgu laiku, mazliet čapstināt
pačāpstināt neilgu laiku, mazliet čāpstināt
pačaukstēt neilgu laiku, mazliet čaukstēt
pačaukstināt neilgu laiku, mazliet čaukstināt
pačaukstināties neilgu laiku, mazliet čaukstināties
pačerkstēt neilgu laiku, mazliet čerkstēt
pačērkstēt neilgu laiku, mazliet čērkstēt
pačiepstēt neilgu laiku, mazliet čiepstēt
pačīgāt neilgu laiku, mazliet čīgāt
pačīkstēt neilgu laiku, mazliet čīkstēt
pačīkstināt neilgu laiku, mazliet čīkstināt
pačirkstēt neilgu laiku, mazliet čirkstēt
pačirkstināt neilgu laiku, mazliet čirkstināt
pačivināt neilgu laiku, mazliet čivināt
pačokstināt neilgu laiku, mazliet čokstināt
pačubināt neilgu laiku, mazliet čubināt
pačubināties neilgu laiku, mazliet čubināties
pačūkstēt neilgu laiku, mazliet čūkstēt
pačukstēties neilgu laiku, mazliet čukstēties
pačūlāt neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
pačūlot neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
pačurkstēt neilgu laiku, mazliet čurkstēt
pačurkstināt neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu)
padainot neilgu laiku, mazliet dainot
padakšot neilgu laiku, mazliet dakšot
padalīties neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē)
padalīties neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā)
padancināt neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri)
padarbināt neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī
paknosīties neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski
paņemties neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt
padārdēt neilgu laiku, mazliet dārdēt
padārdināt neilgu laiku, mazliet dārdināt
pakauties neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
pabakstīties neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pastīvēties neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli
pacīnīties neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
pasačupinēties neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu
paburties neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
padebatēt neilgu laiku, mazliet debatēt
padedzināt neilgu laiku, mazliet dedzināt
padegt neilgu laiku, mazliet degt
pagrust neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt
padejot neilgu laiku, mazliet dejot
pakratīties neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
padeklamēt neilgu laiku, mazliet deklamēt
padelverēties neilgu laiku, mazliet delverēties
padēstīt neilgu laiku, mazliet dēstīt
padēt neilgu laiku, mazliet dēt
padežurēt neilgu laiku, mazliet dežurēt
padīdīties neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties
padiedelēt neilgu laiku, mazliet diedelēt
padiedelēties neilgu laiku, mazliet diedelēties
padiedzēt neilgu laiku, mazliet diedzēt
padiegt neilgu laiku, mazliet diegt (ko)
padienēt neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā)
padīkt neilgu laiku, mazliet dīkt
padiktēt neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu)
padimdēt neilgu laiku, mazliet dimdēt
padimdināt neilgu laiku, mazliet dimdināt
padiskutēt neilgu laiku, mazliet diskutēt
padisputēt neilgu laiku, mazliet disputēt
padīžāties neilgu laiku, mazliet dīžāties
padobt neilgu laiku, mazliet dobt
padomāt neilgu laiku, mazliet domāt
pazāļot neilgu laiku, mazliet dot zāles
patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
padraiskuļot neilgu laiku, mazliet draiskuļot
padrasēt neilgu laiku, mazliet drasēt
padraudzēties neilgu laiku, mazliet draudzēties
padrāzt neilgu laiku, mazliet drāzt
padrebēt neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt
padrebināt neilgu laiku, mazliet drebināt
padrebināties neilgu laiku, mazliet drebināties
padresēt neilgu laiku, mazliet dresēt
padrupināt neilgu laiku, mazliet drupināt
pakalt neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem
padrūzmēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties
pablīvēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
paducināt neilgu laiku, mazliet ducināt
padudināt neilgu laiku, mazliet dudināt
padudināties neilgu laiku, mazliet dudināties
padūdot neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem)
padūkt neilgu laiku, mazliet dūkt
padukurēt neilgu laiku, mazliet dukurēt
padūmot neilgu laiku, mazliet dūmot
padunēt neilgu laiku, mazliet dunēt
padungot neilgu laiku, mazliet dungot
padunkāt neilgu laiku, mazliet dunkāt
padunkāties neilgu laiku, mazliet dunkāties
padurstīt neilgu laiku, mazliet durstīt
padusmoties neilgu laiku, mazliet dusmoties
pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
padvest neilgu laiku, mazliet dvest
padzelt neilgu laiku, mazliet dzelt
padzenāt neilgu laiku, mazliet dzenāt
padzesēt neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu)
padzesināt neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu)
padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu)
padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto)
padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem)
padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem)
padziedēt neilgu laiku, mazliet dziedēt
padziedināt neilgu laiku, mazliet dziedināt
padzirksteļot neilgu laiku, mazliet dzirksteļot
padzīrot neilgu laiku, mazliet dzīrot
padzīt neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās)
padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
padžinkstēt neilgu laiku, mazliet džinkstēt
padžinkstināt neilgu laiku, mazliet džinkstināt
paecēt neilgu laiku, mazliet ecēt (ko)
paekselēt neilgu laiku, mazliet ekselēt
paeksperimentēt neilgu laiku, mazliet eksperimentēt
paelpot neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu)
paelsāt neilgu laiku, mazliet elsāt
paelsot neilgu laiku, mazliet elsot
paelst neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot
paeļļot neilgu laiku, mazliet eļļot
paērmoties neilgu laiku, mazliet ērmoties
paerroties neilgu laiku, mazliet erroties
pagrauzt neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
paknibināt neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām)
palupināt neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi
paēvelēt neilgu laiku, mazliet ēvelēt
pafantazēt neilgu laiku, mazliet fantazēt
pafilmēt neilgu laiku, mazliet filmēt
pafilmēties neilgu laiku, mazliet filmēties
pafilozofēt neilgu laiku, mazliet filozofēt
paflirtēt neilgu laiku, mazliet flirtēt
pafotografēt neilgu laiku, mazliet fotografēt
pafrēzēt neilgu laiku, mazliet frēzēt
pagaidīt neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko)
pagailēt neilgu laiku, mazliet gailēt
pagainīt neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt
pagainīties neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties
pagaiņāt neilgu laiku, mazliet gaiņāt
pagaiņāties neilgu laiku, mazliet gaiņāties
paganīt neilgu laiku, mazliet ganīt
paganīties neilgu laiku, mazliet ganīties
pagārgt neilgu laiku, mazliet gārgt
pagarlaikot neilgu laiku, mazliet garlaikot
pagarlaikoties neilgu laiku, mazliet garlaikoties
pagatavināt neilgu laiku, mazliet gatavināt
pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai)
pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām)
pagaudot neilgu laiku, mazliet gaudot
pagausties neilgu laiku, mazliet gausties
pagavilēt neilgu laiku, mazliet gavilēt
pagavilēties neilgu laiku, mazliet gavilēt
pagāzelēt neilgu laiku, mazliet gāzelēt
pagāzt neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup)
paglāstīt neilgu laiku, mazliet glāstīt
paglaudīt neilgu laiku, mazliet glaudīt
paglaust neilgu laiku, mazliet glaust
paglausties neilgu laiku, mazliet glausties
pagleznot neilgu laiku, mazliet gleznot
pagludināt neilgu laiku, mazliet gludināt
paglūnēt neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem
pagorīt neilgu laiku, mazliet gorīt
pagorīties neilgu laiku, mazliet gorīties
pagozēt neilgu laiku, mazliet gozēt
pagozēties neilgu laiku, mazliet gozēties
pagrābāt neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1)
pagrabēt neilgu laiku, mazliet grabēt
pagrabināt neilgu laiku, mazliet grabināt
pagrabināties neilgu laiku, mazliet grabināties
pagrābstīt neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1)
pagrābstīties neilgu laiku, mazliet grābstīties
pagraizīt neilgu laiku, mazliet graizīt
pagramstīt neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1)
pagrauzdēt neilgu laiku, mazliet grauzdēt
pagrauzt neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem)
pagražoties neilgu laiku, mazliet gražoties
pagrebināt neilgu laiku, mazliet grebināt
pagrebt neilgu laiku, mazliet grebt
pagremot neilgu laiku, mazliet gremot
pagremsties neilgu laiku, mazliet gremsties
pagremzties neilgu laiku, mazliet gremzties
pagreznot neilgu laiku, mazliet greznot
pagreznoties neilgu laiku, mazliet greznoties
pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to)
pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt 2
pagrozīt neilgu laiku, mazliet grozīt
pagrozīties neilgu laiku, mazliet grozīties
pagrūstelēt neilgu laiku, mazliet grūstīt
pagrūstīt neilgu laiku, mazliet grūstīt
pagrūstīties neilgu laiku, mazliet grūstīties
pagruzdēt neilgu laiku, mazliet gruzdēt
pagubot neilgu laiku, mazliet gubot
pagudrot neilgu laiku, mazliet gudrot
paguldzēt neilgu laiku, mazliet guldzēt
paguldzīties neilgu laiku, mazliet guldzīties
pagumzīt neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt
pagurkstēt neilgu laiku, mazliet gurkstēt
pagūstīt neilgu laiku, mazliet gūstīt
paīdēt neilgu laiku, mazliet īdēt
paņurdēt neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku
pagraut neilgu laiku, mazliet iebrucināt
paieskāt neilgu laiku, mazliet ieskāt
paskatīties neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko)
paīgnoties neilgu laiku, mazliet īgņoties
paīgņoties neilgu laiku, mazliet īgņoties
paīgt neilgu laiku, mazliet īgt
pailgoties neilgu laiku, mazliet ilgoties
paimprovizēt neilgu laiku, mazliet improvizēt
paintervēt neilgu laiku, mazliet intervēt
pairdināt neilgu laiku, mazliet irdināt
pairgoties neilgu laiku, mazliet irgoties
paironizēt neilgu laiku, mazliet ironizēt
pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
paglītoties neilgu laiku, mazliet izglītoties
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties
paskaust neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību
pasmaržot neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu
paluncināties neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
pasapņot neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt
pajādelēt neilgu laiku, mazliet jādelēt
pajādināt neilgu laiku, mazliet jādināt
pajāties neilgu laiku, mazliet jāt
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
pajaut neilgu laiku, mazliet jaut
pajokot neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties
pajokoties neilgu laiku, mazliet jokoties
pajūsmot neilgu laiku, mazliet jūsmot
pakairināt neilgu laiku, mazliet kairināt
pakaitēt neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu)
pakaitināt neilgu laiku, mazliet kaitināt
pakalkulēt neilgu laiku, mazliet kalkulēt
pakalpināt neilgu laiku, mazliet kalpināt
padancināt neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas
pakalt neilgu laiku, mazliet kalt
pakaltēt neilgu laiku, mazliet kaltēt
pakaļķot neilgu laiku, mazliet kaļķot
pakapāt neilgu laiku, mazliet kapāt
pakāpelēt neilgu laiku, mazliet kāpelēt
pakapināt neilgu laiku, mazliet kapināt
pakaplēt neilgu laiku, mazliet kaplēt
pakārdināt neilgu laiku, mazliet kārdināt
pakarot neilgu laiku, mazliet karot
pakārpīt neilgu laiku, mazliet kārpīt
pakārpīties neilgu laiku, mazliet kārpīties
pakarsēt neilgu laiku, mazliet karsēt
pakarsēties neilgu laiku, mazliet karsēties
pakarst neilgu laiku, mazliet karst
pakārst neilgu laiku, mazliet kārst
pakārstīt neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt
pakārstīties neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties
pakārtāt neilgu laiku, mazliet kārtāt
pakārtot neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu)
pakārtoties neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā)
pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu)
pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu)
pakāst neilgu laiku, mazliet kāst
pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
pakašņāties neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties
pakaucināt neilgu laiku, mazliet kaucināt
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem)
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām)
pakaulēt neilgu laiku, mazliet kaulēt
pakaulēties neilgu laiku, mazliet kaulēties
pakaunēties neilgu laiku, mazliet kaunēties
pakaunināt neilgu laiku, mazliet kaunināt
pakausēt neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu)
pakauties neilgu laiku, mazliet kauties
pakautrēties neilgu laiku, mazliet kautrēties
paklabēt neilgu laiku, mazliet klabēt
paklabināt neilgu laiku, mazliet klabināt
pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
paklaigāt neilgu laiku, mazliet klaigāt
paklaiņāt neilgu laiku, mazliet klaiņāt
paklaiņot neilgu laiku, mazliet klaiņot
paklakšēt neilgu laiku, mazliet klakšēt
paklakšināt neilgu laiku, mazliet klakšināt
paklakšķēt neilgu laiku, mazliet klakšķēt
paklakšķināt neilgu laiku, mazliet klakšķināt
paklaudzēt neilgu laiku, mazliet klaudzēt
paklaudzināt neilgu laiku, mazliet klaudzināt
padancot neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas
paklausīties neilgu laiku, mazliet klausīties
paklauvēt neilgu laiku, mazliet klauvēt
pasadauzīties neilgu laiku, mazliet klauvēt
paklejot neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
paklepot neilgu laiku, mazliet klepot
paklidzināt neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem)
pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem)
pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku
paklikšēt neilgu laiku, mazliet klikšēt
paklikšināt neilgu laiku, mazliet klikšināt
paklikšķēt neilgu laiku, mazliet klikšķēt
paklikšķināt neilgu laiku, mazliet klikšķināt
paklīrēties neilgu laiku, mazliet klīrēties
paklukstēt neilgu laiku, mazliet klukstēt
paklunkšķēt neilgu laiku, mazliet klunkšķēt
paklunkšināt neilgu laiku, mazliet klunkšķināt
paklunkšķināt neilgu laiku, mazliet klunkšķināt
paknābāt neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību)
paknābāties neilgu laiku, mazliet knābāties
paknaibīt neilgu laiku, mazliet knaibīt
paknaibīties neilgu laiku, mazliet knaibīties
paknakstīties neilgu laiku, mazliet knakstīties
paknakšēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
paknakšķēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
paknakšināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
paknakšķināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
paknibināt neilgu laiku, mazliet knibināt
paknibināties neilgu laiku, mazliet knibināties
pakniest neilgu laiku, mazliet kniest
paknikšināt neilgu laiku, mazliet knikšināt
paknikšēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
paknikšķēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
paknikšķināt neilgu laiku, mazliet knikšķināt
paknosīt neilgu laiku, mazliet knosīt
paknosīties neilgu laiku, mazliet knosīties
pakņudēt neilgu laiku, mazliet kņudēt
pakņudināt neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt
pakodināt neilgu laiku, mazliet kodināt
pakodīt neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt
pakoklēt neilgu laiku, mazliet koklēt
pakoķetēt neilgu laiku, mazliet koķetēt
pakomandēt neilgu laiku, mazliet komandēt
pakomentēt neilgu laiku, mazliet komentēt
pakonsultēt neilgu laiku, mazliet konsultēt
pakonsultēties neilgu laiku, mazliet konsultēties
pakontrolēt neilgu laiku, mazliet kontrolēt
pakopēt neilgu laiku, mazliet kopēt
pakopt neilgu laiku, mazliet kopt
paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
pakoriģēt neilgu laiku, mazliet koriģēt
pakošļāt neilgu laiku, mazliet košļāt
pakrakšēt neilgu laiku, mazliet krakšēt
pakrakšināt neilgu laiku, mazliet krakšināt
pakrakšķēt neilgu laiku, mazliet krakšķēt
pakrakšķināt neilgu laiku, mazliet krakšķināt
pakrākt neilgu laiku, mazliet krākt
pakrākties neilgu laiku, mazliet krākt
pakrāmēt neilgu laiku, mazliet krāmēt
pakrāmēties neilgu laiku, mazliet krāmēties
pakrāpties neilgu laiku, mazliet krāpties
pakrāsot neilgu laiku, mazliet krāsot
pakrāt neilgu laiku, mazliet krāt
pakratīt neilgu laiku, mazliet kratīt
pagrandīt neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt
pagrandīties neilgu laiku, mazliet kratīties
pakratīties neilgu laiku, mazliet kratīties
pakraukāt neilgu laiku, mazliet kraukāt
pakraukāties neilgu laiku, mazliet kraukāties
pakraukšēt neilgu laiku, mazliet kraukšēt
pakraukšināt neilgu laiku, mazliet kraukšināt
pakraukšķēt neilgu laiku, mazliet kraukšķēt
pakraukšķināt neilgu laiku, mazliet kraukšķināt
pakraukt neilgu laiku, mazliet kraukt
pakraut neilgu laiku, mazliet kraut
pakravāt neilgu laiku, mazliet kravāt
pakravāties neilgu laiku, mazliet kravāties
pakrejot neilgu laiku, mazliet krejot
pakrekšēt neilgu laiku, mazliet krekšēt
pakrekšināt neilgu laiku, mazliet krekšināt
pakrekšķēt neilgu laiku, mazliet krekšķēt
pakrekstēt neilgu laiku, mazliet krekšķēt
pakrekšķināt neilgu laiku, mazliet krekšķināt
pakrēpot neilgu laiku, mazliet krēpot
pakrikšēt neilgu laiku, mazliet krikšēt
pakrikšķēt neilgu laiku, mazliet krikšķēt
pakrikšināt neilgu laiku, mazliet krikšķināt
pakrikšķināt neilgu laiku, mazliet krikšķināt
pakrimst neilgu laiku, mazliet krimst
parubināt neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt
pakritizēt neilgu laiku, mazliet kritizēt
pakriukšēt neilgu laiku, mazliet kriukšēt
pakriukšināt neilgu laiku, mazliet kriukšināt
pakriukšķēt neilgu laiku, mazliet kriukšķēt
pakriukšķināt neilgu laiku, mazliet kriukšķināt
pakūdīt neilgu laiku, mazliet kūdīt
pakuģot neilgu laiku, mazliet kuģot
pakūkot neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi)
pakūleņot neilgu laiku, mazliet kūleņot
pakulstīt neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus)
pakult neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību)
pakuļāt neilgu laiku, mazliet kuļāt
pakūļāt neilgu laiku, mazliet kūļāt
pakuļāties neilgu laiku, mazliet kuļāties
pakūļāties neilgu laiku, mazliet kūļāties
pakunkstēt neilgu laiku, mazliet kunkstēt
pakunkstēties neilgu laiku, mazliet kunkstēt
pakūpēt neilgu laiku, mazliet kūpēt
pakupināt neilgu laiku, mazliet kupināt
pakūpināt neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus)
pakurēties neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties
pakurināt neilgu laiku, mazliet kurināt
pakurkstēt neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem)
pakurnēt neilgu laiku, mazliet kurnēt
pakurt neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt
pakurties neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties
pakutēt neilgu laiku, mazliet kutēt
pakutināt neilgu laiku, mazliet kutināt
pakveldēt neilgu laiku, mazliet kveldēt
pakveldināt neilgu laiku, mazliet kveldināt
pakvēlot neilgu laiku, mazliet kvēlot
pakvēpināt neilgu laiku, mazliet kvēpināt
pakvernēt neilgu laiku, mazliet kvernēt
pakviekt neilgu laiku, mazliet kviekt
pakviekties neilgu laiku, mazliet kviekt
paķeksēt neilgu laiku, mazliet ķeksēt
paķemmēt neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt
paķemmēties neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties
paķēmoties neilgu laiku, mazliet ķēmoties
paķengāt neilgu laiku, mazliet ķengāt
paķengāties neilgu laiku, mazliet ķengāties
paķepuroties neilgu laiku, mazliet ķepuroties
paķērkt neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem)
paķerstīt neilgu laiku, mazliet ķerstīt
paķerstīties neilgu laiku, mazliet ķerstīties
paķert neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt
paķidāt neilgu laiku, mazliet ķidāt
paķiķināt neilgu laiku, mazliet ķiķināt
paķiķināties neilgu laiku, mazliet ķiķināties
paķildoties neilgu laiku, mazliet ķildoties
paķircināt neilgu laiku, mazliet ķircināt
paķekot neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt
paķircināties neilgu laiku, mazliet ķircināties
paķekoties neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt
palabināt neilgu laiku, mazliet labināt
palabot neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu)
palaidelēties neilgu laiku, mazliet laidelēties
palaistīt neilgu laiku, mazliet laistīt
palaistīties neilgu laiku, mazliet laistīties
palaizīt neilgu laiku, mazliet laizīt
palaizīties neilgu laiku, mazliet laizīties
palakstoties neilgu laiku, mazliet lakstoties
palakt neilgu laiku, mazliet lakt
palamāt neilgu laiku, mazliet lamāt
palamāties neilgu laiku, mazliet lamāties
palāpīt neilgu laiku, mazliet lāpīt
palāpstot neilgu laiku, mazliet lāpstot
palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem
palasīt neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā)
palaupīt neilgu laiku, mazliet laupīt 1
palauzīt neilgu laiku, mazliet lauzīt
palauzīties neilgu laiku, mazliet lauzīties
palauzt neilgu laiku, mazliet lauzt
palecināt neilgu laiku, mazliet lecināt 2
palēkāt neilgu laiku, mazliet lēkāt
palepoties neilgu laiku, mazliet lepoties
palidināt neilgu laiku, mazliet lidināt
palidināties neilgu laiku, mazliet lidināties
palielīt neilgu laiku, mazliet lielīt
palielīties neilgu laiku, mazliet lielīties
paliesmot neilgu laiku, mazliet liesmot
paliet neilgu laiku, mazliet liet
pamēģināt neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to)
palietot neilgu laiku, mazliet lietot
palīkņāties neilgu laiku, mazliet līkņāties
palīksmot neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties
palīksmoties neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot
palīņāt neilgu laiku, mazliet līņāt
palīt neilgu laiku, mazliet līt
paslacināt neilgu laiku, mazliet līt
papilināt neilgu laiku, mazliet līt (par lietu)
palobīt neilgu laiku, mazliet lobīt
palocīt neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus)
palocīties neilgu laiku, mazliet locīties
palodāt neilgu laiku, mazliet lodāt
palolot neilgu laiku, mazliet lolot
paložņāt neilgu laiku, mazliet ložņāt
paluncināt neilgu laiku, mazliet luncināt
paluncināties neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni)
palupināt neilgu laiku, mazliet lupināt
palutināt neilgu laiku, mazliet lutināt
paļaunoties neilgu laiku, mazliet ļaunoties
pajūtināties neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam
paļodzīt neilgu laiku, mazliet ļodzīt
pamācīt neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
padīdīt neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības
pamācīties neilgu laiku, mazliet mācīties
pamaidzīt neilgu laiku, mazliet maidzīt
pamaisīt neilgu laiku, mazliet maisīt
pamakšķerēt neilgu laiku, mazliet makšķerēt
pamaldināt neilgu laiku, mazliet maldināt (1)
pamaldināt neilgu laiku, mazliet maldināt (2)
pamaldīties neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā)
pamalkot neilgu laiku, mazliet malkot
pamalt neilgu laiku, mazliet malt
pamānīt neilgu laiku, mazliet mānīt
pamānīties neilgu laiku, mazliet mānīties
pamasēt neilgu laiku, mazliet masēt
pamāt neilgu laiku, mazliet māt
pamaurot neilgu laiku, mazliet maurot
pamaut neilgu laiku, mazliet maut
pamazgāt neilgu laiku, mazliet mazgāt
pamazgāties neilgu laiku, mazliet mazgāties
pamedīt neilgu laiku, mazliet medīt
pamēdīt neilgu laiku, mazliet mēdīt
pamēdīties neilgu laiku, mazliet mēdīties
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt)
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju)
pameistarot neilgu laiku, mazliet meistarot
pameklēt neilgu laiku, mazliet meklēt
parevidēt neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot
pamērcēt neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā)
pamērcēties neilgu laiku, mazliet mērcēties
pamērdēt neilgu laiku, mazliet mērdēt
pamērdēties neilgu laiku, mazliet mērdēties
pamērkt neilgu laiku, mazliet mērkt
pamētāt neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt
pamētāties neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1)
pamēzt neilgu laiku, mazliet mēzt
pamīcīt neilgu laiku, mazliet mīcīt
pamīdīt neilgu laiku, mazliet mīdīt
pamīdīties neilgu laiku, mazliet mīdīties
pamiecēt neilgu laiku, mazliet miecēt
pamiegoties neilgu laiku, mazliet miegoties
pamiegt neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus)
pamiekšēt neilgu laiku, mazliet miekšēt
pamiekšēties neilgu laiku, mazliet miekšēties
pamiekšķēt neilgu laiku, mazliet miekšķēt
pamiekšķēties neilgu laiku, mazliet miekšķēties
pamiglot neilgu laiku, mazliet miglot
pamīlēt neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot
pamīlēties neilgu laiku, mazliet mīlēties
pamīlināties neilgu laiku, mazliet mīlināties
pamilzt neilgu laiku, mazliet milzt
paminēt neilgu laiku, mazliet minēt
pacilāt neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.)
paminstināties neilgu laiku, mazliet minstināties
pamīņāt neilgu laiku, mazliet mīņāt
pamīņāties neilgu laiku, mazliet mīņāties
pamirkt neilgu laiku, mazliet mirkt
pamīstīt neilgu laiku, mazliet mīstīt
pamīstīties neilgu laiku, mazliet mīstīt
pamīt neilgu laiku, mazliet mīt
pamitrināt neilgu laiku, mazliet mitrināt
pamizot neilgu laiku, mazliet mizot
pamocīt neilgu laiku, mazliet mocīt
pamocīties neilgu laiku, mazliet mocīties
pamudžināt neilgu laiku, mazliet mudžināt
pamuļķot neilgu laiku, mazliet muļķot
pamuļķoties neilgu laiku, mazliet muļķoties
pamūrēt neilgu laiku, mazliet mūrēt
pamurmināt neilgu laiku, mazliet murmināt
pamuzicēt neilgu laiku, mazliet muzicēt
panašķēties neilgu laiku, mazliet našķēties
pagrēkot neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi
panerrot neilgu laiku, mazliet nerrot
panervozēt neilgu laiku, mazliet nervozēt
panēsāt neilgu laiku, mazliet nēsāt
paniekoties neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties
paniezēt neilgu laiku, mazliet niezēt
panīgroties neilgu laiku, mazliet nīgroties
pasagražīties neilgu laiku, mazliet niknoties
panīkuļot neilgu laiku, mazliet nīkuļot
paniķoties neilgu laiku, mazliet niķoties
pakavēties neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā)
paremdēt neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt
paremdināt neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt
pasekot neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko)
paņaudēt neilgu laiku, mazliet ņaudēt
paņirbināt neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu)
paņirgāties neilgu laiku, mazliet ņirgāties
paņurdēt neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni)
paogot neilgu laiku, mazliet ogot
parāpāties neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot
paostīt neilgu laiku, mazliet ostīt
paciesties neilgu laiku, mazliet paciest (1)
pasust neilgu laiku, mazliet pagulēt
papaisīt neilgu laiku, mazliet paisīt
paplaucēt neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai
papakšēt neilgu laiku, mazliet pakšēt
papakšināt neilgu laiku, mazliet pakšināt
papakšķēt neilgu laiku, mazliet pakšķēt
papakšķināt neilgu laiku, mazliet pakšķināt
pajaukt neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību
papeldēties neilgu laiku, mazliet peldēties
papeldināt neilgu laiku, mazliet peldināt
papelnīt neilgu laiku, mazliet pelnīt
papelnīties neilgu laiku, mazliet pelnīties
papelt neilgu laiku, mazliet pelt
papērt neilgu laiku, mazliet pērt
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.)
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu)
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku)
padarboties neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
padauzīties neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko)
pasargāt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pavākt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pakavēties neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
papīkstēt neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem)
papīkstināt neilgu laiku, mazliet pīkstināt
papiktoties neilgu laiku, mazliet piktoties
papilēt neilgu laiku, mazliet pilēt
papilināt neilgu laiku, mazliet pilināt
paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
paplakšināt neilgu laiku, mazliet plakšināt
paplakšķināt neilgu laiku, mazliet plakšķināt
paplandīt neilgu laiku, mazliet plandīt
paplandīties neilgu laiku, mazliet plandīties
paplānot neilgu laiku, mazliet plānot
paplātīt neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas)
paplātīties neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām)
paplaukšināt neilgu laiku, mazliet plaukšināt
paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet plaukšķināt
paplēst neilgu laiku, mazliet plēst
paplikšēt neilgu laiku, mazliet plikšēt
paplīkšēt neilgu laiku, mazliet plīkšēt
paplikšināt neilgu laiku, mazliet plikšināt
paplīkšināt neilgu laiku, mazliet plīkšināt
paplikšķēt neilgu laiku, mazliet plikšķēt
paplīkšķēt neilgu laiku, mazliet plīkšķēt
paplikšķināt neilgu laiku, mazliet plikšķināt
paplīkšķināt neilgu laiku, mazliet plīkšķināt
papliķēt neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1)
paplinkšēt neilgu laiku, mazliet plinkšēt
paplinkšināt neilgu laiku, mazliet plinkšināt
paplinkšķēt neilgu laiku, mazliet plinkšķēt
paplinkšķināt neilgu laiku, mazliet plinkšķināt
paplivināt neilgu laiku, mazliet plivināt
paplīvot neilgu laiku, mazliet plīvot
paplosīt neilgu laiku, mazliet plosīt
paplosīties neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju)
pažargoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties
pažērgoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1)
paplucināt neilgu laiku, mazliet plucināt
papluinīt neilgu laiku, mazliet pluinīt
paplūkāt neilgu laiku, mazliet plūkāt
paplūkt neilgu laiku, mazliet plūkt
paecēties neilgu laiku, mazliet plūkties
paplunčāties neilgu laiku, mazliet plunčāties
paplunkšēt neilgu laiku, mazliet plunkšēt
paplunkšināt neilgu laiku, mazliet plunkšināt
paplunkšķēt neilgu laiku, mazliet plunkšķēt
paplunkšķināt neilgu laiku, mazliet plunkšķināt
papļāpāt neilgu laiku, mazliet pļāpāt
papļaustīt neilgu laiku, mazliet pļaustīt
papļaut neilgu laiku, mazliet pļaut
papogot neilgu laiku, mazliet pogot
papogāt neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu)
papozēt neilgu laiku, mazliet pozēt
papraktizēties neilgu laiku, mazliet praktizēties
paprātot neilgu laiku, mazliet prātot
papraulēt neilgu laiku, mazliet praulēt
papresēt neilgu laiku, mazliet presēt
papretoties neilgu laiku, mazliet pretoties
papriecāties neilgu laiku, mazliet priecāties
palustēties neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās
papriecināt neilgu laiku, mazliet priecināt
papūderēt neilgu laiku, mazliet pūderēt
papūdēt neilgu laiku, mazliet pūdēt
papukoties neilgu laiku, mazliet pukoties
papukstēt neilgu laiku, mazliet pukstēt
papurināt neilgu laiku, mazliet purināt
papūst neilgu laiku, mazliet pūst
papušķot neilgu laiku, mazliet pušķot
papūtināt neilgu laiku, mazliet pūtināt
paklabināt neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi)
padūmot neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam)
paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
pačakstināt neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem)
pakost neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu
paraizēties neilgu laiku, mazliet raizēties
parakņāt neilgu laiku, mazliet rakņāt
parakņāties neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi)
parakstīt neilgu laiku, mazliet rakstīt
paraksturot neilgu laiku, mazliet raksturot
parakt neilgu laiku, mazliet rakt
parakties neilgu laiku, mazliet rakties
parāpoties neilgu laiku, mazliet rāpot
parāt neilgu laiku, mazliet rāt
parāties neilgu laiku, mazliet rāties
paraudāt neilgu laiku, mazliet raudāt
pakaukt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī
pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
paraudināt neilgu laiku, mazliet raudināt
paraudzēt neilgu laiku, mazliet raudzēt
paraustīt neilgu laiku, mazliet raustīt
paraustīties neilgu laiku, mazliet raustīties
paravēt neilgu laiku, mazliet ravēt
parediģēt neilgu laiku, mazliet rediģēt
paregulēt neilgu laiku, mazliet regulēt
parēķināt neilgu laiku, mazliet rēķināt
paremontēt neilgu laiku, mazliet remontēt
paretināt neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas)
paretināt neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā)
parībēt neilgu laiku, mazliet rībēt
parībināt neilgu laiku, mazliet rībināt
parīdīt neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni)
parīdināt neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt
pariekstot neilgu laiku, mazliet riekstot
pariet neilgu laiku, mazliet riet
parīkot neilgu laiku, mazliet rīkot
parīkoties neilgu laiku, mazliet rīkoties
palaipot neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības
pagrēkot neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām
pariņķot neilgu laiku, mazliet riņķot
parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu)
parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu)
parīt neilgu laiku, mazliet rīt
parīvēt neilgu laiku, mazliet rīvēt
parīvēties neilgu laiku, mazliet rīvēties
parobot neilgu laiku, mazliet robot
parosīties neilgu laiku, mazliet rosīties
parotaļāties neilgu laiku, mazliet rotaļāties
parūcināt neilgu laiku, mazliet rūcināt
parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu)
parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu)
parūgt neilgu laiku, mazliet rūgt
parukšēt neilgu laiku, mazliet rukšķēt
parukšķēt neilgu laiku, mazliet rukšķēt
parūkt neilgu laiku, mazliet rūkt
parunāt neilgu laiku, mazliet runāt
parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties
paķērkt neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī
parunāties neilgu laiku, mazliet runāties
parušināt neilgu laiku, mazliet rušināt
parušināties neilgu laiku, mazliet rušināties
pamēroties neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
pasaimniekot neilgu laiku, mazliet saimniekot
pasaldēt neilgu laiku, mazliet saldēt
pasaldēties neilgu laiku, mazliet saldēties
pasalt neilgu laiku, mazliet salt
pasalkt neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu
pasāpēt neilgu laiku, mazliet sāpēt
pasāpināt neilgu laiku, mazliet sāpināt
pasapņot neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā)
pasarkt neilgu laiku, mazliet sarkt
pakutināt neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt
pasaudzēt neilgu laiku, mazliet saudzēt
pasauļot neilgu laiku, mazliet sauļot
pagozīties neilgu laiku, mazliet sauļoties
pasauļoties neilgu laiku, mazliet sauļoties
pasautēt neilgu laiku, mazliet sautēt
pasekot neilgu laiku, mazliet sekot (kādam)
pasēkt neilgu laiku, mazliet sēkt
pasēņot neilgu laiku, mazliet sēņot
pasērot neilgu laiku, mazliet sērot
pasijāt neilgu laiku, mazliet sijāt
pasīkt neilgu laiku, mazliet sīkt
pasildīt neilgu laiku, mazliet sildīt
pasildīties neilgu laiku, mazliet sildīties
pasilt neilgu laiku, mazliet silt
pasirdīties neilgu laiku, mazliet sirdīties
pasirot neilgu laiku, mazliet sirot
pasist neilgu laiku, mazliet sist
pakulstīt neilgu laiku, mazliet sist (ko)
paskābēt neilgu laiku, mazliet skābēt
paskābt neilgu laiku, mazliet skābt
paskaisties neilgu laiku, mazliet skaisties
paskaitīt neilgu laiku, mazliet skaitīt
paskaitļot neilgu laiku, mazliet skaitļot
paskaldīt neilgu laiku, mazliet skaldīt
paskalināt neilgu laiku, mazliet skalināt
paskalināties neilgu laiku, mazliet skalināties
paskalot neilgu laiku, mazliet skalot
paskandināt neilgu laiku, mazliet skandināt
paskanēt neilgu laiku, mazliet skanēt
paspurgt neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem)
paskatīt neilgu laiku, mazliet skatīt
paskicēt neilgu laiku, mazliet skicēt
paskolot neilgu laiku, mazliet skolot
paskoloties neilgu laiku, mazliet skoloties
paskopoties neilgu laiku, mazliet skopoties
paskraidelēt neilgu laiku, mazliet skraidelēt
paskraidīt neilgu laiku, mazliet skraidīt
paskrāpēt neilgu laiku, mazliet skrāpēt
paskrapšēt neilgu laiku, mazliet skrapšēt
paskrapšķēt neilgu laiku, mazliet skrapšķēt
paskrapšināt neilgu laiku, mazliet skrapšķināt
paskrapšķināt neilgu laiku, mazliet skrapšķināt
paskribināt neilgu laiku, mazliet skribināt
paskribināties neilgu laiku, mazliet skribināties
paskrubināt neilgu laiku, mazliet skrubināt
paskrubināties neilgu laiku, mazliet skrubināties
paskrūvēt neilgu laiku, mazliet skrūvēt
paskumt neilgu laiku, mazliet skumt
pabučoties neilgu laiku, mazliet skūpstīties
paskurināt neilgu laiku, mazliet skurināt
paslacināt neilgu laiku, mazliet slacināt
paslacīt neilgu laiku, mazliet slacīt
paslaistīties neilgu laiku, mazliet slaistīties
paslapināt neilgu laiku, mazliet slapināt
paslapstīties neilgu laiku, mazliet slapstīties
paslaucīt neilgu laiku, mazliet slaucīt
paslaukt neilgu laiku, mazliet slaukt
paslavēt neilgu laiku, mazliet slavēt
paslēpot neilgu laiku, mazliet slēpot
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paslidināt neilgu laiku, mazliet slidināt
paslīdināt neilgu laiku, mazliet slīdināt
paslidināties neilgu laiku, mazliet slidināties
paslidot neilgu laiku, mazliet slidot
paslimot neilgu laiku, mazliet slimot
paslinkot neilgu laiku, mazliet slinkot
paslīpēt neilgu laiku, mazliet slīpēt
pasmalcināt neilgu laiku, mazliet smalcināt
pasmalstīt neilgu laiku, mazliet smalstīt
pasmēķēt neilgu laiku, mazliet smēķēt
pasmelgt neilgu laiku, mazliet smelgt
pazvejot neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma)
pasmīdināt neilgu laiku, mazliet smīdināt
pasmidzināt neilgu laiku, mazliet smidzināt
pasmilkstēt neilgu laiku, mazliet smilkstēt
pasmirdēt neilgu laiku, mazliet smirdēt
pasmirdināt neilgu laiku, mazliet smirdināt
pasmulēt neilgu laiku, mazliet smulēt
pasnaikstīt neilgu laiku, mazliet snaikstīt
pasnaikstīties neilgu laiku, mazliet snaikstīties
pasnauduļot neilgu laiku, mazliet snauduļot
pasnaust neilgu laiku, mazliet snaust
paspaidīt neilgu laiku, mazliet spaidīt
paspaidīties neilgu laiku, mazliet spaidīties
paspārdīt neilgu laiku, mazliet spārdīt
paspārdīties neilgu laiku, mazliet spārdīties
paspēkoties neilgu laiku, mazliet spēkoties
paspekulēt neilgu laiku, mazliet spekulēt
paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu)
paspēlēties neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties
paspīdzināt neilgu laiku, mazliet spīdzināt
paspiegt neilgu laiku, mazliet spiegt
paspiest neilgu laiku, mazliet spiest
paspiesties neilgu laiku, mazliet spiesties
paspiningot neilgu laiku, mazliet spiningot
paspirināties neilgu laiku, mazliet spirināties
paspītēt neilgu laiku, mazliet spītēt
paspītēties neilgu laiku, mazliet spītēties
paspodrināt neilgu laiku, mazliet spodrināt
paspoguļoties neilgu laiku, mazliet spoguļoties
paspolēt neilgu laiku, mazliet spolēt
pasportot neilgu laiku, mazliet sportot
pasprakšēt neilgu laiku, mazliet sprakšēt
pasprakšķēt neilgu laiku, mazliet sprakšķēt
pasprauslāt neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasprauslot neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasprēgāt neilgu laiku, mazliet sprēgāt
paspriedelēt neilgu laiku, mazliet spriedelēt
paspriest neilgu laiku, mazliet spriest
pastabulēt neilgu laiku, mazliet stabulēt
pastaigāt neilgu laiku, mazliet staigāt
pastampāt neilgu laiku, mazliet stampāt
pastenēt neilgu laiku, mazliet stenēt
pastīvināt neilgu laiku, mazliet stīvināt
pastomīties neilgu laiku, mazliet stomīties
pastostīties neilgu laiku, mazliet stostīties
pastrādāt neilgu laiku, mazliet strādāt
paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
paknibināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
paknubināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
pastrēbt neilgu laiku, mazliet strēbt
pastrīdēties neilgu laiku, mazliet strīdēties
pastrīķēt neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti)
pastrinkšēt neilgu laiku, mazliet strinkšēt
pastrinkšināt neilgu laiku, mazliet strinkšināt
pastrinkšķēt neilgu laiku, mazliet strinkšķēt
pastrinkšķināt neilgu laiku, mazliet strinkšķināt
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā)
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
pastumdīt neilgu laiku, mazliet stumdīt
pastumdīties neilgu laiku, mazliet stumdīties
pastūrēt neilgu laiku, mazliet stūrēt
pasūkāt neilgu laiku, mazliet sūkāt
pasukāt neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus)
pasukāties neilgu laiku, mazliet sukāties
pasūknēt neilgu laiku, mazliet sūknēt
pasūkstīties neilgu laiku, mazliet sūkstīties
pasūkt neilgu laiku, mazliet sūkt
pasūroties neilgu laiku, mazliet sūroties
pasūrstēt neilgu laiku, mazliet sūrstēt
pasusināt neilgu laiku, mazliet susināt
pasutināt neilgu laiku, mazliet sutināt
pasvaidīt neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1)
pasvaidīties neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1)
pasvārstīt neilgu laiku, mazliet svārstīt
pasvārstīties neilgu laiku, mazliet svārstīties
pasvēpināt neilgu laiku, mazliet svēpināt
pasviedrēt neilgu laiku, mazliet sviedrēt
pasviedrēties neilgu laiku, mazliet sviedrēties
pasvilināt neilgu laiku, mazliet svilināt
pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot
pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
pasvilpt neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
pasvilt neilgu laiku, mazliet svilt
pasvinēt neilgu laiku, mazliet svinēt
pasvīst neilgu laiku, mazliet svīst
pašalkt neilgu laiku, mazliet šalkt
pašaubīties neilgu laiku, mazliet šaubīties
pašaudīt neilgu laiku, mazliet šaudīt
pašaudīties neilgu laiku, mazliet šaudīties
pašausmināt neilgu laiku, mazliet šausmināt
pašausmināties neilgu laiku, mazliet šausmināties
pašaut neilgu laiku, mazliet šaut
pašķaidīt neilgu laiku, mazliet šķaidīt
pašķaidīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties
pakulstīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni)
pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
pašķaudīt neilgu laiku, mazliet šķaudīt
pašķaudīties neilgu laiku, mazliet šķaudīties
pašķendēties neilgu laiku, mazliet šķendēties
pašķeterēt neilgu laiku, mazliet šķeterēt
pašķetināt neilgu laiku, mazliet šķetināt
pašķiest neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu)
pašķindēt neilgu laiku, mazliet šķindēt
pašķindināt neilgu laiku, mazliet šķindināt
pašķirot neilgu laiku, mazliet šķirot
pašķīt neilgu laiku, mazliet šķīt
pašķobīt neilgu laiku, mazliet šķobīt
pašķobīt neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas)
pašķūrēt neilgu laiku, mazliet šķūrēt
pašļakstēt neilgu laiku, mazliet šļakstēt
pašļakstināt neilgu laiku, mazliet šļakstināt
pašļakstināties neilgu laiku, mazliet šļakstināties
pašļakstīt neilgu laiku, mazliet šļakstīt
pašļakstīties neilgu laiku, mazliet šļakstīties
pašļākt neilgu laiku, mazliet šļākt
pašļākties neilgu laiku, mazliet šļākties
pašmakstināt neilgu laiku, mazliet šmakstināt
pašmaukstināt neilgu laiku, mazliet šmaukstināt
pašmīkstēt neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
pašmīkstēties neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
pašmīkstināt neilgu laiku, mazliet šmīkstināt
pašņakarēt neilgu laiku, mazliet šņakarēt
pašņakarēties neilgu laiku, mazliet šņakarēties
pašņākt neilgu laiku, mazliet šņākt
pašņaukāt neilgu laiku, mazliet šņaukāt
pašņirkstēt neilgu laiku, mazliet šņirkstēt
pašņukstēt neilgu laiku, mazliet šņukstēt
pašūpot neilgu laiku, mazliet šūpot
pašūpoties neilgu laiku, mazliet šūpoties
pavilināt neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt
pašūt neilgu laiku, mazliet šūt
pašvīkāt neilgu laiku, mazliet švīkai
pašvīkstēt neilgu laiku, mazliet švīkstēt
pašvīkstināt neilgu laiku, mazliet švīkstināt
patamborēt neilgu laiku, mazliet tamborēt
patarkšēt neilgu laiku, mazliet tarkšēt
patarkšināt neilgu laiku, mazliet tarkšināt
patarkšķēt neilgu laiku, mazliet tarkšķēt
patarkšķināt neilgu laiku, mazliet tarkšķināt
patašķīt neilgu laiku, mazliet tašķīt
patašķīties neilgu laiku, mazliet tašķīties
pataukšķēt neilgu laiku, mazliet taukšķēt
pataurēt neilgu laiku, mazliet taurēt
pataustīt neilgu laiku, mazliet taustīt
pataustīties neilgu laiku, mazliet taustīties
pagrābāt neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt
patecināt neilgu laiku, mazliet tecināt
paspēlēt neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā)
patenkot neilgu laiku, mazliet tenkot
pateoretizēt neilgu laiku, mazliet teoretizēt
patērgāt neilgu laiku, mazliet tērgāt
patērpināt neilgu laiku, mazliet tērpināt
patērzēt neilgu laiku, mazliet tērzēt
patēst neilgu laiku, mazliet tēst
pacīnīties neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi)
patielēties neilgu laiku, mazliet tielēties
patiepties neilgu laiku, mazliet tiepties
patīksmināt neilgu laiku, mazliet tīksmināt
patīksmināties neilgu laiku, mazliet tīksmināties
patikšēt neilgu laiku, mazliet tikšēt
patikšināt neilgu laiku, mazliet tikšināt
patikšķēt neilgu laiku, mazliet tikšķēt
patikšķināt neilgu laiku, mazliet tikšķināt
pamalties neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam
patincināt neilgu laiku, mazliet tincināt
patirdīt neilgu laiku, mazliet tirdīt
patirgot neilgu laiku, mazliet tirgot
patirgoties neilgu laiku, mazliet tirgoties
patirināt neilgu laiku, mazliet tirināt
patīrīt neilgu laiku, mazliet tīrīt
patirpt neilgu laiku, mazliet tirpt
patīstīt neilgu laiku, mazliet tīstīt
patīstīties neilgu laiku, mazliet tīstīties
patīt neilgu laiku, mazliet tīt
patīties neilgu laiku, mazliet tīties
patrakot neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī)
patrallināt neilgu laiku, mazliet trallināt
patramdīt neilgu laiku, mazliet tramdīt
patraucēt neilgu laiku, mazliet traucēt
pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
patraukt neilgu laiku, mazliet traukt
patrenēt neilgu laiku, mazliet trenēt
patrenēties neilgu laiku, mazliet trenēties
patrenkāt neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku)
patrenkt neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku)
patrīcēt neilgu laiku, mazliet trīcēt
patricināt neilgu laiku, mazliet tricināt
patrīcināt neilgu laiku, mazliet tricināt
patrinkšēt neilgu laiku, mazliet trinkšēt
patrinkšināt neilgu laiku, mazliet trinkšināt
patrinkšķēt neilgu laiku, mazliet trinkšķēt
patrinkšķināt neilgu laiku, mazliet trinkšķināt
patrīsēt neilgu laiku, mazliet trīsēt
patrīsināt neilgu laiku, mazliet trīsināt
patrīt neilgu laiku, mazliet trīt
patrokšņot neilgu laiku, mazliet trokšņot
patulkot neilgu laiku, mazliet tulkot
patūļāties neilgu laiku, mazliet tūļāties
patūļoties neilgu laiku, mazliet tūļāties
paturēt neilgu laiku, mazliet turēt (ko)
paturpināt neilgu laiku, mazliet turpināt
patusnīt neilgu laiku, mazliet tusnīt
patvaicēt neilgu laiku, mazliet tvaicēt
patvaicēties neilgu laiku, mazliet tvaicēties
patvaikot neilgu laiku, mazliet tvaikot
patvarstīt neilgu laiku, mazliet tvarstīt
patveicēt neilgu laiku, mazliet tveicēt
paubagot neilgu laiku, mazliet ubagot
paucināt neilgu laiku, mazliet ucināt
paūjināt neilgu laiku, mazliet ūjināt
paurbināt neilgu laiku, mazliet urbināt
paurbt neilgu laiku, mazliet urbt
paurdīt neilgu laiku, mazliet urdīt
paurdīties neilgu laiku, mazliet urdīties
paurkšēt neilgu laiku, mazliet urkšēt
paurkšķēt neilgu laiku, mazliet urkšķēt
paurķēt neilgu laiku, mazliet urķēt
paurķēties neilgu laiku, mazliet urķēties
pajautrināt neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
paniekot neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
pajautrināties neilgu laiku, mazliet uzjautrināties
paārdīties neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi
pavadāt neilgu laiku, mazliet vadāt
pavagot neilgu laiku, mazliet vagot
pavaibstīt neilgu laiku, mazliet vaibstīt
pavaibstīties neilgu laiku, mazliet vaibstīties
pavaidēt neilgu laiku, mazliet vaidēt
pavaimanāt neilgu laiku, mazliet vaimanāt
pavairīties neilgu laiku, mazliet vairīties
pavajāt neilgu laiku, mazliet vajāt
pavakarēt neilgu laiku, mazliet vakarēt
pavākt neilgu laiku, mazliet vākt
pavaldīties neilgu laiku, mazliet valdīties
pavalkāt neilgu laiku, mazliet valkāt
pavalstīt neilgu laiku, mazliet valstīt
pavalstīties neilgu laiku, mazliet valstīties
pavāļāt neilgu laiku, mazliet vāļāt
pavāļāties neilgu laiku, mazliet vāļāties
pavandīt neilgu laiku, mazliet vandīt
pavandīties neilgu laiku, mazliet vandīties
pavārdot neilgu laiku, mazliet vārdot
pavārdzināt neilgu laiku, mazliet vārdzināt
pavārīt neilgu laiku, mazliet vārīt
pavārstīt neilgu laiku, mazliet vārstīt
pavārtīt neilgu laiku, mazliet vārtīt
pavārtīties neilgu laiku, mazliet vārtīties
pavēcināt neilgu laiku, mazliet vēcināt
pavēcināties neilgu laiku, mazliet vēcināties
pavēdināt neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes)
pavējoties neilgu laiku, mazliet vējoties
pavelcēt neilgu laiku, mazliet velcēt
pavelēt neilgu laiku, mazliet velēt (1)
pavērot neilgu laiku, mazliet vērot
pasprēst neilgu laiku, mazliet vērpt
pavērpt neilgu laiku, mazliet vērpt
pacīnīties neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu)
pasijāt neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu)
paveseļoties neilgu laiku, mazliet veseļoties
pavēsināt neilgu laiku, mazliet vēsināt
pavēsināties neilgu laiku, mazliet vēsināties
pavētīt neilgu laiku, mazliet vētīt
pavēzēt neilgu laiku, mazliet vēzēt
pavēžot neilgu laiku, mazliet vēžot
pavicināt neilgu laiku, mazliet vicināt
pavīcināt neilgu laiku, mazliet vīcināt
pavidžināt neilgu laiku, mazliet vidžināt
paviebt neilgu laiku, mazliet viebt
paviebties neilgu laiku, mazliet viebties
paviesoties neilgu laiku, mazliet viesoties
pavilcināt neilgu laiku, mazliet vilcināt
pavilcināties neilgu laiku, mazliet vilcināties
pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli)
pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot)
pavilināt neilgu laiku, mazliet vilināt
pavilnīt neilgu laiku, mazliet vilnīt
paviļāt neilgu laiku, mazliet viļāt
paviļāties neilgu laiku, mazliet viļāties
paviļņoties neilgu laiku, mazliet viļņoties
pavingrināt neilgu laiku, mazliet vingrināt
pavingrināties neilgu laiku, mazliet vingrināties
pavingrot neilgu laiku, mazliet vingrot
pavirināt neilgu laiku, mazliet virināt
pavirmot neilgu laiku, mazliet virmot
pavirpināt neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos)
pavirpot neilgu laiku, mazliet virpot
pavirpuļot neilgu laiku, mazliet virpuļot
pagriezties neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.)
pavīstīt neilgu laiku, mazliet vīstīt
pavīt neilgu laiku, mazliet vīt
pavīterot neilgu laiku, mazliet vīterot
pavītināt neilgu laiku, mazliet vītināt
pavīzēties neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties
pazagt neilgu laiku, mazliet zagt
pazāģēt neilgu laiku, mazliet zāģēt
pazākāt neilgu laiku, mazliet zākāt
pazākāties neilgu laiku, mazliet zākāties
pazārdot neilgu laiku, mazliet zārdot
pazelēt neilgu laiku, mazliet zelēt
paziedēt neilgu laiku, mazliet ziedēt
paziepēt neilgu laiku, mazliet ziepēt
paziepēties neilgu laiku, mazliet ziepēties
paziest neilgu laiku, mazliet ziest
pazīlēt neilgu laiku, mazliet zīlēt
pazīmēt neilgu laiku, mazliet zīmēt
pazīst neilgu laiku, mazliet zīst
pazīsties neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1)
pazobot neilgu laiku, mazliet zobot
pazoboties neilgu laiku, mazliet zoboties
pazondēt neilgu laiku, mazliet zondēt
pazūdīties neilgu laiku, mazliet zūdīties
pazuzēt neilgu laiku, mazliet zuzēt
pazvalstīt neilgu laiku, mazliet zvalstīt
pazvalstīties neilgu laiku, mazliet zvalstīties
pazvanīt neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot)
pazvāroties neilgu laiku, mazliet zvāroties
pazvejot neilgu laiku, mazliet zvejot
pazvejoties neilgu laiku, mazliet zvejot
pazvērot neilgu laiku, mazliet zvērot
pazviegt neilgu laiku, mazliet zviegt
pazvilnēt neilgu laiku, mazliet zvilnēt
pažadzināt neilgu laiku, mazliet žadzināt
pažagoties neilgu laiku, mazliet žagoties
pažāvāties neilgu laiku, mazliet žāvāties
pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos)
pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu)
pažēloties neilgu laiku, mazliet žēloties
pažibulēt neilgu laiku, mazliet žibulēt
pažilbināt neilgu laiku, mazliet žilbināt
pažņaudzīt neilgu laiku, mazliet žņaudzīt
pažonglēt neilgu laiku, mazliet žonglēt
pažūt neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt
pažūžināt neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu)
pažūžot neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu)
pažvadzēt neilgu laiku, mazliet žvadzēt
pažvadzināt neilgu laiku, mazliet žvadzināt
pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst
pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā
lēnie neitroni neitroni, kuru kinētiskā enerģija ir mazāka par 1 eV
figuški Nekā; nemaz; nepavisam
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; arī nemaz (2)
ne velnam neder nekam neder; nemaz neder
žulgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot
žuļgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot
sažeļināt Nekārtīgi, nepietiekoši izmazgāt
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu)
nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā
ne nieka, arī ne nieku neko; nemaz
skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele
holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku)
neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm
sīkdarbi neliela apjoma darbi; sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi
pundurpriede neliela auguma, maza priede
namīns neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
šaika neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars
truksis neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa
truksnis neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā
operita neliela opera; mazā opera
tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe)
mazkalorāža Neliela, maza kalorāža
kļavēns Neliela, maza kļava
namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
linēni Nelieli, mazvērtīgi lini
bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
katuks neliels (aptuveni 4 x 6 m) uz riteņiem pārbīdāms aploks cūku vai aitu ganīšanai sevišķi mazās ganībās
plīvurs neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums
sīkuzņēmums neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu
zieds neliels daudzums, maza daļa
kramiņš neliels daudzums, mazs gabaliņš
drušķis neliels daudzums, viens mazumiņš
špics neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne
knibucis neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam)
klapenkurs neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
traleris neliels karakuģis ar plastmasas korpusu un mazu iegrimi jūras mīnu meklēšanai un iznīcināšanai
kupsis neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa
kulenīca neliels maiss (mazliet nicinoši)
būda neliels miteklis maziem dzīvniekiem
brūzis neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
nieks neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets
bunčkiņa neliels priekšnams; maza istabiņa
mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija
rati neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā)
rutkalītis neliels, mazāka izmēra rutks
aprobežots Neliels, mazāks nekā nepieciešams
koķelis Neliels, mazs koks
pavezme Neliels, mazs vezums
štruntiņš neliels, mazvērtīgs priekšmets, lieta
pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā
meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība
laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai
nemaksāt ne grasi nemaksāt nemaz
nemaksāt (arī nedot) ne grasi nemaksāt, nedot nemaz
ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga nemaz
ne par naga tiesu nemaz
nij druskas nemaz
nemaģ Nemaz
nemāz Nemaz
nemazam Nemaz
ničuķ Nemaz
nimaz Nemaz
pagalam Nemaz
nenieka Nemaz (2)
ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas)
ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas)
ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības)
ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības)
necik Nemaz 1
ne karoti nemaz ēdiena
ne kumosa, arī nevienu kumosu nemaz ēdiena, pārtikas
nebaudīt ne putraimu nemaz neēst, nebūt neko ēdušam
nenoraudāt nevienu asaru nemaz neraudāt
nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt
ne (arī neviena) malka nemaz šķidruma dzeršanai
ne mazākā mērā nemaz, it nemaz
ne ar pirksta galiņu nemaz, ne mazākā mērā (neaiztikt, nepieskarties)
ne par matu nemaz, necik
ne milta nemaz, necik
ne par pirksta platumu nemaz, necik, ne mazākā mērā
ne plika graša nemaz, nekā, necik (naudas)
ņefig Nemaz; nekā, nenieka
nefiga Nemaz; nekā, nenieka
ņifiga Nemaz; nekā, nenieka
ņihujā Nemaz; nekā, nenieka
bumerangs Nemazgātas zeķes
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties
ūkšis Nemierīgs mazs bērns
vijāklis Nemierīgs mazs bērns
neaizskart ne mata nenodarīt ne mazāko ļaunumu, neaiztikt
mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca
metronānija Nenormāli maza dzemde
meromikrosomija Nenormāli maza kāda ķermeņa daļa
mikrofakija Nenormāli maza lēca
mikrolakija Nenormāli maza lēca
mikrosplēnija Nenormāli maza liesa
mikroglosija Nenormāli maza mēle
mikrokardija Nenormāli maza sirds
mikrohepatija Nenormāli mazas aknas
mikroencefālija Nenormāli mazas galvas smadzenes normāla auguma cilvēkam
mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums
mikromastija Nenormāli mazas krūtis
mikroheilija Nenormāli mazas lūpas
mikromiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes
mikrumiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes
mikrohīrija Nenormāli mazas plaukstas
mikrobrahija Nenormāli mazas rokas
mikromēlija Nenormāli mazas rokas un kājas
mikrokorija Nenormāli mazas zīlītes
mikroftalms Nenormāli mazi acāboli; mikroftalmija
mikroģenitālisms Nenormāli mazi ārējie dzimumorgāni
akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās
mikroblefārija Nenormāli mazi plakstiņi
mikrodontija Nenormāli mazi zobi
oftalmomikrija Nenormāli mazs acu lielums
oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums
hipotēlorisms Nenormāli mazs atstatums starp diviem pāra orgāniem
nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība
mikrocīts Nenormāli mazs eritrocīts (ar diametru 5 mikroni vai mazāk)
nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem
mikrogēnija Nenormāli mazs zods
mikrognātija Nenormāli mazs žoklis (augšžoklis vai apakšžoklis)
ne šāds, ne tāds nenoteikts; arī neievērojams, mazvērtīgs
nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis
neochilenia Neochilenia paucicostata - mazribu neoportērijas ("Neoporteria paucicostata") nosaukuma sinonīms
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa
baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu)
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli
necelties ne no krēsla neparādīt ne mazāko ievērību, cieņu, ignorēt
mikrokolons Neparasti maza lokzarna; var kļūt par nosprostojuma cēloni
hiromikrija Neparasti maza plauksta
mikronihija Neparasti mazi nagi
mikrosomatija Neparasti mazs augums, pundurība
parafīlija Neparasto seksuālo objektu izvēle un/vai izkropļota seksuāla darbība - fetišisms, transvestisms, zoofilija, pedofilija, nekrofilija, ekshibicionisms, mazohisms un sadisms
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt
ne traks neparko, nemaz, nepavisam
vai akls neparko; nemaz
ne akls neparko; nemaz
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
negan Nepietiekami; par maz
salkums nepietiekošs, mazs saldenums
trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
krolis Nerātns bērns, arī šāds dzīvnieku mazulis
pārtraukts nervozs, mazliet jucis
kavētājs nervs nervs, kura kairinājums samazina orgāna aktivitāti
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību
tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks
bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji
šļebināt Neskaidri runāt (par mazu bērnu)
tuluzēt Neskaidri runāt, lalināt (kā mazs bērns)
nefelions Neskaidrums, mazs traipiņš acs radzenē: seklas radzenes vāts rēta
nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja
nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem)
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties
pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības
knorba Netīrīgs, mazs puika
pamedlinis netīrs ūdens pēc veļas mazgāšanas
ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne
mazgāšana netīrumu atdalīšana un aizskalošana mazgājot, tīrot
badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas
aizstibīt nevarīgi aiziet (par maziem bērniem)
aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem)
atjudīt Neveikli atnākt (parasti par maziem bērniem)
iejudīt Neveikli ieiet (parasti par maziem bērniem)
vantarāties Neveikli iet (par mazu bērnu)
judīt Neveikli iet (parasti par maziem bērniem)
tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt
izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem)
šulnīt Neveikli mazgāt (veļu)
cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku)
antenefekts Nevēlama elektromagnētisko viļņu izstarošana vai uztveršana, kas ietekmē antenas virziendarbību un samazina tās lietderības koeficientu
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt
pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt)
knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
trijstūra nevienādība nevienādība cmazāks nekā abu pārējo malu garumu summa)
paspiesties Neviļus (mazliet) piespiest
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz)
neb Nevis (1); ne, ne vēl; nebūt ne; nedz; nemaz
neba Nevis (1); ne, ne vēl; nebūt ne; nedz; nemaz
nez vai, arī nez vai maz nezin vai, nezin vai maz
niecinošs Nicīgs, mazcienīgs
gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks
kroblaks Nicinoša iesauka mazam puikam
bašķis Nicinošs nosaukums mazai meitenei
čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis)
pīšļi Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums
spenēzis niecīgs, bet iecirtīgs zēns; maza auguma cilvēks
nedižens Niecīgs, mazs
ierobežots Niecīgs, mazs; arī pavājināts
lētināt Niecināt, mazināt nozīmi
gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis
svēps nieks, mazs daudzums
oligūrija nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem)
izkasinis no abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips
kāgaļi no aitu kājām cirpta (mazvērtīga) vilna
balonets no auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā
no bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) no bērnības, no mazotnes
no bērna kājas no bērnības, no mazotnes
deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem
pākstenis no divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu
libertēns no dzimuma neatkarīgs aktīvā partnera vispārināts nosaukums sadomazohismā
bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai
rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs
rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs
saute no mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot
sautes no mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot
sauts no mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot
tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna
musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra
ab incunabulis no šūpuļa, no mazām dienām
vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla
potvasks no vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces
apdilt no virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem)
apcept no virspuses, no visām pusēm mazliet izcept
noriest Nocirst, saīsināt, pamazināt, nogriezt, nopļaut, nocirpt
nosakasīties Nodarboties ar ko maznozīmīgu
nodokļu atlaide nodokļa dala, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz noteiktie kritēriji
nodokļa atlaide nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem)
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet)
nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā)
applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu)
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
žulna Nolaidīgi mazgāts
noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus)
nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus)
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas)
nenomazgājams nolieguma divdabis --> nomazgāt
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam
aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi; aptumšot
elūcija Nomazgāšana
ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties
nobādēt Nomazgāt (cilvēku)
slaburēt nomazgāt (krējumu vai taukus)
uzpraust Nomazgāt (no jauna)
nobanščikot Nomazgāt pirtī
nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas
apkopt mirušo nomazgāt un ietērpt mirušo
novannēt Nomazgāt vannā
novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā
abluēt Nomazgāt, noskalot
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru
izamazgāties Nomazgāties
nobādēties Nomazgāties
nosamazgāties Nomazgāties
izpingučoties Nomazgāties (bērnu runā)
novannēties Nomazgāties vannā
nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties
novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai
trankvilizatori Nomierinoši līdzekļi, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
trankvilizators nomierinošs ārstniecības līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
trankvilizējošs Nomierinošs līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu
appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas); arī samazināt
iepērt Nopērt (parasti mazliet)
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals
nokauties ar niekiem nopūlēties ar ko nenozīmīgu, maznozīmīgu
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu
smalk- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu
smalk- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu
uz- norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti
mikr- norāda uz kaut ko mazu, sīku
nikas norāda uz ko nenozīmīgu, mazsvarīgu
nekas norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu
mejo- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
mio- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
nimfo- norāda uz mazajām kaunuma lūpām
līdz norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
no norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
jauns norāda uz mazāku vecumu attiecībā pret cita vecumu
-pēnija norāda uz mazināšanos, trūkumu
parvi- norāda uz mazu, nelielu
nedaudz norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet
pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
lept- norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu
lepto- norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu
sīk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu
smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu
smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu
no norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā
nost norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots; norāda, ka (kas) mazinās, zūd
nedaudz norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta
nedaudz norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu
blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs
minimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
miniatūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas
mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu
vairs norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme
maz- norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās
noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt
kritiens atpakaļ (arī uz leju) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks
kritiens uz leju (arī atpakaļ) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks
kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts
pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta
semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā
kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni
apņurgāt Nosmērēt; mazliet saburzīt
pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu
fa atslēga nošu atslēga, kas norāda mazās oktāvas fa atrašanās vietu nošu sistēmā
drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris
pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei)
plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
mākslīgā perināšana noteiktu ārējo apstākļu nodrošināšana inkubatorā, kas nodrošina mazuļu attīstību olās un to izšķilšanos
proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m"
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt
atkārtotā nova nova, kurai novērojami atkārtoti spožuma uzliesmojumi; to intensitāte ir mazāka nekā parastai novai
pundurnova Nova, kuras spožuma maiņas amplitūda ir ievērojami mazāka nekā parastai novai un uzliesmojumi periodiski atkārtojas
nomērnēt Novājēt, pārāk maz ēdot
nomērnēties Novājēt, pārāk maz ēdot
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz
uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem
aizvairīt Novērst (domas); samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam)
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas)
diskonts novirze no oficiālā valūtas kursa samazināšanās virzienā
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
sēma Nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība
semēma Nozīmes, satura vismazākā vienība, kurai ir korelativitāte ar atbilstošu formas elementu
prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti
ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam
gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs
miglas objektīvs objektīvs ar viegli dūmakainu lēcu mazliet neasu attēlu uzņemšanai
anamorfais objektīvs objektīvs, kas uzņemšanā samazina attēla augstumu; izmanto platekrāna filmu uzņemšanai
platleņķa objektīvs objektīvs, kura fokusa garums ir mazāks par vidējo un ar kuru var ietvert kadrā plašu filmējamās vides daļu
valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas
hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs
nepiesātināti ogļūdeņraži ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem
konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā
oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā
Baloži Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Bērzpils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana
izvaļītēm Omulīgi, viegli, nepiespiežoties; bez steigas; pamazām
skarifikācija operācija, kur izdara vairākus mazus griezumus (skrāpējumus) ādā, piemēram, veicot vakcināciju
rotaprints Operatīvās poligrāfijas mašīna maztirāžas izdevumu iespiešanai; šādas iespiešanas veids
COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem
dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
aplanāts Optiska sistēma, parasti objektīvs, kurā ir novērsta sfēriskā, hromatiskā aberācija, distorsija un koma, samazināts astigmātisms
zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti
diaprojektors Optisks aparāts mazformāta un vidējā formāta diapozitīvu vai diafilmu projicēšanai uz ekrāna
megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai
eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1
gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals
augšanas regulatori organiski savienojumi, kas mazā koncentrācijā veicina vai kavē dzīvo organismu augšanu vai attīstību
nepiesātinātie ogļūdeņraži organiski savienojumi, kuru atomu virknē ir vismaz viena divkārša vai trīskārša saite (C=C, C=C)
silīcijorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros silīcija atoms ir tieši saistīts ar vismaz vienu oglekļa atomu
ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam
desensibilizācija Organisma pastiprināta jutīguma (pret kādu vielu) mazināšana vai novēršana
urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā
biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē
hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos
oligosaprobi organismi, kas dzīvo un vairojas tikai ar organiskām vielām maz piesārņotos ūdeņos
halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
aneiploīds Organisms, kura šūnu kodolā hromosomu skaits ir par vienu vai vairākām hromosomām lielāks vai mazāks nekā attiecīgajai sugai tas raksturīgs
politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu
aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
karnīze Ornamentāla forma mazliet zemāk par griestiem, kas apņem istabas sienas
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai
hiposmoze Osmozes ātruma samazināšanās
Austrumazerbaidžāna ostāns Irānā (_Āzarbāyejān-e Sharqi_), valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ardabīlas un Rietumazerbaidžānas ostānu, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu
Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena
bidē Ovāls tualetes sēžampods ķermeņa lejasdaļas (gk. intīmo daļu) apmazgāšanai
hiposmija Ožas maņas samazināšanās
sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
sažulināt pa pirkstiem savārtīt, neveikli izmazgāt
ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās
gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru
apvelēties pabeigt mazgāšanas darbus
damazgāt pabeigt mazgāt (kā) daļu
pasliet galvu pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu)
pacilt Pacelties (mazliet)
Austrālijas-Antarktīdas pacēlums pacēlums Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā, starp 80 un 160 austrumu garuma grādiem, savieno Centrālo Indijas grēdu ar Klusā okeāna dienvidu pacēlumu, garums - 6000-6500 km, platums - 500-550 km, mazākais dziļums 1648 m austrumu daļā
apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
cietināt padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti)
notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
paseklināt padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku
atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
noplicināt padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu
izlādēt padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli)
attālināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt
atsvešināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu
saīsināt padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu
ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
iebrūnināt padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku
pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
apduļķot padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu
pakuplināt padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
apmuļļāt padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses)
pieplacināt padarīt mazliet plakanu
paremdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
parimdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
iesaldināt padarīt mazliet saldenu
pavoļnīt padarīt mazliet vaļīgāku
pabojāt padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu
izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
izlīdzināt padarīt nemanāmu, mazāk redzamu
diskreditēt padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi
marginalizēt padarīt par maznozīmīgu; noniecināt
pasīcināt padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku
bojāt padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
sabojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu
apdzesēt padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt
aizmidzināt padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti)
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku
Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā)
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
pororoka Paisuma plūduma vilnis Amazones upē
pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos
pagrimums pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
slīdēt pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā)
slīdēt pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
slīdēt pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
aizsāpēt pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm)
decrescendo pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu
norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
diminuendo pakāpeniski samazinot skaņas stiprumu
pēdu pa pēdai pakāpeniski, maz pamazām; lēnām
sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim pakāpeniski, maz pamazām; lēnām
pēdu pēc pēdas pakāpeniski, mazpamazām
poi a poi pakāpeniski, pamazām
karstā maršrutēšana pakešu maršrutēšanas metode, kuras pamatā ir datu pārraides tīkla mezglu centieni atbrīvoties no pienākošajām paketēm tik ātri, cik tas ir iespējams, nosūtot tos uz blakus mezglu, kura virzienā dotajā momentā ir vismazākā rinda
ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim
bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē
moderators Palēninātājs kodolreaktoros; viela, kas samazina neitronu enerģiju
sagūt Palīdzēt atnesties dzīvniekam, līdz piedzimst (mazulis)
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis)
mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam)
atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta
palocīties Paliekties, mazliet pieliekties
starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi
azotēmija palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju
policitoze palielināts eritrocītu un leikocītu skaits asinīs, samazinoties plazmas tilpumam
stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs)
spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā
pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot
pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot
matrica pamatfāze, kurā atrodas viena vai vairākas citas fāzes mazākā daudzumā
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
lineārā metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka pamatlīdzekļu lietderība samazinās vienmērīgi visā derīgās lietošanas laikā
paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku
biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi
pamaģ Pamaz
paknapi Pamaz 2; diezgan trūcīgi
meita kā piesta pamaza auguma resna meita
poco a poco pamazām
mazpamazām Pamazām
mazpamazītēm Pamazām
mazpamazītiņām Pamazām
pamaģam Pamazām
pamaģām Pamazām
pamazēm Pamazām
pamazi Pamazām
pamazim Pamazām
pamazīņām Pamazām
pamazīt Pamazām
pamazītei Pamazām
aizstumdīt Pamazām aizgrūstīt, aizbīdīt, aizstumdīt
glimzdināt Pamazām apēst
izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām)
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām)
poco a poco diminuendo pamazām apklustot
izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista)
atšķaidināt Pamazām atšķaidīt
uzstagāt Pamazām celties augšā (pēc slimošanas)
gulstīties Pamazām gulties
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam
iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt)
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm
izpeikstēt Pamazām iet bojā
ieausties Pamazām ieveidoties (kur)
izplēnēt Pamazām izdegt (par uguni, oglēm)
izlaknīt Pamazām izlakt, izdzert
izslapināt Pamazām izsmelt
izsūkstināt Pamazām izsūkt
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.)
izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.)
izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām)
nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.)
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.)
ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.)
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem)
nodzisināt Pamazām nodzist
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī)
stringendo Pamazām paātrinot (tempu)
nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem
nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem
iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm
ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām)
aizcilāties Pamazām pārvietoties
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu)
ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam
salaidelēties pamazām salidot kopā no visām pusēm
sanaistīties Pamazām sanaidoties
satrienēt pamazām sapūt
poco a poco crescendo pamazām skaļāk
stribuļāt Pamazām strēbt
uzkrāstīt Pamazām uzkrāt
rilasciando Pamazām vājinot
klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli)
iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt)
krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
izkresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības)
izkrezināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības)
kresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības)
krievoties Pamazām, lēnām pārkrievoties
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas)
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt
tukšināt Pamazām, pakāpeniski tukšot
pamazu Pamazām, pamazītēm
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
pasamazgāties Pamazgāties
pamaz. Pamazinājuma forma
ruciņš Pamazināmā forma vārdam rutks
admodiēt Pamazināt
krupināt Pamazināt
nomazināt Pamazināt
minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam
nodezēt Pamazināt, atraisīt, nomizot, nolobīt
scemare Pamazināt, pavājināt
saslāpēt Pamazināt, samazināt
semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā
hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos
pamazītnējs Pamazītējs
pamaģītelēm Pamazītēm
pamaģītēm Pamazītēm
pamaģītiņām Pamazītēm
pamazeņām Pamazītēm
pamazītēji Pamazītēm, pamaziņām
skobelis Pamazs, pavājš zirgs
pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
pamopsēt Pamuļķot; mazliet izjokot
paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā
nomirdināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā
pieklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas
palēnināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās
izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis
veldzēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes)
paretināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks
retināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts
mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
klaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs
vājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs
tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
nomierināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet
pavēlināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika
palētināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko)
mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs
pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs
pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs
pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs
notušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams
tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams
pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs
piebremzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības)
pasārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks
paviļnot panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
vājināt panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme)
perināt panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi
klaidēt panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis)
atņemt panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte
peldināt panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
peldināt panākt, ka (dzīvnieks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
pieklusināt panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks
savaldīt panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības
mazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā
pamazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā
izvest panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem)
izklaidēties panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1)
atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
izvest panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem
ietvaicēt panākt, ka iesāk tvaicēties; mazliet iztvaicēt
izpeldināt panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī
noslīcināt panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
apskābēt panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu)
paspiedzināt panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz
atslābināt panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas)
pieperināt panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus)
atbīdīt panākt, ka samazinās (kā) ietekme
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
žipatiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama)
žipatiņš Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama)
žiputiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama)
pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
ekranēšana Paņēmiens, ar ko mazina traucējumus, kurus dažādās elektrotehniskās, radiotehniskās u. c. informācijas pārveidošanas un pārvades iekārtās izraisa mainīgi elektromagnētiskie lauki
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga
papīra abrazivitāte papīra (kartona) virsmas spēja savstarpējā kontaktā samazināt cita ķermeņa (piemēram, iespiedformas) virsmas gludumu drukas laikā
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
pipirkšis Papirkšķis - mazumiņš, drusciņa
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai
kokvilnas papīrs papīrs, kura sastāvā ir vismaz 25% kokvilnas šķiedru
koksni nesaturošs papīrs papīrs, kurš satur mazāk nekā 10% mehāniskās celulozes un vairāk nekā 90% ķīmiskās celulozes
koksni saturošs papīrs papīrs, kurš satur vairāk nekā 10% mehāniskās celulozes un mazāk nekā 90% ķīmiskās celulozes
gastroptikse Paplašināta kuņģa apjoma samazināšanas operācija
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku
jaunpiedzimis par dzīvnieku mazuli
paēsties par kaut ko mazliet dusmoties, bārties
mandola par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām
zemmaksa par maz ņemta maksa
flauto piccolo par oktāvu augstāk nekā parastā fleita noskaņots mazs fleitas veids
apkrītēt par slapju mālzemi - mazliet izžūt
darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu
gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē
pārpūlēt pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst
kā piliens jūrā pārāk maz, lai to ietekmētu, pārāk niecīgs daudzums
detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
pārviegls pārāk viegls; tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts
mazākais pārākā pakāpe --> mazs (1)
spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga
Hydrocharis morsus-ranae parastā mazlēpe
lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus")
erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu
ratiņi parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai
silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu
pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
stečka paresna, maza auguma, neveikla sieviete
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks
platēt pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu
appumpot pārklāties ar maziem puniem (pumpām)
apsvīst pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju)
koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
aplauzt ragus kādam pārmācīt, apvaldīt kādu, mazināt kāda iedomību
seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti
ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
pārdūcīt Pārmazgāt
litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā)
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai
augstākais pārnesums pārnesums ar vismazāko pārnesumskaitli
ātrinošais pārnesums pārnesums, kura pārnesumskaitlis ir mazāks par 1
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses
polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
propilgallāts pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā
karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu
difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
aspartāms pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
sakraloze pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās
acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
E416 pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis
E331 pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas
E285 pārtikas uzlabotājs - nātrija tetraborāts, boraks, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt nieru mazspēju, krampjus; toksisks, aizliegts lielākjā daļā valstu
E290 pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā
E310 pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem
E955 pārtikas uzlabotājs - sakraloze, iespējamā iedarbība - aizkrūtes dzīedzera samazināšanās
sīkdalībnieks partneris, kuram pieder ļoti maza daļa (akciju u. tml.)
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai)
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt; mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem)
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to)
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā)
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
dzimstības kontroles politika pasākumi, kurus realizē valsts, lai regulētu dzimstības procesu, galvenokārt ar mērķi samazināt dzimstību
meža aizsardzība pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un bojājumu, kā arī to seku, novēršanai vai mazināšanai
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks
pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi)
pačirkstināt Paslaukt (mazpienīgu govi)
degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās
bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
pastarnieks Pastariņš, mazākais
diferenciālais pastiprinātājs pastiprinātājs ar divām ieejām – tiešo un inverso; tā izejas signāls proporcionāls ieejām pievadīto spriegumu starpībai; izmanto līdzstrāvas pastiprinātājos dreifa samazināšanai
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
pasaknibināties Pastrādāt, parasti ko maznozīmīgu
iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas
pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole
paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu)
Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās
sociālā māja pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus izīrē sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm (bāreņiem, invalīdiem, pensionāriem u. c.)
sociālā dzīvojamā māja pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē sociāli maznodrošinātām personām un ģimenēm
izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda
noplicināt Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu)
koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu
tenorino Patīkama un gaiša, bet maza apjoma tenora balss
ateunācija Patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva
pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1)
mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums
autoveikals Patstāvīgi pārvietojams mazumtirdzniecības punkts speciāli aprīkotā automašīnā - furgonā, iedzīvotāju apkalpošanai lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu
neskatīties ne virsū paust necieņu pret kādu, neizrādīt ne mazāko interesi par kādu, kaut ko
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus
nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus
noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus
nosamīties Pavadīt kādu laiku, veicot mazrezultatīvu darbu
noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas)
hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru
atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ)
Ficaria verna pavasara mazpurenīte
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1)
pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2)
perējums paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums
apžulināt Pavirši apmazgāt (veļu)
nobružļāt pavirši izmazgāt
apburzīt Pavirši izmazgāt
apmuļināt Pavirši izmazgāt
izžņurdzīt Pavirši izmazgāt
pārburzīt Pavirši izmazgāt
izburzīt Pavirši izmazgāt (veļu)
muļināt Pavirši mazgāt
žļudzināt Pavirši mazgāt (veļu)
žilīt Pavirši mazgāt, berzt
žulināt Pavirši mazgāt, berzt
pamuļļāt Pavirši pamazgāt
paboržāt Pavirši pamazgāt, paburzīt
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt
pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot
pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.)
pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā)
pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.)
čūpīte Pavisam maza meitene (pa jokam)
piža Pavisam maza zivtiņa
pidžītis pavisam mazs bērns
pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens)
ņirmiņš Pavisam mazs, sīks priekšmets
devalvācija Pazemināšana, samazināšana
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību; pakļaut (ko) degradācijai
hiposensitivitāte Pazemināta jutība, samazināta spēja uztvert ārējos kairinājumus un uz tiem reaģēt
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies
krist pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies
noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā)
patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu)
mazgājamība pazīme, kas raksturo to, cik labi kāds objekts panes mazgāšanu
pirmā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 25% no kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības
otrā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 50% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības; vienāda ar mediānu
trešā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 75% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā
blasts pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas
peldmētelis pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts
izlase pēc produktivitātes un vaislas īpašībām vērtīgāko dzīvnieku izvēle ganāmpulka atražošanai un mazākražīgu dzīvnieku brāķēšana
ūzusfrukts pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību
rupjvilna pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām
astgals Pēdējā, mazākā daļa; nevērtīgs pārpalikums
last, not least pēdējais, bet ne mazsvarīgākais
novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī
maudāties Peldēties, mazgāt
pamūdīt Peldināt, mazgāt
skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu
zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju
ūdenspuķe Peldošā glīvene jeb mazā ūdens lēpa
rendits Peļņa no kapitāla ieguldījuma vai no apgrozījuma (mazumtirdzniecībā), izteikta procentos
pelēns Peļu mazulis
dezoksipentoze Pentoze, kurā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā normālā pentozē
hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
izperēt Perējot radīt (mazuļus)
neiromodulācija Perifēriskā nerva, muguras smadzeņu vai galvas smadzeņu elektriskā stimulācija; izmanto sāpju mazināšanai
inkubēt Perināt inkubatorā (olas, putnu mazuļus)
tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā
efektīvā vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) vidēji kvadrātiskā vērtība; pēc sinusoidāla likuma mainīgiem lielumiem efektīvā vērtība ir mazāka par amplitūdas vērtību
premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums
dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai
novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte
Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā
dīleris Persona vai firma, kas pārdod (parasti mazumtirdzniecībā) kādas noteiktas preces
adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības
apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem
brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
mazbirojs Personālo datoru izmantošana mazos birojos un mājās
komandītsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota
izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt
nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī)
nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī)
pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas
pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam
Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu
kratas Petrolejas lampas detaļa - maza metāla ripa ar caurumiem gaisa ieplūdei
pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā)
rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot
pertinencijas Pie kādas lielākas saimniecības piederīgi mazāki zemes gabali
pacils stublājs pie pamata vairāk vai mazāk horizontāls, tālāk lokveidīgi stāvs vai stāvs stublājs
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma
defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās
defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās
pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts
mazgājošā piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu motoru eļļām, lai uzlabotu to mazgātspēju un aizsargātu motoru no piededžu veidošanās un virzuļu gredzenu piedegšanas
antidetonators Piedevas degvielai (mazāk par l%), kas, palielinot oktānskaitli, samazina detonāciju iekšdedzes dzinējā
izbērnīties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
izbērnoties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem)
biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma)
piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā)
aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko
zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās
pilnpiens ar samazinātu tauku daudzumu piena produkts, kas iegūts, normalizējot pienu ar vājpienu, pienu vai krējumu; tauku nav mazāk par 0,5% un nav vairāk par 3,0%
sausais piens piena produkts, ko iegūst, samazinot piena mitrumu līdz 4-7 procentiem
hipogalaktija Piena sekrēcijas samazināšanās
zacirka Piena zupa ar mazām klimpām; zacerka
laktofenols Piens ar paaugstinātu dzelzs saturu (līdz 0,02%), lieto pret mazasinību
iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva
piedraņķāt Piesārņot, piemazgāt (ūdeni)
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē
eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos
arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe
pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei
pievelgt pietiekoši mazgāt (par dzīvniekiem)
piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus)
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību
standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme
sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas
bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti
tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums
nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos
lodīšu pildspalva pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements
pumpure pilnībā neizaugusi (maza auguma) sieviete
prefikss pilnīgi noteikta cena, ko nedrīkst ne pamazināt, ne paaugstināt; cena bez uzprasījuma
nebūtenais pilnīgi un nemaz ne
damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt
pilntaukie Pilntaukie sieri - sieri, kas satur ne mazāk par 45% tauku siera sausnā
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības
Betlkrīka pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalamazū pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss
Hudata pilsēta Azerbaidžānā ("Xudat"), Hačmazas rajonā, 14000 iedzīvotāju (2008. g.)
Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos
Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā
Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā
Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā
Anamana pilsēta Brazīlijā (_Anamā_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā
Anamoina pilsēta Brazīlijā (_Anamoim_), Amazonasas štata ziemeļos
Anori pilsēta Brazīlijā (_Anori_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā
Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā
Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos
Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā
Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā
Badažosa pilsēta Brazīlijā (_Badajos_), Amazonasas štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Pjorini krastā
Manausa pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.)
Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.)
Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
Balbina pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā
Barselusa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štatā, Riunegru upes labajā krastā
Makapa pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ābešahmada pilsēta Irānā (_Ābesh Aḩmad_, آبش احمد), Austrumazerbaidžānas ostānā, \~2700 iedzīvotāju (2016. g.)
Ahara pilsēta Irānā (_Ahar_), Austrumazerbaidžānas ostānā
Āgkanda pilsēta Irānā (_Āqkand_), Austrumazerbaidžānas ostāna dienvidaustrumos
Āvādžīga pilsēta Irānā (_Āvājīq_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumos
Azaršahra pilsēta Irānā (_Azar Shahr_), Austrumazerbaidžānas ostānā
Adžabšīra pilsēta Irānā (_ʻAjab Shīra_), Austrumazerbaidžānas ostānā
Bahšāješa pilsēta Irānā, Austrumazerbaidžānas ostānā
Bāsmendža pilsēta Irānā, Austrumazerbaidžānas ostānā
Bārūga pilsēta Irānā, Rietumazerbaidžānas ostānā
Bāzargāna pilsēta Irānā, Rietumazerbaidžānas ziemeļrietumos, pie Turcijas robežas
Tebrīza pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Lomaco pilsēta Itālijā ("Lomazzo"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Numadzu pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.)
Ararakvara pilsēta Kolumbijā (_Araracuara_), Amazonasas departamenta ziemeļos
Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
Bagvagrande pilsēta Peru (_Bagua Grande_), Amazonasas reģiona dienvidrietumu daļā
Bagva pilsēta Peru (_Bagua_), Amazonasas reģiona dienvidrietumu daļā
Ikitosa pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.)
Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā
Rakamaza pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartjē pilsēta Venecuēlā ("Āmazonas"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
Puertoajakučo pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
guļamrajons Pilsētas daļa, kur ir gandrīz tikai dzīvojamās ēkas un maz darba iespēju
policijas iecirknis pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība
piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu
Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem
krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi
švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
pīlēns Pīļu mazulis
čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
Rumex thyrsiflorus piramidālā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
apkārtteķis Pirksta iekaisums ar sastrutojumu un uztūkumu no maziem ievainojumiem
rinocēle Pirmatnējais ožas smadzeņu dobums; cilvēkam tas ir ļoti mazs vai tā nemaz nav
pirtīžas Pirtī iešana nedēļu pēc dzemdībām, kad jaunā māte iet mazgāties kopā ar bērnu un tautas tradīciju garā pilda dažādus rituālus
piča Pirts vai vieta, kur mazgāties
krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss
bādūzis Pirts; telpa, kur mazgājas; vannasistaba, peldvieta
pīšu malka pīšu koku mazvērtīgā malka, kas ātri sadeg
pizna Piznu piznās - maziem gabaliņiem nekārtīgi samētāts
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve
plakanisks Plakans (parasti mazliet)
šaurs leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem)
plats leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem)
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu)
homotētija Plaknes attēlu transformācija citā mērogā; lieto attēlu palielināšanai un samazināšanai ar pantogrāfa palīdzību
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne
šļābt Plakt, samazināties
leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru
LCD displejs plāns šķidro kristālu ekrāns, ko visbiežāk izmanto monitoros un dažādās pārnēsājamās ierīcēs (portatīvajos datoros, mobilajos telefonos, digitālajos pulksteņos, plaukstdatoros u. c.) mazā enerģijas patēriņa dēļ
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.)
spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis
barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande)
Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
plakankalne plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu; vidējais augstums ir vismaz 500 m virs jūras līmeņa
hameprozopija Plata, īsa seja; sejas indekss mazāks par 90
spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
mioplazmija Plazmas daudzuma samazināšanās asinīs
ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma
plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti
paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt
gāzonis Plīstošs vilnis jūrā, kas bīstams maziem kuģiem un vaļējām laivām
vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem)
plotus Plotus alle - mazā alka "Alle alle" nosaukuma sinonīms
pluncināt Pluncināt bērnu - mazgāt bērnu vannā
plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
pavalodot Pļāpāt (mazliet, nedaudz)
iepļaustīt Pļaujot pa grāvmalām, krūmāju malām u. tml., mazliet sagādāt (sienu)
vejot Pļaut mazu (zemu) zāli
depolarizācija Polarizācijas samazināšana, izjaukšana
kopolikondensācija Polikondensācija, kurā bez monomēriem, kas nepieciešami reakcijas norisei, piedalās vismaz vēl viens monomērs
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni
Po Polinēziešu mitoloģijā - tumsa, nakts, simbolizē pirmatnējo haosu, kas pasaules attīstības gaitā pamazām tiek pārvarēts
libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu
Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs
tīrthas Populāras hinduistu svētceļojumu vietas, kur notiek rituālā apmazgāšanās
ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints
mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu
projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas
taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna
pieprast Prast, mācēt (parasti mazliet)
Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
iepirkšana Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla
O' Prefikss īru uzvārdos; nozīme - (kāda) mazdēls, pēcnācējs
pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā
vējlauzēju joslas pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā
ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā
caurlaides tipa pirts pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija)
lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos
analgētika Pretsāpju līdzekļi - vielas, kas, smadzenēs iedarbodamās uz sāpju centriem, mazina sāpes
antiestrogēni Pretvēža līdzekļi, vielas, kas tieši vai netieši mazina estrogēnu ietekmi
dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei)
hipo- Priedēklis ar nozīmi: pazemināts, pamazināts, zem normas esošs
mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu
velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu
cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons
pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā
tiesas koleģialitāte princips tiesvedībā, kas paredz, izņemot likumā noteiktos gadījumos, lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā
drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra
pārvarēšana Procedss un/vai rezultāts, kas samazina iekšējo vai ārējo traucējošo faktoru ietekmi
pēckļūmes atkopšana procedūra, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas darbības atsākšanu pēc kļūmes tā, lai ierobežotu vai samazinātu tās nepareizās darbības iespējas
komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
ierosināšana process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju
skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums
kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību
relaksācija process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums; psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
dekolaborācija process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību
sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas)
maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām
pieguļošais profils profils, kas saskaras ar reālo profilu ārpus materiāla un ir novietots tā, ka attālums no reālā profila punktiem līdz pieguļošajam profilam ir vismazākais
dublējumserveris Programma, kas atbild par lietotāju datņu kopēšanu, nodrošinot vismaz divu atjaunotu kopiju pastāvīgu eksistenci
parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās
aizstājējprojekti Projekti, no kuriem viena projekta izpilde samazina gaidāmos ieņēmumus no kāda cita projekta
tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās
sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija
hipokateksija Psihiskās enerģijas koncentrēšanas spējas samazināšanās
morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam
kleists Psihiski un fiziski mazattīstīts cilvēks
apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā
voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti
17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
pūcēns Pūces mazulis
apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu
uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet
pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi
pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas
puiģelis Puisēns, mazs zēns
puišelis Puisēns, mazs zēns
vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
sīkziedīte Puķe ar maziem ziediem
uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet
komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu
displejpults Pults, kas satur vismaz vienu displeju un, iespējams, vienu vai vairākas citas ievadierīces
smekta Pulveris suspensijas sagatavošanai, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās
veļas (arī mazgājamais, mazgāšanas) pulveris pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai
sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā
Daugavieši Pumpuri - apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
gemmācija Pumpurošanās, šūnu pumpurošanās, kad no vienas lielākas mātes šūnas noriešas viena vai vairākas mazākas meitu šūnas
nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši
smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta
bīdele Pūra lādes iekšienē iebūvēta maza lādīte ar paceļamu vāku, kas atbalstīja lielo lādes vāku, neļaujot tam aizkrist
Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi
purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju
pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem
mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze
šepčuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks
šepuris Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks
šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris
zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā
pusbļode Puslīdz maza bļoda
mazīgsnējs Puslīdz mazs (par augumu)
mazuksnējs Puslīdz mazs (par augumu); mazīgsnējs
hemiartroze Puslocītava, mazkustīga locītava, piem., simfīze
stante Pusmuca, maza muca
subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas
hēmiēdri Pusplākšņi, kristāla formas, kas atvasinātas no holoēdriskām, samazinot uz pusi to plākšņu skaitu
medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt
kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās
uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet
pušmute Pušmutes runāt - maz runāt
duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis; arī jaunputns
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni
nosmacenis Putnu embrijs, kas miris pēdējā attīstības stadijā, tātad miris jau pilnīgi izveidojies putna mazulis
tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā
griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
putnabērns Putnu mazulis
zarulītis Putnu mazulis, kurš vēl neprot lidot, bet lēkā no zara uz zaru
inkubācija putnkopībā putnu mazuļu izperināšana inkubatoros, ilgst vidēji 21 dienu; tā dod iespēju jebkurā gadalaikā izperināt mazuļus
sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
perēšanas instinkts putnu tieksme sēdēt uz olām, kas parādās dējības samazināšanas vai pārtraukšanas laika, jo asinīs palielinās hormons prolaktīns
šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem)
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm)
zila putra putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī
aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm
aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm
afrodīts Radījums, kuram vai nu nemaz nav dzimuma orgānu vai arī tie ir tā izkropļoti, ka dzimumu nevar identificēt
alfa sabrukšana radioaktivitātes veids, kurā atoma kodols izstaro alfa daļiņu, kodola elektriskais lādiņš samazinās par divām vienībām, masa - par četrām vienībām
celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu
ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem
zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
skripstēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
žūžot radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai
čerkstēt radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā)
čērkstēt radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā)
krecināt radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku)
ņekšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
ņīkšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
ūkšēt radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
ūkšķēt radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
čēkstēt radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā)
čēkšēt radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt
čiepstēt radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem)
žvirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā
aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā
keratektomija Radzenes lielākas vai mazākas daļas izgriešana
varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības
raiča Raibaļas saīsināts nosaukums ar mazliet nievājošu nokrāsu
apkarpīt Rakņājot, rušinot zemi, mazliet apmest ar to
biduļāt Rakņāt; pamazām rakt
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs)
žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.)
maratonrallijs Rallijreids, vairākdienu rallijs, kurā kopējais distances garums ir vismaz 6000 km
trusnīt Rāpot (par mazu bērnu)
saņemt dūšu rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu; iedrošināties
šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu)
kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus
rastra punktu eliptiskums rastra punktu novirze no apaļas vai kvadrātveida formas regulārās rastra struktūrās, kas samazina krāstoņu pārejas to saskares vietās vidējos toņos
kliegt raudāt – par mazu bērnu
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu)
krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu)
vuokst Raudāt (par mazu bērnu)
kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
krimpāns Raudošs mazs bērns
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai
snurkšķēt raukties, mazināties
blakusreakcija Reakcija, kas noris reizē ar citu reakciju, kurā iegūst vajadzīgo produktu, un samazina produkta iznākumu
kompensācija Reaktīvās elektriskās jaudas patēriņa samazināšana
mažorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav mazāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību
dilstoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir mazāks par iepriekšējo
sporangiola Reducēts sporangijs, kurā attīstās mazāk sporu
elektrotalamogramma Redzes uzkalna elektriskās aktivitātes pieraksts (ievadot mazus elektrodus smadzeņu puslodēs)
apmazgāties refl. --> apmazgāt (1)
mazināties refl. --> mazināt (1)
mazināties refl. --> mazināt (2)
pamazināties refl. --> pamazināt (1); tikt pamazinātam
pamazināties refl. --> pamazināt (2); tikt pamazina tam
pērties refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī)
pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
mozaīka regulārs krāsaino (sarkano, zaļo, zilo) elementu izkārtojums ļoti mazos gaismas filtros, kurus izmanto aditīvajā procesā
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
atreibums Reibuma samazināšanās, atgūšanās no dzēruma
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
imams Reliģiski juridisku virzienu - mazhabu pamatlicējs sunnismā
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks
butlēris resns, cieši ģērbies, mazkustīgs neliela auguma cilvēks
rempelis Resns, maza auguma cilvēks
rempucis Resns, maza auguma cilvēks
rempulis Resns, maza auguma cilvēks
bulciņa Resns, maza auguma pusaudzis
tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks
vaķēns Resns, mazs bērns
primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
kakodilskābe Reti lietots arsēna preparāts, mazdarbīgs; lielākā daļa nepārveidota izdalās ar urīnu
glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam
osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras
spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs
palīgenkurs Rezerves enkurs, kas ir ievērojami mazāks par peldlīdzekļa pamatenkuru un tiek lietots gk. avārijas situācijās
slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi)
atšķaidījums rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela
strāvu rezonanse režīms maiņstrāvas ķēdē ar paralēliem zariem, ja ķēdes reaktīvā vadītspēja ir nulle; šai režīmā ķēde patērē vismazāk strāvas
preventīvie pasākumi rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus
pāraizture Rīcības pārtraukšana, lai mazinātu bailes
radiālā riepa riepa, kurā korda diegi novietoti radiālā virzienā, perpendikulāri riepas simetrijas plaknei, – riepai ir laba elastība un maza rites pretestība
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties
knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties
knirbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku)
knorbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku)
žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot)
žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties
žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
žolgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni, pa ūdeni (piemēram, mazgāt ko, plunčāties u. tml.)
palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu
gnīdoties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, lasot ko mazu, sīku
utīties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta
voltaskops Rīks mazu elektrisko strāvu mērīšanai
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām
žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
stapnīt Rimties, atslābt, mazināties
aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis
elektroanalgēzija Ritmiska bipolāru elektroimpulsu iedarbība uz atsevišķām ķermeņa daļām, noņemot vai mazinot sāpes uz 2-3 stundām
tahāra Rituāla apmazgāšanās, kas katram musulmanim jāizdara piecas reizes dienā pirms lūgšanās
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis)
akumulācijas punkts robežpunkts - kādas kopas punkts, kura katrā apkārtnē atrodas vēl vismaz viens šās kopas punkts
manus manum lavat roka roku mazgā
divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku
pikusītis rokas mazais pirkstiņš
ņiburis Rokas mazais pirkstiņš
ņiburs Rokas mazais pirkstiņš
pīpiņš Rokas mazais pirkstiņš
gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot
palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts
maniluvijs Roku mazgāšana
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
imperium Romiešu tiesībās kādas valsts institūcijas lielāka vai mazāka pavēles vara
infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs)
dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene
valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu
atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība
augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība
bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības
kauks Rūķītis, mazs vīrelis
mangalēt Rullēt (izmazgātu) veļu
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku
vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs
babalēt runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot
babuļot runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot; babulēt
ķerkstēt runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi)
ķērkstēt runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi)
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas
sukna Rupjš vilnas audums no mazvērtīgas vilnas
deindustrializācija Rūpniecības īpatsvara samazināšanās valsts tautsaimniecībā
zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
demogrāfiskā pāreja sabiedrības industrializācijas un modernizācijas izraisīta iedzīvotāju atražošanas tipa nomaiņa (pāreja no lielas dzimstības un mirstības uz mazu dzimstību un mirstību)
apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu
parsēt sadalīt lielus datu blokus mazākos, lai veiktu to analīzi
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu)
saskarbelēt sadalīt mazos gabaliņos, sasmalcināt
parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi
iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās)
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu)
pēršana Sadomazohistiskā dzimumakta neatņemama sastāvdaļa, gan gūstot baudu sagādājot partnerim sāpes, gan veicinot partnerim apasiņošanu un pastiprinot uzbudinājumu
SM Sadomazohists
sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā
SAFE SAFE programma ("drošības darbības Eiropai") - paredzēta drošības, higiēnas un veselības uzlabošanai darbā, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos
izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī)
iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā; sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā)
brūze Saimniecības pagalms, arī mazgāšanas māja
civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus
mālainās gruntis saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja
reduktīvs saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs
mikroķīmisks saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs
patērniecisks saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs
mazohistisks saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs
sadomazohistisks saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs
silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām)
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
(kā) balta lapa saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz
mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies
tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības
kā tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības
sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku
kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm
liela muiža (arī lieta, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
liela lieta (arī muiža, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
liela nelaime (arī lieta, muiža) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu
lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu
ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu
Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu
kā īkšķa gals saka par ko neparasti mazu
šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā
apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku
kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara
kaķa galva saka par maz attīstītu prātu
kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku
miķelītis nāk saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs
kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu
kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti
kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
zils kā noplūkta vārna saka par putru, kam pieliets maz piena, par vājpienu, par vāju kautu putnu
kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku
sīki kā ķimini saka par sīkiem, maziem labības graudiem
mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām
Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas
kā putna acs saka, ja debesīs nav ne mazākā mākonīša
trūkst gaisa saka, ja gaisā ir maz skābekļa
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas
plāns maks saka, ja kādam ir maz naudas
(nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas
apēst kaunu maizē saka, ja kādam nemaz nav kauna
cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka
sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž
nav ne graša pie dvēseles saka, ja kāds ir pavisam nabadzīgs, ja kādam nav nemaz naudas
kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens
ēd kā cālis saka, ja kāds maz ēd
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt)
par velti (arī velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz
velti (arī par velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz
par velti maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz
kūst kā sniegs saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam
kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku
kā paija saka, ja kas šķiet viegls, mazs, maigs
meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens
dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
ne čiku, ne grabu saka, ja nav ne mazākā troksnīša
klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
izslīdēt no rokām saka, ja pamazām zūd kas vērtīgs, tuvs, dārgs
rokas pūtinādams saka, ja pēc grūta, nepieciešama darba kāds dara ko vieglāku, mazāk vajadzīgu
šķīstputra apmākusies saka, ja putrai ir pieliets pārāk maz piena
dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika
pie dirsas mazas ragutiņas saka, kad teicējam ir pilnīgi vienalga, teicēju nemaz neuztrauc apspriežamā reālija
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nenotiek ne mazākais ļaunums kādam
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet
saplukt Sakrāsoties (par dažādas krāsas audumiem, dzijām, kas kopā mazgāti)
pieslābt Sakristies, samazināties (par augoni)
pieslāpt Sakristies, samazināties (par augoni)
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
piedzist sākt izdzist, samazināties
aizducinēt sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu)
aizdilt sākt nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam
vidželēt sākt runāt (par mazu bērnu)
aizrietēt sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties
knist sākt samazināties (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
breve Sākumā - katrs īss ziņojums; vēlāk - īss pāvesta raksts par mazāk svarīgiem jautājumiem; šim rakstam nebija bullas svinīgās formas
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet)
Maražo sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km
Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
apsalt Salā tikt mazliet bojātam
Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
saknībāt Salasīt, savākt ko mazu, sīku (parasti ogas)
Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni
ielauzīt Salauzt mazos gabaliņos un ievietot
salicilāti Salicilskābes sāļi vai esteri, ko medicīnā lieto iekaisumu un drudža mazināšanai
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas
sačalkāt Saliet kopā (samazgās)
sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs
apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas
mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu
jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem
sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests
hipohlorhidrija Sālsskābes daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
čalka Samazgas
izskalas Samazgas
medzakas Samazgas
noskalas Samazgas
pļunka Samazgas
sačalka Samazgas
šlāga Samazgas
slorka Samazgas
šlorka Samazgas
somuzgas Samazgas
sumazgas Samazgas
želva Samazgas
želve Samazgas
žļaga Samazgas
žļāga Samazgas
žūra Samazgas
draņķes Samazgas, netīrs šķidrums
zolkams Samazgas, netīrs ūdens
saskala Samazgas, salaistas
blūzgas Samazgas, saskalas
solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
šusla Samazgas; ēdiena atliekas
salaka Samazgas; slikta putra
salaks Samazgas; slikta putra
staļģins Samazgu trauks
mazinājums Samazinājums
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai)
saraucamība Samazināšanās (apjomā) spēja, arī sašaurināšanās, saīsināšanās spēja
lejupslīde Samazināšanās (skaitā, apjomā u. tml.)
redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma; uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā
apšņāpt Samazināt
apcirpt Samazināt (apjomā)
saraukt Samazināt (apjomā); arī sašaurināt, saīsināt
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu; samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu
sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem; samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu
sašaurināt Samazināt (kā) apjomu; samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu)
reducēt Samazināt (kā) oksidēšanas pakāpi
izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogalinot, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā)
atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu)
zaudēt Samazināt (ķermeņa masu)
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu
minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu
reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai)
sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu
novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi)
izdzēsināt Samazināt (sāpes)
nojemt Samazināt (sāpes)
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
skosķiķ Samazināt atdodamo parādu vai sodu
saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai)
revēt Samazināt buras
rīvēt Samazināt buras
sarivēt Samazināt buras
ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot)
nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu)
atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā
atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu
izretināt Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei)
palēnināt gaitu samazināt kustības ātrumu
samazināt (arī palēnināt) gaitu samazināt kustības ātrumu
noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi)
atsālināt Samazināt sāļumu
nosārmot Samazināt sārma saturu
ierobežoties Samazināt savus izdevumus
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā)
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē)
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību
saplicināt Samazināt, ierobežot
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību)
atslogot Samazināt, sašaurināt (uzdevumus), atvieglināt (darbu)
ierobežoties Samazināt, sašaurināt savas tieksmes, darbība u. tml.
sarucināt Samazināt, sašaurināt, savilkt
minimizēt Samazināt; minimalizēt
oligosteatoze Samazināta ādas tauku dziedzeru sekrēcija
hipoaktivitāte Samazināta aktivitāte
oligodakrija Samazināta asaru izdalīšanās
hiporeksija Samazināta ēstgriba
hipoergāzija Samazināta funkcionālā aktivitāte
osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ
hipohromatisms Samazināta pigmentācija
hipohidroze Samazināta svīšana
olighidrija Samazināta svīšana
oligidrija Samazināta svīšana
hipotermestēzija Samazināta temperatūras maņa
afotestēzija Samazināta tīklenes jutība pret gaismu
iet mazumā samazināties
nomazināties Samazināties
noslāpt Samazināties (par augoni, uztūkumu)
apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
sarauties Samazināties (par kādu kopumu)
atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu)
attūkt Samazināties (par uztūkumu)
sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem)
pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ)
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu)
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu)
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā
saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā)
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā)
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
atsalaisties Samazināties satūkumam
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību)
sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots
sabēgt samazināties, īsākam kļūt, zust
apsikt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi)
apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi)
aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām)
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā
sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem)
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties
hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs
hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs
hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs
vietējā anēmija samazināts asiņu pieplūdums kādai ķermeņa daļai
hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs
hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā
oligopnoja Samazināts elpošanas dziļums vai biežums
eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs
hipocitēmija Samazināts eritrocītu skaits asinīs
hipoglobulija Samazināts eritrocītu skaits asinīs
hipestrogenēmija samazināts estrogēno hormonu daudzums asinīs
fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā
hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs
oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā
hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs
hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā
granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs
oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs
hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos
hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs
hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā
hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs
hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs
hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs
citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās
hipolimfēmija Samazināts limfocitu skaits asinīs
hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs
hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs
monocitopēnija Samazināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs
hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs
oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs
hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs
hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā
hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs
hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs
hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā
hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā
hipopotence Samazināts spēks, sevišķi pavājināta smadzeņu garozas elektriskā aktivitāte
astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma
hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs
hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade
duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja
oligodontia Samazināts zobu skaits
oligodontija Samazināts zobu skaits
modelis samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums
sminuendo Samazinot
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.)
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam)
pelddvielis samērā liels dvielis, kurā slaukās pēc peldes, arī pēc mazgāšanās
pamaz samērā maz 1
pamaz samērā maz 2
skritulis samērā maza diametra ritenis
pakluss samērā mazrunīgs; arī samērā noslēgts, apvaldīts
paplāns samērā mazs (piemēram, par naudas summu, līdzekļiem); arī samērā trūcīgs
tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
maz kas samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
skops samērā niecīgs, mazs (skaitā, apjomā u. tml.)
paskops samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā)
plaiksnīt samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu
plaiksnīties samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt
pacili samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
pacilu samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
pacilus samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
pabargs samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem)
paauksts samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts
pabaigs samērā, arī mazliet baigs
pabailīgs samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku)
pabāls samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju)
pabargs samērā, arī mazliet bargs
pabikls samērā, arī mazliet bikls
pablāvs samērā, arī mazliet blāvs
pablonds samērā, arī mazliet blonds
pabrūns samērā, arī mazliet brūns
pačaugans samērā, arī mazliet čaugans
padīks samērā, arī mazliet dīks
padīvains samērā, arī mazliet dīvains
padobjš samērā, arī mazliet dobjš
padraisks samērā, arī mazliet draisks
padraiskulīgs samērā, arī mazliet draiskulīgs
padraudzīgs samērā, arī mazliet draudzīgs
padrēgns samērā, arī mazliet drēgns
padrukns samērā, arī mazliet drukns
padrūms samērā, arī mazliet drūms
patumšs samērā, arī mazliet drūms
padrupans samērā, arī mazliet drupans
padrupens samērā, arī mazliet drupens
padulls samērā, arī mazliet dulls
padumjš samērā, arī mazliet dumjš
padurns samērā, arī mazliet durns
padusmīgs samērā, arī mazliet dusmīgs
padzeltens samērā, arī mazliet dzeltens
padzestrs samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.)
padzidrs samērā, arī mazliet dzidrs
paēnains samērā, arī mazliet ēnains
pagaišs samērā, arī mazliet gaišs
pagarens samērā, arī mazliet garens
pagarlaicīgs samērā, arī mazliet garlaicīgs
pastīvs samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām)
paglums samērā, arī mazliet glums
pagļēvs samērā, arī mazliet gļēvs
pagražīgs samērā, arī mazliet gražīgs
pagreizs samērā, arī mazliet greizs
pagrezns samērā, arī mazliet grezns
pagrīļīgs samērā, arī mazliet grīļīgs
pagrumbains samērā, arī mazliet grumbains
pagrumbuļains samērā, arī mazliet grumbuļains
pagurdens samērā, arī mazliet gurdens
paīdzīgs samērā, arī mazliet īdzīgs
paīgns samērā, arī mazliet īgns
pairdens samērā, arī mazliet irdens
pastrups samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu)
paklaidu samērā, arī mazliet izklaidus
paklaidus samērā, arī mazliet izklaidus
pasmalks samērā, arī mazliet izsmalcināts
pajautrs samērā, arī mazliet jautrs
pajestrs samērā, arī mazliet jestrs
pajocīgs samērā, arī mazliet jocīgs
pakalsns samērā, arī mazliet kalsns
pakārns samērā, arī mazliet kārns
pakārs samērā, arī mazliet kārs
pakarsts samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts
pakaunīgs samērā, arī mazliet kaunīgs
pakautrīgs samērā, arī mazliet kautrīgs
pabailīgs samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs
pakautrs samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs
pakošs samērā, arī mazliet košs
pakrēslains samērā, arī mazliet krēslains
pakrokains samērā, arī mazliet krokains
pakrunkains samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu)
palaisks samērā, arī mazliet laisks
palekns samērā, arī mazliet lekns
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku)
palepns samērā, arī mazliet lepns
palielīgs samērā, arī mazliet lielīgs
palīks samērā, arī mazliet līks
palokans samērā, arī mazliet lokans
paļauns samērā, arī mazliet ļauns
pamikls samērā, arī mazliet mikls
pamitrs samērā, arī mazliet mitrs
pamuļķīgs samērā, arī mazliet muļķīgs
panaivs samērā, arī mazliet naivs
patruls samērā, arī mazliet neass
pasalts samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns
pavēss samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns
pazaļš samērā, arī mazliet nepie iedzēlis; tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis
pasālīts samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš
pasāļš samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš
panetīrs samērā, arī mazliet netīrs
pamelns samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu
pastīvs samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju)
panicīgs samērā, arī mazliet nicīgs
panīgrs samērā, arī mazliet nīgrs
panikns samērā, arī mazliet nikns
paslepens samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni
pavājš samērā, arī mazliet novājējis; tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības
pabēdīgs samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata); samērā, arī mazliet nabadzīgs
pakūtrs samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
pakūtrs samērā, arī mazliet pasīvs (par psihisku stāvokli)
papelēks samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks
papikts samērā, arī mazliet pikts
paprasts samērā, arī mazliet prasts
paraibs samērā, arī mazliet raibs
paraupjš samērā, arī mazliet raupjš
paremdens samērā, arī mazliet remdens
paresns samērā, arī mazliet resns: pretstats: patievs
pašķidrs samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu)
paruds samērā, arī mazliet ruds
parūgtens samērā, arī mazliet rūgtens
parūgts samērā, arī mazliet rūgts
parupjš samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu)
pajēls samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem)
pasājš samērā, arī mazliet sājš
pasaldens samērā, arī mazliet saldens
pasalds samērā, arī mazliet salds
pasalkans samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu)
pasalts samērā, arī mazliet salts
pasāļš samērā, arī mazliet sāļš
pastīvs samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu)
pasarkans samērā, arī mazliet sarkans
pasārtens samērā, arī mazliet sārtens
pasārts samērā, arī mazliet sārts
pasauss samērā, arī mazliet sauss
pasalkans samērā, arī mazliet sentimentāls
pasērīgs samērā, arī mazliet sērīgs
pasērs samērā, arī mazliet sērs
pasīksts samērā, arī mazliet sīksts
pasilts samērā, arī mazliet silts
pasirms samērā, arī mazliet sirms
pasīvs samērā, arī mazliet sīvs
paskābs samērā, arī mazliet skābs; ieskābs
paskarbs samērā, arī mazliet skarbs
parupjš samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos)
paskaudīgs samērā, arī mazliet skaudīgs
paskaudrs samērā, arī mazliet skaudrs
paskops samērā, arī mazliet skops
paskumīgs samērā, arī mazliet skumīgs
paskumjš samērā, arī mazliet skumjš
paslapjš samērā, arī mazliet slapjš
paslepen samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
paslepšu samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
paslepšus samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
paslepu samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
paslepus samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
paslims samērā, arī mazliet slims
paslinks samērā, arī mazliet slinks
paslīps samērā, arī mazliet slīps; ieslīps (1)
paspilgts samērā, arī mazliet spilgts
paspirgts samērā, arī mazliet spirgts
pastāvs samērā, arī mazliet stāvs
pastīvs samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
pastrups samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu)
pastulbs samērā, arī mazliet stulbs
pasūrs samērā, arī mazliet sūrs
pasvešs samērā, arī mazliet svešs
pašķībs samērā, arī mazliet šķībs
pašķidrs samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu); pretstats: pabiezs
pašļaugans samērā, arī mazliet šļaugans
pašmaugs samērā, arī mazliet šmaugs
patauks samērā, arī mazliet tauks
patievs samērā, arī mazliet tievs; pretstats: paresns
patraks samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs
patramīgs samērā, arī mazliet tramīgs
pabailīgs samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem)
patrausls samērā, arī mazliet trausls
patrekns samērā, arī mazliet trekns
patrūcīgs samērā, arī mazliet trūcīgs
paknaps samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem)
patukls samērā, arī mazliet tukls
patūļīgs samērā, arī mazliet tūļīgs
patumšs samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu); tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā
paliess samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns
pajēls samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu)
pavaļīgs samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām)
pavaļīgs samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu)
pavārgs samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
pavēss samērā, arī mazliet vēss
paviltīgs samērā, arī mazliet viltīgs
pavingrs samērā, arī mazliet vingrs
pavulgārs samērā, arī mazliet vulgārs
pazaļgans samērā, arī mazliet zaļgans
pazaļš samērā, arī mazliet zaļš
pazilgans samērā, arī mazliet zilgans
pazils samērā, arī mazliet zils
pazobgalīgs samērā, arī mazliet zobgalīgs
pažēl samērā, arī mazliet žēl
pažēls samērā, arī mazliet žēls
pažigls samērā, arī mazliet žigls
pažirgts samērā, arī mazliet žirgts
peldpalags Samēro liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
vidmedis Sānu ceļš (mazāks), kasa ved tieši caur meža vidieni
patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
gastralgokenoze Sāpes tukšā kuņģī; ēšana tās samazina
penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā
anestēzija Sāpju mazināšana ar anestezējošiem līdzekļiem
krioanalgēzija Sāpju sajutās mazināšana, lietojot aukstu aplikāciju
lielizmēra saplāksnis saplāksnis, kura garums un platums nav mazāks 1800 mm
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam
Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis
glabāt Sargāt un barot (mazuļus) - par dzīvnieku
kuņa Sarkani lāsumaina jūras zivs, kas līdzīgas zutim, bet mazāka
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu
uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet
skalaimi Saskalas, samazgas
dekompozīcija Saskaldīšana - matemātiska metode, problēmas struktūras vienkāršošana, sadalot to mazāka apjoma sastāvdaļās
saskambāt saskaldīt, sadalīt mazos gabalos
hipopankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera samazinātas sekrēcijas sekas
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā
zorkams Sasmacis sārma šķīdums, samazgas
smalstaļa Sasmalstas, samazgas
smalsts Sasmalstas, samazgas
fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti
stretto Saspiežot, samazinot, saīsinot; paātrināti (par tempu)
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas
piedziedāt pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu)
piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko)
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā
aprobežots Saturā nabadzīgs; mazvērtīgs
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1)
intratenārs Saujas iedobums starp pacēlumiem, ko veido īkšķa un mazā pirksta muskuļi
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma
asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu
Ikars Saules sistēmas mazā planēta, kas šķērso Zemes orbītu un pietuvojas Zemei ik pēc 19 gadiem
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem)
pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu
jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām
mazgāšanās sava ķermeņa, tā daļas mazgāšana
mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem
viļekls Savēlums (mazgājoties noberztās un saveltās ādas virskārtas daļiņas)
Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu
laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
mazsaru savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
negroīds savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase
odveida savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
pamazināts savienojumā "pamazinātā skaņkārta": skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija
saspļaut savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas
virsmaktīvs savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu)
saspiests savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā
dzenītis savienojumā ar "zivju": mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi
ie- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu
pa- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu
ne- savienojumā ar adjektīvu, kas apzīmē fizikālu lielumu, norāda, ka šis lielums ir samērā mazs
pa- savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pazīmes pamazinājumu, nepilnīgumu
pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu
bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
ne- savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu
turpat savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst
pa- savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību
komisurorāfija Savienojuma daļu sašūšana, lai samazinātu atveri
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana", arī "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana
gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas
ģiebties Savilkt seju raudāšanai (par maziem bērniem)
ieraukties Savilkties, samazināties
mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem)
čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos)
sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš
aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri
ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla)
ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli
sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes
sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta; sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa
apolepse Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās vai apstāšanās
akrīnija Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās; šo funkciju pilnīga zuduma stāvoklis
pavešana netiklībā seksuālu darbību izdarīšana ar mazgadīgo, nepilngadīgu personu - pret tās gribu
ķirnēklis Sekumi, ārdīkļi (mazi sekumiņi)
hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās
agrīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums
mikrolauciņi Selekcijas darbā šķirņu salīdzināšanai u. c. jautājumu skaidrošanai iekārtotie vismazākie lauka izmēģinājuma lauciņi (kopplatībā 1-5 kvadrātmetri)
semantiskais elements sēma - vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība
bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
chihuahua sena meksikāņu suņu šķirne, mazākie pasaulē
proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana
ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis)
garča senāk arī - 5,65 l un 1766. g. tika ieviesta mazā jeb kroga garča, kas vienāda ar 2,83 l
ustavs Senākais slāvu raksta grafiskais variants, kurā nešķir lielos un mazos burtus
lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs
ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās
korektors Senās Romas mazākas provinces pārvaldnieks (gubernators)
pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas
dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls
zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu
Ormazds Seno persiešu mitoloģijā - gaismas dievs, augstākais dievs (arī Ahuramazda)
opcions Seno romiešu armijas karavīrs, kas prata lasīt un rakstīt, vismaz viens katrā centūrijā
pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās
dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem
kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas
tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu
mikotoksīns sēņu toksīns; kāds no sēņu metabolisma blakusproduktiem, kas var izraisīt toksisku reakciju pat mazā koncentrācijā; identificēti >400 šādi toksīni, kas izraisa cilvēka un dzīvnieku akūtu un hronisku saslimšanu
Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes
vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam
specifiskais citotoksiskais zirga serums serums, ko iegūst, ievadot par antigēnu cita dzīvnieka liesas un kaulu smadzeņu ekstraktu; mazā devā stimulē retikuloendoteliālo sistēmu, lielā - darbojas toksiski
veprēks Sevišķi labs, mazliet nepieaudzis vepris
supermazs Sevišķi mazs
ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika
papūtināt kaulus sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles)
lodveida zvaigžņu kopa sfēriska vai elipsoidāla zvaigžņu sistēma, kurā ir vismaz 100 000 zvaigžņu; kopa sastāv no vecām zvaigznēm
zamblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zomblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zabelēties Siekaloties, slināties (kā mazs bērns)
dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
karinēt Siet (mājlopus) tādā laukā, kur ir maza zāle
brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki
šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš
pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai
kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi
spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās
sīkseja Sieviete ar mazu, glītu seju
kazacene sieviete, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt
stebene sieviete, kas pārvietojas maziem, sīkiem soļiem
domina sieviete, kura saviem partneriem, kas pārsvarā sliecas uz mazohismu, tēlo valdonīgas pavēlnieces lomu un sagādā viņiem baudu sodīdama, pārmācīdama un pazemodama
nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas
vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis
merkurializācija Sifilisa ilgstoša ārstēšana ar mazām dzīvsudraba savienojumu devām
signāla un trokšņa attiecība signāla jaudas attiecība pret trokšņa jaudu fizikālā datu pārraides kanālā; ja tā ir pārāk maza, tad ir grūti atdalīt informāciju no trokšņa
vājināšanās Signāla jaudas samazināšanās pārraides laikā
sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem)
pokemons sīkais, mazgadīgais
kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas
ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā
draza Sīkas, mazvērtīgas zivtiņas
krāpaļāt Sīki blēdīties, mazliet krāpt
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu
smūdži Sīki, mazi kukaiņi (piem., mušas, odi, knišļi)
atvētas Sīki, mazvērtīgi labības graudi, ko nodala vētījot
fliteri Sīki, spīguļojoši dekoratīvi nieciņi (piemēram, mazi aplīši), ko izmanto tērpa izrotāšanai un citām vajadzībām
en détail sīki, visos sīkumos; mazumā
ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde
nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot
knobis Sīks dzīvnieku mazulis (piemēram, cālis)
knislis Sīks priekšmets, mazs nieciņš
vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu
zvirgzdots Sīks, mazs
krups Sīks, mazs (augums)
smigs Sīks, mazs, niecīgs
Eiropas platausis sikspārņu dzimtas suga ("Barbastella barbastellus"), viens no mazākajiem Latvijas sikspārņiem, aizsargājams
pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi
perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem)
perēt Sildot olas ar savu ķermeni, panākt, ka tajās attīstās (mazuļi)
rīksele Sile trauku mazgāšanai
rīksile Sile, kurā mazgā, berž koka traukus
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
homeotermiskie dzīvnieki siltasiņu dzīvnieki (zīdītāji un putni), kuru ķermeņa temperatūra gandrīz nemaz nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras
heterotermi Siltasiņu dzīvnieki, kas nelabvēlīgus apstākļus pārcieš mazaktīvā stāvoklī
nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi)
atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē)
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
dekrudescence Simptomu intensitātes mazināšanās
katastāze Simptomu samazināšanās un nomierināšanās
Mazās Antiļu salas simtiem mazu, vulkāniskas izcelsmes saliņu, kuras iedala Aizvēja salās ("Leeward Islands") un Vējpuses salās ("Windward Islands") pēc to atrašanās vietas pret ziemeļaustumu pasātu, platība - \~14000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1467 m
mikva Sinagogas baseins, kurā notiek rituāla apmazgāšanās
poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans)
poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
polivinilhlorīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem, vai papildus hlorēta polivinilhlorīda; stipra, laba siltumizolācijas un elektroizolācijas spēja, laba gaismizturība, ķīmiskā izturība, maza siltumizturība, izmanto galvenokārt tehniskām vajadzībām (izplatītākie komercnosaukumi – rovils, movils, vinjons, hlorins)
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs
šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni
digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā
sirds vājums sirds mazspēja
sirdsvājums Sirds mazspēja
kardiogēns šoks sirds muskuļu kontraktilās spējas strauja samazināšanās
koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās
kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos
sablīšķināt sist ar mazgāšanas vāli tā, ka skan
karambolēt Sist biljarda spēlējamo bumbu tā, ka tā aizskar vismaz divas citas bumbas
atkritumsaimniecība Sistēmas un procesi, ko izmanto uzņēmumi un organizācijas, lai samazinātu atkritumus vai to glabāšanas izmaksas, vai arī lai nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu pēc papildu apstrādes
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes
sašaurinātā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā nākošā paaudze ir skaitliski mazāka par iepriekšējo paaudzi
ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli
mātainīte Sivēnmāte, vista vai pīle ar mazuļiem
suķenītis sivēns, cūku mazulis
stīvs kā beņķis ska par slinku, mazkustīgu dzīvnieku
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos; skābekļa bads
oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis
oksīdi Skābekļa savienojumi ar elementiem, kam ir mazāka elektronegativitāte
neitralizēšana Skābes samazināšana jēlādās pēc miecēšanas, miecēšanas procesa pabeigšana; ja āda netiek neitralizēta, tā kļūst cieta un trausla
izlauzuma skaida skaida, kas sastāv no atsevišķiem dažādas formas savstarpēji nesaistītiem elementiem; veidojas, apstrādājot mazplastiskus materiālus – cietu čugunu, cietu bronzu u. c.
elementu skaida skaida, kas sastāv no atsevišķiem, plastiski deformētiem, savstarpēji vāji saistītiem elementiem; veidojas, apstrādājot cietus zemas stigrības materiālus ar mazu griešanas ātrumu
skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību
luciditāte Skaidrība, skaidras apziņas stāvoklis; slimības simptomu mazināšanās psihiskiem slimniekiem
lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds
svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā
mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla
mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa
MCDXLIV Skaitļa 1444 pieraksts romiešu cipariem, kas ir mazākais no skaitļiem, kurā izmantoti visi romiešu skaitļu pieraksta sistēmas simboli
MDCCCLXXXVIII skaitļa 1888 pieraksts romiešu cipariem, kas ir lielākais skaitlis, kurā visi simboli seko no lielākā līdz mazākajam
izzude Skaitļošanas rezultāts, kura vērtība ir tik maza, ka to nevar attēlot izmantojamā skaitļojamo lielumu diapazonā
multiprocesorsistēma Skaitļotājsistēma, kas satur vismaz 2 centrālos procesorus programmu, uzdevuma risināšanas posmu vai operāciju paralēlizpildei
apšķelvināt Skalinot viegli apmazgāt
apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt; apmazgāt
čalkāt Skalot, mazgāt
dankāties Skalot, mazgāt
plundāt Skalot, mazgāt
humbug Skaļa reklāma mazvērtīgai precei, krāpšana
būtelēt skaļi raudāt (par mazu bērnu)
Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām
redukcija skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd
skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā
koncertīno Skaņdarbs solistam un orķestrim, līdzīgs koncertam, bet vienkāršāks un mazāk apjomīgs
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani
klasteris Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts
klasters Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts
mikrohromatika Skaņu sistēma, ko veido intervāli, kuri ir mazāki par pustoni
skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām
vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm
omfalode Skarblapju dzimtas ģints ("Omphalodes"), mazi, vasarzaļi augi ar gaišzaļām lapām, kas veido zemsedzi daļēji noēnotā vietā, Latvijā dažas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugu
papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām
danirkšt Skatoties mazliet pievērt, savilkt (plakstiņus)
ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci)
lampata Skranda, lupata, mazvērtīga lieta
lampats Skranda, lupata, mazvērtīga lieta
babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci)
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt
skrība Skribents, maz ievērojams rakstnieks, rakstnieķelis
vikņīt Skriet (sevišķi runājot ar mazu bērnu)
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu
skutele Skudra; dzeltenā mazā skudra
ciprešzieži Skujaiņu dzimta, lielāko tiesu krūmi, arī vidēji koki, mazu adatiņu veida vai lapu veida skujām
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs
bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis
skumīgs Skumjš (1), parasti mazliet
skumīgs Skumjš (2), parasti mazliet
izbučot Skūpstot atņemt, samazināt
tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru
sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza
anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mazliet mitis
vitrums Slapjums, kas maz jūtams
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušā šķidrumu)
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
hipotētiskais siloģisms slēdziens, kurā vismaz viena premisa ir nosacījuma spriedums
ar vienu aci slepus, mazliet; nevērīgi, nicīgi (skatīties)
glisēšana Slīdēšana pa ūdeni, atraujot lielāko korpusa daļu no ūdens, tā panākot minimālu iegrimi un līdz ar to samazinot ūdens pretestību
šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam)
neraža Slikta, maza raža
kviesēni Slikti izauguši (mazi) kvieši
sazekšķēt Slikti izmazgāt
kantovatsja Slikti strādāt vai nestrādāt nemaz
žlorka Slikts ēdamais, samazgas
šļorba Slikts, šķidrs ēdiens (parasti putra, zupa, kam maz aizdara)
tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu
pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti
osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis
remisija Slimības pierimšana, tās simptomu mazināšanās
minutēze Slimības simptomu mazināšanās
hallucinācija Slimīga jutekļu mānīšanās, sajutumi, kas rodas bez nekāda ārēja cēloņa, tā, piem., slimnieks redz dažādus tēlus, kuru patiesībā nemaz tur nav
ablutomānija Slimīga tieksme pastāvīgi mazgāties
hiphedonija Slimīgi samazināta baudas sajūta, apmierinot tieksmi (piem., seksuālo)
adipsija Slimīgi samazinātas slāpes, slāpju trūkums
spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums
letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa
izzulināt Slinki un pavirši izmazgāt
tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt
regulētājslodze Slodze, ko pēc elektroenerģijas piegādātāja pieprasījuma atbilstīgi līgumam var samazināt, uz laiku atslēdzot elektroenerģijas lietotāja patērētājus
mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
(palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu)
sijāt Smidzināt (par lietu); krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu)
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam
brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
kvarca smiltis smilts, kurā ne mazāk par 90% ir kvarcs; galvenā stikla rūpniecības izejviela
sieriņš Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes

maz citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV